VESELĪBAS UN SOCIĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJĀ

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas kompetencē ir veselība un sociālās lietas. Aktualitātes un pašvaldību izvirzītos jautājumus skatām komitejas sēdēs, pieaicinot atbildīgo ministriju speciālistus, kā arī tie tiek risināti normatīvo aktu saskaņošanas procesā, izzinot pašvaldību viedokli, LPS veselības un sociālo jautājumu tīklā, videokonferencēs, dažādās darba grupās un citur.

Savu aktualitāti nav zaudējis deinstitucionalizācijas (DI) process. Šajā periodā lielākā uzmanība un darbs pašvaldībās tika veltīts reģionu DI plānu izstrādei, jo plāns būs par pamatu tam, kādu pakalpojumu infrastruktūras attīstībai tiks saņemts ERAF atbalsts. Aicinājām pašvaldības rūpīgi izvērtēt sava līdzfinansējuma apmēru un pakalpojumu ilgtspēju. Jau normatīvo aktu saskaņošanas gaitā tika panākta vienošanās, ka DI plānos iekļauj sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības plānojumu, paredzot izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldību vajadzībām atbilstošāko infrastruktūras attīstības risinājumu. Tomēr bija nepieciešama Labklājības ministrijas (LM) atbildīgo ierēdņu dalība LPS Valdes sēdē, lai DI plānā iekļautos risinājumus saskaņotu ar katru DI procesā iesaistīto pašvaldību.

LM izveidojusi darba grupu asistenta pakalpojuma pilnveidošanai. Šajā darba grupā piedalās nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji, un bijušas plašas diskusijas par to, kādi risinājumi nepieciešami, lai samazinātu birokrātiju un nodrošinātu cilvēku ar invaliditāti vajadzībām atbilstošāku pakalpojumu. Pagājušā gada rudenī LM sagatavoja konceptuālā ziņojuma uzmetumu par asistenta pakalpojuma pilnveidošanu, kas ietvēra četrus asistenta nodrošināšanas variantus, tajā skaitā paredzot pašvaldību līdzfinansējumu pakalpojumam. LM ieskatā līdzfinansējums veicinātu to, ka pašvaldību sociālie dienesti daudz rūpīgāk un atbildīgāk izvērtētu šā pakalpojuma nepieciešamību. Ņemot vērā ministrijas akcentu uz izvērtēšanas kvalitāti, 2018. gada 7. februāra tikšanās reizē labklājības ministrs Jānis Reirs un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vienojās, ka ministrija uzsāks vienota novērtēšanas instrumenta izveidi, kas ļautu novērtēt vajadzību pēc atbalsta intensitātes, un instruments tiks pilotēts pašvaldībās. Pēc tam būtu iespējams atgriezties pie diskusijām par pakalpojuma regulējuma maiņu un finansēšanas nosacījumiem.

Karstas diskusijas izraisa koncepcijas “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu” ieviešana. Šogad līdz 53 eiro palielināts pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa sasniegšanai. Savukārt rīcības plāns paredz, ka no 2019. gada tiks palielināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts un minimālā pensija, no 2020. gada būtiski tiks palielināts trūcīgas personas ienākumu līmenis, noteikts vienots maznodrošinātas personas ienākumu līmenis valsts atbalsta saņemšanai un vienots dzīvokļa pabalsta tvērums. Atbilstoši ministrijas aprēķiniem ietekme uz pašvaldību budžetu 2020. gadā, kad rīcības plāns paredz darbības attiecībā uz pašvaldībām, ir 17 miljoni eiro. Ikgadējās sarunās ar Labklājības ministriju LPS uzturēja viedokli, ka pašvaldību līdzdalība un pakāpe plāna īstenošanā jāskata tikai 2019. gadā un jāizvērtē plāna indikatīvā ietekme uz katru pašvaldību atsevišķi, jo pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma nenodrošina, ka, pieaugot līdzekļiem pašvaldībām kopumā, palielinās arī katras atsevišķās pašvaldības budžets.

2015. gadā valdība apstiprināja Koncepciju par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu. Tajā paredzēta virkne pasākumu, lai veicinātu audžuģimeņu izveidi: sociālo iemaksu nodrošināšana, atlīdzības un bērna uzturnaudas paaugstināšana, specializētu audžuģimeņu izveide u.c. Latvijā vēl joprojām nav pietiekami daudz audžuģimeņu, 2017. gada sākumā mūsu valstī bija 575 audžuģimenes. Koncepcijā bija paredzēts, ka bērnu uzturnaudas palielinājums tiks segts no valsts budžeta līdzekļiem, bet, pretēji plānotajam, valsts budžetā pašvaldībām paredzēta kompensācija tikai 50% apmērā.

Specializēto audžuģimeņu izveide ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai bērni nenonāktu institūcijās, jo bieži vien audžuģimenes nav gatavas uzņemt bērnus ar invaliditāti, bērnus (pusaudžus) ar nopietnām uzvedības un atkarības problēmām, zīdaiņus. Specializēto audžuģimeņu izveide bija plānota 2017. gadā, diemžēl nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ aktivitātes tika pārceltas un specializētās audžuģimenes būs pieejamas tikai šāgada otrajā pusē. Visdrīzāk tās veidosies no jau esošajām audžuģimenēm, faktiski nepalielinoties audžuģimeņu skaitam.

Pagājušā gada nogalē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs tika skatīts Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts. Atbilstoši pašvaldību viedokļiem Nacionālā veselības dienesta konsultatīvajā padomē ir iekļauts arī LPS pārstāvis.

***

• LPS Veselības un sociālo jautājumu komiteju vada Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

• Komitejas vadītāja vietnieki ir Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne un Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece Anita Petrova.

• Laikā starp LPS 28. un 29. kongresu notikušas septiņas komitejas sēdes: 2017. gada 6. septembrī izbraukumā Rēzeknē, 11. oktobrī, 8. novembrī, 15. decembrī, 2018. gada 3. janvārī, 7. februārī un 7. martā.