Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 21:46
Vārda dienas: Gundega, Terēze
27. jūnijā Iekšlietu ministrijā notika LPS un Iekšlietu ministrijas (IeM) ikgadējās sarunas. Tās vadīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis kopā ar saviem palīgiem – IeM valsts sekretāru Dimitriju Trofimovu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu un VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas priekšnieku Ivaru Nakurtu. LPS galvenie runasvīri bija Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods un LPS padomnieks Aino Salmiņš, un viņus aktīvi atbalstīja arī citi sarunu dalībnieki, īpaši Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs un citi.
Sarunām atvēlētā laika lielākā daļa pagāja, diskutējot par Valsts civilās aizsardzības plānu un pašvaldību civilās aizsardzības plāniem, par pašvaldību tiesībām izsludināt īpašu tiesisko režīmu krīzes situācijās un par pašvaldības civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, kompetenci un darba organizāciju.
Uzklausot VUGD prezentāciju un ministra komentārus, LPS pārstāvji uzsvēra neatrisinātos jautājumus civilās aizsardzības (CA) un katastrofu pārvaldībā – gan tos, kas saistās ar normatīvo aktu izstrādi, gan dzīves situāciju “piespēlētos”. Diemžēl par šo jomu atbildīgajām valsts institūcijām nav precīza rīcības plāna katastrofu pārvaldības koordinēšanā, reaģēšanā un seku likvidācijā un tam nav ieplānoti atbilstoši resursi, tāpēc dzīvē mēdz gadīties situācijas, ko var dēvēt par dramatiskiem jeb traģiskiem kurioziem, piemēram, pašvaldības vadītājs par ugunsgrēku savā novadā uzzina no plašsaziņas līdzekļiem vai sociālajiem medijiem. Kopš pērnā gada 1. augusta vairs nav spēkā Valsts civilās aizsardzības plāns, taču vēl līdz šim nav noteikta skaidra kārtība, kādā pašvaldību CA plāni tiks integrēti valsts civilās aizsardzības plānā.
Puses vienojās, ka VUGD pēc informācijas apkopošanas par iespējamiem apdraudējumiem nekavējoties jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts civilās aizsardzības plāna projekts, ko pirms tam piedāvās izskatīšanai LPS Tautsaimniecības komitejā. Sarunās pašvaldības uzturēja viedokli, ka Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā jāprecizē pašvaldību vai sadarbības teritoriju CA plānu izstrādes kārtība un tas jādara VUGD, savukārt pašvaldības savā CA plānā paredzēs katastrofas pārvaldījumu un seku novēršanas nosacījumus saistībā ar ēku un būvju sabrukšanu un avāriju siltumapgādes, ūdensapgādes, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmās. Puses ir vienisprātis, ka jānodrošina ātrāka informācijas apmaiņa starp CA sistēmā iekļautajām ministrijām, institūcijām un pašvaldībām.
Par pašvaldību tiesībām izsludināt īpašu tiesisko režīmu krīzes situācijās un kārtību, kādā tiek organizēta piespiedu evakuācija, puses vienojās, ka sadarbībā ar IeM un VARAM veidos darba grupu, kas izvērtēs iespējas Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā iekļaut normu par pašvaldību tiesībām noteikt īpašu tiesisku režīmu vietēju katastrofu seku novēršanai un izstrādās regulējumu terminam “piespiedu evakuācija”, nosakot, ka to veic Valsts policijas struktūras.
Apspriežot pašvaldības CA komisijas izveidošanas kārtību, kompetenci un darba organizāciju, puses apņēmās izvērtēt LPS priekšlikumu, kas paredz Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” III sadaļas “Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāna struktūra un tajā iekļaujamā informācija” 4. punktu papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: “4. Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānā iekļauj šādu informāciju: atbildīgo ministriju rīcības plāni katastrofu pārvaldības koordinācijā, reaģēšanas un avārijas seku likvidācijā, kā arī ministriju padotībā esošo institūciju piesaistē.”
Sarunās tika apspriesta arī situācija valstī ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas jomā, VUGD sadarbība ar brīvprātīgajām ugunsdzēsēju biedrībām (BUB) un Valsts policijas un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūciju sadarbība, kā arī vienotā notikumu reģistra izveide.
Ministrija un LPS vienojās atbalstīt 5–6 pilotprojektus, lai modelētu VUGD, BUB un pašvaldību formējumu sadarbības iespējas.
Plašāka informācija šeit - http://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4178-lps-un-iekslietu-ministrijas-ikgadejas-sarunas .
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021