Rīga -3°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Svētdiena, 2023. gada 10. decembris 10:08
Vārda dienas: Guna, Judīte
Valsts apbalvojumi pašvaldību pārstāvjiem
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2018. gada 27. martā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Atzinības krusta III šķiru un iecelt par ordeņa komandieri ilggadējo Mālpils novada pašvaldības darbinieku Aleksandru Lielmežu.
Atzinības krusta IV šķira piešķirta un par ordeņa virsniekiem iecelti ilggadējais izglītības un pašvaldību darbinieks Tukuma novada Irlavas un Lestenes pagastu pārvaldes vadītājs Vilnis Janševskis un ilggadējais Cēsu novada pašvaldības un sabiedriskais darbinieks Māris Niklass.
Valsts apbalvojumu svinīgā pasniegšana notika 3. maijā Rīgas pilī.
Pasniegti apliecinājumi par Latvijas nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām
6. aprīlī pirmo reizi tika pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika pasniedza apliecinājumus četriem vērtību pieteicējiem – Balvu, Daugavpils un Siguldas novada pašvaldībai un biedrībai “Skaņumāja”.
Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017. gadā iekļautās vērtības ir dziedāšana ar pusbalsu un psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzēja – Balvu novada pašvaldība), mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastā (iesniedzēja – Daugavpils novada pašvaldība), Siguldas spieķa darināšanas prasme (iesniedzēja – Siguldas novada pašvaldība), Latgales mazo bundziņu bubyna spēles tradīcija un ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzēja – biedrība “Skaņumāja”).
Sarakstā jau iekļauta dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms un suitu kultūrtelpa.
Raiņa muzejs “Tadenava” atzīts par vienu no labākajiem izklaides objektiem pasaulē
7. aprīlī Tematiskās izklaides asociācijas (TEA) apbalvošanas ceremonijā Anaheimā (ASV) Memoriālo muzeju apvienības un dizaina biroja H2E veidotā Raiņa muzeja “Tadenava” ekspozīcija saņēma starptautisko TEA balvu par izciliem sasniegumiem ekspozīcijas veidošanā.
Šo augsto apbalvojumu TEA piešķir jau 24 gadus. Balva radīta, lai atzīmētu izcilus izglītības, vēstures un izklaides projektus, un tā uzsver pieredzes, dizaina un tematiskās izklaides vērtību.
Šogad balvai bija pieteikti vairāk nekā 300 pretendenti no visas pasaules. TEA samita līdzpriekšsēdētāja Patriša Makaja, izceļot Tadenavas ekspozīciju, uzsvēra, ka tā esot iespēja atgriezties pie “saknēm” un lielisks piedzīvojums, kas sākas ar ziņkārības veicināšanu apmeklētājā. Nīderlandes Eftelinga parka direktoru padomes pārstāvis Olafs Vugtss bija patīkami pārsteigts un augstu novērtēja radošo ideju, kas savā vienkāršībā ir unikāla, īsta un skaidra. Viņš uzslavēja arī to, ka ar šās ekspozīcijas palīdzību muzejam gada laikā izdevies piesaistīt 185 reizes vairāk apmeklētāju, nekā Tadenavā ir iedzīvotāju.
Raiņa un Aspazijas muzejam speciālā atzinība Eiropas Muzeju gada balvas konkursā
Eiropas Muzeju forums sadarbībā ar Eiropas Padomi kopš 1977. gada organizē Eiropas Muzeju gada balvas konkursu, kurā uzsver izcilības un inovāciju nozīmību muzeju darbībā un muzeju lomu kultūras daudzveidībā.
Balvas galvenie kritēriji ir muzeja unikalitāte un oriģinalitāte, komunikācijas kvalitāte, kā arī pieejamība sabiedrībai.
Visi Latvijas pieteiktie muzeji tika nominēti balvai un piedalījās Eiropas Muzeju foruma rīkotajā pasākumā Varšavā, lai prezentētu savu redzējumu par muzeja darbību un izmaiņām tajā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas Motormuzejs tika cildināti par sasniegumiem muzeju darba sabiedriskās jeb publiskās kvalitātes sekmēšanā.
Raiņa un Aspazijas muzejs ieguva Speciālo balvu, kuras pamatojumā teikts: “Muzejs ļoti aizkustinoši vēsta par divu savstarpēji saistītu, ražīgu, politikā iesaistītu personību triumfa brīžiem un pārbaudījumiem, kas var būt iedvesmas avots ikvienam. Muzeja ekspozīcijas aktualizē 21. gadsimtam nozīmīgas rakstnieku daiļrades tēmas, piemēram, cilvēktiesības un sieviešu tiesības, kam ir būtiska ietekme mūsdienu sabiedrībā.”
Galveno Eiropas Muzeju gada balvu šogad saņēma Dizaina muzejs Londonā, bet Keneta Hadsona balvu – Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu.
Latvijas muzeji Eiropas Muzeju gada balvas konkursā piedalās kopš 1996. gada, kad Speciālo atzinību saņēma Turaidas muzejrezervāts. Speciālo atzinību 2013. gadā saņēma mākslas muzejs “Rīgas birža”, bet 2014. gadā Keneta Hadsona balvu – Žaņa Lipkes memoriāls.
Latvijas Muzeju biedrības Gada balva
25. maijā, atzīmējot Starptautisko muzeju dienu, Oskara Kalpaka muzejā un piemiņas vietā “Airītes” tika pasniegta Latvijas Muzeju biedrības Gada balva 2018. Šī ir vienīgā balva Latvijas muzeju nozarē un tika pasniegta jau devīto gadu, lai sekmētu ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā.
Pasākumā Latvijas Muzeju biedrība pasniedza 12 galvenās balvas sadarbībā ar pasākuma galveno atbalstītāju VAS “Latvijas dzelzceļš”. Tāpat tika pasniegta ICOM (International Council Of Museums) Latvijas Nacionālās komitejas balva un pasākuma atbalstītāju speciālbalvas.
Trīs balvas tika piešķirtas nominācijā “Gada ekspozīcija 2018” kategorijās pēc muzeja darbinieku skaita.
Šajā nominācijā uzvarētāji ir Latvijas Dabas muzejs ar ekspozīciju “Botānika un mikoloģija”, Daugavas muzejs ar jauno pamatekspozīciju un Valkas novadpētniecības muzejs ar pastāvīgo ekspozīciju “Valka – Latvijas neatkarības šūpulis”.
Balvu nominācijā “Gada tematiskā izstāde 2018” saņēma Latgales Kultūrvēstures muzejs par izstādi “Pāri slieksnim”. Uzvarētājs nominācijā “Gada mākslas izstāde 2018” ir mākslas muzejs “Rīgas birža” par izstādi “PRADO 12 raksturi”. Gada publikācijas 2018 gods piešķirts Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieka Dr. hist. Tāļa Pumpuriņa pētījumam “Cēsu ģerbonis. Cēsu pilsētas ģerboņa attīstības un lietošanas vēsture”. Balvu nominācijā “Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā 2018” ieguvis Latvijas Kara muzejs par tekstiliju krātuves aprīkojuma modernizāciju. Latvijas Kara muzejs saņēma arī Gada balvu nominācijā “Muzeja pieejamības projekts 2018”, kurai bija pieteikta pilsētvides izstāde “1417 vēstures mirkļi vēsturiskuma veidošanas ceļā. 1917– 1921”. Divas balvas saņēma arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs – nominācijā “Izglītojošais projekts muzejā 2018” par radošajām nodarbībām “Ceļojums pagātnē” skolēniem un Latvijas Muzeju biedrības īpašo balvu “Pamanīts!” par iesaistīšanos festivālā “Staro Rīga” ar tematisku izstādi “Latvijas muzeju gaismekļi zem Dzelzceļa muzeja debesīm”. Balvu “Inovācijas muzejā 2018” ieguva Latvijas Nacionālais mākslas muzejs par videosēriju “Vienas gleznas stāsts”. Šogad pirmo reizi balva tika pasniegta nominācijā “Gada mārketinga aktivitāte”, un tā piešķirta Rīgas Motormuzejam par reklāmas kampaņu “Rīgas Motormuzeja pārsteidzošais piedzīvojums”.
Latvijas labāko bibliotekāru godināšana
17. un 18. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jau trešo reizi norisinājās Latvijas bibliotēku festivāls, kura pirmajā dienā notika Latvijas bibliotekāru 19. konference “Mainās bibliotēka, mainās sabiedrība” un Gada balvas pasniegšana.
Tika godināti Latvijas Bibliotēku biedrības un Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības izraudzītie Gada bibliotekāri un Gada bibliotēkas, kā arī laureāti nominācijā “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2017” un aktīvākie “Vikipēdijas” kampaņas dalībnieki Latvijā.
Par labākajām bibliotēkām aizvadītajā gadā izvēlētas divas – Jelgavas pilsētas bibliotēka un Kuldīgas galvenā bibliotēka. Balvas abām bibliotēkām piešķirtas par to, ko dara 21. gadsimta bibliotēka: tā ir aktīva fiziskajā vidē, bibliotēkas telpās, ārpus bibliotēkas un digitālajā vidē.
Publisko pakalpojumu gada balva
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizēto “Publisko pakalpojumu gada balvu 2018” šogad saņēmušas trīs pašvaldības. Par uzņēmējiem draudzīgāko lielo pilsētu atzīta Valmiera, bet lielo novadu kategorijā balvu saņēma Siguldas novads. Savukārt mazo novadu Publisko pakalpojumu gada balva jau trīs gadus pēc kārtas piešķirta Raunas novadam.
Pasākuma mērķis ir godināt uzņēmējiem draudzīgākās pašvaldības, izvērtējot vairākus aspektus – uzņēmēju viedokli par pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai savā pilsētā vai novadā, visu 119 pašvaldību pašvērtējumu par uzņēmējiem sniedzamajiem pakalpojumiem, reģistrēto uzņēmumu skaitu katrā pašvaldībā, SIA “Lattelecom” e-indeksa pētījuma rezultātus un citus faktorus.
Smiltenes novads – labākais valsts un pašvaldību pakalpojumu centrs reģionālā mērogā
30. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pasniedza ministrijas novērtējuma balvu un zelta diplomu Smiltenes novada pašvaldībai un Smiltenes valsts un pašvaldības vienotajam klientu apkalpošanas centram (VPVKAC).
Apbalvojumu saņēma Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un VPVKAC vadītāja Jūlija Egle.
Smiltenes novada VPVKAC stiprā puse ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pakalpojumu sniegšana daudzveidīgos kanālos – digitāli, telefoniski, klātienē. Lielākā daļa (71%) Smiltenes novada VPVKAC sniegto pakalpojumu ir VSAA pabalstu pieteikumi, 13% pakalpojumu bijuši valsts iestāžu konsultācijas, un 16% no visām konsultācijām ir konsultācijas par Latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem.
Ādažu novada VPVKAC – labākais novadu nozīmes klientu apkalpošanas centrs
1. jūnijā Ādažu novada dome un Ādažu novada VPVKAC saņēma balvu un zelta diplomu kategorijā “Labākais vienotais klientu apkalpošanas centrs novadu nozīmes valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru grupā”.
Apbalvojumu Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam un klientu apkalpošanas centra vadītājai Jevgēnijai Sviridenkovai pasniedza VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Ādažu VPVKAC papildus jau esošo prasmju un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai strādā pie jauna e-pakalpojuma ieviešanas – bērnudārzu e-rindu moduļa, kas ļauj vecākiem elektroniski pieteikt bērnu rindā, kā arī sekot līdzi savam pieteikumam un operatīvi atjaunināt informāciju.
VARAM speciālā balva “Reģiona SPĒKS”
VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš 14. jūnijā Ilgtspējas indeksa ceremonijā pasniedza VARAM speciālo balvu “Reģiona SPĒKS” par ieguldījumu ilgtspējīgas sabiedrības un reģiona attīstībā. To šogad saņēma PSIA “Ventspils reiss”. Balvu “Reģiona SPĒKS” VARAM pasniedza jau septīto reizi.
Ģimenei draudzīgākie uzņēmumi
13. maijā Labklājības ministrija sveica 38 uzņēmumus, kas savā ikdienas darbā īsteno ģimenei draudzīgus uzņēmējdarbības principus un šogad saņēma ģimenei draudzīga komersanta statusu. Šiem uzņēmumiem tiek pasniegta īpaša apliecība, un tie uz gadu iegūst tiesības ģimenei draudzīga komersanta logotipu izmantot savā uzņēmumā, interneta vietnē, plašsaziņas līdzekļos un darba sludinājumos. Pirms gada šādu statusu saņēma 31 uzņēmums.
Šogad ģimenei draudzīga komersanta statusu ieguvuši arī divi pašvaldību uzņēmumi – pašvaldības SIA “Ventspils reiss” un pašvaldību uzņēmums SIA “ZAAO”.
Latvijas Dizaina gada balva
12. aprīlī īpašā apbalvošanas ceremonijā mākslas centrā “Zuzeum” tika noskaidroti Latvijas Dizaina gada balvas ieguvēji 2018. gadā: pirmo vietu ieguva “RIGA IFF vizuālā komunikācija un vides objekti” (autors: “Associates, Partners et Sons”), otro – elektroiekārtas “Mass Portal industriālā dizaina valoda” un “Mass Portal plastikāta auklas žāvētājs FD1” (autors: SIA “Mass Portal”), savukārt trešajā vietā ierindojās interneta vietne www.liepaja.lv – Liepājas pašvaldības vietne (autors: SIA “Wrong Digital”).
Latvijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem jomas apbalvojumiem. Kopumā bija iesniegti vairāk nekā 200 darbi, kurus izvērtēja industrijas profesionāļu komanda septiņu ekspertu sastāvā.
Konkursa-foruma “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017” uzvarētājas
22. maijā, klātesot valsts institūciju un pašvaldību pārstāvjiem un uzņēmējiem, notika konkursa-foruma “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017” noslēguma pasākums. Tajā tika godinātas uzvarētājas
vairākās kategorijās: Gada sievietes arhitektūrā, būvniecībā, dizainā, arhitektūras veicināšanā, būvniecības veicināšanā un dizaina veicināšanā.
Par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozarē atzīmētas arī vairākas pašvaldību pārstāves: Elīna Orna, Marta Rušmane un Elīna Zīle no Kuldīgas novada pašvaldības, Zane Eglīte no Skrundas novada pašvaldības, Gunta Šnipke no Liepājas būvvaldes, Sanita Adlere no Alūksnes novada pašvaldības, Evija Nagle no Kocēnu novada pašvaldības un Aiga Kozlova no “Auces komunālajiem pakalpojumiem”.
Konkurss-forums “Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā” Latvijā norisinājās otro reizi. Forumam bija pieteiktas 46 aktīvas, enerģiskas, zinošas un sabiedrībā pazīstamas sievietes.
Gada balvas ceļu būvniecībā
11. maijā Rīgā ar ikgadējām Gada balvām ceļu būvniecībā tika apbalvoti būvnieki, kuri veikuši labāko tilta būvniecību, ceļa pārbūvi un ceļa seguma atjaunošanu.
Tāpat tika pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu nozarē un autobraucēju balva, kuras ieguvēju noskaidroja autobraucēju balsojumā.
Tiltu pārbūves un jaunu tiltu būvniecības grupā Gada balvu saņēma SIA “Viadukts” par tilta būvniecību pār Mazo Juglu Suntažos. Otrā vieta šajā grupā piešķirta SIA “Rīgas tilti” par tilta pār Gauju pārbūvi Siguldā, bet trešā – SIA “Viadukts” par ceļa pārvada pārbūvi pār dzelzceļu uz Daugavpils šosejas (A6) pie Pļaviņām.
Autoceļu pārbūves darbu grupā Gada balva piešķirta SIA “Binders” par pārbūvēto Rēzeknes–Daugavpils šosejas (A13) posmu no Daugavpils līdz Medumiem.
Otrā vieta šajā grupā arī SIA “Binders” par Valmieras šosejas (A3) posmu pirms Straupes, un trešā – SIA “Igate” par pārbūvēto autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posmu no Bārbeles līdz Lietuvas robežai.
Segumu atjaunošanas būvdarbu grupā Gada balvu par atjaunotajiem Liepājas šosejas (A9) posmiem no Anneniekiem līdz Kaķeniekiem un no Kalnkroga DUS līdz Blīdenei saņēma SIA “Strabag”. Otrā vieta šajā grupā piešķirta SIA “Igate” par autoceļa Bauska–Aizkraukle (P87) posmu no Vecsaules līdz Ozolainei un trešā – SIA “Latgales ceļdaris” par atjaunoto segumu posmā no Grāveriem līdz Aglonai uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62).
Savukārt autobraucēju balsojumā par labāko pērn remontēto autoceļa posmu atzīts tilts pār Gauju Siguldā, un gada balvu par šo darbu saņēma SIA “Rīgas tilti”.
Godināti konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” laureāti
Konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” jau astoņus gadus organizē Ekonomikas ministrija, žurnāls “Būvinženieris” un VARAM.
1. vietu nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018” ieguvusi ēka Liepājā, Klaipēdas ielā 70.
Par energoefektīvāko daudzdzīvokļu jaunbūvi atzīta ēka Rīgā, Grostonas ielā 12.
Savukārt uzvarētāja nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018” ir ēka Ventspilī, Jūras ielā 34.
Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma SIA “Valmieras namsaimnieks” par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.
Balvu “Klimata draugs” VARAM piešķīrusi SIA “Valmieras namsaimnieks” par aktīvu darbību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un labākajiem emisiju samazinājuma rādītājiem konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
Žūrijas atzinību saņēma SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” par uzņēmību un neatlaidību, uzsākot ēku atjaunošanu Daugavpilī.
Daugavpils cietoksnim pasniegta Eiropas Padomes Ainavu balva
No 19. līdz 21. jūnijam Daugavpilī norisinājās Eiropas Padomes (EP) Ainavu konvencijas ieviešanas forums, kurā Daugavpils cietokšņa reģenerācijas projektam tika pasniegta EP Ainavu balva.
Šā EP konkursa mērķis ir apbalvot praktiskās iniciatīvas, kas var kalpot par piemēru ainavu kvalitātes saglabāšanai un uzlabošanai Eiropas Ainavu konvencijas dalībvalstu teritorijās. Starptautiskās žūrijas vērtējumam bija iesniegti projekti no ES valstīm, kas parakstījušas Ainavu saglabāšanas konvenciju. Izturot sīvu konkurenci, Daugavpils cietokšņa reģenerācijas projekts vienbalsīgi tika atzīts par labāko. Augsto vērtējumu Daugavpils projekts saņēma par simboliskas pilsētvides ainavas atjaunošanu agrāk degradētā vietā, kas tagad sabiedrībai piedāvā dažādus izglītības un kultūras pakalpojumus kvalitatīvā vidē.
Daugavpils cietokšņa kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstīšanai, kā arī vides kvalitātes uzlabošanai un sociālo problēmu risināšanai Daugavpils pilsētas dome desmit gadu laikā mērķtiecīgi piesaistījusi finansējumu no dažādiem finanšu avotiem, tajā skaitā Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas, Norvēģijas Finanšu instrumenta, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda. Līdzfinansējums 14 miljonu eiro apmērā ir piesaistīts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(1)
