Citi dokumenti

Valmiera stiprina sadarbību vides deklarācijas ieviešanā

25. septembrī Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo, Vidzemes džudo skolas “Valmiera” vadītājs Ventis Beķeris un starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Peace Week Institute” (Miera nedēļas institūts) prezidents Judži Mijata parakstīja apliecinājumu par atbalstu Valmieras vides deklarācijai.

Valmieras pilsētas vides deklarācija ir dokuments, kurā pašvaldība paudusi gribu un apņemšanos strādāt un attīstīt pilsētu ilgtspējīgi. Tā apliecina pašvaldības atbildību par vides saglabāšanu un veidošanu, dabas vērtību saglabāšanu un kaitīgas ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanu, popularizē dabai un cilvēkam draudzīgu dzīvesveidu un kopumā veicina pilsētas ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarojot ekonomiskās, sociālās, kultūras un dabas intereses.

Vidzemes džudo skolas “Valmiera” vadītājs Ventis Beķeris atzīst, ka tīra un sakopta vide ir valmierieša cieņas jautājums. Tādēļ, ikdienā organizējot džudo apmācības un jauniešu nometnes, viņš vienlaikus iesaista jauniešus arī Gaujas krastu sakopšanas talkās, kā arī labprāt atbalsta Valmieras pašvaldības organizētās vides iniciatīvas.

Būdams pasaules miera vēstnesis un vides aktīvists, Judži Mijata Valmieru apciemoja augusta sākumā. Viņa un viņa pārstāvētās organizācijas misija ir rosināt katru indivīdu sākt darbības mieram, kā arī ar izglītības programmu, pasākumu vadīšanu, ilgtspējīgas ekoloģijas konsultācijām, miera un līdzsvara veidošanu katrā sabiedrības līmenī stiprināt cilvēku humānismu un savstarpējo cieņu. Tādēļ Miera nedēļas institūts labprāt sadarbojas arī ar Valmieras pilsētas pašvaldību, daloties ar pieredzi sekmīgai vides deklarācijā pausto mērķu sasniegšanai.

Valmieras bibliotēka uzsākusi sadarbību ar pilsētas pašvaldību un Miera nedēļas institūtu, kopīgi veidojot eksperimentālās mūžizglītības kursu pieaugušajiem par vides un sabiedrības ilgtspēju. Kursu paredzēts licencēt Valmieras Izglītības pārvaldē, lai vēl šogad piedāvātu pirmās sertificētās mūžizglītības mācības.

Ar Valmieras vides deklarāciju iespējams iepazīties pašvaldības vietnes www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Valmieras vides deklarācija”. Valmieras pilsētas pašvaldība aicina valmieriešus būt aktīviem un atbildīgiem, paužot atbalstu deklarācijā paustajiem mērķiem un elektroniski pievienojoties Valmieras vides deklarācijas atbalstītāju lokam.

Raunas novada jaunatnes politikas stratēģija

Raunas novada pašvaldībā apstiprināts vidēja termiņa plānošanas dokuments 2019.–2023. gadam – jaunatnes politikas stratēģija, kas izstrādāta ES programmas “ERASMUS+: Jaunatne darbībā” 3. pamatdarbības “Strukturētais dialogs: jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās” sadaļā apstiprinātajā projektā “Jaunatnes politikas stratēģijas izstrāde”.

Dokuments nosaka Raunas novada darba ar jaunatni attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus stratēģijā definēto mērķu sasniegšanai.

Siguldas novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģija

12. jūlijā Siguldas novada pašvaldības domes sēdē tika apstiprināta novada sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģija 2018.–2024. gadam, kas nosaka prioritātes, attīstības mērķus, uzdevumus un turpmākās rīcības sporta nozares attīstībai Siguldas novadā. Stratēģija izstrādāta, pamatojoties uz apstiprināto Siguldas novada attīstības programmu 2018.–2024. gadam, kurā sporta attīstība novadā ir noteikta kā viena no prioritārajām jomām.

Sporta un aktīvās atpūtas attīstības stratēģija 2018.–2024. gadam sniedz informāciju par Siguldas novada bērnu un jauniešu sporta iespējām, tautas sportu, augsto sasniegumu sportu, sporta pasākumiem un infrastruktūru, prioritāro sporta veidu atbalsta sistēmu, kā arī citiem ar sportu saistītiem aspektiem.

Pamatojoties uz noteiktajām prioritātēm, stratēģijā izvirzīti divi mērķi – attīstīta sporta un veselīga dzīvesveida aktivitāšu daudzveidība un paaugstināta to kvalitāte, kā arī pilnveidota sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Mērķu sasniegšanai stratēģijā noteikti deviņi uzdevumi un konkrētas rīcības to īstenošanai.

Siguldas novada sporta un aktīvās atpūtas stratēģija 2018.–2024. gadam pieejama šeit (https://www.sigulda.lv/public/download.php?id=1592).

Izstrādāta kopīga sešu Pierīgas novadu tūrisma attīstības stratēģija

31. jūlijā Mārupes novadā projektā “Tūrisms kopā” notika sešu Pierīgas novadu – Mārupes, Babītes, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas un Ķekavas – uzņēmēju, pašvaldību speciālistu, NVO, kā arī vietējo rīcības grupu (biedrību “Pierīgas partnerība”, “Lauku partnerība “Lielupe”” un partnerība “Daugavkrasts”) pārstāvju tikšanās par kopīgiem nākotnes plāniem tūrisma nozares attīstībai Pierīgā.

Pierīgā šis gads iesākts ar lieliem plāniem tūrisma nozarē, un 19. janvārī parakstīts sadarbības līgums starp vairākiem Pierīgas novadiem, kas projektā “Tūrisms kopā” paredz stiprināt nozari. Lai veicinātu tūrisma attīstību un sadarbību, tūrisma eksperta Andra Klepera vadībā izstrādāta Mārupes, Babītes, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas un Ķekavas novadu tūrisma stratēģija nākamajiem pieciem gadiem. Dokumentā izvērtēts sešu novadu tūrisma galamērķu potenciāls, šābrīža pieprasījums un atpazīstamība, bet stratēģiskajā daļā noteikti nākotnes sadarbības stratēģiskie mērķi, vadlīnijas un zīmoltēmas, izstrādāts rīcības plāns vienotai tūrisma nozares attīstībai 2019. gadam, kā arī sniegti priekšlikumi kompleksu tūrisma piedāvājumu (jaunu maršrutu) veidošanai.

Galvenās tēmas, kas saistāmas ar Pierīgas novadiem kā galamērķi, ir aktīva atpūta ģimenēm ar bērniem dabiskā vidē, sportiski piedzīvojumi un izklaide ārpus lielpilsētas, darījumu tūrisms lauku ainavā, labjūte un vaļasprieku lutināšana.

Projektu “Tūrisms kopā” īsteno biedrība “Pierīgas partnerība” kopā ar Lauku partnerību “Lielupe”, partnerību “Daugavkrasts” un novadu pašvaldībām Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”.

Daugavpils novadā izstrādāti jauni saistošie noteikumi par kapsētām

Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ieteikumus, izstrādāti jauni Daugavpils novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi. Tie nosaka Daugavpils novada pašvaldības īpašumā esošo kapsētu darbību un uzturēšanu, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu un kapavietas uzturētāja tiesības un pienākumus.

Kapsētu apsaimniekotāji ir pagastu pārvaldes, kuru pienākums arī veikt kapsētu topogrāfisko un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti kapu grāmatās un elektroniskajā datubāzē, kapavietu nospraušanu dabā, izvietot informācijas stendus un aktēt neuzraudzītās kapavietas. Kapsētas pārziņa pienākums ir līdz 1. oktobrim apsekot kapsētu, konstatēt un nofotografēt neuzraudzītās kapavietas. Tās tiek marķētas ar brīdinājuma zīmi, sagatavots akts un izdarīta atzīme kapu grāmatā. Saskaņā ar sagatavoto aktu kapsētas pārzinis nosūta kapavietas uzturētājam informāciju par kapavietas aktēšanu. Ja akts tiek sastādīts trīs gadus pēc kārtas, tad kapavieta pāriet kapsētas apsaimniekotāja rīcībā, 30 dienas iepriekš par to brīdinot kapavietas uzturētāju. Neuzraudzītām kapavietām, kur konstatēts, ka apbedījums veikts pirms 25 gadiem, var veikt virsapbedījumu.

Pretēji daudzām citām Latvijas pašvaldībām, Daugavpils novada saistošie noteikumi neparedz maksu par kapavietas piešķiršanu, ierādīšanu un rezervēšanu pašvaldības kapsētās. Šobrīd Daugavpils novadā ir 72 pašvaldības kapsētas, visvairāk to ir Višķu, Maļinovas, Dubnas, Demenes un Salienas pagastā.

Ventspils Digitālā centra e–adreses pārlūkā apstrādāti jau vairāk nekā 13 000 ziņojumu

Kopš 1. jūnija, kad e–adreses izmantošana valsts un pašvaldību iestādēm kļuvusi obligāta, ar e–adreses pārlūka www.parvaldiba.lv palīdzību četru mēnešu laikā apstrādāti jau vairāk nekā 13 000 ziņojumu.

Ventspils Digitālais centrs sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un VARAM nodrošina oficiālās elektroniskās adreses vietni www.parvaldiba.lv, kas bez maksas pieejama jebkurai valsts un pašvaldības iestādei un nodrošina drošu apmaiņu ar elektroniskajiem ziņojumiem.

Lai arī normatīvie akti nosaka, ka tikai daļai no aptuveni 2000 valsts un pašvaldību iestādēm elektroniskā adrese ir jāizmanto obligāti, no 1. jūnija e–pārvaldes attīstība notiek ļoti strauji. Ar Ventspils Digitālā centra uzturēto bezmaksas vietni www.parvaldiba.lv jau strādā vairāk nekā 500 iestādes. Tās izmantošana un ziņojumu apstrādāšana tiešsaistē paātrina informācijas apriti un samazina iestāžu izdevumus, jo tie vairs nav jādrukā un jāsūta pa pastu.

Iestādes, kas vēl nav reģistrējušās sistēmas izmantošanai vietnē, to var izdarīt, aizpildot pieteikšanās anketu: www.parvaldiba.lv.

E–adrese neattiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm, jau nākamgad iespēja izmantot oficiālo elektronisko adresi saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām būs arī katram iedzīvotājam un uzņēmumam.

Sīkāk par e–adresi var uzzināt VARAM sagatavotajā materiālā “Oficiālās elektroniskas adreses (e–adreses) izmantošanas vadlīnijas” šeit (https://drive.google.com/file/d/1-eFSxZpafbDY8flHxPDpRRwEXlQiYpii/view) vai VRAA izveidotajā videosižetā YouTube kanālā “Latvija.lv” šeit (https://www.youtube.com/watch?v=_QDo6zTYVZg).