Rīgā veikti apjomīgi remontdarbi maģistrālajās ielās
Šajā būvniecības sezonā Rīgā veikti apjomīgi remontdarbi vairākās maģistrālajās ielās, kopumā ieguldot vairāk nekā 7,2 miljonus eiro un izbūvējot 140 177,43 m² asfaltbetona. Remontdarbi turpinās uz Salu tilta, Augusta Deglava satiksmes pārvada, uzsākta arī Lubānas un Juglas ielas satiksmes apļa pārbūve. Savukārt autovadītāju ērtībām vairākās Rīgas ielās izbūvētas jaunas īslaicīgās autostāvvietas: Valdeķu, Rušonu un Ēbelmuižas ielā. Kopumā izbūvētas stāvvietas 109 automašīnām.
Mārupē būvē ielas un ierīko kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanas vietu
Augustā sākās būvdarbi četrās Mārupes ielās – Zemturu, Spulgu, Riekstu un Atvaru ielā –, lai izbūvētu bruģa segumu un ielas apgaismojumu. Darbus paredzēts pabeigt līdz decembra sākumam. Pašvaldība turpina arī īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu par uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidi, kura gaitā tiek pārbūvēts ceļš C16 posmā no ceļa C15 (Alpi–Dumpji) līdz Dzirnieku ielai, Dzirnieku iela posmā no īpašuma Dzirnieku ielā 15 līdz Peronu ielai un ceļš C15 posmā no C16 līdz Stīpnieku ceļam.
Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstītā projekta “Decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanas vietas ierīkošana Mārupes novadā” gaitā tiek sakārtota vides infrastruktūra. Līdz 2019. gada jūlija beigām pie Skultes notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izveidos decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu pieņemšanas punktu, lai novadā nodrošinātu nepārtrauktu un drošu decentralizēto kanalizācijas notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Pagaidām tuvākā notekūdeņu nogādāšanas vieta mārupiešiem ir Daugavgrīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Rīgā, kas attāluma dēļ šo pakalpojumu ievērojami sadārdzina.
Saimnieciskie darbi Babītes novadā
Vasarā Babītes novadā tika pārbūvēts autoceļš C12, Vārpu ceļš Dzilnuciemā, Meža ielas posms Babītē, Skolas iela Piņķos, Alstu iela Spilvē, Augļu un Ziedu ielas posms Priežciemā, pašvaldības autoceļa C108 Straupes ceļa posms Gātciemā, kā arī atjaunota stāvlaukuma asfaltbetona sega Rīgas ielā Piņķos un vairākās ielās pārbūvēts ielu apgaismojums.
Turpinoties Dzilnupes sūkņu stacijas pārbūvei, atjaunotas divas caurtekas Stropu ielā un caurteka uz autoceļa C57 un Spilvē iztīrīts meliorācijas grāvis.
Jūrmalā remontē ielas un atjauno trotuārus un iekšpagalmus
Jau kopš pavasara kūrortpilsētā norisinās aktīvi remontdarbi – tiek veikts ielu seguma kapitālais remonts, atjaunoti un izbūvēti trotuāri, iebrauktuves un iekškvartāli daudzdzīvokļu namu pagalmos, asfaltē grantētās ielas, atjauno veloceliņu un veic kārtējos seguma uzturēšanas darbus. Ielu un ceļu infrastruktūras attīstībai Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžetā šogad plānoti 6,2 miljoni eiro – gandrīz uz pusi vairāk līdzekļu nekā pērn.
Engures novadā pabeigta ceļa Ercmaņi–Jelgavas šoseja pārbūve
Engures novada pašvaldība pērnā gada nogalē uzsāka projektu “Uzņēmējdarbības attīstība Smārdes pagastā” ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, pārbūvējot pašvaldības autoceļu posmu Ercmaņi–Jelgavas šoseja. Šis ceļš ar Jelgavas šoseju savieno teritoriju, kurā darbojas divi uzņēmumi, atrodas dzīvojamās mājas un zemnieku saimniecības. Būvdarbi tika veikti divos posmos: pagājušā gada nogalē izveidoja grants seguma pamatni, bet šovasar pabeigta asfaltbetona seguma izveide. 85% no projekta izmaksām līdzfinansētas no ERAF, 3,75% sedz valsts budžeta dotācija, bet 11,25% ieguldījusi pašvaldība.
Tukuma novadā pārbūvēti vairāk nekā 40 km pašvaldības autoceļu, pilsētā sakārto Slocenes ielu un siltumsaimniecību
Tukuma novada pašvaldība pabeigusi būvniecību plānotajos 15 pašvaldības autoceļu posmos, kopā pārbūvēti 42,85 km. Darbi veikti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstības (ELFLA) pasākuma “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” projektā, un būvniecība notika visos novada pagastos. Kopā 15 pašvaldības autoceļu pārbūves izmaksas ir 2,5 miljoni eiro.
Ar ELFLA atbalstu projektā “Pašvaldības autoceļu pārbūve Tukuma novadā, 2. kārta” plānots pārbūvēt vēl piecus pašvaldības autoceļu posmus 12,96 km garumā: Ezernieki‒Jaunpļavas‒Rindzele Zentenes pagastā, Abavnieki‒Eglītes ceļš Jaunsātu pagastā, Centrs–Cīruļi Lestenes pagastā, Ozolpils ceļš‒Lestenes ceļš Degoles pagastā un Džūkste‒Pienava Džūkstes pagastā.
9. augustā Tukumā tika parakstīts akts par Slocenes ielas 1. kārtas (posmā no krustojuma ar Jelgavas ielu līdz Slocenes ielai 4) pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz ar to pabeigta galvenā ielas būvniecība ERAF līdzfinansētajā projektā “Degradētās teritorijas sakārtošana Jauntukuma mikrorajonā”. Slocenes ielā veikta pilna segas konstrukcijas izbūve, lietusūdens kanalizācijas, ielas apgaismojuma, ūdensvada, sadzīves kanalizācijas un sakaru kabeļu kanalizācijas izbūve/pārbūve.
SIA “Tukuma siltums” īsteno ES Kohēzijas fonda programmas SAM 4.3.1. “Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē” līdzfinansētu projektu par siltumavota pārvaldes sistēmas efektivitātes paaugstināšanu Tukuma pilsētā, ko paredzēts pabeigt līdz 2020. gada 15. februārim. Projekta pirmais etaps, kurā rekonstruēti Kurzemes ielas maģistrālie siltumtīkli, noslēdzies šoruden, un 10. septembrī uzņēmums uzsāka projekta otro daļu “Siltumtīklu rekonstrukcija Zemītes ielas katlumājas rajonā Tukumā”. Tajā paredzēts rekonstruēt siltumtrases posmu apmēram 845 m garumā un vecos, nolietojošos tērauda cauruļvadus nomainīt pret jaunām, rūpnieciski izolētām tērauda caurulēm.
Kandavas novadā izveidots stāvlaukums pie Cēres pagastnama un turpinās siltumapgādes sistēmas sakārtošana
Kandavas novada dome īstenojusi projektu “Stāvlaukuma izveide pie Cēres pagasta administratīvās ēkas”. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 13 000 eiro, ko veido arī pašvaldības ieguldījums 5426,92 eiro apmērā.
26. jūlijā starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un SIA “Kandavas komunālie pakalpojumi” tika parakstīts līgums par ES fonda projekta “Siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana, īstenojot jauna posma būvniecību Kandavā” realizāciju. Projekts paredz Kūrorta ielas katlumājas slēgšanu, lai ēkas pievienotu jaunajai centrālajai pilsētas katlumājai. Projektam atvēlētais laiks ir 24 mēneši.
Siltumapgāde tiks uzlabota arī Vānes pagastā, kur vēl šoruden katlumājā malkas apkures katlus nomainīs uz diviem kokskaidu granulu katliem ar kopējo jaudu 400 KW, izbūvēs skursteni, granulu tvertni, trīs siltummezglus un veiks katlu apsaisti.
Talsos vērienīga ielu infrastruktūras pārbūve, Stendē ūdenssaimniecības būvdarbi, Laucienē atjaunota katlumāja
Īstenojot projektus “Transporta infrastruktūras attīstība Talsu pilsētā” un “Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai”, tiks pārbūvēta Raiņa, Celtnieku un Laukmuižas iela Talsos. Abiem projektiem būvdarbus veiks SIA “Talce”. 17. jūlijā Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols un SIA “Talce” Valdes priekšsēdētājs Gints Karols svinīgi parakstīja līgumu par darbu uzsākšanu.
SIA “Talsu ūdens” augustā uzsāka būvdarbus Stendes pilsētā, īstenojot ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta 2. kārtu. Projekta kopējās izmaksas ir tuvu pusotram miljonam eiro, Kohēzijas fonda atbalsts paredzēts 73,71% apmērā.
SIA “Talsu namsaimnieks” turpina ieguldīt siltumenerģijas ražošanas un pievades infrastruktūras uzlabošanā. Piesaistot ES finansējumu, sākta Laucienes katlumājas pilnveidošana. Tajā nomainīts apkures katls, ieviešot kombinēto kurināmo – šķeldu un granulas.
Rojā izbūvēts piebraucamais ceļš pie pludmales
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas partneriem (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Rojas, Engures, Ventspils un Salacgrīvas novadu) un Igaunijas pārstāvjiem piedalās pārrobežu INTERREG Igaunijas–Latvijas sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektā “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā – Safe Sea”. Šajā projektā Rojas novada pašvaldība izbūvējusi piebraucamo ceļu ar apgriešanās laukumu, lai pludmalei un jūrai varētu piekļūt ar VUGD transportu un glābšanas laivām, kas ir ļoti svarīgi vides avārijas gadījumos.
Labiekārtots stāvlaukums būs Dundagas novada Kolkā
Dundagas novadā notiek darbi projektā “Dabu un vidi saudzējoša tūrisma veicināšana Kolkas piekrastē”, kas guvis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstu. Projekta gaitā tiek labiekārtots stāvlaukums Kolkā netālu no Kolkas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Laukumā izbūvē bruģa segumu, apgaismojumu, elektrības un ūdensapgādes infrastruktūru. Laukums izplānots tā, lai nodrošinātu stāvvietas gan vieglajām automašīnām, gan autobusiem un kemperu auto. Tāpat laukumā būs pieejama ūdens ņemšanas vieta un nojume ar galdiem un soliem, kā arī teritorijā izbūvēs infrastruktūru bezmaksas bezvadu interneta nodrošināšanai.
Ventspils novada Vārvē asfaltēts pašvaldības autoceļš, Užavā jauna katlumāja, Popē veikti ieguldījumi infrastruktūrā
Ventspils novada Vārves pagastā veikta Dārzniecības un Liezdes ceļa pārbūve, grants seguma vietā ieklājot asfaltu. Dārzniecības ceļš noasfaltēts 1200 metru, Liezdes ceļš – 840 m garumā. Projekta gaitā 130 metru garumā izbūvētas caurtekas. Pašvaldība šajā projektā ieguldījusi savu finansējumu 203 908 eiro apmērā. Tajā iesaistījušies arī uzņēmēji, apņemoties radīt jaunas darbvietas vai investēt nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos, kopā piedāvājot septiņas darbvietas un ieguldot attīstībā 766 904 eiro.
Ventspils novada pašvaldības uzņēmums “VNK serviss” Užavā īstenojis siltumapgādes projektu, uzceļot pagastā katlumāju, izbūvējot jaunas siltumtrases un ierīkojot daudzīvokļu ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu. Katlumājai pieslēgtas ne tikai sešas daudzdzīvokļu mājas, bet arī Užavas pamatskola, tautas nams un pagasta pārvaldes ēka. Kurināšanai tiks izmantota šķelda, katlumājā ir divi apkures katli: vienam jauda ir 300, otram – 700 MWh, to darbinās ziemā. Užavniekiem tagad pieejams arī siltais ūdens, turklāt trīs daudzdzīvokļu mājās, kurās ir pašvaldības īres dzīvokļi, iemītnieki paši varēs noteikt, kad pieslēgties apkurei, un regulēt temperatūru.
Savukārt Popē ar projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Ventspils novada Popes pagastā” palīdzību ieguldījumi veikti ceļos: autoceļam Po40 “Meždārzi” 187 m garumā nomainīts segums (asfalts), ierīkota caurteka un pieci apgaismojuma stabi, autoceļā Po23 “Kalnmeža ceļš” izbūvēts apgaismojums ar sešiem apgaismes stabiem.
Ventspilī pārbūvēts Vidumupītes tilts un būvē jaunus siltumtīklus
Kuldīgas ielā pie Reņķa dārza pabeigta Vidumupītes “Sarkanā tiltiņa” rekonstrukcija, uzlabojot tā inženiertehnisko stāvokli. Tiltam pārbūvētas nesošās konstrukcijas, atjaunota velve, izbūvēts jauns segums ar betona bruģakmeni brauktuvei un gājēju ietvei mala, klinkera bruģa segums, atjaunoti četri esošie un uzstādīti astoņi jauni norobežojošie granīta balsti, kas savienoti ar ozolkoka margām, atjaunotas un betonētas tilta atbalstsienas, veikta velves galu dekoratīvā apdare ar māla ķieģeļiem un tilta fasāžu krāsošana.
Pašvaldības SIA “Ventspils siltums” 28. augustā parakstīja būvdarbu līgumu par jaunu siltumtīklu būvniecību Ganību ielā 30 un 32. Projektā “Centralizētu siltumtīklu būvniecība Ventspils pilsētā” kopumā Ventspilī tiks izbūvēti 11 jauni siltumtīklu posmi, kā rezultātā Brīvības ielas 38 katlumājas zonā būs iespējams pieslēgt 19 jaunus patērētājus. Piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, jauni siltumtīkli Ventspils pilsētā tiks izbūvēti 2,8 km garumā. Projekta darbības īstenošanas laiks pēc līguma noslēgšanas ar CFLA ir 24 mēneši.
Kuldīgas novadā veic uzlabojumus pagastos un uzlabo ceļus
Uz valsts ceļiem lielākā daļa būvdarbu, kas šogad norisinājās Kuldīgas novada teritorijā, jau noslēgušies. Pēc pārbūves būtiski uzlabots puskilometru garais posms Saldus ielā no Valciņu ielas līdz Ventas ciemam. Te bez brauktuves seguma atjaunošanas sakārtotas arī autobusa pieturas un uzbūvēts gājēju celiņš. Ērtāka braukšana nu ir arī Īvandes un Ēdoles virzienā, jo sakārtots 14 km garais ceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne posms. Sakārtots arī 6 km garš autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči posms no Vecvilgāles līdz Turlavai. Grants seguma divkārtu virsmas apstrāde (melnais segums) veikta 10,29 km garā ceļa Lutriņi–Kabile posmā. Līdz novembra vidum turpināsies tilta būvniecība Rendā.
Kuldīgā uzlaboti 2 km grantēto ielu. Asfaltēšanas izmaksas ik gadu aug, un pašvaldībai pieejamie budžeta līdzekļi diemžēl ir nepietiekami, lai noasfaltētu visas grantētās ielas, kuru kopgarums sasniedz 38 kilometrus. Nolemts grantētajās ielās pakāpeniski veikt divkāršo virsmas apstrādi. Šogad darbi jau pabeigti rajonā starp Apšu, Vidus, Ventas un Jaunsaimnieku ielu. Veidojot nākamā gada budžetu, ieplānots paredzēt līdzekļus grantēto ielu divkāršās virsmas apstrādes turpināšanai.
Pagastu pārvaldes, izmantojot tām piešķirtās valsts autoceļu fonda mērķdotācijas, vasarā turpinājušas gādāt par ceļu sakārtošanu un problēmu novēršanu: greiderēti autoceļi, labotas bedres, likvidēti izskalojumi, rakti grāvji, tīrītas un nomainītas caurtekas, būvētas drenāžas vietas, noņemts apaugums, veikta ceļa klātnes planēšana, appļautas ceļmalas. Asfalta segums, virskārtu apstrādājot ar šķembām, atjaunots Ēdolē, Īvandē un Kazdangas ceļā. Pa spēkam bijuši arī tiltu darbi: saremontēts tilts pār Rudupi uz autoceļa Palejas–Krišjāņi–Ošenieki un Rumbas pagastā izbūvēts gājēju un velobraucēju tilts pāri Riežupei.
Aizputes novadā būvē kanalizācijas un siltumtīklus
Aizputes novadā pārbūvē autoceļu A16 Rokaiži–Cildi vairāk nekā 3 km garumā un autoceļu Avotiņi–Lapsiņas, Gruntskalni, Kaltiņi. Projektā paredzēta arī Antenieku tilta konusa nostiprināšana.
SIA “Aizputes komunālais uzņēmums” realizē vairāk nekā vienu miljonu eiro vērto ES Kohēzijas fonda projektu “Kanalizācijas tīklu, spiedvadu un KSS izbūve Aizputē”, kur KF finansējums veido 81,12% no attiecināmajiem izdevumiem.
SIA “Aizputes komunālais uzņēmums” realizē Kohēzijas fonda 40% apmērā līdzfinansētu projektu “Siltumtīklu pārbūve un jauna savienojošā posma izbūve Aizputē”. Darbi sākās Kalvenes ielā, bet uz 1. septembri siltumtīkli izbūvēti jau 255 m garumā (kopējais siltumtrases garums ir 825 m).
Durbes novadā atjaunoti trīs autoceļi un pārbūvēs Ganību ielu Durbē
Durbes novadā pabeigta trīs novadu autoceļu atjaunošana. Jūlijā ekspluatācijā tika nodots autoceļa Durbe–Lielarāji 3,22 km garš posms Durbes pagastā, bet septembrī pieņēma divus ceļus – Upesputriņi–Mālu krogs 1,97 km garu posmu Dunalkas pagastā un autoceļa Mazlāņi–Zviedri izremontēto 2,53 km garo posmu Vecpils pagastā. Projekti tika realizēti Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”.
Ar Lauku attīstības programmas palīdzību notiek arī Ganību ielas posmu pārbūve Durbē, kur veic pamata stiprināšanu, klātnes izbūvi, tīra esošos un izrok jaunus grāvjus, kā arī izbūvē caurtekas.
Grobiņas novadā sakārtoti vēl astoņi kilometri ceļu
ELFLA līdzfinansētajā projektā “Grobiņas novada autoceļu un ielu ar grants segumu būvniecība vai pārbūve, 2. kārta” pārbūvēti šādi Grobiņas novada grants ceļi vai to posmi gandrīz 8 km garumā: Ezeres autoceļš–Iļģi–Rīgas autoceļš; Rīgas autoceļš–Aļļi–Keramika–Rolava un Rolava–Tāši; Bārtas autoceļš–Limbiķi–Ālande; Elkukalns–Krauzes; Ērgļu ceļš; Silarāji–Lankuti. Būvdarbi visos sešos posmos ir pilnībā pabeigti un nodoti ekspluatācijā.
Liepājā remontē ielas un tiltu un parakstīti nozīmīgi līgumi
Lai sagatavotu nepieciešamo infrastruktūru kempinga izveidei Liepājā, tiek veikta Vētru, Klaipēdas un Rietumkrasta ielas pārbūve. Šo ielu posmi slēgti satiksmei līdz 22. decembrim. Darbi tiek īstenoti projektā “Pamatinfrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības veicināšanai, revitalizējot degradēto teritoriju Liepājā”.
Pēc remontdarbiem gājēju un autotransporta satiksmei atkal ir atvērts Oskara Kalpaka tilts. Nomainīts tilta labās puses gultnis, kas bojāja pārējo tilta izgriešanas mehānismu un radīja ekspluatācijas riskus. Arī turpmāk Oskara Kalpaka tilts kuģu satiksmei tiks izgriezts piecas reizes diennaktī. To noteiktajos laikos neizgriež, ja vēja ātrums pārsniedz 10 m/s vai arī ja kuģu manevri nav plānoti.
Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA “FeLM” 23. augustā parakstīja nodomu protokolu par industriālā parka Liepājā attīstību. Industriālā parka izveides mērķis ir attīstīt Liepājas pilsētas teritoriju 120 ha platībā, tuvāko 15 gadu laiku piesaistot investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai un radot 1000 jaunas, labi apmaksātas darbvietas.
14. septembrī LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš un SIA “Fima” Valdes priekšsēdētāja Olita Augustovska parakstīja līgumu par Liepājas ostas dzelzceļa pievadceļu pārbūvi un atjaunošanas otrā etapa darbiem, kas paredz papildu dzelzceļa posma izbūvi starp Liepājas ostu un Liepājas dzelzceļa staciju. Plānotie darbi notiek ES Kohēzijas fonda projektā “Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība” un saskaņā ar līgumu jāveic 270 dienu laikā. Kopumā līdz 2019. gada beigām paredzēts izbūvēt un rekonstruēt sliežu ceļus 2632 metru garumā, t.sk. 1815 m ir jaunbūvējami sliežu ceļi, bet 817 metri pārbūvējami.
Nīcas novadā pārbūvē grants ceļus
Projekts “Nīcas novada grantēto ceļa posmu pārbūve” tiek realizēts Lauku atbalsta dienesta iecerē “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”. Tiek pārbūvēti astoņi ceļu posmi, kas apvienoti piecos tehniskajos projektos (Kamenes–Paipu dambis; Centrs–Žūrnieki; Pūpoli–Zirģeļi–Peņķi un LŪKSP; Šmitas–Kranti un Lībieši‒Kāši; Jaunzemji–Ķaupeļi un Jūrmalciems–Meķis), kopumā veicot pārbūvi 18 kilometru garumā.
Skrundas novada pašvaldība plāno sakārtot meliorācijas sistēmu
Skrundas novada pašvaldība iecerējusi piešķirt pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas statusu novada teritorijā esošajām ūdensnotekām ar šādiem ūdenssaimniecisko iecirkņu klasifikatora kodiem 36581:17; 36581:18; 36581:19; 36581:16, 36581:20. Šāds statuss saskaņā ar Meliorācijas likumu piešķirams koplietošanas meliorācijas sistēmai, kas būtiski ietekmē ūdens režīmu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās apbūves teritorijās, lauksaimniecības un mežu teritorijās vai infrastruktūras objektos (ielās, ceļos, ūdenssaimniecības objektos, pašvaldības polderos). Statusa piešķiršana nemaina zemes īpašuma tiesības, tas dod iespēju pašvaldībai tīrīt grāvjus privātīpašumā, piesaistot ES vai citu finanšu instrumentu, kā arī pašvaldības budžeta līdzekļus.
Saldū notiek būvdarbi Lielajā ielā
Saldū aktīvi noris Lielās ielas rekonstrukcija posmā no Skrundas ielas līdz Celtnieku ielai, kur jau veikta vecā asfalta frēzēšana. No Lielās ielas atgūtais frēzmateriāls tiks uzklāts gandrīz 4 km garumā uz blakus esošajām grants seguma ielām. Šogad atgūtais frēzmateriāls jau uzklāts Zaļajā ielā no Lielās līdz Ganību ielai un Varavīksnes ielā no Bērzu līdz Šķērsu ielai, pārējās ielas tiks sakārtotas nākamgad.
Aucē pēc pārbūves atklāta Miera iela
Aucē īstenots vērienīgs infrastruktūras attīstības projekts, kā rezultātā aucenieki un viesi nu var pārvietoties pa kvalitatīvu ielu. Pērn oktobra sākumā tika parakstīta vienošanās starp Auces novada pašvaldību un CFLA par projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Auces pilsētā” īstenošanu. Šogad visi būvdarbi un labiekārtošanas darbi tika pabeigti, un 26. jūlijā notika Miera ielas svinīga atklāšana ar satiksmes ministra Ulda Auguļa un LPS priekšsēža Ginta Kaminska dalību. Īstenojot šo projektu, veikta ūdensapgādes, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, siltumapgādes, elektroapgādes un elektronisko sakaru tīklu pārbūve, kā arī gājēju ietvju pārbūve un ielas brauktuves atjaunošana Miera ielā 680 m un Bēnes ielā 100 m garumā.
Dobeles novadā pārbūvēts posms Buķelis–Ielejas un vēl divi ceļi
6. septembrī tika svinīgi atklāts autoceļš Buķelis–Ielejas, kas pārbūvēts Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansētajā projektā “Autoceļu pārbūve uzņēmējdarbības attīstībai Dobeles novadā”. Ceļa pārbūve tika veikta 3,416 km garumā.
19. septembrī, piedaloties satiksmes ministram Uldim Augulim un Dobeles novada domes priekšsēdētājam Andrejam Spridzānam, Dobeles novadā svinīgi tika atklāti divi pārbūvēti ceļi: Ļuku ceļš Annenieku pagastā un Miltiņu ceļš Bērzes pagastā. Abi šie ceļi pārbūvēti LAD finansētajā projektā par autoceļu pārbūvi uzņēmējdarbības attīstībai Dobeles novadā. Ļuku ceļš pārbūvēts visā 7,2 km garumā, un tas savieno divus valsts autoceļus: autoceļu P97 Jelgava–Dobele–Annenieki un autoceļu V1129 Naudīte–Slagūna–Upenieki. Miltiņu ceļš jeb, precīzāk, autoceļš P97–Vērpīši un Salmiņi–Virkus muiža Bērzes pagastā ir pārbūvēts visā 3,33 km garumā un savieno valsts autoceļu P102 Dobele–Jaunbērze un Miltiņu ciemu, kur tālāk savienojas ar valsts autoceļu P97 Jelgava–Dobele–Annenieki.
Tērvetes novadā asfaltē vairākus ceļus
Tērvetes novadā 20. augustā sākās pašvaldības ceļu Dobeles šoseja–Laktas un Zemzari–Pilskalni asfaltēšana. Darbi notiek ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektā “Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Tērvetes novadā”, un tos plānots pabeigt līdz 30. novembrim.
Savukārt valsts vietējā autoceļa Tērvete–Penkule posms 400 m garumā Tērvetē – gar Tērvetes kapiem Labrenču māju virzienā – jau ieguvis jaunu segumu. Tā ir alternatīva cietajam segumam uz autoceļiem, kur auto plūsma un iedzīvotāju skaits ekonomisku apsvērumu dēļ neļauj izvēlēties dārgāko asfalta segumu, tāpēc būtiski lētāk ir izmantot grants virsmas apstrādes metodi.
Vecumniekos veikta dubultās virsmas apstrāde Liepu un Upes ielā
Augusta sākumā Vecumniekos Liepu un Upes ielas autoceļa virsma ieguvusi asfaltam līdzīgu segumu: veikta dubultās virsmas apstrāde. Kopumā ceļa darbiem no pašvaldības budžeta iztērēti 51 769 eiro. Lielākie ieguvēji ir iedzīvotāji, kuri dzīvo ceļa tuvumā, jo segums pilnībā novērš putēšanu, savukārt autovadītājiem tiek nodrošināti komfortabli braukšanas apstākļi.
Bauskas novada Codē asfaltēta Zemgaļu iela un atjaunoti pieci grants ceļu posmi Brunavas pagastā
17. septembrī Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotāji kopā ar Bauskas novada pašvaldības vadību un speciālistiem kopīgi atklāja noasfaltēto Zemgaļu ielu. Padsmit codiešu kopā ar Bauskas novada domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku, priekšsēdētāja vietnieku Voldemāru Čaču, Codes pagasta pārvaldes vadītāju Daci Šķiliņu un kultūras pasākuma organizatori Codes pagastā Solvitu Rotbergu, Codes folkloras kopas “Dreņģeri” izdziedāto dziesmu pavadīti, kājām mēroja 900 metrus garo Zemgaļu ielu. Tās iedzīvotāji bija atsaukušies aicinājumam izrotāt māju iebraucamos ceļus un pagalmus, sarūpējot ziedu pušķus ceļmalā, izrotājot pastkastītes, un čaklākie pat izveidoja “ābolu vannu”, no kuras garāmgājēji varēja baudīt gardus un sulīgus ābolus.
Ar ELFLA finansējuma palīdzību īstenots piecu grants ceļu posmu pārbūves projekts Brunavas pagastā, kur tie bija ļoti sliktā stāvoklī. Projektā veikta ceļa Stūrmaņi–Ķirķeļu kapi posma pārbūve 2,762 km garumā, ceļa Saulītes–Lobgale posma pārbūve 2,734 km garumā, ceļa Ķirķeļu kapi–Silenieki posma pārbūve 1,163 km garumā, ceļa Ezeriņi–Zītari posma pārbūve 0,952 km garumā, uzklājot arī asfalta segumu, un ceļa Ērgļi–Saules posma pārbūve 1,639 km garumā.
Iecavas novadā īsteno nozīmīgus infrastruktūras projektus
Ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu 90% apmērā tiek realizēti divi projekti – autoceļa V1040–Roņi–Tāmas–Renceles–A7 pārbūve un pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku pārbūve Zālītē un pie Sila kapiem, kur grāvju kopējais garums ir gandrīz 4 km.
10. septembrī tika uzsākti Ģedules upes tilta restaurācijas darbi, un plānots, ka tos pabeigs vēl šogad. Gājēji tiltu var šķērsot, bet autosatiksme tiek organizēta pa apbraucamo ceļu – Rīgas un Edvarta Virzas ielu.
Iecavā turpinās ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta otrā kārta, kurā tiek izbūvēti jauni ūdensvada un sadzīves kanalizācijas tīkli. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā četri miljoni eiro.
Šī vasara Iecavas novadā iezīmīga ar vairākiem infrastruktūras projektiem. Viens no tiem ir pašvaldības aģentūras “Iecavas veselības centrs” teritorijas labiekārtošana: rekonstruē esošos un izbūvējot jaunus stāvlaukumus, atjauno ietves un pandusu, izbūvē jaunu ēkas drenāžas un lietus kanalizācijas sistēmu, atjauno apgaismojumu, ierīko soliņus un veic apzaļumošanu. Robežu un Raiņa ielas posmos izbūvē ielas apgaismojumu, un plānots, ka līdz gada beigām darbi sāksies arī Vītolu ielā.
Jelgavas novadā atklāts ceļa posms pie Līvbērzes, veido apgaismojumu Vircavā un izbūvēs jaunu pašvaldības ceļu
7. septembrī satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvjiem iepazinās ar būvdarbu gaitu uz autoceļa Jelgava (Tušķi)–Tukums (P98), kā arī kopā ar Jelgavas novada un Līvbērzes pagasta pašvaldību vadītājiem atklāja to ceļa posmu, kur darbi jau pabeigti. Remontdarbi noslēgušies posmā no tilta pār Auci līdz krustojumam ar Liepājas šoseju (A9) (5,30.–23,92. km). Ceļa posmam atjaunots segums: tika labots ceļa profils un veikta virsmas apstrāde, atjaunotas un iztīrītas caurtekas, uzstādītas jaunas barjeras pie tilta pār Vecbērzi, atjaunotas 24 autobusu pieturvietas. Būvdarbiem finansējums 1,9 miljonu eiro apmērā piešķirts no valsts budžeta. Būvdarbi vēl turpinās šā paša autoceļa posmā no Jelgavas līdz tiltam pār Auci (0,0.‒5,3. km). Vairāk nekā pusē posma ceļš tiek pārbūvēts līdz pamatiem. Būvnieki pārbūvē tiltu pār Auci, bet krustojumā ar autoceļu Jelgava–Dobele–Annenieki (P97) pie Jelgavas izbūvē rotācijas apli. Posmā tiks ieklātas trīs asfalta kārtas. Šo būvdarbu līgumcena ir 4,8 miljoni eiro, ko 85% apmērā līdzfinansē ERAF. Būvdarbus plānots pabeigt līdz šā gada beigām.
Jelgavas novada pašvaldība augusta izskaņā Vircavas pagastā uzsāka labiekārtot divus ielu posmus Platones un Jelgavas ielā, lai izbūvētu jaunu apgaismojumu. Darbiem tiek izmantoti Jelgavas novada pašvaldības budžeta līdzekļi no autoceļu fonda 52 000 eiro apmērā.
Attīstot infrastruktūru uzņēmējdarbības atbalstam, Jelgavas novada dome 22. augusta sēdē atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz šoruden Līvbērzes pagastā izbūvēt jaunu pašvaldības autoceļu Kūdras purvs–Mellene. Ceļa izbūve 574 metru garumā noritēs AS “Latvijas valsts meži” valdījumā nodotajā īpašumā “Mellene” Līvbērzes meža iecirkņa 172. kvartālā. Ceļš sāksies no pašvaldības autoceļa Svētvaldes–SIA “Laflora”–purvs un turpināsies līdz īpašuma “Melnā oga” robežai. Autoceļa izbūves izmaksas plānots segt no Jelgavas novada pašvaldības budžeta līdzekļiem, ņemot aizņēmumu Valsts kasē 154 025 eiro apmērā.
Jelgavā labiekārtota Romas un Dzelzceļnieku iela, saremontēts tilts pār Svētes upi un sākti darbi Loka maģistrālē
Kopš aprīļa beigām Romas ielas posmā no Zemeņu līdz Turaidas ielai izbūvēta lietusūdens kanalizācija un caurtekas, ieklāts asfalts un veikta labiekārtošana. Noasfaltētajā Romas ielas posmā izbūvēti trīs ātrumvaļņi, uzklāts horizontālais marķējums, sakoptas arī ceļa malas un grāvju nogāzes.
Augustā Dzelzceļnieku ielas posmā no Eduarda Veidenbauma ielas līdz Rūpniecības ielai pēc kanalizācijas tīklu izbūves atjaunots brauktuves asfaltbetona segums 145 m garumā. Kopējais uzklātais asfaltbetona laukums – 960 m².
8. augustā Bāra ceļā satiksmei tika atvērts tilts pār Svētes upi, kam veikts bojātā klāja remonts. Tilts paredzēts vieglā transporta kustībai: tam noteikts masas ierobežojums līdz 3,5 t.
Jelgavas pilsētas pašvaldība, piesaistot ES finansējumu nacionālas nozīmes centru integrēšanai Eiropas vienotajā transporta tīklā (TEN–T), rekonstruēs Loka maģistrāli no Kalnciema ceļa līdz pilsētas administratīvajai robežai 4733 metru garumā. Iela iekļaujas perspektīvajā Jelgavas pilsētas Ziemeļu apvedceļā, ko veido Loka maģistrāle, perspektīvais Ziemeļu šķērsojums (pāri Lielupei un Driksas upei) un Atmodas iela. Septembrī tika uzsākta Loka maģistrāles rekonstrukcija. Šogad darbi notiks posmā no Kalnciema ceļa līdz Bērzu ceļam un no Rubeņu ceļa līdz pilsētas administratīvajai robežai. Paredzēts ne tikai atjaunot tranzītielu un izbūvēt četrus apļveida krustojumus, bet arī rekonstruēt inženierkomunikācijas, ielu apgaismojumu, rekonstruēt pārvadu pār dzelzceļu, izbūvēt gājēju un veloceliņus, automašīnu stāvvietas, atpūtas vietas ar soliņiem, velostatīviem un atkritumu urnām, atjaunot pieturvietas un pie pilsētas robežas izveidot atpūtas vietu ar karti tūristiem.
Ozolnieku novada Garozā atkal ir gājēju tilts pār Iecavas upi un nodoti ekspluatācijā pirmās kārtas būvdarbi Raubēnu ciemā
15. jūlijā Ozolnieku novada Garozas ciema iedzīvotāji neslēpa prieku un gandarījumu, sperot pirmos soļus uz jaunatklātā tilta pār Iecavas upi pie Garozas pamatskolas. 2016. gada pavasarī sabruka tērauda trosēs iekārtā bezsaimnieka koka laipa, kas savienoja upes krastus gandrīz 40 gadus. Apzinoties tilta nozīmi Garozas iedzīvotāju ikdienā, tika nolemts par Ozolnieku novada pašvaldības budžeta līdzekļiem izbūvēt jaunu tiltu. Tas ir veidots no betona un tērauda konstrukcijām, 7,1 m augsts un 35,57 m garš.
Augustā ekspluatācijā tika nodota ES fondu projekta “Uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšana Ozolnieku novada Cenu pagastā” pirmā kārta, kurā izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli Raubēnu ciema Rubeņu ceļā, kā arī šajā posmā ir izbūvēts ielas apgaismojums, lietusūdens novades sistēma, sabiedriskā transporta pieturvietas un uzklāts jauns asfalta segums. Otrajā kārtā līdzīgi darbi tiek turpināti Akmeņu ceļā, kas jāpabeidz līdz 1. novembrim. Būvdarbu kopējā summa ir 2,04 miljoni eiro, no kuras 1,59 milj. eiro sedz ERAF finansējums.
Olaines novadā realizēs ūdenssaimniecības attīstības trešo kārtu Jaunolainē
Olaines novadā tiks realizēts KF projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Jaunolaines lielciemā, 3. kārta”. Būvdarbu līgums paredz pašteces kanalizācijas un vakuuma kanalizācijas izbūvi 9406 m garumā, divu vakuuma kanalizācijas sūknētavu un spiediena kanalizācijas sistēmas izbūvi 2855 m garumā, divu kanalizācijas sūkņu staciju izbūvi un maģistrālo un sadalošo ūdensapgādes tīklu izbūvi 13 276 m garumā. Darbu izpildes termiņš ir 30 mēneši pēc līguma parakstīšanas dienas. Plānots, ka rezultātā Jaunolaines lielciema Lubaušos centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai tiks pieslēgtas 300 individuālās mājas un viens ražošanas objekts, nodrošinot pakalpojumu 293 deklarētajiem iedzīvotājiem.
Ceļa būve Klapukrogā un ūdenssaimniecības attīstība Baldonē
Jūlijā Baldones novadā tika uzsākta publiskās infrastruktūras projekta īstenošana Klapukrogā, kur uzņēmējdarbības attīstībai teritorijā starp P89 un V9 ceļu gandrīz puskilometra garumā notiek ceļa pārbūve ar asfalta segumu. Plānots, ka šīs teritorijas komersanti vēlāk radīs vismaz piecas darbvietas un privātās investīcijas tiks piesaistītas 315 000 eiro apmērā.
Starp SIA “BŪKS” un CFLA noslēgtais līgums par ES Kohēzijas fonda projekta “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība Baldones pilsētā” realizāciju paredz izbūvēt jaunus ārējos inženierkomunikācijas 7,4 km maģistrālos kanalizācijas tīklus, piecas KSS un spiedvadu 1,3 km garumā. Uz katru īpašumu tiks būvēts atzars, kuru kopgarums ir 1,8 km. Baldones novada pašvaldība plāno izbūvēt maģistrālo ūdensvadu 7,7 km garumā un atzarus uz katru īpašumu 1,6 km kopgarumā. Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 85% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Ķekavas novadā sakārto ielu infrastruktūru, uzsākti ūdensvada un kanalizācijas tīklu būvdarbi Loreķu laukā, attīstīs veloceliņu tīklu
Viena no Ķekavas novada prioritātēm šogad ir ceļu un ielu infrastruktūras sakārtošana. Ielas asfalta segumu atjauno un jaunu gājēju ietvi izbūvē Nākotnes ielā Ķekavā, pie jauna asfalta seguma jau tikusi Gaismas iela Ķekavā un piebraucamais ceļš pie dienas centra “Adatiņas” Daugmalē, kā arī izsludināti vairāki publiskie iepirkumi par ceļu un ielu sakārtošanu arī citviet novada teritorijā. Savukārt ERAF līdzfinansētajai Ziemeļu ielas kapitālajai pārbūvei 4,3 km garumā dome papildus piešķīrusi 105 000 eiro, pagarinot šā ceļa kalpošanas laiku līdz desmit gadiem.
Ar šiem darbiem cieši saistīta centrālās ūdens un kanalizācijas sistēmas izbūve Loreķu laukā, kur vispirms tā izbūvēta Ziemeļu un Mazajā Senču ielā, pēc tam arī Vīķu, Kuršu un Druvas ielā. Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu Ķekavā, paredzēts izbūvēt 9,1 km ūdensapgādes tīklu un 9,8 km pašteces kanalizācijas tīklu, 0,75 km kanalizācijas spiedvada, kā arī sešas kanalizācijas sūkņu stacijas ar pieslēgumu kanalizācijas spiedvadam uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Projekta gaitā tiks nodrošinātas ūdensvada un kanalizācijas pieslēguma vietas pie īpašuma robežas 480 Loreķu iedzīvotājiem. Būvdarbu pabeigšana un objekta nodošana ekspluatācijā paredzēta nākamvasar.
Pamatīgas pārmaiņas paredzētas arī Baložu pilsētā, kur tiek atjaunots Cālīšpurva ielas segums un pašvaldība plāno piesaistīt ERAF finansējumu Jaunatnes ielas un Uzvaras prospekta sakārtošanai.
Turpinot strādāt pie apgaismojuma modernizēšanas, Ķekavas novada pašvaldība 6. septembrī iesniegusi projekta pieteikumu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā par energoefektivitāti veicinoša LED apgaismojuma un viedo tehnoloģiju ierīkošanas ielu apgaismojumam Baložu pilsētā. Pašvaldība jau izbūvējusi apgaismojumu Stirnu ielā Ķekavā aptuveni 200 metru garumā, kā arī Atmodas ielā papildināts apgaismojuma stabu skaits. Rudenī izbūvēs LED apgaismojumu visai Zvejnieku ielai Vimbukrogā un tiks īstenots apgaismojuma pilotprojekts zaļās enerģijas izmantošanā divās vietās – Daugmalē (ciematā “Dzintari”) un Dzērumos (sabiedriskā transporta galapunktā) –, tur uzstādot apgaismojumu, kas darbojas no saules un vēja enerģijas.
Attīstot gājējiem un velobraucējiem drošu satiksmes infrastruktūru, Ķekavas novada pašvaldība šobrīd strādā gan pie kopējā veloceliņu tīkla koncepcijas, gan pie vairāku apvienoto gājēju ietvju un veloceliņu projektēšanas, lai nākotnē nodrošinātu ērtu pārvietošanos no Ķekavas līdz pat Rīgai. Iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai pašvaldība turpmākajos gados iecerējusi izbūvēt vairākus apvienotos gājēju ceļus un veloceliņus: Rāmavā – gar autoceļu V2 posmā no Rāmavas ielas līdz Ziedonim; Ķekavā – gar autoceļu V6 Ķekava‒Putnu fabrika posmā no Ķekavas sporta nama līdz Ziemeļu ielai; gar autoceļu A7 10 km garumā – no Pliederu ielas Ķekavā līdz Pļavniekkalna ielai Katlakalnā, kā arī Ķekavā – gar Rīgas ielu posmā no Kalnakroga līdz Dienvidu ielai.
Atjaunots Ikšķiles aizsargdambis, ūdenssaimniecības attīstība Ikšķilē
6. augustā atklāts atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tajā skaitā 85% ERAF finansējums un 15% valsts budžeta līdzfinansējums. Aizsargdambja atjaunošana pasargās no plūdu riskiem ap 1500 iedzīvotāju, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 ha Ikšķiles pilsētas teritorijā. Lai nodrošinātu vides pieejamību, izbūvēti trīs serpentīni un kāpnes katras ielas galā, kas savienojas ar aizsargdambi.
Īstenojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ikšķiles ūdenssaimniecības attīstība, 2. kārta”, 10. septembrī uzsākti būvdarbi Uzvaras ielā no Upes ielas līdz PII “Ķiparu nams” un uz pretējo pusi. Būvniecības darbus plānots veikt līdz 2. novembrim. Būvdarbi turpinās Rīgas, Pils, Senatnes, Aizvēja, Ābeļu, Priedaines, Kārklu un Vairogu ielā.
Ogrē autoceļu A6 var šķērsot droši, turpinās būvdarbi vairākās ielās, labiekārto Ogres vecupi un aizsargdambi
7. augustā Ogrē svinīgi tika atklāts jaunais luksofors un gājēju pāreja Austrumu un Karjera ielas krustojumā. Projektā “Brauktuves seguma atjaunošana autoceļam A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža posmā 33,950. km–39,050. km” ir atjaunota ceļa dilumkārta posmā no Doles ielas līdz Austrumu ielai, kā arī sakārtots bīstamais Austrumu un Karjera ielas krustojums. Projekts izmaksāja gandrīz 1,3 miljonus eiro (bez PVN).
Pilsētā turpinās būvdarbi Jāņa Čakstes prospektā, kur tiek izbūvētas visas komunikācijas un brauktuve. Augustā Ogrē veikts Turkalnes ielas seguma remonts – asfaltbetona segas atjaunošana 400 m garumā. Par valsts budžeta līdzekļiem sakārtots ceļa posms aiz Ogres pilsētas zīmes (autoceļš Ogre–Jugla, V968). Šajā ceļā atjaunots arī tilts pār Caunupīti. Remonts vēl priekšā ceļa posmam no Ogres līdz Ogresgalam (3,40.–9,84. km) uz autoceļa Ogre–Viskāļi–Koknese (V996). Gandrīz jau pabeigti būvdarbi Ogrē gājēju tunelī zem dzelzceļa.
Augustā, īstenojot LVAF projektu “Ogres vecupes publiskās peldvietas labiekārtošana un ekoloģiskā līdzsvara paaugstināšana, paplašinot vides pieejamības iespējas”, Ogres vecupē tika pļautas niedres un tīrīta gultne. Uzstādīti jauni koka soli, atkritumu urnas, informācijas stends un norādes, kā arī izveidota vides pieejamības infrastruktūra vecupē, kas nodrošinās kvalitatīvāku rekreāciju uz ūdens.
Darbi Ogrē notiek arī pie aizsargdambja izbūves 2,47 km garumā. Jau pabeigta slapjās nogāzes nostiprināšana, uzstādīti ietves apgaismes elementi, tiek veidots ceļa segums un notiek teritorijas labiekārtošana.
Ķeguma novadā remontē ceļu Lielvārde–Misiņi
Augustā uzsākti ceļa Lielvārde–Misiņi remontdarbi. Ceļa posma remonts tiek veikts no Ķeguma novada pašvaldības un Aizsardzības ministrijas finansējuma.
Lielvārdes novadā pārbūvē Ceriņu ielu Jumpravā un ceļa posmu Pamati–Lejasplošas Lēdmanē
Augusta sākumā Jumpravas pagastā tika uzsākti būvdarbi Ceriņu ielā, kuras kopējais garums ir 167 m. Veikta asfaltbetona seguma nomaiņa pret betona bruģakmens segumu. Tagad iela kļuvusi 6 m plata, un ietves platums ielas kreisajā pusē ir 2,50 m.
Lēdmanes pagastā notiek būvdarbi pašvaldības autoceļā Pamati–Lejasplošas. Gandrīz 750 000 eiro vērto projektu palīdz segt ERAF finansējums 61,32% apmērā un 9,67% valsts budžeta dotācija, bet 29,01% ir Lielvārdes novada pašvaldības finansējums. Remontdarbiem atvēlēti četri mēneši, kuru laikā ceļa posms iegūs asfaltbetona segumu.
Aizkrauklē rekonstruē Jaunceltnes un Gaismas ielu
20. augustā Aizkrauklē, Gaismas un Jaunceltnes ielā, sākās vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Ielu pārbūves izmaksas plānotas gandrīz 4,3 miljonu eiro apmērā. No tām 3,3 miljoni eiro ir ERAF līdzfinansējums, 137 000 eiro – valsts budžeta dotācija, pārējais (apmēram 1,2 miljoni eiro) – Aizkraukles novada pašvaldības līdzfinansējums. Darbi objektā sadalīti divos etapos: pirmajā, kas sāksies šogad un tiks pabeigts nākamā gada sākumā, veikta pilna Jaunceltnes ielas rekonstrukcija, savukārt otrajā etapā, ko īstenos 2019. gadā, pilnībā tiks pārbūvēta Gaismas iela līdz krustojumam ar Mednieku ielu. Visa projekta ilgums tiek plānots 11 mēneši.
Neretas novadā divi ceļa posmi sakārtoti, sadarbojoties Latvijai un Lietuvai
14. septembrī Neretā tika atklāts ceļa posms, kas sakārtots Latvijas un Lietuvas ceļu administrāciju sadarbības projektā un īstenots ar ERAF Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (INTERREG) līdzfinansējumu. Tā rezultātā valsts reģionālā autoceļa P75 Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta) posms no 56,09. līdz 60,50. km un valsts vietējais autoceļš V961 Nereta–Sleķi posms 1,20 km garumā ieguvis melno segumu. Šeit izbūvēta šķembu izlīdzinošā kārta un veikta 3,5 kārtu un dubultā virsmas apstrāde. Nodalījuma josla attīrīta no krūmiem, sakārtota arī ūdens atvade: izrakti grāvji un izbūvētas 11 caurtekas. Svinīgajā atklāšanā kopā ar neretiešiem un Neretas novada pašvaldības darbiniekiem bija arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, VAS “Latvijas valsts ceļi” Valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un ceļu būves uzņēmuma SIA “Binders” Valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.
ELFLA atbalsts pašvaldības grants ceļu pārbūvei Aknīstes novadā
Aknīstes novadā ar ELFLA palīdzību līdz nākamā gada novembra beigām tiks pārbūvēti vairāki pašvaldības grants ceļi vai to posmi: ceļš Asares pagasta Ancenē, ceļa 14. CRBP–Censoņi posms Aknīstes pagastā, ceļa Tauriņi–Upītes posms Asares pagastā, ceļa Asare–Vilkupīte posms Asares pagastā, ceļš Dienvidi–Grantsbedres Asares pagastā, ceļa Gārsene–Bajāri posms Gārsenes pagastā un ceļa Gārsene–Jaunmuiža–Irbes posms Gārsenes pagastā. Būvdarbi jau uzsākti ceļos Asare–Vilkupīte, Dienvidi–Grantsbedres un Tauriņi–Upītes.
Jēkabpils novadā uzlaboti ceļi Kalna un Ābeļu pagastā
Jēkabpils novada Kalna pagastā veiksmīgi noslēdzies projekts par uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstību, kura gaitā veikta pašvaldības ceļa Vidsala–Spuldzenieki nr. 7–1 seguma maiņa ar asfaltbetonu 373 m garumā. Tiešie labuma guvēji no projekta realizācijas ir trīs uzņēmēji, kas parakstījuši apliecinājumu par interesi, bet netiešie labuma guvēji ir vēl vismaz seši uzņēmēji un vietējie iedzīvotāji, kuri izmanto šo autoceļu.
Īstenojot projektu “Ceļa nr. 1–11 Āres–Lindiņi pārbūve Jēkabpils novada Ābeļu pagastā”, veikta pašvaldības ceļa Āres–Lindiņi posma pārbūve 2,7168 km garumā.
Ceļu pārbūve Salas un Sēlpils pagastā
Vienlaikus īstenojot divus ELFLA projektus, Salas novadā tiek veikta pašvaldības ceļu Mežmaļi–Dekšņi un Kaijas–Pūķupīte infrastruktūras pārbūve. Šie ceļi izvēlēti kā prioritāri nepieciešami lauku uzņēmējdarbībai un apdzīvotības saglabāšanai Salas un Sēlpils pagastā. To kopējais garums ir 4,016 km. Notiek pilna ceļa seguma konstrukcijas atjaunošana, sāngrāvju iztīrīšana vai izbūvēšana no jauna, apauguma noņemšana, nolietojušos caurteku nomaiņa, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī lauksaimniecības tehnikai piemērotu nobrauktuvju izbūve uz īpašumiem. Plānots, ka objekti tiks nodoti ekspluatācijā vēl šogad.
Pļaviņu novadā atjaunots tilts pār Aivieksti, rekonstruē siltumtrasi un maina apkures sistēmu Vietalvā
Beigušies remontdarbi uz tilta pār Aivieksti uz Daugavpils šosejas (A6) 132,5. km. Tilts ir atjaunots, no iepriekšējās tilta konstrukcijas palikušas tikai sijas. Salaboti tilta balsti, atjaunoti konusu nostiprinājumi un izbūvēta jauna tilta brauktuve – sākot ar klātnes betonēšanu, hidroizolāciju, seguma ieklāšanu, kompensācijas šuvēm un beidzot ar gājēju ietvēm. Būvdarbu līgumcena ir 720 000 eiro (ar PVN), finansējums nāk no valsts budžeta.
SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” ar ES Kohēzijas fonda atbalstu īstenojusi projektu “Pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcija Pļaviņās”, kura gaitā veikta Pļaviņu pilsētas Daugavas ielas katlumājas siltumtrases posma rekonstrukcija. Lai uzlabotu apkures efektivitāti un samazinātu siltumenerģijas zudumus, nomainīts siltumtrases posms 510 m garumā (apakšzemes 430 m). Darbi ietvēra arī asfaltbetona seguma un zālāja atjaunošanu virs trases. Projektam piešķirts atbalsts no Kohēzijas fonda – 40%.
Šogad Pļaviņu novada domes deputāti lēmuši pārtraukt centralizēto apkuri Vietalvā un tās vietā ierīkot lokālo siltumapgādes sistēmu. Šādu risinājumu atbalstījuši arī dzīvokļu īpašnieki. Vasarā notikusi apkures sistēmas pārveide, izbūvēti skursteņi un uzstādīti seši granulu apkures katli trīs daudzdzīvokļu mājās un Vietalvas pagasta pārvaldes ēkā, kur atrodas arī bērnudārzs, bibliotēka un publiskais interneta pieejas punkts. Lokālās siltumapgādes sistēma Vietalvas pagastā ierīkota par Pļaviņu novada pašvaldības līdzekļiem.
Līvānu novadā diviem autoceļiem melnais segums, pilsētā atjauno vairākas ielas un paaugstinās siltuma ražošanas efektivitāti
Noslēgušies VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” veiktie remontdarbi vietējās nozīmes valsts autoceļa V761 Rožupe–Rudzāti–Varakļāni posmā Rožupe–Rudzāti. Šeit 10 km garumā veikta divkārtu virsmas apstrāde. Grants seguma vietā ceļš ieguvis melnu segumu, kas līdzinās asfaltam. Divkārtu virsmas apstrādes darbi veikti arī vietējās nozīmes valsts autoceļa V–753 Līvāni–Steķi (Mežancāni) posmam no Līvānu pilsētas robežas līdz Kūdras fabrikai kopumā 6,3 km garumā.
Kopš 2017. gada turpinās projekta “Publiskās infrastruktūras kvalitātes uzlabošana Līvānu industriālās zonas sasniedzamībai un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai” realizācija. Šovasar turpinājās Celtniecības, Stacijas un Fabrikas ielas atjaunošana. Fabrikas ielas atjaunošana paredzēta 579 m un Stacijas ielas pārbūve – 779 m garumā (t.sk. lietusūdens kanalizācijas tīkli, elektroapgādes tīkli un apgaismojums, vājstrāvas tīkli), bet Celtniecības ielas posma pārbūve – 230 m garumā, ieskaitot lietusūdens kanalizācijas tīklu un apgaismojuma izbūvi, kā arī gājēju tilta izbūvi pār dzelzceļu. Projekta finansējumu veido ERAF līdzekļi 85% apmērā, valsts budžeta dotācija 4,5% un pašvaldības finansējums 10,5% apmērā.
SIA “Līvānu siltums” īsteno projektu “Siltuma ražošanas efektivitātes paaugstināšana Līvānu pilsētā”, kurā ar šķeldu kurināmais ūdenssildāmais katls AK–2000 demontēts un nomainīts pret jaunu ar šķeldu kurināmu ūdenssildāmo katlu, kura jauda ir 3 MW.
Preiļu novads pārbūvē grants ceļus un iesaistās kopprojektā uzņēmējdarbības attīstībai
Preiļu novadā veikta pārbūve grants ceļu posmos Aizkalne–Maskavicišķi–Zapori (Aizkalnes pagastā), Kurmi–Omolka (Pelēču pagastā), Anspoki‒Štolderi (Preiļu pagastā) un uzsākti vai turpinās būvdarbi ceļa posmos Lielais Anspoku ceļš (Saunas pagastā), Rinči–Gorlišķi–Raudovka (Aizkalnes pagastā) un Purmaļi–Lielie Anspoki (Saunas pagastā). Pārbūvējamo grants ceļu kopgarums ir 13,86 km. Ceļu pārbūve Preiļu novadā paredzēta trīs kārtās. Kopējā piešķirtā ELFLA summa pirmajām divām kārtām ir 1,11 miljoni eiro.
16. augustā Preiļu novada dome noslēdza vienošanos ar CFLA par projekta “Preiļu novada un ietekmes areāla pašvaldību uzņēmējdarbības vides infrastruktūras attīstība” realizāciju. Tas ir sadarbības projekts ar Aglonas un Riebiņu pašvaldību. Preiļu novads šajā projektā pārbūvēs divas uzņēmējdarbībai svarīgas ielas Preiļos – Rīgas un Brīvības ielu – un izbūvēs apļveida krustojumu. Savukārt Aglonas novads veidos radošo industriju centru Aglonā un pārbūvēs vairākus pašvaldības ceļu posmus, bet Riebiņu novads plāno būvdarbus uz septiņiem pašvaldības autoceļiem un ielām.
Riebiņu novada ielas un ceļi – uzņēmējdarbības attīstībai
Riebiņu novada dome turpina realizēt projektus komercdarbības teritoriju un to nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai Galēnu un Stabulnieku pagastā, pārbūvējot vairākus pašvaldības autoceļu posmus. Darbi jāpabeidz līdz gada beigām.
Aglonas novadā pārbūvē pašvaldības grants autoceļus
Ar ES finansējuma palīdzību Aglonas novadā pārbūvēts pašvaldības grants autoceļš A–3 Rutuļi–Bēķi–Spīķi–Salenieki Aglonas pagastā un turpinās būvniecība vairākos ceļu posmos Kastuļinas un Šķeltovas pagastā. Kopumā pašvaldības grants ceļu pārbūve paredzēta 12,15 km garumā, un to plānots veikt līdz 18. decembrim.
Daugavpils novadā pārbūvē ceļus un asfaltē ielas, renovēs pašvaldības katlutelpu Demenē un Špoģu katlumāju
Projekts “Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūve” tika iesniegts ELFLA Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam programmā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos”, un tajā pārbūvēti ceļi un to posmi vairākos novada pagastos. Lai apgūtu četrus miljonus eiro lielo finansējumu, kas paredzēts šajā programmā, ceļu pārbūves projekti tika iesniegti četros etapos. Šoruden ekspluatācijā nodots ceļš Grāviņi–Vecie Tokari Višķu pagastā, būvniecības stadijā atrodas vēl septiņi pašvaldības ceļi Salienā, Līksnā, Medumos, Kalkūnē, Nīcgalē, Skrudalienā un Naujenē. Līdz ar šo ceļu pārbūves pabeigšanu būs apgūts viss tam paredzētais finansējums. Kopējais pārbūvēto ceļu garums novadā uz projekta beigām veidos 44,5 kilometrus.
Novada deputāti nolēma ņemt aizņēmumu Valsts kasē 1 767 773,45 eiro apmērā, kas tiks izmantots Daugavpils novada pašvaldības ceļu pārbūves projekta turpināšanai. Projekti apstiprināti ceļu Butiški–Židina (Naujenes pagastā), Vitaniški–Bruņene (Skrudalienas pagastā) un Mežniecība–Dukurieši (Nīcgales pagastā) pārbūvei. Kopējais pārbūvējamo ceļu garums ir 18 km. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada 31. maijam.
Ekspluatācijā pieņemts Jaunatnes ielas 400 m atjaunotais ceļa posms Līksnas pagastā. Veiktie darbi izmaksāja 79 935 eiro: 25% piešķīra autoceļa fonds, pārējās izmaksas tika segtas, novada domei ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Aizņēmums no Valsts kases 57 776 64 eiro apmērā paredzēts Nīcgales pagasta Skolas ielas un Daugavas ielas posmu asfalta seguma atjaunošanai. Būvdarbi tiks veikti vienā kārtā līdz 30. oktobrim.
Novada deputāti apstiprinājuši ieceri uzlabot siltumenerģijas ražošanas energoefektivitāti Demenes pagastā, atjaunojot pašvaldības katlutelpu Briģenes ielā 2. Projekts paredz kurināmo katlu un tam paredzētā aprīkojuma pilnīgu nomaiņu. Ar šiem katliem tiek nodrošināts siltums Demenes kultūras namam, pirmsskolas izglītības iestādei un pagasta pārvaldei. Saskaņā ar iepirkumu remontdarbu izmaksas ir 54 472,61 eiro, kas tiks segtas, ņemot aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem.
Daugavpils novada domes deputāti nolēma ņemt aizņēmumu no Valsts kases uz 25 gadiem Špoģu katlumājas energoefektivitātes uzlabošanai. Katlumājas siltumenerģijas ražošanu nodrošināja vēl pagājušajā gadsimtā uzstādītais šķeldas apkures katls, tāpēc tā vietā tiks uzstādīts jauns 0,8 MWh katls un 0,3 MWh katls avārijas gadījumiem, kas darbosies ar dīzeļdegvielu. Atjaunošana skars arī pašu Špoģu katlumāju, ko demontēs un tās vietā uzstādīs konteinertipa katlumāju.
Daugavpils centrā nomainīts posms maģistrālajos siltumtīklos
Šovasar Daugavpilī pārbūvēts maģistrālā siltumtīkla posms no Ģimnāzijas un Parādes ielas krustojuma līdz Daugavpils Universitātes ēkai Parādes ielā 1 ar kopējo cauruļvadu garumu 1341 m. Pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” atbilstoši iepriekšējo gadu pieredzei sadalījusi siltumtīklu pārbūves darbu iepirkumus būvdarbu veikšanas iepirkumā un materiālu piegādes iepirkumā, kas ļauj būtiski samazināt kopējās rekonstrukcijas izmaksas. Projekta izmaksājis 1 110 467,23 eiro (bez PVN), un CFLA līdzfinansējums ir 444 186,89 eiro.
Ceļu pārbūves darbi Krāslavas novadā
Krāslavas novada dome projektā “Krāslavas novada stratēģiskā ceļa Stacija Krāslava–Vilmaņi pārbūve” pērn no projekta līdzekļiem izbūvēja ceļa pamatni, bet šovasar, ieguldot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus, pabeidza ceļa asfalta seguma izbūvi. Vēl pie šīsvasaras darbiem jāpieskaita ceļa Kalnieši–Pakulišķi (posms no 0,2. līdz 1,5. km) pārbūve Kalniešu pagastā. Ieceres “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” īstenošana ar ELFLA finansiālu atbalstu turpināsies arī 2019. gadā, un paredzēts, ka nākamajiem kārta būs Aulejas pagasta ceļam Meža Doski–Žaunerāni (posmā no 0,00. līdz 2,00. km) un Ūdrīšu pagasta ceļam Stacija Krāslava–Vilmaņi (no 0,00. līdz 0,96. km), kā arī pārbūve notiks tajos novada pagastos, kur tas vēl nav darīts vai nav apgūta pagastam piešķirtā kvota, – Indras, Kaplavas, Piedrujas, Robežnieku un Skaistas pagastā.
Pašvaldības grants ceļu pārbūve Rēzeknes novadā
Ar ELFLA atbalstu Rēzeknes novadā notiek pašvaldības ceļu infrastruktūras uzlabošana vairākās kārtās. 1. kārtā līdz 2019. gada 31. augustam pārbūvēs trīs autoceļus novada teritorijā: autoceļu Čornaja–Melnais Dukstigals posmu 1,8 km garumā Čornajas pagastā, ceļu Hatki–Pustinka un Hatki–Bodrovka 1 3,831 km garumā Silmalas pagastā un ceļu Čapkova–Geikina 1,157 km garumā Griškānu pagastā. Savukārt 4. kārtā līdz 2020. gada 21. maijam tiks veikta piecu Rēzeknes novada pašvaldības grants autoceļu pārbūve: Audriņu pagastā autoceļš Mazā Puderova–Audriņi un Krīvmaize–Mežāri (1,2 km); Gaigalavas pagastā ceļš Cīmota–Puisāni (2,5 km); Vērēmu pagasta ceļš Sondori–Loborži (1,5 km); Nagļu pagastā ceļš Ļodāni–Aizpūre (2,3 km); Lendžu pagastā ceļš Ciskova–Cirmas stacija (1,9 km).
Rēzeknē būvdarbi Viļakas, Komunālajā, Latgales un citās ielās
Viļakas ielā izbūvēta ūdensapgādes maģistrāle un lietusūdens kanalizācijas kolektors, gāzes vads 374 m garumā no Rēzeknes pilsētas robežas un, protams, pati iela – no pilsētas robežas līdz Atbrīvošanas alejai 714,63 m garumā.
30. augustā tika atklāts pārbūvētais Komunālās ielas posms no Atbrīvošanas alejas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei, noslēdzot atjaunošanas būvdarbu otro kārtu. Šis ir pirmais ekspluatācijā nodotais ES struktūrfondu finansētais projekts, kura mērķis ir jaunu darbvietu radīšana. Projekta pirmās kārtas būvdarbi noslēdzās septembrī, un tajā Komunālās ielas pārbūve notika posmā no Viļakas ielas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei nr. 564.
30. septembrī ar Miķeļdienas gadatirgu pēc rekonstrukcijas tika atklāta Latgales iela. Būvdarbi veikti projektā “Latgales ielas posma no Daugavpils ielas līdz K. Barona ielai un Ludzas ielas infrastruktūras pārbūve, uzlabojot Rēzeknes pilsētas satiksmes funkcionalitāti un nodrošinot teritorijas uzņēmējdarbības attīstībai”.
Triju pašvaldību kopdarbs
Projektā “Industriālo teritoriju tīklojuma izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados” apvienojušās trīs pašvaldības, lai, balstoties uz komersantu vajadzībām, sakārtotu komercdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru privāto investīciju pieaugumam un uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes un Viļānu novadā. Projekta galvenās darbības ir Rēzeknes pilsētas Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielas pārbūve 3,1 km kopgarumā, Viļānu pilsētas Centrālās un Tevenānu ielas pārbūve 1,643 km kopgarumā un Rēzeknes novada pašvaldības ceļu pārbūve Vērēmu, Griškānu, Sakstagala, Stoļerovas, Lūznavas, Maltas, Ozolaines, Feimaņu, Ilzeskalna un Mākoņkalna pagastā 19,181 km kopgarumā, kā arī ūdens un kanalizācijas tīklu pārbūve un izbūve atsevišķos ielu posmos Rēzeknes un Viļānu pilsētā un zemesgabalu rekultivācija 3,9 ha kopplatībā Rēzeknes pilsētā.
Septembrī Rēzeknē noslēdzās siltumtrases pārbūve Maskavas ielā un turpinājās jauna sadales gāzesvada izbūve ar mērķi uzlabot dabasgāzes pieejamību Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielā. Noliktavu ielā pabeigta asfalta seguma uzklāšana un ietvju izbūve gandrīz visas ielas garumā. Veiksmīgi norit būvdarbi arī sadarbības partneru objektos, piemēram, Viļānos noslēgumam tuvojas Centrālās un Tevenānu ielas pārbūve un ir pabeigta Rēzeknes novada autoceļu Lejas Ančupāni–Lejas Ančupāni (0,391 km), Ratinīki–Obricki (0,436 km) un Tēviņi–Rital asfalta seguma izbūve.
Ludzā izbūvēta Odu un Jurdža iela, pārbūvēti vairāki grants ceļi un purva vidū uzbūvēts betona ceļš
Odu un Jurdža iela Ludzā atrodas patālāk no centra, taču tās ir daļa no pilsētas infrastruktūras. 13. jūlijā būvdarbi tika pabeigti abās ielās. Odu ielā izbūvēta sadzīves kanalizācijas sistēma, un naktīs ielu apgaismo jaunie LED gaismekļi. Ar šo ielu pieņemšanu ekspluatācijā ERAF un valsts līdzfinansētais projekts “Infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai Ludzas, Kārsavas un Ciblas novados” nebeigsies. Nākamgad Ciblas novada pašvaldība pārbūvēs Banoņejas ceļu, kas ir Ludzas pilsētas Odu ielas turpinājums.
Ludzas novadā turpinās pašvaldības grants ceļu pārbūve. Jūlijā ekspluatācijā nodoti vairāki pārbūvētie grants ceļa posmi: Istras pagastā Čerņavski–Maļinovka, Cirmas pagastā Tutāni–Ķivļi–Dubinova un Nirzas pagastā Līdeksna–Vurpuļi–Ļadina un Horoševa–Vorslova. Šogad pārbūvēto ceļa posmu garums veido 14,323 km. Projekta “Lauku grants ceļu pārbūve uzņēmējdarbības attīstībai Ludzas novadā” otrajā kārtā būvniecība notiek Isnaudas pagastā, ceļa posmā Ludza–Kreiči, bet grants ceļa posms Brigu pagastā Brigi–Brigu stacija 0,91 km garumā ekspluatācijā tika nodots 21. septembrī.
16. augustā Briģu pagastā, purva RAU vidū, kur kūdru iegūst SIA “Peat Export LLC”, svinīgi tika atklāts vairāk nekā kilometra garumā izbūvētais betona ceļš, kas turpmāk nodrošinās un atvieglos ražošanu uzņēmumā. Turklāt atjaunota arī 1968. gadā būvētā ēka, kas ieguvusi jaunu elpu un tiks izmantota strādnieku ikdienas vajadzībām: ēkā ierīkota ģērbtuve, dušas telpa, labierīcības, divas guļamistabas un virtuve. Turpmāko divu gadu laikā uzņēmuma plānos ietilpst betona ceļa izbūve četru kilometru garumā, kā arī nākamgad paredzēta darbnīcu telpas un biroja ēkas atjaunošana.
Ciblas novadā noslēgusies ceļu pārbūves pirmā kārta
Piesaistot ES fondu līdzekļus, pašvaldība šovasar pārbūvējusi trīs grants ceļu posmus: Ciblas ciema Bērzu ielā (0,833 km), autoceļa P3 posmā Pušmucova–Zujeva (1,784 km) un autoceļa Z7 posmā Lucmuiža–Kaļvi (0,726 km). Bērzu ielā veikta braucamās daļas divkārtu virsmas apstrāde, ceļa klātne posmā Pušmucova–Zujeva un Lucmuiža–Kaļvi veidota no divām šķembu kārtām. Līdz ar to Ciblas novada pašvaldība Latvijas valsts un ES atbalstītajā programmā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ir pabeigusi Ciblas novada pašvaldības grants ceļu pārbūves projekta 1. kārtu. Projekta kopējās izmaksas ir 629 437 eiro, no kurām 90% sedz ELFLA. Pārējie izdevumi apmaksāti no pašvaldības budžeta, ņemot aizņēmumu Valsts kasē.
Autoceļu būvdarbi Kārsavas novadā
Jūnijā Kārsavas pilsētā tika atjaunots segums Miera, Kalēju un Sporta ielā. Jūlijā ielu segumu atjaunoja Malnavas pagastā Ziedu un Zaļās ielas posmiem, kā arī noasfaltēja atkritumu šķirošanas laukumu. Savukārt projektā “Kārsavas novada pašvaldības grants ceļu pārbūve” divkārtu virsmas apstrāde tika veikta Jāņa, Parka un Zaļajā ielā Mežvidu pagastā, Straujas ielā Mērdzenes pagastā un autoceļa posmā Salnava–Aizsili–Bēliņi–Verpeļi Salnavas pagastā. Uzlabošanu sagaidījušas arī Alejas un Nākotnes iela, ceļa posmi Soldoni–Šoseja un Kārsava–Jēči–Otrie Mežvidi un pilsētas centrs Baznīcas, Malnavas un Sporta ielas posmos.
Alūksnē pārbūvē ielas un apgaismojumu
Alūksnē šovasar pārbūve notika Ojāra Vācieša un Dārza ielas krustojumā un tam piegulošajos ielu posmos: vispirms izbūvēta lietusūdens kanalizācijas sistēma, pēc tam atjaunots brauktuves segums.
Augustā un septembrī Smilšu un Dores ielā mainīti apgaismes stabi, kabeļi un gaismekļi.
Alūksnes novada pašvaldība projektā “Alūksnes pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijas attīstības 2. kārta” plāno pārbūvēt Merķeļa, Jāņkalna, Brīvības, Latgales un Uzvaras ielas posmus un izbūvēt ūdensvada sacilpojumu, kas nodrošinās ūdensapgādes nepārtrauktību Merķeļa ielas industriālajā zonā. Projekta mērķis ir veicināt Alūksnes pilsētā otras lielākās rūpnieciskās apbūves zonas attīstību. Merķeļa ielā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Rūpe” organizē ūdensvada un kanalizācijas tīklu un pieslēgumu izbūvi, kas tiek īstenota projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnē, 3. kārta”.
Valkas novadā pārbūvēti grants ceļi, realizēs ūdenssaimniecības projektu Valkā un atjaunos meliorācijas sistēmu Valkas pagastā
Valkas novadā pārbūvēti šādi grants ceļi: Pedele–Ķeizarpurvs (1,34 km), Tūži–Stimperi (2,06 km), Arnieki–Meiši (1,3 km), Priedītes–Vīciepi (0,103 km) un Akmentiņi–Liepkalni (0,45 km). Kopējais Valkas novadam paredzētais ELFLA finansējums pasākumā “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ir 0,97 miljoni eiro. Valkas novada dome sagatavojusi otru projekta iesniegumu, kurā plānota grants ceļu pārbūve ceļa posmiem Mierkalns–Būdas (Zvārtavas pagastā), Žūri–Skripsti–Sūbri (Vijciema pagastā), Sprīdīši–Roņi (Valkas pagastā) un Liepiņas–Dzelzītes (Ērģemes pagastā).
Projektā “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, 3. kārta” veikta kanalizācijas cauruļvadu izbūve vairākās Valkas pilsētas ielās (Ceriņu, Domes bulvārī, Ērģemes, Kūru, Merķeļa, Poruka, Smilšu, Strautu, Zvaigžņu un Domes bulvārī), kam sekoja ielu remontdarbi šajos posmos. Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu tiek veikta centralizētās kanalizācijas tīklu izbūve 659 251 eiro apmērā, bet ar Valkas novada domes līdzfinansējumu 507 814 eiro apmērā izbūvē centralizētās ūdensapgādes tīklus.
Valkas novada dome ar ELFLA atbalstu īsteno projektu “Pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas atjaunošana Valkas pagastā”, kura mērķis ir uzlabot infrastruktūru lauksaimniecības attīstībai, meža ražības, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai. Izbūvējamā meliorācijas sistēma atrodas Valkas pagastā, “Ķeizarpurvs‒Pedele”. Projektu plānots realizēt līdz 30. novembrim.
Strenčos parakstīti dokumenti par ceļu pārbūves darbu pabeigšanu
17. septembrī Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons parakstīja dokumentus par darbu pabeigšanu projektā “Strenču novada pašvaldības Jērcēnu pagasta autoceļa “Liepugatves”–“Grobi”A9 un Plāņu pagasta autoceļa “Plāņi”–“Čarnas” A1 pārbūve”.
Pašvaldības ceļu un ielu pārbūve Smiltenes novadā
Smiltenes novada domes projektā “Smiltenes novada pašvaldības ceļu rekonstrukcija, 1. kārta” veikti darbi vairākos ceļu posmos: Kažauči–Stariņi (Smiltenes pagastā), Žīguru ceļš (Brantu pagastā), Priežkalni–Bierņi (Grundzāles pagastā), Mētras–Jauncepļi (Palsmanes pagastā) un Vidzemes šoseja–Dāmi (Launkalnes pagastā). Otrajā kārtā iekļauti pašvaldības ceļi Otkari–Zariņi (Bilskas pagastā), Jaunbilska–Strēbeles (Smiltenes pagastā) un Ozolkalnu ceļš (Brantu pagastā). Projektā paredzēts nākamgad pārbūvēt arī pašvaldības autoceļus Kažauči–Liepkalni un Smiltene–Stariņi Smiltenes pagastā, Paltnieku ceļu Brantu pagastā un Ķempes–Kamolkalns Variņu pagastā. Šis projekts jāīsteno līdz 2020. gada 30. janvārim. Savukārt autoceļa Smiltene–Rauziņa pārbūve 0,92 km garumā notiek ERAF līdzfinansētajā projektā. Smiltenē būvdarbi organizēti posmā no Dārza un Atmodas ielas krustojuma līdz tiltam pār Abula upi un Kaikas ielā, kur līdz nākamā gada oktobrim jāveic pārbūve 921 m garumā posmā no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai.
24. augustā notika pārbūvētā Smiltenes pilsētas tranzītielas posma – Gaujas ielas posma no Krāsotāju ielas līdz Atmodas ielai – atklāšana, simboliski atzīmējot projekta noslēgumu, kurā piedalījās satiksmes ministrs Uldis Augulis, AS “Latvijas valsts ceļi” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārstāvji, kā arī daudz interesentu. Vienlaikus ar Gaujas ielas posma pārbūvi CSDD, īstenojot ERAF līdzfinansēto projektu “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana”, Smiltenē atklāja vienu no nacionālā līmeņa elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas punktiem. Smiltenes novadā šis ir otrais uzlādes punkts: pirmais tika uzstādīts uz A2 šosejas pie kafejnīcas “Jautrais ods” Launkalnes pagastā.
Projekti uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai Varakļānu novadā
Varakļānu novada pašvaldība īsteno trīs uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstības projektus. Varakļānu pilsētā tiek pārbūvētas Miera, Ozolu un Fabrikas iela un Dārzu, Pils un Jaunatnes ielas posmi. Murmastienes pagastā pārbūve notiek ceļu Karolīna–Inčārnieki un Tumaševa–Inčārnieki posmos. Varakļānu pagastā pārbūvei izvēlēts Bāzes ceļš un Kokaru un Puntužu ceļa posmi.
Lietusūdeņu novades sistēmas izbūve Madonas novada Sauleskalnā
Madonas novada pašvaldība sadarbībā ar CFLA īsteno projektu “Ielu pārbūve un lietusūdeņu novades sistēmas izbūve industriālā teritorijā Sauleskalnā Madonas novadā”. Paredzēts pārbūvēt Kārļa un Sauleskalna ielu, kas ir piekļuves ielas degradētajai teritorijai. Šeit tiks izbūvēta zemes klātne un segums, lietusūdens kanalizācija un apgaismojums.
Cesvainē pārbūvēs Pils ielu
4. septembrī Cesvaines novada domē tika noslēgts līgums par Cesvaines centrālās ielas – Pils ielas – pārbūvi. Līgumu parakstīja Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats un SIA “8 CBR” pārstāvis Andris Lacbergs. Tiks izbūvēta Pils iela 1,3 km garumā – no Madonas–Gulbenes šosejas līdz tiltam Cesvaines centrā. Vēl projektā paredzēts izbūvēt autostāvvietas, izveidot izgaismotu un apzīmētu gājēju pāreju pie autoostas, kā arī visas ielas garumā izbūvēt gājēju ietvi un uzstādīt LED tipa gaismekļus. Tiks sakārtota arī lietusūdens sistēma, uzstādītas ceļa zīmes un veikta labiekārtošana. Pils ielas pārbūve tiks īstenota līdz 2019. gada vasaras beigām.
Ceļu pārbūve Vecpiebalgas novadā
10. jūlijā CFLA noslēdza vienošanos ar Vecpiebalgas novada pašvaldību par ERAF finansētā projekta “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Vecpiebalgas novada Inešu pagastā” īstenošanu, kas paredz pārbūvi 1872 m kopgarumā šādos pašvaldības ceļu posmos – Ineši–Čolēni–Briņģi, ceļš gar Noriņām un Ineši–Sviļi –, kā arī apgaismojuma izbūvi 0,15 km garumā Inešu–Sviļu ceļa posmā.
31. augustā Lauku atbalsta dienests apstiprināja projekta “Pašvaldības ceļa B77 Saulgoži–Brežģis un B71 Šoseja–Laidzi pārbūve” iesniegumu. Projekts jāīsteno līdz 2019. gada 20. augustam.
Priekuļu novada grants ceļu pārbūves divas kārtas
Noslēgusies Priekuļu novada pašvaldības grants ceļu pārbūves 1. kārta, kurā pārmaiņas piedzīvojuši šādi ceļi: Auniņi–Dzeguzes un Sīkuļi–Lisa Mārsnēnu pagastā un Kainaži–Sarkaņi un Kalāči–Irbītes Liepas pagastā. 2. kārtā tiks pārbūvēti grants ceļi Tautas nams–Upītes Priekuļu pagastā, Auniņi–Penguri Mārsnēnu pagastā un Rabākas–Stirnas–Fēlikss un Kapi–Veģeri–Veclaicenes šoseja Veselavas pagastā.
Ielu un siltumtīklu pārbūve Cēsīs
Cēsīs visas vasaras garumā notika aktīvi ielu uzturēšanas un remonta darbi – Rīgas, Cīrulīšu, Kovārņu un Zvirbuļu ielā posmā no Piebalgas ielas līdz Vārnu ielai. Cīrulīšu ielas, Kovārņu ielas un Rīgas ielas pārbūvei piešķirts ERAF atbalsts. Šogad divkārtu segums ieklāts Amatas, Dzintara, Lejas, Ezera, Aveņu, Marijas, Lauka, Bišu, Kanāla un Leona Paegles ielā.
Siltumtīklu pārbūves pirmās kārtas būvdarbi noslēgušies Viestura ielas kvartālā. Būvniecības laikā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem siltumenerģija tika piegādāta pa pagaidu virszemes siltumtrasi.
Beverīnas novadā pārbūvētie ceļu posmi derīgi lietošanai
Vasarai izskanot, veiksmīgi pabeigti arī projektā “Beverīnas novada ceļu posmu Stantes–Zīles un Ķiguļu ceļš, Amsiņi–Ķīši un Jēņu ceļš pārbūve” paredzētie darbi, un 30. jūlijā visi ceļu posmi nodoti ekspluatācijā. Projekts tika īstenots ar Lauku attīstības programmas “Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” piešķirto atbalstu.
Grants ceļu pārbūvē neatpaliek arī Pārgaujas novads
Ar ELFLA atbalstu Pārgaujas novadā pārbūvēti četru grants ceļu posmi, kuru kopējais garums ir 9,27 km. Raiskuma pagastā autoceļš Čaukas–Ziemeļi pārbūvēts 1,04 km garumā un autoceļš Čaukas–Kūdums 3,78 km garumā. Straupes pagastā autoceļam Straupe–Bērzmuiža–Klāmaņi pārbūvēti 1,83 km, bet Stalbes pagastā pārbūvēts ceļš Jaunzemi–Vārnēni 2,62 km garumā. Par saviem līdzekļiem Pārgaujas novada pašvaldība ir atjaunojusi gandrīz trīs kilometrus garo ceļa posmu Mazaiskrogs–Irbēni, kam uzliets asfalta segums.
Valmierā asfaltē ielas, būvē Rietumu industriālo maģistrāli, “Valmieras ūdens” turpina būvniecību arī rudenī
Lai labiekārtotu teritoriju un uzlabotu automašīnu novietošanu pilsētas centrā pie Valmieras deviņstāvu ēkām un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra, pārbūvēts Georga Apiņa ielas posms no ielas sākuma līdz Leona Paegles ielai un izbūvēts automašīnu stāvlaukums pie izglītības iestādes un daudzdzīvokļu ēkām. Asfaltēšana veikta Mālu ielas posmā no Matīšu šosejas līdz Ainažu ielai un Kārļa Baumaņa ielas posmā no Rīgas līdz Leona Paegles ielai, kā arī noasfaltētas komunikāciju tranšejas Burtnieku ielā un SIA “Vidzemes slimnīca” autobusu apgriešanās laukums.
12. jūlijā sākās Valmieras pilsētas Rietumu industriālās maģistrāles būvniecība, lai divu kilometru garumā pagarinātu Leona Paegles ielu un savienotu to ar autoceļu P18 Valmiera–Smiltene. Ielas pārbūves projektā gar ielas malu plānota 53 jaunu koku – Zviedrijas pīlādžu – stādīšana, kā arī atsevišķos posmos izveidos atpūtas vietas gājējiem un velosipēdistiem. Paredzēts papildināt Putriņu meža priežu audzi ar priežu stādījumiem Mākslinieku ielas galā esošajā pļaviņā pie Dzelzs tilta, kā arī Meža dienu projekta “Labie darbi Latvijas simtgadei” laikā priedes stādīt arī Valmieras Atpūtas parkā. Leona Paegles iela tiks turpināta gar Putriņu mežu līdz Ausekļa ielai. Tālāk kravas automaģistrāle virzīsies pa Ausekļa ielu līdz Voldemāra Baloža ielai. Savukārt tur pie pagrieziena uz Jumaras ielu plānots izbūvēt turpinājumu līdz Somu ielai. Valmieras pilsētas pašvaldība noslēgusi vienošanos ar CFLA par projekta “Valmieras pilsētas Rietumu industriālās maģistrāles attīstība: L. Paegles ielas savienojums ar TEN–T tīklu” īstenošanu, kam piešķirts Eiropas Kohēzijas fonda finansējums 2,87 miljonu eiro apmērā. Ielu pārbūvēt paredzēts līdz 2020. gada jūnijam.
Šogad SIA “Valmieras ūdens” plānojusi pašu spēkiem rekonstruēt un no jauna izbūvēt vairāk nekā pusotru kilometru ūdensvada un kanalizācijas tīklu. Lielākais šā darba apjoms paveikts vasaras mēnešos, bet atlikušo projektu realizācija tiks pabeigta līdz gada beigām.
Saules, vēja un cilvēku enerģija Salacgrīvas novadā
Salacgrīvas novada dome īstenojusi Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansēto projektu “Saules un vēja enerģija Salacgrīvas novada ielu apgaismojumā” un Ainažu pilsētā, Liepupes ciemā un Jelgavkrastu ciemā izbūvējusi ar atjaunojamiem energoresursiem – saules un vēja enerģiju – darbināmas ielu apgaismojuma sistēmas, kas darbojas autonomi. Ainažu pilsētas Gatves, Zāles un Kaiju ielā kopumā uzstādītas 20 apgaismojuma sistēmas, Liepupes ciema Pārupes ielā – 14 apgaismojuma sistēmas, savukārt Jelgavkrastos, Līvānu, Ceriņu un Lazdu ielā, kopumā uzstādītas 22 apgaismojuma sistēmas. Visās šajās apdzīvoto vietu ielās agrāk nebija ielu apgaismojuma.
Īstenojot projektus par uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstību Salacgrīvas novada Svētciemā un Salacgrīvas pilsētā, līdz 2019. gada februāra sākumam tiks pārbūvēta Sēņu iela Svētciemā un mēnesi agrāk jāpabeidz Transporta ielas pārbūve visā tās garumā (465 metri) Salacgrīvas pilsētā.
Jūlijā Salacgrīvā uzsākti ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības 3. kārtas būvniecības darbi, tos plānots paveikt 11 mēnešu laikā. Šajā projektā, ko atbalsta Kohēzijas fonds, paredzēts izbūvēt astoņas sūkņu stacijas, kā arī kanalizācijas tīklus vairāk nekā 7 km garumā.
4. septembrī Salacgrīvā tika pieņemti operatīvā transporta nobrauktuves izbūves būvdarbi stāvlaukumā pie jūras, pretī kafejnīcai “Karle”. Nobrauktuve izbūvēta, lai nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi jūrai ar glābšanas aprīkojumu un savlaicīgu glābšanas darbu uzsākšanu katastrofu gadījumos. Gājēji šo ceļu varēs izmantot nokļūšanai līdz jūrai un pastaigai. Nobrauktuve izbūvēta projektā “Drošība piekrastē un jūras teritorijā Latvijā un Igaunijā”, kas tiek īstenots ar INTERREG Igaunijas–Latvijas programmas atbalstu. Projektā iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Igaunijas glābšanas pārvalde, Igaunijas mazo ostu attīstības centrs un Rojas, Engures, Ventspils un Salacgrīvas pašvaldība.
17. septembrī Salacgrīvas novada pašvaldības pārstāvji apskatīja Valdemāra ielā Ainažos paveikto bruģējumu. Šajā vasarā Ainažos īstenoti vairāki projekti, Ainažu kultūras nama remontdarbus ieskaitot, un līdz Latvijas valsts dzimšanas dienai būs sakārtota Latvijas zīme pie Igaunijas–Latvijas robežas.
Saulkrastos izbūvēts ūdensvads un kanalizācija pie Baltās kāpas, atjaunots 6 km grants segums, būvēs autostāvvietas, ietvi un siltumtrasi
Projektā “Publiskās infrastruktūras nodrošināšana uzņēmējdarbības atbalstam pie Baltās kāpas teritorijas” Saulkrastos pabeigti ūdensvada un kanalizācijas būvdarbi pie Baltās kāpas. To mērķis ir nodrošināt jaunuzbūvēto kafejnīcu un pārbūvēto tualeti ar centralizētu ūdensvada un kanalizācijas pieslēgumu.
Septembra sākumā pašvaldības administratīvajā teritorijā sākās pamatīgi ielu un ceļu grants seguma atjaunošanas darbi. Pavisam tiks atjaunoti 6,28 km seguma. To atjaunos dārzkopības saimniecību teritoriju viskritiskākajos posmos, kur ir samērā liela satiksmes intensitāte.
Tā kā pilsētas centrā ir izteikts autostāvvietu trūkums un sezonas laikā grūti novietot auto, kā arī reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pēc jaunām autostāvvietām, Saulkrastu novada dome nolēmusi izstrādāt būvprojektu autostāvvietu un ietves izbūvei Ainažu ielas posmā no L. Paegles ielas līdz A. Kalniņa ielai. Būvniecība paredzēta nākamgad.
Septembra vidū parakstīts līgums par siltumtrases izbūvi no katlumājas Smilšu ielā 3, kas atrodas Saulkrastu vidusskolas teritorijā, uz bijušo “Baltic Inn” ēku Smilšu ielā 7, ko nākotnē plānots pārbūvēt Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas vajadzībām. Izbūvējot siltumtrasi, tajā skaitā arī siltummezglu, ēkā tiks nodrošināta regulāra apkure, kā arī jaunizbūvētajai siltumtrasei būs iespējams pieslēgt Priežu ielā esošos īpašumus. Būvdarbi jāpabeidz līdz decembra sākumam.
Sējas novadā pārbūvēts pašvaldības autoceļš Kalējkrogs–Jaunķīši
Ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību īstenots projekts “Sējas novada pašvaldības autoceļa nr. 80–92–C3 Kalējkrogs–Jaunķīši pārbūve”: pārbūvēts ceļa posms 3,560 km garumā. Interesants fakts: projekta attiecināmās izmaksas ir 444 444,44 eiro.
Carnikavas novadā uzlabo ceļus, ielas un apgaismojumu
Turpinot novada galveno ielu atjaunošanu, Gaujas ciema iedzīvotājiem nozīmīgās Serģu ielas posmā no autoceļa A1 līdz Viršu ielai veikta nolietotā asfaltbetona seguma virsmas apstrāde ar bitumena emulsiju un sīkšķembām, lai novērstu ceļa putekļošanos un pasargātu virsmu no bedru veidošanās. Serģu iela atjaunota 2,25 km garā posmā. Virsmas apstrāde ar šādu tehnoloģiju izmantota arī uz Lilastes ceļa – 1,1 km posmā no A1 līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Carnikavā ar divkāršās virsmas apstrādes tehnoloģiju uzlabota Poču iela, Sautiņu iela posmā no P1 līdz Liepu ielai un Liepu iela, kā arī Stacijas ielas posms no Zvejnieku ielas līdz gājēju un velosipēdistu tiltam.
Jau ierasti gada otrajā pusē novadā notiek apgaismojuma infrastruktūras attīstības darbi. Šogad tie plānoti Gaujas ciemā, Garciemā un Carnikavā. Jauns apgaismojums tiks izbūvēts Aizvēju un Torņu ielā posmā no autoceļa P1 līdz Dangu mežam, vienlaikus veicot arī nepieciešamo SIA “Lattelecom” un AS “Sadales tīkls” infrastruktūras pārbūvi. Carnikavā uz AS “Sadales tīkls” infrastruktūras balstiem uzstādīs gaismekļus Cielaviņu un Dzenīšu ielā, bet Jasmīnu ielā izbūvēs pilnībā jaunu apgaismes līniju. Jauns apgaismojums tiks ierīkos arī Aveņu ielā Garciemā. Savukārt Valdena ielā Gaujas ciemā demontēs vecos un uzstādīs jaunus apgaismojuma līnijas balstus. Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti līdz decembra vidum vai pat agrāk.
Septembrī vairākās ielās pabeigta ātrumvaļņu pārbūve, ierīkojot tos atbilstoši Latvijas valsts standarta prasībām. Kopā nomainīti 12 ātrumvaļņi: Cīruļu un Ērgļu ielā Kalngalē, Torņu ielā Garciemā un Rūpnieku, Liepu, Vanagu ielā un Liepu alejā Carnikavā. Pārbūve izmaksājusi 13 794 eiro (t. sk. PVN) no pašvaldības budžeta.
Ādažos pārbūvēta Muižas iela un ekspluatācijā pieņemts Laveru ceļš
Ādažos visā Muižas ielas posmā būvnieks ir izbūvējis valčbetona un asfalta segumu, izbūvēti arī ūdens, kanalizācijas un lietusūdens kanalizācijas tīkli. Jaunceriņu, Vectiltiņu un Katlapu ceļos ir izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīkli, kā arī kanalizācijas sūkņu stacija. Notiek teritorijas labiekārtošana.
Septembrī Ādažu novada domes būvvalde pieņēma ekspluatācijā pārbūvēto Laveru ceļa posmu no 0,84. līdz 1,84. kilometram. Pārbūvējot Laveru ceļa grants segumu, ir uzlabota publiskā ceļa infrastruktūras kvalitāte.
Inčukalna novadā pārbūvē Gaujas ielu Vangažos un ierīko centralizēto kanalizācijas sistēmu Inčukalnā
Vangažu pilsētā uzsākta ilgi gaidītā Gaujas ielas pārbūve. Projekts “Infrastruktūras attīstība Inčukalna novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības atbalstam” tiek realizēts ar ERAF līdzfinansējumu, tiek ieguldīti arī ievērojami pašvaldības budžeta līdzekļi. Paredzēts pārbūvēt brauktuves, gājēju un apvienotos gājēju un velosipēdu celiņus teju 3 km garumā, kā arī izbūvēt apgaismojuma sistēmu un lietus kanalizācijas sistēmu.
Valsts kase ir piešķīrusi līdzekļus projekta “Centralizētās kanalizācijas sistēmas izveidošana Inčukalnā, rajonā aiz dzelzceļa” realizācijai. Šogad tiks izbūvēts kanalizācijas notekūdeņu spiedvads un sūkņu stacija, kā arī pašteces kanalizācijas tīkli Ozolu un Caunas ielā.
Ielu remonts Siguldas novadā
Siguldas novada pašvaldība jau vairākus gadus ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošanā iegulda aptuveni piecus miljonus eiro, prioritārā secībā atjaunojot vai izbūvējot tos ielu un ceļu posmus, kuros sakārtotas inženiertehniskās komunikācijas, privātmājas ir pieslēgtas sadzīves kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, kā arī izvērtēta satiksmes intensitāte un ielas virskārtas seguma stāvoklis. Šogad pēc kanalizācijas tīklu izbūves ir sakārtots Krišjāņa Barona ielas posms no apļveida krustojuma pie Līvkalna, Pils un Cēsu ielas līdz Skolas ielai. Noslēgusies arī Birztalu ielas Allažos, Pulkveža Brieža ielas posma no autoceļa A–2 līdz apļveida krustojumam pie Siguldas 1. pamatskolas, kā arī Lāčplēša ielas posma no Jāņa Čakstes ielas līdz Cēsu ielai seguma atjaunošana. Daudzviet pilsētā atjaunots ielu horizontālais apzīmējums. Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus un to, ka septembrī noslēdzās SIA “Saltavots” veiktie inženierkomunikāciju remontdarbi, pašvaldība uzsākusi Leona Paegles ielas asfaltseguma virskārtas atjaunošanu posmā no Lāčplēša ielas gar Svētku laukumu līdz Lāčplēša ielas krustojumam ar Cēsu ielu, investējot vairāk nekā 100 000 eiro. Savukārt Miera ielas pārbūvē pašvaldība ieguldīs 700 000, lai atjaunotu asfalta segumu, izbūvētu ielas apgaismojumu, gājēju ietvi un automašīnu novietošanas kabatas, kā arī sakārtotu inženiertehniskās komunikācijas. Vasarā pašvaldība veikusi grantēto ceļu sakārtošanu Allažu pagastā un C24 autoceļa būvniecību posmā no valsts reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) līdz Pelītēm (Kreiļu ceļš) Siguldas pagastā.
Mālpils novadā sakārtotas trīs ielas
Šopavasar Mālpils novadā tika uzsākta trīs ielu rekonstrukcija, finansējuma lielākā daļa iegūta kā ERAF līdzfinansējums. Pateicoties tam, pie jauna izskata tikusi Rūpniecības iela (rekonstruēta visā tās garumā – 1,37 km), kam sakārtota ūdens atvades sistēma un grants seguma vietā uzklāts asfaltbetona segums. Sidgundas ciemā rekonstruēta Rikteres iela 0,75 km garumā, kur sakārtota ūdens atvades sistēma, uzklāts asfaltbetona segums un ierīkots apgaismojums, un Piena iela.
Ielu būvniecība Ropažu novada Zaķumuižā
Zaķumuižas ciemā tiek veikta Lejnieku un Torņa ielu pārbūve projektā “Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Ropažu novada Zaķumuižā”. Projektā iekļauta Lejnieku un Torņa ielas pārbūve Zaķumuižas ciemata rūpnieciskās apbūves teritorijās, nodrošinot 0,638 km ceļa pārbūvi ar asfalta segumu. Plānots, ka tiks radītas vismaz 15 jaunas darbvietas un piesaistītas privātās investīcijas ne mazāk kā 500 000 eiro apmērā. Projektu plānots pabeigt 2019. gada 30. jūnijā.
Stopiņu novadā sakārto ielas, ceļus, tiltus un skvērus
Jūlijā pabeigta Kalnozolu ielas pārbūve Vālodzēs. Ielai izbūvēts asfalta segums un lietusūdens kanalizācija. Stopiņu novada ielām ar grants segumu veikta dubultā virsmas apstrāde – uzklājot melno segumu, lai novērstu ceļu putēšanu un uzlabotu kalpošanu, kā arī komfortu autobraucējiem. Šogad Stopiņu novadā dubultā virsmas apstrāde veikta Ceriņu un Ērgļu ielas posmiem Dreiliņos. Izvērtējot seguma kalpošanu, novada grants seguma ielu apstrāde ar šo metodi tiks turpināta. Ulbrokā 942 metru garumā pārbūvēts ceļš Pundurīši–Līdaciņas, kam veikta asfaltēšana, lietusūdens kanalizācijas izbūve, uzstādīti 11 ātrumvaļņi un izbūvēts apgaismojums. Tapis arī gājēju celiņš uz Ulbrokas ezera tiltiņu.
Lai iedzīvotāji ērti un droši varētu nokļūt no Radiostacijas ciemata uz Ulbroku, izbūvēts gājēju tilts pāri Piķurgas upei pie Ulbrokas ezera slūžām.
Ulbrokā arī notiek Institūta ielas 36 piegulošās teritorijas pārbūve, kuras gaitā iekārto autostāvvietu 56 automašīnām, rekonstruē brauktuves asfaltbetona segumu, izbūvē bruģēts gājēju celiņu un lietusūdens kanalizāciju un apgaismojumu. Notiek arī Latvijas simtgadei veltītā skvēra izbūve. Skvērs atradīsies Institūta ielā, starp 51. autobusa galapunktu un veikalu “TOP”.