Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 18:36
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
LPS Vides aizsardzības tīkla dalībnieku tikšanās 31. oktobrī notika Jūrmalas pilsētas Mūzikas skolā, un, sanāksmi atklājot, LPS padomniece Sandra Bērziņa teica paldies Jūrmalas pilsētas pašvaldībai par lielisko uzņemšanu un skaistajām telpām un priecājās, ka todien arī laikapstākļi bija dabas un vides draugu sabiedrotie.
LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Ligita Pudža atgādināja Norvēģijas Finanšu instrumenta nozīmi LPS pašvaldību sadarbības tīklu izveidē un atbalstā šā darba turpināšanai Latvijas pašvaldībās.
Ievadot tikšanās pirmo daļu par pašvaldību lomu vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolē uzņēmējdarbības jomā, LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa raksturoja pašvaldību lomu, uzdeva klātesošajiem jautājumu, vai darbojamies gana konstruktīvi, un aicināja dalīties pieredzē.
Pirmā to darīja Ozolnieku novada pašvaldības Attīstības un projektu daļas vadītāja Inese Baumane. Viņa pastāstīja par savas pašvaldības veikumu drošas vides radīšanā iedzīvotājiem un pieskārās toksisko atkritumu problēmai, ar ko Ozolnieku novads mēģina tikt galā jau piecus gadus. Ventspils pilsētas domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece uzsvēra savas pilsētas specifiku saistībā ar ostu un tās darbību un pašvaldības rūpi atrast līdzsvaru starp uzņēmēju interesēm un sabiedrību, kā arī pastāstīja par smaku problēmu, ko rada naftas produktu pārkraušana, un “elektroniskajiem deguniem”, ko izmanto pastāvīgam smaku kontroles monitoringam uz robežas ar dzīvojamo zonu. Jūrmalnieki izvirzīja jautājumu par Priedaines dūņu smakām, tāpat sanāksmē tika uzsvērta arī grunts piesārņojuma problēma, kam vajadzētu pievērst uzmanību. Diskusijās vides tīkliņa dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka par VVD piesārņojošo atļauju izsniegšanu uzņēmumam atbildība jānes dienestam un atļaujas saņēmējam, bet pašvaldībai vajadzētu uzzināt, ja tās teritorijā bijuši kādi pārkāpumi vides jomā, un būtisku un atkārtotu pārkāpumu gadījumā pašvaldībai jābūt tiesībām rosināt piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšanu. Tāpat būtu jāanalizē iespēja pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, kuros būtu papildu prasības vides aizsardzības jomā, t.sk. arī tiem uzņēmumiem, kam ir spēkā esošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Sanāksmes otrajā daļā LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe iepazīstināja ar aktualitātēm dalītās vākšanas jomā un uzteica “pionierus” atkritumu svēršanā – Jūrmalas pilsētu, kas ar to nodarbojas jau pusgadu. Ar šo pieredzi iepazīstināja “Clean R” pārstāvis Guntars Levics. Jūrmalas pilsētas pašvaldības Īpašumu pārvaldes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova ar prieku atzīmēja, ka Jūrmalas pilsētā nešķirotos sadzīves atkritumus var nogādāt šķirošanas laukumos un situācija ir uzlabojusies.
Vairāk lasiet šeit (https://www.lps.lv/lv/komitejas/regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komiteja/4320-pasvaldibu-sadarbibas-tikla-vides-aizsardziba-sanaksme-jurmala).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021