Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:33
Vārda dienas: Gints, Uvis
20. februārī LPS Tautsaimniecības komitejas sēdē izskatāmais pamatjautājums bija Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) 2021.–2030. gadam izaicinājumi pašvaldībām un ar to saistītie jautājumi – ES fondu aktualitātes klimata un enerģētikas jomā, transports un energoefektivitāte, nākotnes vīzija elektrības, dabasgāzes un ūdeņraža resursu izmantošanā sabiedriskajā transportā un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) ietekme uz siltumapgādes tarifiem.
Komitejas viesi bija Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins un Publisko investīciju attīstības nodaļas vadītāja Anita Kalniņa, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks, Zemgales plānošanas reģiona projektu speciālists Raitis Madžulis un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas prezidente Ina Bērziņa—Veita.
Apspriežot NEKP, tika uzsvērts, ka būtiski šajā plānā paredzēt arī reģionālās sadarbības principus: tas nozīmē, ka Latvijai jārēķinās arī ar citu valstu, īpaši Baltijas valstu, plānu savstarpējas papildināšanas iespējām. Pastāv reālas bažas, ka uzstādītie mērķi un uzdevumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai transportā nav reāli, sevišķi kopīgais energoietaupījuma mērķis, kura rezultatīvie rādītāji tiek prasīti dubultoti – 19,87 TWh.
Īstenojot šo plānu, jārēķinās, ka samazināsies pieejamo grantu apjoms individuālajiem pieteicējiem un mērķu sasniegšanai būs jāmeklē citi finanšu instrumenti. Diemžēl nav definēts valsts un pašvaldību līdzfinansējums šo mērķu sasniegšanai.
Latvijas NEKP patlaban izstrādāts pirmais variants, kas iesniegts apspriešanai Eiropas Komisijā. Plānā galvenais akcents likts uz energoefektivitāti, CO₂ izmešu samazināšanu un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu. Vairākas pašvaldības jau ir izstrādājušas energovadības un efektivitātes plānus, un komitejas sēdē tika prezentēta pieredze Zemgales reģiona energoefektivitātes plāna gatavošanā.
Komiteja pieņēma zināšanai EM un FM informāciju, taču vienlaikus atzīmēja, ka Latvijas uzņemtās saistības AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā palielināt uz 45% būtu rūpīgi jāizvērtē.
Komiteja neatbalstīja EM ieceri valsts atbalstu atsevišķām plāna darbībām balstīt uz pašvaldību IIN un nekustamā īpašuma nodokli, kas veido pašvaldību budžetu.
Vislielākās diskusijas izraisīja OIK jautājums, kur pavērusies neparedzēta šķautne: gaidot un cerot, ka OIK tiks atcelts un pazemināsies maksājumi par elektrību, palaists garām fakts, ka diezgan daudzi centrālapkures uzņēmumi ir OIK saņēmēji. Pastāv risks, ka tūlītēja OIK atcelšana atsevišķos gadījumos var izraisīt centralizētās siltumapgādes maksājumu pieaugumu par 20–40%, kas ir daudz vairāk par ekonomiju elektrības jomā. Dalībnieki vienojās, ka, atceļot OIK, to nedrīkst mehāniski attiecināt uz centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem no obligātajā iepirkumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Ir jānodala tās koģenerācijas stacijas, kas darbojas centralizētajā siltumapgādē, un katra situācija jāizvērtē atsevišķi. Par šo problemātiku LPS kopā ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociāciju sagatavos vēstuli EM.
Plašāku informāciju un komitejas sēdē sniegtās prezentācijas atradīsit šeit.
Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs” vai šeit (https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/349-lps-tautsaimniecibas-komitejas-sede-20-februari-2019).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021