Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 08:19
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Šopavasar pašvaldībām dienaskārtībā izvirzījies jautājums par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” projektu, un to apspriež gan pašvaldības, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).
Vairākas pašvaldības jau aptaujā iedzīvotājus, taču Ikšķiles novada domes apstiprināto nolikumu par iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viņu viedokli par iespējamo Ikšķiles novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir apturējis. Nākamajā dienā LPS sagatavoja vēstuli ministram ar lūgumu skaidrot, tieši kādām tiesību normām neatbilst Ikšķiles novada apstiprinātais nolikums.
LPS ierosinājumi VARAM izstrādātā informatīvā ziņojuma projektam
LPS atzinumā par VARAM informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” projektu uzsvērts, ka šis dokuments ir jāpilnveido un jāpapildina. Atzinumā iekļauti pašvaldību sniegtie rakstiskie, telefoniskie un mutiskie ierosinājumi un iebildumi, kuru iesniegšanai ministrija bija atvēlējusi tikai piecas dienas. LPS iesniegusi pavisam 68 ierosinājumus.
LPS sniegtie ierosinājumi un priekšlikumi precizē pamatojumu daļu un piedāvā arī atšķirīgus reformas risinājumus. Galvenie ierosinājumi saistās ar reģionālo pašvaldību veidošanu, pilsētu statusu, sadarbību, novadu lielumu, ATR karti un citiem jautājumiem.
Ministrija piedāvā lēmumu par reģionu veidošanu vai neveidošanu atlikt uz nenoteiktu laiku, uzskatot, ka šobrīd jāveic tikai ATR, turpretī LPS piedāvā veidot reģionālās pašvaldības Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgas metropoles reģionā un izskatīt arī iespēju izveidot reģionālo pašvaldību Sēlijā. Jau sākumā jābūt skaidrībai par reģioniem, pretējā gadījumā vietējo pašvaldību veidošanas kritēriji dažus gadus pēc reformas atkal būs jāmaina, bet apvienotās pašvaldības vajadzēs sadalīt.
Tāpat VARAM piedāvā atstāt tikai divas republikas pilsētas, bet pārējās iekļaut vietējo pašvaldību teritorijās. Liepāja, Jelgava un citas lielās pilsētas kļūtu par novada pilsētām (iekšējā pārvaldes teritorija bez patstāvīgas pašvaldības). LPS piedāvā saglabāt republikas pilsētas ar vēlētu pašvaldību statusu. Tādā gadījumā pilsētām nebūtu problēmu ar Eiropas Savienības pilsētvides programmu pieejamību.
Ministrija paredz katrā novadā izraudzīt vienu administratīvo centru, bet LPS uzskata, ka pašvaldībai jādod tiesības to lemt pašai. Tas ļautu samazināt nomales efektu, kas citādi gaida 51 mazpilsētu.
Vēl ministrija piedāvā noteikt tik lielus novadus, lai pašvaldību sadarbība kļūtu par izņēmumu. Savukārt LPS ir pārliecināta, ka pašvaldību sadarbība būs (un jau ir) efektīvs veids, kā samazināt pašvaldību izdevumus un paaugstināt kvalitāti arī pēc reformas.
Ministrija uzskata, ka Pierīgas pašvaldībām nosakāma 15 000 iedzīvotāju kvota. LPS piedāvā šīm teritorijām kvotu nenoteikt, jo iedzīvotāju skaits tajās pieaug un jau pēc dažiem gadiem katra no šīm pašvaldībām plānoto robežu pārsniegs. Rīgas metropoles reģionā varētu pirmajā izveidot tieši vēlētu reģionālo pašvaldību.
VARAM rosina novadu vērtēt pēc pazīmes, vai tajā ir iespējams izveidot pienācīgu infrastruktūru. Turpretī LPS piedāvā novadus apvienot tikai tad, kad pienācīgā infrastruktūra jau ir izveidota, izbēgot no iepriekšējās reformas bēdīgās pieredzes.
Ministrija uzskata, ka pietiek iepazīstināt pašvaldības un valsts iedzīvotājus ar jaunā administratīvā dalījuma karti. LPS norāda, ka atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām (Eiropas vietējo pašvaldību harta) tik būtiskā jautājumā kā ATR iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, tāpēc katras pašvaldības teritorijā domes var organizēt iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu vietējo vēlētāju viedokli par piedāvātajām pārmaiņām.
Diskusijas par ministrijas piedāvāto ATR karti paredzētas arī LPS 30. kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā. “Pienācis brīdis, kad mums jāuzdod konkrēti jautājumi un jāsaņem tikpat konkrētas atbildes. Nepieciešamas skaidras atbildes par to, kas pēc reformas uzlabosies šīs vai citas teritorijas iedzīvotājiem, kādi būs ekonomiskie ieguvumi arī uzņēmējiem, kā arī – kā tiks mazinātas reģionālās atšķirības. Kaut arī par reformas detaļām domas atšķiras un tas ir absolūti normāli, ņemot vērā pašvaldību daudzveidību, svarīgi ir apkopot to vienojošo, kas nāktu par labu valstij un katra atsevišķa novada iedzīvotājiem kopumā,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Vairāk lasiet šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4727-lps-sniedz-ierosinajumus-varam-izstradata-informativa-zinojuma-projektam .
Iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli
25. aprīļa vakarā kļuva zināms, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ir apturējis Ikšķiles novada domes apstiprināto nolikumu par iedzīvotāju aptauju viņu viedokļa noskaidrošanai par iespējamo Ikšķiles novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām. LPS nākamajā dienā sagatavoja vēstuli ministram ar lūgumu skaidrot, tieši kādām tiesību normām neatbilst Ikšķiles novada apstiprinātais nolikums.
Vēstulē LPS norāda, ka ministra rīkojuma saturs rada bažas par demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, jo iedzīvotājiem nedrīkst aizliegt paust savu viedokli. Rīkojumā ministrs plaši skaidro pašvaldību uzraudzības principus un savas tiesības atcelt pašvaldības pieņemtos normatīvos aktus, bet nenorāda, kādiem normatīvajiem aktiem, to pantiem vai punktiem neatbilst Ikšķiles novada domes apstiprinātais Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas “Ikšķiles novada balsojums” nolikums.
Tāpat LPS vēstulē ministram lūdz skaidrot rīkojumā pausto nostāju, ka aptauju rīkošana un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana ir pretlikumīga, un lūdz skaidrojumu, kā pašvaldības tādā gadījumā var izpildīt likuma “Par pašvaldībām” 3. pantā noteikto – ievērot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.
“Pamatojoties uz pašvaldību pausto viedokli vairākās Latvijas Pašvaldību savienības komitejās un Novadu dienā Gulbenē, kā arī uz to, ka ministrs publiskajā vidē vairākkārt ir apliecinājis, ka administratīvi teritoriālās reformas kontekstā apmeklēs visas pašvaldības, vēstulē lūdzam arī informēt par grafiku, kādā Pūces kungs plāno apmeklēt visas 119 pašvaldības. Tas pašvaldībām dos iespēju saplānot laiku, informēt deputātus un pilnvērtīgi sagatavoties,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Nav izprotama arī publiskajā vidē ministrijas sniegtā informācija, ka apturēts Ikšķiles novada domes lēmums par aptaujas veikšanu, lai gan ministra rīkojumā ir norādīts, ka apturēts tikai nolikums. Tātad šobrīd secināms, ka pašvaldība var turpināt iesākto aptauju un, pamatojoties uz J. Pūces sniegtajiem paskaidrojumiem, ja nepieciešams, grozīt atsevišķus nolikuma punktus. Kā zināms, Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnijā jau secināja, ka ministram ir tiesības apturēt pašvaldības saistošo noteikumu un iekšējo normatīvo aktu normas, taču nav tiesību apturēt individuālus tiesību aktus – administratīvos aktus un individuālus pārvaldes lēmumus, kā arī pašvaldības politiskos lēmumus.
Plašāk šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4730-lps-iedzivotajiem-nedrikst-aizliegt-paust-savu-viedokli .
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021