LPS Dzīvokļu apakškomitejas sēde

24. aprīlī notika kārtējā LPS Dzīvokļu apakškomitejas sēde, kurā izskatīja jautājumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča informēja par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu un tā virzību Saeimā. Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar galvenajiem piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas principiem:

• paredzēt faktiski īstenojamu tiesību dzīvojamās mājas īpašniekiem atpirkt tiem nepieciešamo zemi;

• tiesību var izmantot, kad atpērkamā zeme ir noteikta;

• atpirkuma cena ir zemes kadastrālā vērtība;

• atpirkuma tiesību var izmantot tad, kad ēkas īpašnieki ir tam gatavi;

• valsts atbalsts visu administratīvo darbību izpildē (nodevas, process, uzmērīšana, dokumentu iesniegšana zemesgrāmatās – ap 30 milj. eiro);

• pašvaldības atbalsts – funkcionāli nepieciešamais zemesgabals FNZG pārskatīšana, noteikšana;

• iespēja valstij sniegt papildu atbalstu dalītā īpašumā iesaistītām personām vai noteiktām to grupām;

• procesa noslēgumā nekustamie īpašumi ir apvienoti, problēma atrisināta.

Sanāksmes dalībnieki kopumā atbalsta dalītā īpašuma izbeigšanu un uzskata, ka ir jādod iespēja dzīvokļu īpašniekiem ierosināt procesu. Diskusijās ar Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem izskanēja atbalsts tādam risinājumam, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai tiktu piešķirts juridiskas personas statuss.

Komiteja izskatīja un sagatavoja priekšlikumus likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums”, ar kuriem iepazīstināja LPS padomnieks Aino Salmiņš. Pēc apakškomitejas domām, likumprojektā nepamatoti sašaurinātas īrnieku ģimenes locekļu tiesības, arī pilngadīgiem bērniem, kam ir invaliditāte; tajā pašā laikā apakškomiteja piedāvā no normas izslēgt terminu “citas personas”. Saskaņā ar likumprojekta 11. panta trešo daļu “citas personas” nav ģimenes locekļi, un apakškomiteja uzskata, ka šīm citām personām nevar būt tiesības lūgt noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieka nāves gadījumā. Jāatzīmē, ka Dzīvokļu apakškomitejas priekšlikumus dienu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mājokļu apakškomisijas darba grupā.

Apakškomitejā kopīgi ar EM valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti un Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu diskutēja par iespējamiem valsts atbalsta veidiem īres namu būvniecībā. Komitejas locekļi aicināja EM amatpersonas risināt jautājumu par iepriekšējās valdības sagatavoto grozījumu likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, kas nosaka, ka “valsts vai pašvaldība var sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei ar mērķi novērst tirgu nepilnību dzīvojamo īres māju pieejamības nodrošināšanā mājsaimniecībām. Atbalsta sniegšanas veidu, kārtību, nosacījumus, grupas, kurām sniedzams atbalsts, kā arī piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējumu nosaka Ministru kabinets”.

Pašvaldību savienība jau ilgstoši norādījusi, ka ir jānodrošina solidāra valsts un pašvaldību atbildība un finansējums mājokļu politikas sakārtošanā, kā arī jāpārskata valsts garantiju mehānisms pašvaldību kapitālsabiedrībām. Iespēja celt īres namus atrisinās tādus sasāpējušus jautājumus kā, piemēram, kvalificētu speciālistu piesaiste, iedzīvotāju remigrācija un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noturēšana konkrētajā novadā. Pats galvenais, ka tiek atzīts: īres tirgū pastāv tirgus un valdības nepilnības, un pašvaldība var būt īpašuma attīstītājs.

Vairāk lasiet šeit https://www.lps.lv/lv/komitejas/tautsaimniecibas-komiteja/4711-lps-dzivoklu-apakskomitejas-sede-24-aprili-2019 .