Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 00:18
Vārda dienas: Gundega, Terēze
24. aprīlī jau otro reizi šomēnes kopā sanāca LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja, lai turpinātu diskusijas par administratīvi teritoriālo reformu. Šoreiz galvenais uzdevums – LPS kopīgā viedokļa veidošana par ATR pirms LPS 30. aprīļa Valdes sēdes. Komitejā piedalījās arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), Piekrastes pašvaldību apvienības, Reģionālo attīstības centru apvienības un Sēlijas Novadu apvienības pārstāvji.
10. aprīļa LPS Valdes sēdē tika secināts, ka VARAM piedāvātais ATR modelis pašreiz ir stratēģiski svarīgākais pašvaldību attīstības jautājums. Tāpēc vēlams LPS 30. kongresā, kas notiks 17. maijā Rīgā, paust pašvaldību kopīgo viedokli par šo jautājumu, ciktāl to izdosies izveidot. Kaut arī par reformas detaļām domas varētu atšķirties, svarīgi ir apkopot to vienojošo, kas nāktu par labu valstij kopumā un katra atsevišķa novada iedzīvotājiem.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas locekļi un apvienību pārstāvji bija vienisprātis, ka vispirms jāizzina iedzīvotāju viedoklis, kā arī atzina, ka joprojām trūkst konkrētu atbilžu uz reformā izvirzītajiem mērķiem. Lai tās iegūtu, ir jāpiesaista neatkarīgi pētnieki un zinātnieki, kā tas bija 3. aprīļa komitejas sēdē, kurā piedalījās Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas pētnieki. Piesaistot zinātnisko korpusu, ir cerība iegūt atbildes uz nezināmajiem jautājumiem un, pats galvenais, saprast, vai reforma tik tiešām sasniegs ministrijas definētos mērķus. 3. aprīļa komitejas sēdē pētnieks vairākkārt uzsvēra, ka definētos ATR mērķus var nesasniegt ar tādiem uzstādījumiem, kādi tie ir. Zinātnieki un pētnieki palīdzēs arī veikt padziļinātu izpēti, ņemot vērā visus sociālekonomiskos, vēsturiskos, teritoriālos un citus mūsu valsts būtiskos un specifiskos aspektus – arī 2009. gada reformas veiksmes un neveiksmes. Turklāt nav pieļaujama situācija, ka reformas rezultātā iedzīvotāji tiktu attālināti no vietējās varas, arī šim mehānismam ir jābūt sakārtotam. Tā, piemēram, Igaunijā pēc pēdējās reformas tika nodrošināta trīs deputātu pārstāvniecība no “vecajām” teritorijām.
Pašvaldību vadītāji uzsvēra arī neizprotamo steigu, ar kādu šī reforma tiek virzīta, pieļaujot, ka šādam nopietnam solim vajadzīgs daudz ilgāks izpētes un ieviešanas process, nekā tas šobrīd paredzēts.
Diskusijas turpināsies LPS Valdes sēdē 30. aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021