Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 13:52
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Darbīgu Latvijas simtgades gadu ar ierastajām ikmēneša Valdes un komiteju sēdēm, pašvaldību sadarbības tīklu un apvienību sanāksmēm, ikgadējo kongresu un sarunām ar ministrijām, padomnieku dalību Saeimas, Ministru kabineta, ministriju un citu organizāciju un iestāžu sēdēs un darba grupās, atzinumu gatavošanu par likumdošanas aktiem, semināru, konferenču un videotiešraižu organizēšanu, dalību dažādos projektos, Eiropas Savienības Reģionu komitejā Briselē, Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā un citur aizvadījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas darbojas jau 27 gadus. Arī aizvadītais 2018. un šis, 2019. gads LPS dzīvē bijis piepildīts gan ar ikdienas darbiem, gan īpašiem simtgadei veltītiem pasākumiem.
PAŠVALDĪBU DĀVINĀJUMS LATVIJAI SIMTGADĒ – ĪPAŠI APGLEZNOTA ĢERBOŅU SIENA
Pērn 26. jūnijā Rīgā, pie ēkas Torņa ielā 4, tika atklāta dekoratīvā siena “Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei”. Šī siena ir visu Latvijas pašvaldību dāvinājums valstij nozīmīgajā jubilejā. Panno (apgleznotā siena) ar Latvijas pilsētu un novadu ģerboņiem tapis pēc Rīgas domes un LPS iniciatīvas, un to apgleznojis starptautiski pazīstamais latviešu mākslinieks Leonards Laganovskis.
Siena pirmo reizi tika apgleznota 2005. gadā, taču pa šo laiku daudzas pilsētas un novadi mainījuši savas administratīvās aprises, tāpēc Latvijas simtgadē sienas gleznojums atjaunots atbilstoši pašreizējam dalījumam. Kompozīciju vainago valsts ģerbonis, zem tā novietots valsts galvaspilsētas Rīgas ģerbonis un savulaik starptautiski atzītās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas Jelgavas ģerbonis. Nākamajā rindā izkārtoti republikas pilsētu ģerboņi, un tiem seko novadu ģerboņi alfabētiskā secībā.
SIMTGADES DZIESMU UN DEJU SVĒTKI
Ar krāšņu svētku gājienu, skanīgiem koncertiem, izstādēm un citiem pasākumiem nedēļas garumā Rīgas parkos un ielās, brīnišķīgu sadejošanos lieluzvedumā “Māras zeme” Daugavas stadionā un neaizmirstamo kopābūšanu “Zvaigžņu ceļā” Mežaparkā noslēdzās XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI deju svētki – vērienīgākais kopdarbs Latvijā, kas šoreiz norisinājās valsts simtgades zīmē.
Līdz ar dziedātājiem, dejotājiem, pūtēju orķestru, tautas mūzikas, folkloras kopu un citiem svētku dalībniekiem gavilēja gan Rīga, gan visa Latvija, tā apliecinot piederību un lepnumu par savu zemi un ikvienam liekot staltāk izsliet muguru un augstāk pacelt galvu.
Pēc svētkiem LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sūtīja pateicību visiem dalībniekiem un šo grandiozo svētku rīkotājiem, ikvienam kolektīvam un to vadītājiem, visiem tiem, kas šuva skaistos tērpus koristiem un dejotājiem, tiem, kas vadāja viņus uz mēģinājumiem un koncertiem, visiem, kas gādāja par dalībnieku un līdzjutēju labsajūtu, lai mēs piedzīvotu īstu svētku sajūtu gan Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan mājās pie televizora ekrāna. Vislielākais viņa paldies visām pašvaldībām, jo bez pilsētu un novadu atbalsta svētki nav iedomājami!
PROJEKTS “PAŠVALDĪBU LABIE DARBI PARKOS LATVIJAS SIMTGADEI”
Arī 2018. gadā LPS kopā ar 71 Latvijas pašvaldību atsaucās Meža dienu aicinājumam padarīt Latviju krāšņāku ar koku stādījumiem un maziem koka arhitektūras objektiem parkos, atzīmējot Meža dienu deviņdesmitgadi un Latvijas simtgadi, un ar moto “Kopā nākotnes mežam!” turpināja pirms trim gadiem aizsākto tradīciju – kopt senos parkus un veidot jaunus.
Meža dienu pasākumi notika 68 novados un trīs lielajās pilsētās, kur veikta parku kopšana, stādījumu atjaunošana, mazo arhitektūras formu (pašvaldību simbolu, informācijas stendu, tiltiņu, solu, galdu, atkritumu urnu u.c.) izvietošana parkos, kā arī rīkoti dažādi izglītojoši pasākumi par meža nozari.
Pateicoties šim projektam, ko vada LPS padomniece Sniedze Sproģe, skaistāki un labiekārtotāki pamazām top Māras parks Aglonā, Gārsenes pils parks un dabas takas Aknīstes novadā, Braslavas muižas parks Alojas novadā, Atpūtas parks Alsungā, Vidusskolas parks Alūksnē un Ērmaņu muiža Alūksnes novadā, Spāres muižas parks Amatas novadā, Gaujienas muižas parks Apes novadā, Vecauces muižas parks Auces novadā, Ūdensrožu parks Ādažu novada Kadagā, Saules parks Baldonē, Atpūtas parks Bauskas novada Dāviņu ciemā, parks Brocēnos, Burtnieku parks, “Avotu ielejas” parks Cēsīs, Vaboles parks un Juzefovas parks Daugavpils novadā, Dagdas muižas parks, Baznīcas parks Dobelē, Stacijas dārzs Dundagā, Ērgļu muižas parks, Grobiņas pilsdrupu parks, Rankas parks Gulbenes novadā, Iecavas muižas parks, Bebrenes muižas parks Ilūkstes novadā, Aleksandra parks Inčukalnā, Pils parks Jaunpilī, Staļģenes muižas parks Jelgavas novadā, Jēkabpils Mežaparks, Zasas muižas parks Jēkabpils novadā, Zantes muižas parks Kandavas novadā, Kokmuižas parks Kocēnos, Bebru pagasta Mežaparks Kokneses novadā, Grāfa Plātera parks Krāslavā, Lēdurgas dendroloģiskais parks Krimuldas novadā, Rembates parks Lielvārdē, Līvānu Pilsētas parks, Gaismas dārzs Ludzā, Valtenberģu muižas parks Mazsalacas novadā, Cilvēkmuzeja atpūtas parks Naukšēnos, Pagastu ozolu birzs Ogres novada Madlienā, Olaines Mežaparks, Ungurmuižas dārza parks Pārgaujas novadā, Ziemupes parks Pāvilostas novadā, Muižas parks Preiļos, Krotes parks Priekules novada Bunkas pagastā, Saules parks Priekuļos, Raunas parks, Lūznavas muižas parks Rēzeknes novadā, Riebiņu muižas parks, Plocis (meža parks) Rojas novadā, Ropažu muižas parks, Endzeles muižas parks Rūjienas novadā, Daugavas muzeja Doles muižas parks Salaspils novadā, Saldus pilsētas Kalnsētas parks, Klusais parks Skrīveros, “Zaļā oāze” Strenčos, Talsu dendroloģiskais parks Tiguļu kalnā, Stārķu parks Tērvetes novada Bukaišos, pasaku tēva Anša Lerha Puškaiša parks Džūkstē un Latvijas simtgades parks Slampē (Tukuma novadā), Vaiņodes parks, mežaparks “Lustiņdruva” Valkas novada Kārķu pagastā, Elku saliņa Valmierā, Varakļānu muižas parks, Nēķina parks Taurenē un Dzērbenes Pils parks (Vecpiebalgas novadā), Vecumnieku parks, Puzes Mežaparks Ventspils novadā, Viļakas Pilsētas parks, pilsētas centrālais skvērs Viļānos un Zilupes pilsētas parks.
Svētku gadā īstenoti pieci reģionālie pasākumi. Maijā Alūksnes novada Ērmaņu muižā Meža dienu dalībnieki kopā ar komponista Uģa Prauliņa ģimeni likuši pamatus dendroloģiskajam parkam. Jauni kociņi iestādīti Daugavpils novada Naujenes pagasta Juzefovas parkā, kur savu roku pielika arī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri, LPIA dibinātāji, bijušie asociācijas vadītāji un čehu kolēģi. Ludzas novada Gaismas dārzā, kur degradētas teritorijas vietā top jauns atpūtas un tradīciju parks, iestādīti dažādu sugu kociņi un vietējo iedzīvotāju dāvinātās peonijas. Ar jauniem stādījumiem papildināta Pagastu ozolu birzs Ogres novada Madlienā.
Savukārt LPS kolektīvs simtgadei veltītā autorallijā, veicot maršrutu Rīga–Liepāja, piestāja Grobiņā, kur pilsdrupu parkā iestādīja rododendrus.
LPS VADĪTAIS PIEJŪRAS APSAIMNIEKOŠANAS PROJEKTS
Projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana”, kas tika realizēts Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) valsts budžeta apakšprogrammā “Vides aizsardzības projekti”, vadīja LPS kā projekta vadošais partneris ciešā sadarbībā ar projekta faktiskajiem īstenotājiem – visām Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes pašvaldībām vai to institūcijām.
Ar projekta palīdzību vasaras sezonā uzlabota piekrastes vide un nodrošināti apstākļi kvalitatīvai atpūtai, pieaugusi cilvēku apmierinātība ar pludmales pieejamību, labiekārtojumu un sanitāro nodrošinājumu, piekrastes kāpās samazināta antropogēnā slodze un veicināta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās. Daudzu novadu pludmales pastiprināti koptas, regulāri savākti tur atstātie sadzīves un no jūras izskalotie atkritumi un mirušie dzīvnieki, galvenokārt roņi (piemēram, Jūrmalā, Engures, Rucavas, Pāvilostas, Ventspils un Salacgrīvas novadā). Pludmales arī irdinātas, un tajās pļautas niedres. Grobiņas novadā izveidoti jauni krasta kāpas aizsargstādījumi krasta erozijas un antropogēnās slodzes mazināšanai. Lai atpūtnieki būtu labāk informēti un vieglāk orientētos vidē, projekta gaitā Carnikavas, Nīcas un Pāvilostas novada pludmalēs uzstādīti jauni informatīvie stendi, informatīvās un norādes zīmes.
Pateicoties projekta atbalstam, visā piekrastes garumā būtiski atjaunots, uzlabots un papildināts pludmales labiekārtojums un nodrošināta labāka pieejamība: atjaunotas un ierīkotas jaunas gājēju laipas un soli, izvietoti atkritumu konteineri un urnas, uzstādītas jaunas pārģērbšanās kabīnes un āra dušas, sakārtotas pārvietojamo sanitāro mezglu novietnes, uzstādīti velostatīvi un veikti citi mazāki un lielāki labiekārtošanas darbi.
AKTUALITĀTES – CĪŅA PRET NORMATĪVISMU UN VIENOTAS IZPRATNES VEIDOŠANA AR KONTROLĒJOŠĀM IESTĀDĒM
Izmantojot vietnē www.likumi.lv pieejamo informāciju, LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pērn apkopojis datus par spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem (1690), Saeimas likumiem (1579), Ministru kabineta noteikumiem (9546) un pašvaldību saistošajiem noteikumiem (apmēram 6000). Tas ļauj secināt: lai iepazītos ar visiem normatīvajiem dokumentiem, pašvaldības deputātam nepieciešami 316 gadi!
LPS aktīvi iesaistās pārregulējuma mazināšanā, cieši sadarbojoties ar valsts likumdevēju un lēmējvaru, kā arī ņemot vērā pārregulējuma apkarošanas pieredzi OECD valstīs un Eiropas Savienībā.
Normatīvisma likvidēšanai bija veltīts arī LPS gada lielākais forums – kongress. 2018. gada 11. maijā Daugavpilī LPS 29. kongresā tika pieņemta normatīvisma mazināšanas ceļa karte, aicinot Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību, lai mazinātu valstī normatīvismu.
Tāpat vienisprātis par normatīvisma mazināšanas nepieciešamību valstī bija tikšanās dalībnieki 6. jūlijā, kad LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ģenerālsekretāre Mudīte Priede tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski un Valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.
LPS gan pagājušogad, gan šogad centusies sadarboties un panākt vienotu izpratni ar kontrolējošām iestādēm. To pārstāvji aicināti gan uz LPS Valdi, komiteju sēdēm un Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju (LPIA), gan tikšanos ar visu pašvaldību vadītājiem.
2018. gada 23. augustā notika LPS priekšsēža Ginta Kaminska un Valsts kontroles (VK) pārstāvju tikšanās, kurā tika apspriests VK konstatētais pašvaldību revīzijās un pašvaldību deputātu atalgojuma noteikšanas kārtība.
7. septembrī izpilddirektoru auditorijā LPIA ikmēneša sanāksmē Kokneses novadā uzstājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Inta Nolle, kura raksturoja interešu konfliktu pārkāpumus un pašvaldību iekšējo kontroli, īpaši uzsverot korupcijas risku novēršanas nozīmi, un zvērinātā revidente Biruta Novika, kura dalījās pieredzē par aktuālo pašvaldību gada pārskatu finanšu revīzijās, minot būtiskākos riskus.
KNAB un Valsts valodas centra pārstāvji bija uzaicināti uz LPS Valdes sēdi 2. oktobrī, lai diskutētu par vairāku pašvaldību deputātu un izpilddirektoru saukšanu pie administratīvās atbildības: tas noticis gadījumos, kad pašvaldību deputāti apstiprinājuši budžetu, paredzot līdzekļus pašvaldību informatīvo izdevumu tulkošanai un izdošanai arī krievu valodā, un par to KNAB uzlicis administratīvos sodus vairāku Latgales pašvaldību amatpersonām. Puses vienojās, ka ir vajadzīga vienota pieeja tiesību normu piemērošanā un jāturpina diskusijas, lai rastu atbildes uz dažādi interpretētajām normām.
5. oktobrī Latvijas pašvaldību izpilddirektoru kārtējā sanāksmē Līgatnes novadā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Valsts kontroles revīziju rezultātā tapušajiem materiāliem, kurus cēla priekšā VK Padomes loceklis Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
14. novembrī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis tikās ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Skaidrīti Ābramu, lai pārrunātu konkurences neitralitātes principa noteikšanu pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā un pašvaldību lomu uzņēmējdarbības atbalstīšanā vietējā mērogā, apspriestu problēmas, kas izriet no aizliegtu vienošanos slēgšanas un rada zaudējumus arī pašvaldību budžetiem, un nospraustu turpmākās sadarbības virzienus.
2019. gada 23. janvārī LPS Tautsaimniecības komitejas un Izglītības un kultūras komitejas apvienotajā sēdē tika diskutēts par Valsts kontroles aizvadītajā gadā 12 pašvaldībās veikto revīziju “Vai pašvaldību rīcība ar finanšu līdzekļiem, nodrošinot skolēnu pārvadājumus, ir likumīga un lietderīga?”. VK Padomes loceklis Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins atgādināja revīzijā izdarītos galvenos secinājumus un iespējamos risinājumus. Pašvaldību vadītāji un speciālisti atzinīgi novērtēja VK centienus ne tikai kritizēt, bet arī piedāvāt risinājumus situācijas sakārtošanai, tomēr norādīja, ka jebkurā jautājumā, kas skar bērnus, galvenais ir viņu drošība, nevis vienkārši aprēķini un skaitļi.
Par efektīvāku sadarbību ar kontrolējošajām un uzraugošajām iestādēm plaši tika diskutēts LPS Domes sēdē 24. janvārī, un pašvaldību vadītāji uzklausīja gan Valsts kontroles padomes locekli Edgaru Korčaginu, gan KNAB vadītāju Jēkabu Straumi.
25. janvārī LPS organizēja sanāksmi, kurā pārrunāja iespējamo risinājumu strīdus situācijai saistībā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5. panta otrās daļas piemērošanu mēnešalgas noteikšanā pašvaldības domes deputātiem, kuri neieņem algotu amatu domē. Uz sanāksmi tika uzaicināti VK, KNAB, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kancelejas, VARAM un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvji.
6. februārī LPS Valdes sēdē tika spriests par Interešu konflikta novēršanas likumā noteikto ierobežojumu iespējamo sašaurināšanu un piemērošanas procedūru vienkāršošanu, un Valde nolēma aicināt KNAB izvērtēt iespējas samazināt aizliedzošo normu apjomu kā korupcijas riska samazināšanas līdzekli.
13. februārī Preiļos notika LPS un Latgales plānošanas reģiona organizētais diskusiju seminārs “Mīti un patiesība par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem tūrisma un viesmīlības jomā”, kurā viedokli par publiskā un privātā sektora konkurences problēmām pauda Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele un uzraugošo institūciju pārstāvji – Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Valsts kontroles padomes loceklis Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. LPS šajā seminārā pārstāvēja vecākais padomnieks Māris Pūķis, kurš analizēja publiskā un privātā sektora mijiedarbību, to skatot caur tiesību aktu prizmu, un LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane, kura referēja par drošību un ekonomisko aspektu un tā ietekmi uz Latgales reģionu kā Eiropas Savienības ārējo robežu.
PIEVIENOŠANĀS EIROPAS RK KOHĒZIJAS ALIANSEI
8. februārī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis Briselē parakstīja deklarāciju par pievienošanos Kohēzijas aliansei, ko 2017. gadā izveidoja vadošās Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijas ar mērķi aizstāvēt pašvaldību intereses un strādāt kopā, lai ES budžets pēc 2020. gada nodrošinātu tādu kohēzijas politiku, kas būtu pieejama arī mazāk attīstītiem ES reģioniem, paredzot tam resursus dotāciju vai citu finanšu instrumentu veidā vienas trešdaļas apmērā no nākamā perioda ES budžeta.
Kohēzijas politika tika apspriesta gan LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā, gan Domes sēdē 1. novembrī. Pēc Eiropas Komisijas informācijas par kohēzijas politikas nacionālajiem piešķīrumiem un atbalsta intensitāti, Latvijai paredzētais finansējums ir par 13% mazāks nekā iepriekš un sadalē nav ņemts vērā depopulācijas kritērijs, kas mūsu valstij ir ļoti svarīgs. Mazāk attīstītos reģionus, tajā skaitā Latviju, gaida būtisks samazinājums arī līdzfinansējuma likmēm – 70% (iepriekšējo periodu 85% vietā). Mūsu valsts nevar atbalstīt 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumu koncentrēšanu tikai divās prioritātēs (vieda Eiropa un zaļa un no oglekļa brīva Eiropa), kā arī pilsētvides un teritoriālās attīstības prioritātē būtu jāpaplašina atbalstāmo darbību loks, ļaujot katrai dalībvalstij tās noteikt pašai. LPS uzskata, ka valstij visdrīzākajā laikā jānosaka sava politika un kompensācijas mehānisms fondu apguvei gan tām teritorijām, kur notiek depopulācija, gan tām, kur ir straujš iedzīvotāju pieaugums, jāizvērtē ekonomiskās problēmas un jārada ātri reaģējošs mehānisms to novēršanai.
LPS UN MK 2019. GADA VIENOŠANĀS UN DOMSTARPĪBU PROTOKOLS
2019. gada 6. martā Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis svinīgi parakstīja Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta 2019. gada vienošanās un domstarpību protokolu, kas ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu Saeimā iesniegt gada budžeta projektu.
Šāgada protokols prasījis daudz diskusiju un viedokļu apmaiņu, tomēr dažas domstarpības tajā palikušas. 2019. gada vienošanās un domstarpību protokolā palikuši vairāki pašvaldībām būtiski jautājumi, par kuriem nav panākta vienošanās, tomēr par svarīgākajiem – nodokļu ieņēmumiem un aizdevumiem – vienošanās rasta. Domstarpību sadaļā palikuši jautājumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas attiecas uz likumā noteikto valsts kompensācijas daļu denacionalizēto dzīvojamo māju īrniekiem, un nepieciešamo valsts atbalsta programmu pašvaldību kapitālsabiedrībām jaunu īres māju būvniecībai.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols pieejams šeit https://www.lps.lv/uploads/docs_module/MK_LPS_protokols_2019.pdf .
SARUNAS AR MINISTRIJĀM
Pirms LPS un MK protokola izskatīšanas un parakstīšanas ik gadu notiek LPS sarunas ar ministrijām, lai pārrunu ceļā risinātu nozaru jautājumus un uz noslēdzošajām sarunām ar Finanšu ministriju varētu doties ar daudziem rastajiem kompromisiem un pēc iespējas mazāk domstarpībām.
Pagājušogad pēc LPS kongresa sarunas maijā notika ar Satiksmes, Finanšu un Ekonomikas ministriju. Vasarā norisinājās LPS sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM), Iekšlietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Rudenī Pašvaldību savienībai notika sarunas ar Finanšu un Kultūras ministriju, kā arī tika parakstīts LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās un domstarpību protokols.
14. maijā Latvijas Pašvaldību savienībā notika LPS un Satiksmes ministrijas gadskārtējās sarunas, ko vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Sarunu dalībnieki izskatīja jautājumus, kas saistīti ar autoceļu finansēšanu un pārvaldīšanu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
28. maijā notika LPS un Finanšu ministrijas (FM) ikgadējo sarunu pirmā tikšanās, ko vadīja finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sarunās FM speciālisti iepazīstināja ar Latvijas tautsaimniecības attīstību un izaugsmes prognozēm 2018.–2021. gadā, pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu prognozēm un speciālās dotācijas apmēru, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognozi 2018. gadam, iespējamām izmaiņām pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu (IIN, nekustamā īpašuma nodoklis) politikā 2019. gadā un vidējā termiņā un pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējām.
30. maijā uz LPS sarunām ar Ekonomikas ministriju tika aicināti arī būvvalžu pārstāvji. Sarunās tika apspriestas trīs galvenās tēmas: būvniecības nozarē – grozījumi Būvniecības likumā un būvniecības ierosinātāja atbildības robežas, un Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešana un problemātika; mājokļu politikas jomā – likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”, publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamība un valsts atbalsta politikas instrumenti; enerģētikā un energoefektivitātē – OIK finansēšanas modeļa izmaiņas un to ietekme uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām, darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa 4.2.1.1. pasākums “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās”, iespējamās izmaiņas pašvaldību līdzdalībā aizsargājamo lietotāju atbalsta sistēmas nodrošināšanā un šīs sistēmas paplašināšanā arī uz dabasgāzes lietotājiem. Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
19. jūnijā ikgadējās VARAM un LPS sarunas vadīja ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sarunās bija iekļauti 12 jautājumi: sadzīves atkritumu apsaimniekošana (dalītā atkritumu vākšana), dabas resursu nodokļa ieņēmumu sadales principi, jautājumi saistībā ar uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem, jaunais Eiropas Savienības plānošanas periods, katastrofu pārvaldības koordinēšana pašvaldību un valsts līmenī, reģionālās politikas pamatnostādņu izstrāde, ERAF informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) 2. kārtas projektu aktivitātes, valsts un pašvaldību procesu un informācijas sistēmu integrācijas arhitektūra un vieta valsts vienotajā IKT arhitektūrā, valsts informācijas sistēmu datu pieejamība pašvaldībām, publisko pakalpojumu sistēmas modernizācijas ietekme uz pašvaldībām, attīstības budžeta pieprasījuma veidošana nacionālās nozīmes valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru izveidei un darbības nodrošināšanai 2019. gadā un arī turpmāk un pašvaldību un VARAM atbildība un tās pārdale publisko ezeru un upju apsaimniekošanā pēc to apsaimniekošanas plānu izstrādes.
27. jūnijā LPS un Iekšlietu ministrijas ikgadējās sarunas vadīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ar saviem palīgiem. LPS galvenie runasvīri bija Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības programmā Jurijs Strods un LPS padomnieks Aino Salmiņš, un viņus aktīvi atbalstīja arī citi sarunu dalībnieki. Sarunās tika diskutēts par Valsts civilās aizsardzības plānu un pašvaldību civilās aizsardzības plāniem, par pašvaldību tiesībām izsludināt īpašu tiesisko režīmu krīzes situācijās un par pašvaldības civilās aizsardzības komisijas izveidošanas kārtību, kompetenci un darba organizāciju.
LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās sarunās, kas notika 9. augustā un ko vadīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, tika novērtēta Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola izpilde un apspriesti trīs nozīmīgi un aktuāli jautājumi: atlaišanas pabalsta apmērs pedagogiem internātskolu likvidēšanas un reorganizēšanas gadījumā, minimālais pieļaujamais izglītojamo skaits vidusskolas klasēs un profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projekts.
20. septembrī norisinājās LPS un Finanšu ministrijas sarunu otrā kārta. Šajā reizē turpinājās darbs pie ikgadējā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projekta un notika diskusijas par jautājumiem, kas ir ministrijas kompetencē: pašvaldību aizņēmumi, galvojumi un ilgtermiņa saistības 2019. gadā un vidējā termiņā; elektroniskie rēķini publiskā iepirkuma procedūrās; risinājuma nepieciešamība saistībā ar bezīpašnieka mantas juridiskā statusa sakārtošanu; ES fondu nākamā plānošanas perioda iespējamais finansējuma apjoms Latvijai un prognozes par galalēmumu pieņemšanas grafiku ES līmenī. Sarunas vadīja finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
1. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienībā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis parakstīja LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas vienošanās un domstarpību protokolu, kas ir viena no nodaļām LPS un Ministru kabineta ikgadējā vienošanās un domstarpību protokolā.
4. oktobrī norisinājās ikgadējās sarunas ar Kultūras ministriju, ko vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un kultūras ministre Dace Melbārde. Sarunu ievadā ministre pateicās visām Latvijas pašvaldībām par lielo un nesavtīgo ieguldījumu XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku sagatavošanā, bet pēcāk tika izvērtēti gan svētku veiksmes stāsti, kas aizgūstami, organizējot nākamos dziesmu un deju svētkus, gan arī apspriestas lielākas un mazākas nianses, kas jāuzlabo un jāpilnveido turpmākajā darbā. Sarunu dalībnieki apsprieda arī Kultūras centru likumprojektu, grozījumus Muzeju likumā un plānotos Latvijas valsts simtgades pasākumus, tajā skaitā projektu “Latvijas skolas soma”.
2019. gadā Pašvaldību savienībai notikušas noslēdzošās sarunas ar Finanšu ministriju un, ievadot jauno darba cēlienu – sarunas ar Veselības un Labklājības ministriju.
6. februārī LPS un Finanšu ministrijas sarunu pirmajā kārtā tika pārrunāti Pašvaldību savienības un Ministru kabineta 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projektā iekļautie jautājumi, kā arī pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējas, mērķdotācijas apjoms pašvaldību autoceļiem un ielām, jaunu īres māju būvniecības finansēšanas nosacījumi, visas valstij piekritīgās mantas uzskaite u.c.
21. februārī Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas noslēdzošajās sarunās, ko vadīja finanšu ministrs Jānis Reirs un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, turpināja skatīt LPS un Ministru kabineta 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projektā iekļautos jautājumus. Par vairākiem tika panākta vienošanās, tomēr domstarpības palika divos pašvaldībām būtiskos jautājumos – par nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā un aizņemšanās iespējām šogad. MK un LPS 2019. gada protokola projekta izskatīšana tika turpināta LPS Domes sēdē 5. martā.
24. aprīlī LPS uzsāka ikgadējo sarunu ciklu ar ministrijām, ko ievadīja sarunas ar Veselības ministriju. Šo tikšanos vadīja veselības ministre Ilze Viņķele un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. LPS un pašvaldību pārstāvji uzklausīja ministrijas speciālistus, kuri iepazīstināja ar aktualitātēm veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanā, akcentējot slimnīcu dalījumu līmeņos un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcu sadarbības teritorijās, kā arī iepazinās ar plānoto primārās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā, speciālistu nodrošinājumā veselības nozarē, situāciju zāļu pieejamības un farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanā mazapdzīvotās vietās, izstrādātajām rekomendācijām veselīgai skolu videi un aicinājumu visām pilsētām un novadiem pievienoties Veselīgo pašvaldību tīklam.
15. maijā norisinājās Pašvaldību savienības ikgadējās sarunas ar Labklājības ministriju, ko vadīja labklājības ministre Ramona Petraviča un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Sarunās tika izskatīti šādi jautājumi: garantētā minimālā ienākuma līmenis un minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas plāna aktualitātes; bāriņtiesu un sociālā dienesta sadarbība bez vecāku gādības palikušu bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā; naudas summas apmērs personiskiem izdevumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem 2020. gadā; asistenta pakalpojuma pilnveidošana; deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai nepieciešamā finansējuma palielināšanas iespējas un risinājumi.
LPS DOMES SĒDES
Aizvadītajā laikā starp LPS 29. kongresu 2018. gada 11. maijā un LPS 30. kongresu 2019. gada 17. maijā notikušas divas Domes sēdes.
2018. gada 1. novembrī LPS Domes sēdē piedalījās trīs ministri – finanšu ministre Dana Reizniece–Ozola, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un tika apspriests ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam un to pavadošie likumdošanas aktu projekti (t.sk. kohēzijas politikas likumdošanas aktu projekti, Reģionālas attīstības fonda regula u.c.), kā arī Latvijas pozīcijas, sarunu procedūra, lēmumu pieņemšanas norise un progress mūsu valsts nacionālo pozīciju pārstāvēšanā. Latvijas Pašvaldību savienība kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas piedāvātajam kohēzijas politikai atvēlētā finansējuma samazinājumam. LPS Dome arī apstiprināja priekšlikumus nākamās valdības deklarācijai un atbalstīja Kurzemes un Vidzemes plānošanas reģionu ierosinājumus plānošanas reģionu stiprināšanai.
2019. gada 5. martā Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē tika apstiprināts LPS 2018. gada ieņēmumu un izdevumu tāmes fakts un 2019. gada ieņēmumu un izdevumu tāme, LPS 30. kongresa norises vieta un izmaiņas LPS Valdes sastāvā. Janīnas Jalinskas vietā LPS Valdē turpmāk strādās Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, bet Riharda Eigima vietā LPS Valdē darbosies Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Domes sēdes otrajā daļā pievienojās arī Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs, lai diskutētu par LPS un MK 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Uz Domes sēdi protokolā bija palikušas vairākas nevienošanās jeb domstarpības – nodokļu ieņēmumu daļā (nodokļu ieņēmumu un speciālās dotācijas 19,6% vietā valdības piedāvājums bija 1,47 miljardi eiro, kas veido 19,4%) un aizņēmumu sadaļā (paredzot aizņēmuma saņemšanai 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu, arī izglītības objektu būvniecībai vai remontam). Pēc spraigām diskusijām puses nonāca pie kompromisa, ka bez pašvaldības līdzfinansējuma 2019. gadā varēs īstenot izglītības iestāžu investīciju projektus, ja ir valsts vai pašvaldības institūcijas atzinums par izglītības iestādes ēkas neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām, savukārt aizņēmumiem izglītības iestāžu investīciju projektiem, ja IZM un VARAM sniegusi pozitīvu atzinumu Finanšu ministrijai par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkciju nodrošināšanai, paredzēts pašvaldības līdzfinansējums 10% apmērā.
NOVADU DIENA GULBENĒ
12. aprīlī Gulbenes Kultūras centrā kuplā skaitā pulcējās Novadu dienas dalībnieki, lai apspriestu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kritērijus un pašvaldību funkcijas.
Ar ziņojumiem uzstājās Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Dr. oec. Andris Miglavs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Dr. oec. Latvijas Universitātes asociētais profesors LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un Mālpils novada domes deputāts Eiropas Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis Aleksandrs Lielmežs.
Novadu dienas paneļdiskusijā, ko vadīja Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis, piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Saeimas deputāts Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Saeimas deputāte Inese Ikstena, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore, Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs Lielmežs un pētnieks Andris Miglavs.
Pašvaldību vadītāji reformai saredz vairākus negatīvus aspektus, kas var veicināt jaunu depopulācijas vilni, varas attālināšanos no iedzīvotājiem, neskaidru reģionālo politiku, turklāt valstī šobrīd notiek vai ir plānotas vairākas reformas, kas nav saskaņotas ne savstarpēji, ne arī ar ATR. Ministrs Juris Pūce klātesošajiem solīja, ka reformas sakarā apmeklēs katru pašvaldību.
LPS VALDES SĒDES
Pašvaldību savienības darbu Domes starplaikos vada LPS Valde.
Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sastāvs:
Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, LPS Finanšu un ekonomikas komitejas priekšsēdētājs;
Gints Kukainis, LPS priekšsēža vietnieks no novadiem, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs;
Andris Rāviņš, LPS priekšsēža vietnieks no pilsētām, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs;
Dainis Turlais, Rīgas pilsētas domes deputāts;
Vents Armands Krauklis, Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvis, Valkas novada domes priekšsēdētājs;
Māris Sprindžuks, Pierīgas pašvaldību apvienības pārstāvis; Ādažu novada domes priekšsēdētājs;
Guntis Gladkins, LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs;
Ligita Gintere, LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja;
Aivars Okmanis, LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs;
Guntis Libeks, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs;
Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs;
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs;
Aigars Pušpurs, Balvu novada domes priekšsēdētājs;
Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs;
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs;
Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs;
Jānis Baiks, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.
No LPS 29. kongresa 2018. gada 11. maijā līdz 30. kongresam 2019. gada 17. maijā notikušas 15 LPS Valdes sēdes: 5. jūnijā, 7. augustā, 4. un 20. septembrī, 2. oktobrī, 1. novembrī, 4. decembrī, 8. un 15. janvārī, 6., 21. un 26. februārī, 5. martā, 10. un 30. aprīlī, un vēl viena Valdes sēde būs pirms kongresa 16. maijā.
Viena Valdes sēde rīkota ārpus Rīgas – 7. augustā Jūrmalā.
5. jūnijā LPS Valdes sēdē padomnieki Lāsma Ūbele, Aino Salmiņš un Ivita Peipiņa informēja par sarunu rezultātiem ar ministrijām, uzsverot būtiskākos jautājumus, kuros panākta vienošanās, kā arī tos, pie kuriem darbs tiks turpināts. Ar izglītības satura reformas aktualitātēm iepazīstināja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Savukārt LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča Valdes locekļiem cēla priekšā informatīvo ziņojumu par oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas funkcijas izpildi, ko Valde nolēma nesaskaņot.
LPS Valdes ikmēneša sēde 7. augustā notika izbraukumā – Dzintaru koncertzālē Jūrmalā. Valdes locekļi uzklausīja LPS padomnieci juridiskajos jautājumos Kristīni Kinču, kura informēja par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, un LPS Komunikācijas nodaļas vadītāju, padomnieci sabiedrisko attiecību jautājumos Janu Bunku, kura iepazīstināja ar izmaiņām likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” un pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanas kārtību. Sēdes otrajā daļā klātesošie tika iepazīstināti ar Jūrmalas pilsētu skaitļos un faktos, ko analizēja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, un pieredzi veselīga dzīvesveida ieviešanā un dažādu aktivitāšu organizēšanā gan saviem iedzīvotājiem, gan viesiem, ar ko dalījās Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa.
4. septembrī LPS Valdes sēdes darba kārtībā bija iekļauti divi jautājumi – reformas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), par ko informēja NMPD direktore Liene Cipule, un Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais ziņojums “Par nepieciešamajiem uzlabojumiem starpnozaru sadarbībā un palīdzības sniegšanā bērniem un jauniešiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem”, ar ko iepazīstināja PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere un PKC vadītāja vietniece, Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Rudīte Osvalde. PKC piedāvā izveidot desmit pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta centrus visā valsts teritorijā – divus centrus Rīgā un pa vienam katrā lielajā pilsētā. Plānots, ka šie centri pārņems funkcijas, ko pilda pedagoģiski medicīniskās komisijas pašvaldībās, nodrošinās atbalstu ģimenēm u.c.
20. septembrī Valde sanāca, lai pārrunātu LPS pozīciju par Finanšu ministrijas kompetencē esošiem jautājumiem, kas iekļauti Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektā.
2. oktobrī LPS Valdes sēdē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Valsts valodas centra pārstāvji, ar kuriem pašvaldību vadītāji diskutēja par pašvaldību informatīvo izdevumu tulkošanu un izdošanu arī krievu valodā. Noslēgumā puses vienojās, ka ir vajadzīga vienota pieeja tiesību normu piemērošanā un jāturpina diskusijas, lai rastu atbildes uz dažādi interpretētajām normām.
1. novembrī pirms LPS Domes sēdes kārtējā ikmēneša sanāksmē Valdes locekļi apsprieda priekšlikumus nākamās valdības deklarācijai, ko dažas stundas vēlāk Dome atbalstīja. Vēl LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele informēja par priekšlikumiem izmaiņām azartspēļu pieejamības un tās ierobežojumu regulējumā un par papildu ierobežojumiem pašvaldību aizņēmumiem 2018. gada 4. ceturksnī, kā arī iepazīstināja ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju saistībā ar 2019. gada valsts budžetu.
4. decembrī LPS Valde tikās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valdes pārstāvjiem, lai pārrunātu abu pušu sadarbību. Tika apspriesti arī jautājumi par koplīgumu veidošanu un ģenerālvienošanās slēgšanu ar pašvaldībām, pašvaldībām piešķirtās mērķdotācijas izlietojumu, atalgojumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, darba turpināšanu pie pedagogu darba algu paaugstināšanas, plānotajiem darbiem 2018./2019. mācību gadā, kā arī augstākās izglītības un zinātnes bāzes finansējumu u.c. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele informēja Valdi par 2019. gada valsts budžeta izstrādi.
2019. gada pirmo Latvijas Pašvaldību savienības Valdes sēdi 8. janvārī ievadīja Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris, kurš raksturoja informatīvo ziņojumu par valsts budžeta dotāciju pieejamību pašvaldību īstenotajos ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektos, kā arī plānotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr. 42 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai”. LPS padomnieki iepazīstināja Valdes locekļus ar LPS tīkliņu darbību aizvadītajā gadā, un Valde nolēma tos atbalstīt arī šogad. Vēl Valde iepazinās ar likumprojektu “Kultūras centru likums”, par ko pastāstīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
15. janvārī Latvijas Pašvaldību savienībā notika LPS Valdes un Ministru prezidenta amata kandidāta Artura Krišjāņa Kariņa tikšanās. Jaunās valdības deklarāciju pašvaldību vadītāji novērtēja kā atkāpšanos no demokrātijas un iejaukšanos pašvaldību autonomajās funkcijās. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa premjera amata kandidāta uzmanību arī uz medijos izskanējušo viedokli, ka jāpārskata daļa, ko pašvaldības saņem no kopējiem valsts ieņēmumiem. Sanāksmes noslēgumā LPS Valde vienojās izstrādāt ieteikumus jaunajai deklarācijai un nosūtīt tos Ministru prezidenta amata kandidātam A. K. Kariņam.
6. februārī LPS Valdes sēdes darba kārtībā bija Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2019. gada vienošanās un domstarpību protokols, par ko informēja LPS padomniece finanšu jautājumos Lāsma Ūbele. Valde vienojas, ka sarunās ar Finanšu ministriju jāpauž viedoklis, ka vidēja termiņa budžetā svarīgi ir ievērot pieņemto likumu un attiecībā uz nākamajiem gadiem neatkāpties no jau pieņemtās 19,6% pašvaldību nodokļu ieņēmumu proporcijas valsts konsolidētajā kopbudžetā, šo apņemšanos fiksēt arī LPS un Ministru kabineta 2019. gada protokolā.
21. februārī Valdes sēdē tika lemts par LPS Domes sasaukšanu 5. martā, par LPS 2018. gada ieņēmumu un izdevumu tāmi un 2019. gada ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta apstiprināšanu un par sarunām ar Finanšu ministriju.
26. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības ārkārtas Valdes sēde, ko LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sasauca, lai formulētu kopīgo LPS pozīciju par nesaskaņotajiem jautājumiem Ministru kabineta un LPS 2019. gada vienošanās un domstarpību protokolā. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele atzīmēja, ka MK un LPS 2019. gada protokola projektā palikuši tikai daži jautājumi, kuros nav panākts saskaņojums, taču divi no tiem ir pašvaldībām ļoti svarīgi – nodokļu ieņēmumu sadaļa un pašvaldību iespējas saņemt aizņēmumus, īpaši izglītības projektiem. LPS Valde uzskata, ka izglītības projekti pašvaldībām ir būtiska prioritāte, tādēļ, lai gūtu priekšstatu par izglītības mērķim šogad nepieciešamo aizņēmumu kopsummu, Valdē tika nolemts apkopot pašvaldību datus par izglītības iestāžu projektiem, kuriem 2019. gadā iesākta būvniecība (projektēšana un/vai būvdarbi) un veikta iepirkuma procedūra vai tiek gatavota dokumentācija tās veikšanai un kuri nav ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības projekti, t.i., par projektiem, kurus pilnībā vai daļēji plānots realizēt šogad. Šie dati ļaus uzskatāmāk parādīt, kādas sekas radīsies, ja projektu nevarēs realizēt pašvaldību aizņēmumu politikas maiņas dēļ.
LPS Valdes ikmēneša sēdē 5. martā tika lemts par LPS sapulces un 30. kongresa norises vietu, vienojoties, ka kongress notiks 17. maijā Rīgā, apstiprināja kongresa ieņēmumu un izdevumu tāmi un apsprieda Ministru kabineta un LPS 2019. gada vienošanās un domstarpību protokolu. LPS sagatavojusi iespējamo Pašvaldību savienības kompromisa piedāvājumu valdībai.
10. aprīlī visi Latvijas pašvaldību vadītāji tika aicināti uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kur ministrs Juris Pūce cēla priekšā jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma karti, kas paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 uz 35. Pēc pašvaldību reformas prezentācijas pasākuma LPS Valde pulcējās kārtējā ikmēneša sēdē, lai apspriestu gan šo ministrijas piedāvājumu, gan citus jautājumus. Valde apstiprināja 12. aprīļa Novadu dienas darba kārtību un diskutēja par LPS 30. kongresā izskatāmajām tēmām, kā arī atzina, ka lietderīgi būtu šobrīd tik aktuālo jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu skatīt arī starptautiskā kontekstā.
30. aprīlī Valdes sēdē LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte ieskicēja Labklājības ministrijas pasūtītā pētījuma “Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t. sk. izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)” galvenos secinājumus, bet padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane informēja par Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”, kas ierobežo pašvaldību kompetenci tūrisma jomā. Plašas diskusijas Valdē bija arī par LPS rezolūcijām, kuras paredzēts apstiprināt LPS 30. kongresā.
LPS INTERNETA VIETNĒ PIEEJAMS PLAŠS VIDEOKONFERENČU ARHĪVS
Latvijas Pašvaldību savienībā vai ik nedēļu notiek videotiešraides par visdažādākajām tēmām, kas aktuālas pašvaldībām, valsts pārvaldei, nevalstiskajām organizācijām, profesionālajām apvienībām un dažādu jomu speciālistiem. Videokonferenču ieraksti pēc tiešraides pieejami LPS interneta vietnē www.lps.lv, sadaļā Tiešraides, videoarhīvs/ Videoarhīvs.
No 2018. gada maija līdz 2019. gada maijam notikusi 81 tiešraide:
– 14. maijā sarunas ar Satiksmes ministriju;
– 24. maijā videokonference par 3D modelēšanu un kultūras mantojumu;
– 28. maijā diskusija par tūrisma attīstības iespējām reģionos;
– 29. maijā videokonference par vides un informācijas pieejamības nodrošināšanu un sabiedrības iekļaušanu;
– 30. maijā videoseminārs par valsts un pašvaldību e–pakalpojumiem;
– 30. maijā Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas sanāksme;
– 31. maijā videoseminārs par informācijas drošības apmācībām un interaktīvo audioprotokolēšanu;
– 31. maijā videokonference par klimata pārmaiņām un ar tām saistīto obligāto pasākumu ietekmi uz Latvijas pašvaldībām;
– 5. jūnijā Novadu apvienības Valdes un LPS Uzņēmējdarbības tīkla apvienotā sēde;
– 6. jūnijā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 6. jūnijā seminārs par Publisko iepirkumu likuma aktualitātēm;
– 7. jūnijā videokonference par ģenerālvienošanos būvniecībā, kas saistīta ar minimālās algas noteikšanu;
– 21. jūnijā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 11. jūlijā LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 25. jūlijā diskusija par aktualitātēm starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma piemērošanā iepirkumos;
– 2. augustā diskusija par pieejamo ES finansējumu pēc 2020. gada un VARAM uzsākto pašvaldību anketēšanu ar mērķi iegūt informāciju par nepieciešamajām investīcijām pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā;
– 9. augustā videokonference par Latvijas simtgades zaļumballi 11. augustā;
– 15. augustā videokonference par pašvaldību piedalīšanos Eiropas Mobilitātes nedēļā no 16. līdz 22. septembrim;
– 16. augustā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 16. augustā videokonference par ārpusģimenes atbalsta centriem;
– 27. augustā videokonference par pedagogu darba samaksas jautājumiem un Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabojumiem;
– 28. augustā LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 30. augustā videokonference par pasākumu “Lauki ienāk pilsētā” 8. septembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā;
– 5. septembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 5. septembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 6. septembrī videokonference par finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības idejām;
– 25. septembrī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 28. septembrī Centrālās vēlēšanu komisijas videoseminārs par 13. Saeimas vēlēšanu rīkošanu;
– 1. oktobrī videokonference par akciju “Latvijas skolas soma”;
– 3. oktobrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 3. oktobrī LPS Sporta apakškomitejas sēde;
– 4. oktobrī Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem labās prakses pēcpusdiena;
– 17. oktobrī LPS Tautsaimniecības komitejas sēde;
– 25. oktobrī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 26. oktobrī videokonference par aprites ekonomiku un iepirkumiem;
– 30. oktobrī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 6. novembrī videokonference par pašvaldību rēķinu apmaksas iespējām mazumtirdzniecības veikalu tīklā “Maxima”;
– 7. novembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 8. novembrī LPS Informātikas jautājumu apakškomitejas sēde;
– 13. novembrī seminārs par unificēto pakalpojumu šablonu izmantošanu pakalpojumu aprakstīšanā;
– 22. novembrī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 27. novembrī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 28. novembrī videokonference par atbalsta sistēmu ģimenēm, kurās ir bērni ar uzvedības problēmām;
– 28. novembrī LPS Tautsaimniecības komitejas sēde;
– 5. decembrī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 11. decembrī videokonference nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas lietotājiem;
– 12. decembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 14. decembrī videokonference par iekšējo ūdeņu datubāzes projektu;
– 9. janvārī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 9. janvārī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 22. janvārī videokonference par “ZZ Dats” izstrādāto skaidras naudas darījumu reģistrēšanas iespēju;
– 23. janvārī LPS Tautsaimniecības komitejas un Izglītības un kultūras komitejas apvienotā sēde;
– 29. janvārī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 31. janvārī videokonference par administratīvo atbildību publisko iepirkumu jomā;
– 6. februārī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 6. februārī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 8. februārī Centrālās vēlēšanu komisijas seminārs par jaunumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē;
– 14. februārī videokonference “Cik kiberdrošas ir Latvijas pašvaldības?”;
– 15. februārī videokonference par e–paraksta izmantošanu;
– 19. februārī videokonference par VARAM uzsākto 2019. gada e–indeksa pētījumu;
– 20. februārī LPS Tautsaimniecības komitejas sēde;
– 21. februārī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 22. februārī pirmo reizi LPS videotiešraide Facebook kontā – uzņēmuma “KPMG Latvia” un LPS pārstāvji noskaidroja 15 pašvaldības, kuru vietnēm veiks bezmaksas kiberdrošības pārbaudi;
– 6. martā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde;
– 12. martā videokonference par oficiālās elektroniskās adreses izmantošanu;
– 20. martā LPS Tautsaimniecības komitejas sēde;
– 21. martā LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 21. martā diskusija par mājražotāju sadarbības iespējām ar Rīgas Centrāltirgu;
– 26. martā LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 28. martā videokonference par Eiropas Savienības fondu projektu e–vidi;
– 3. aprīlī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde;
– 11. aprīlī videokonference par legalizācijas un apostilles formalitātes atcelšanu Eiropas Savienībā un iespēju reģistrēties Iekšējā tirgus informācijas sistēmā;
– 12. aprīlī videokonference par datu apmaiņas veidiem ar Uzņēmumu reģistru;
– 15. aprīlī videokonference par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras atklātajiem projektu konkursiem pašvaldībām 2019. gadā;
– 23. aprīlī LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēde;
– 23. aprīlī videokonference par trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu;
– 25. aprīlī videokonference–seminārs par aktualitātēm HIV profilaksē un ārstēšanā un sociālo darbinieku iespējām;
– 25. aprīlī LPS Izglītības un kultūras komitejas sēde;
– 3. maijā diskusiju seminārs par elektronisko iepirkumu sistēmas aktualitātēm un pircēja profilu;
– 9. maijā seminārs par digitālo saziņu ar valsti: dzīves situācijās noderīgiem e–risinājumiem;
– 10. maijā videotiešraide par pašvaldību kiberdrošības novērtējuma rezultātiem.
ĀRZEMJU VIESI PAŠVALDĪBU SAVIENĪBĀ
2018. gadā no 25. līdz 29. jūnijam pieredzes apmaiņas vizītē LPS uzņēma Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa (CALM) pārstāvju delegāciju, kas vēlējās iepazīties ar Latvijas pašvaldību attīstības labās prakses piemēriem. Vizītes laikā viesi tikās ar LPS vadību un pārstāvjiem, viesojās Moldovas vēstniecībā Latvijā, piedalījās starptautiskā augsta līmeņa konferencē “Inovatīva decentralizēta sadarbība Austrumu partnerībai”, kā arī apmeklēja Jelgavas novada un Bauskas novada pašvaldību.
No 23. līdz 27. jūlijam Pašvaldību savienība un Stopiņu, Dobeles, Ventspils, Grobiņas un Valkas novada pašvaldības uzņēma Azerbaidžānas pašvaldību asociāciju un pašvaldību pārstāvju delegāciju. Pieredzes apmaiņas vizītes laikā azerbaidžāņu kolēģi tikās ar LPS vadību un darbiniekiem un piedalījās Azerbaidžānas tirdzniecības nama atklāšanā Rīgā. Nedēļas laikā delegācija viesojās arī piecās pašvaldībās – Stopiņu, Dobeles, Ventspils, Grobiņas un Valkas novadā.
13. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā mācību vizītē viesojās delegācija no Ukrainas, kuras sastāvā bija valsts un pašvaldību enerģētikas nozares pārstāvji. Tikšanās gaitā LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis informēja par energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā un šābrīža ekonomisko situāciju, sniedza koncesijas piemēru un ESKO pieredzi Latvijā, kā arī pastāstīja par pašvaldību labajiem piemēriem sabiedrisko ēku energoefektivitātes uzlabošanā. Savukārt Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone iepazīstināja ar Bauskas pieredzi ESKO un energoefektivitātes līgumu attīstībā.
6. septembrī Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās Norvēģijas pašvaldību speciālisti dabas aizsardzības jautājumos, lai gūtu plašāku priekšstatu par Latvijas dabas aizsardzības sistēmu. LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa pastāstīja par Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, to aizsardzības un apsaimniekošanas plānošanu un īstenošanu, kā arī par pašvaldību lomu šajos procesos. Savukārt LPS padomniece ārējo sakaru jautājumos Kristīne Kūlīte viesus iepazīstināja ar LPS darbības principiem un galvenajiem izaicinājumiem ikdienas darbā.
1. oktobrī LPS īstenotajā projektā “Pašvaldību attīstība un labas pārvaldības veicināšana Kirgizstānā” Latvijā mācību vizītē ieradās Kirgizstānas valsts pārvaldes un pašvaldību vadītāji. Delegācijā bija pārstāvēta Kirgizstānas Republikas Prezidenta administrācija, Parlamenta administrācija, Premjerministra administrācija, Finanšu ministrija, Pašvaldību jautājumu valsts aģentūra, Kirgizstānas Pašvaldību savienība un Kirgizstānas Pašvaldības un attīstības politikas institūts. Viesi tikās ar LPS priekšsēdi Gintu Kaminski un ģenerālsekretāri Mudīti Priedi, kā arī apmeklēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, Valsts kanceleju un Finanšu ministriju. Vidzemes plānošanas reģionā kirgīzi tikās ar Attīstības padomes priekšsēdētāju Hardiju Ventu un ciemojās Amatas, Raunas un Pārgaujas novada pašvaldībās.
Akcentējot partnerību nozīmi un iesaisti projekta mērķu sasniegšanā, kā arī lai nodrošinātu projekta rezultātu ilgtspēju, 3. oktobrī Cēsu pilī tika noslēgti līgumi par sadarbību starp trim Latvijas un trim Kirgizstānas pašvaldībām. No Latvijas puses līgumus parakstīja Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents.
22. oktobrī LPS priekšsēdis Gints Kaminskis tikās ar Norvēģijas vēstnieku Latvijā Kristianu Ēdegoru (Kristian Ødegaard), lai pārrunātu Latvijas un Norvēģijas pašvaldību un to asociāciju līdzšinējo veiksmīgo sadarbību un turpmākās sadarbības iespējas.
2. novembrī LPS padomnieces Andra Feldmane un Ligita Pudža tikās ar Dānijas pašvaldības Holstebro delegāciju un iepazīstināja ar pašvaldību sistēmu Latvijā un LPS mērķiem un uzdevumiem. Viesus īpaši interesēja pašvaldību loma darbaspēka piesaistes un nodarbinātības jautājumu risināšanā vietējā līmenī, kā tiek veidots pašvaldību budžets un kā norisinās starppašvaldību sadarbība.
27. februārī Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās pašvaldību un uzņēmēju pārstāvju delegācija no Azerbaidžānas, lai kopā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, LPS priekšsēdi Gintu Kaminski un Azerbaidžānas Republikas vēstnieku Latvijā Džavanširu Ahunzadi pārrunātu abu valstu sadarbības iespējas.
Pēc ciemošanās LPS azerbaidžāņu viesi devās uz Grobiņas novadu, kur tika parakstīts sadarbības līgums starp Grobiņas novadu un Azerbaidžānas Kurdemiras pašvaldību.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021