Rīga 7°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 18:20
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Tradicionāli svarīgākie jautājumi finanšu jomā periodā starp LPS kongresiem ir tie, kas saistīti ar pašvaldību budžetu. 2019. gads valstī netipiski sākās ar pagaidu budžetu, līdz ar to aktīvākās sarunas ar pašvaldībām par budžetu notika tikai šā gada februārī. Būtiskākie jautājumi tajās bija prognozētie nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetā, speciālās valsts budžeta dotācijas apmērs un pašvaldību iespējas aizņemties.
Ņemot vērā, ka, sākot ar šā gada 1. janvāri, palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais diferencētais minimums, neapliekamais minimums pensionāriem un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu, kam ir negatīva fiskāla ietekme uz nodokļa ieņēmumiem, pašvaldībām piekrītošie IIN ieņēmumi 2019. gadā tiek prognozēti par 0,2% mazāki nekā 2018. gadā. Savukārt nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetā kopumā šogad tiek prognozēts pieaugums par 1,25%.
Situāciju būtiski labāku vērš speciālā valsts budžeta dotācija pašvaldībām, ko nosaka vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2018.–2020. gadam, par ko LPS panāca vienošanos nodokļu reformas kontekstā. 2019. gadā speciālā valsts budžeta dotācija pašvaldībām paredzēta 86,5 milj. eiro, kas ir par 64,7 milj. eiro jeb gandrīz 300% lielāka, nekā tā bija 2018. gadā (21,8 milj. eiro).
Skatot nodokļu ieņēmumus kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju, 2019. gadā pašvaldību budžetos tiek prognozēts ieņēmumu pieaugums par 85 milj. eiro jeb 5,1%.
Spēkā esošais vidēja termiņa budžeta ietvara likums paredz, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 2018., 2019. un 2020. gadā ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Pagaidu budžetā 2019. gadam nosacījums par pašvaldībām piekrītošo nodokļu proporciju 19,6% apmērā tika ievērots, taču diemžēl to neizdevās noturēt 2019. gada valsts budžetā. Kaut arī nodokļu ieņēmumu un speciālās dotācijas kopsumma pašvaldībām gan pagaidu budžetā, gan īstajā budžetā bija vienāda – 1,74 mljrd. eiro, tās īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos 2019. gada valsts budžetā veido tikai 19,4%. Iemesls: veidojot šā gada valsts budžetu, Finanšu ministrija aktualizēja nodokļu ieņēmumu prognozes 2019. gadam (t. sk. IIN ieņēmumu prognozi), kā rezultātā salīdzinājumā ar pagaidu budžetu nodokļu ieņēmumi valsts konsolidētajā kopbudžetā tika plānoti lielāki, kas savukārt nozīmēja, ka atbilstoši vidēja termiņa ietvarā iestrādātajam proporcionalitātes principam ieņēmumiem salīdzinājumā ar pagaidu budžetu būtu jāaug arī pašvaldību pusē – t.i., valsts budžeta speciālajai dotācijai jābūt lielākai, taču par to sarunās ar Finanšu ministriju un valdību vienoties neizdevās. Pagaidu budžetā prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetā bija 1 367,2 milj. eiro un speciālā dotācija 104,2 milj. eiro (kopsumma 1 471,4 milj. eiro), bet 2019. gada valsts budžetā prognozētie IIN ieņēmumi ir lielāki – 1 384,9 milj. eiro, taču speciālā dotācija mazāka – 86,5 milj. eiro (kopsumma 1 471,4 milj. eiro).
Vienošanās ar valdību paredz, ka šogad 34,4 milj. eiro no speciālās dotācijas tiek sadalīti pēc IIN sadales principiem, savukārt dotācijas lielākā daļa – 52,1 milj. eiro – tiek pievienota valsts budžeta dotācijai pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam. Speciālās dotācijas daļas novirzīšana pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam nodrošināja, ka visām pašvaldībām 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu izlīdzinātie vērtētie ieņēmumi pieaug, bet, protams, palielinājums katrai pašvaldībai atsevišķi ir atšķirīgs – no 0,5% (Iecavas novads) līdz 15,6% (Carnikavas novads).
Vienlaikus jāatzīmē panāktā vienošanās par 100% valsts garantijām IIN ieņēmumu prognozei 2019. gadā. To, cik svarīga ir šāda vienošanās, labi parādīja situācija 2018. gadā – nepildoties plānotajiem IIN ieņēmumiem, pagājušā gada 2. ceturksnī un 3. ceturksnī pašvaldībām no valsts budžeta tika izmaksātas divas IIN neizpildes kompensācijas dotācijas kopumā par 9,4 milj. eiro. Decembra beigās gan IIN ieņēmumi pildījās labāk, un gads noslēdzās ar šādu rezultātu: pašvaldībām IIN ieņēmumu prognoze izpildījās 100%, savukārt valsts budžets atguva 5,4 milj. eiro kā IIN pārpildi. IIN neizpildes kompensācija pašvaldībām nodrošināja IIN ieņēmumus atbilstoši ceturkšņu plānam, neradot problēmas pašvaldību budžetu izpildei.
Jautājums, par ko izvērsās vislielākās diskusijas valdības un pašvaldību sarunās sakarā ar 2019. gada budžetu, bija pašvaldību iespējas aizņemties. LPS sākotnējā pozīcija bija palielināt pašvaldībām pieejamos aizņēmumu resursus, lai tas būtu atbilstošs pašvaldību pieprasījumam pēc aizņēmumiem investīciju projektiem, savukārt Finanšu ministrijas nostāja bija saglabāt vidēja termiņa ietvarā plānoto aizņēmumu resursu apjomu, bet atcelt aizņēmuma mērķus un aizņēmumu saņemšanai noteikt pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 25% apmērā, izņemot aizņēmumus ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, uz kuriem nosacījums par pašvaldības budžeta līdzfinansējumu neattiektos. Diemžēl vienīgais kompromiss, ko budžeta sarunās izdevās panākt, bija par aizņēmumiem izglītības iestāžu investīciju projektiem. Kompromisa cena – pašvaldību piekrišana visiem pārējiem Finanšu ministrijas sagatavotajiem aizņemšanās nosacījumiem. Finanšu ministrija noraidīja prasību palielināt pašvaldību aizņemšanās resursus ar argumentu, ka pašvaldību aizņēmumi vistiešākajā mērā palielina pašvaldību budžeta deficītu, līdz ar to arī vispārējās valdības budžeta deficītu, kas nav pieļaujams.
Likums par valsts budžetu 2019. gadam attiecībā uz aizņēmumiem izglītības iestāžu investīciju projektiem paredz: 1) bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma var saņemt aizņēmumu, ja ir sniegts valsts institūcijas atzinums par izglītības iestādes ēkas neatbilstību Būvniecības likuma 9. pantā noteiktajām būtiskajām prasībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pozitīvs atzinums par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā; 2) ar 10% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu var saņemt aizņēmumu, ja ir sniegts VARAM un IZM pozitīvs atzinums par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības pakalpojuma nodrošināšanai un ieguldījumu ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā.
Kaut arī sākotnēji vienošanās ar valdību par nosacījumiem aizņēmumiem izglītības iestāžu investīciju projektiem šķita cerīga, realitātē pretendēt uz aizņēmumu šim mērķim var tikai ļoti šaurs pašvaldību loks, ko nosaka VARAM izstrādātie kritēriji investīciju projektu finansēšanai izglītības jomā. Tā, piemēram, vērtējot ieguldījuma ilgtspēju izglītības funkcijas nodrošināšanā, starp VARAM izstrādātajiem kritērijiem ir šāds: vairāk nekā 100 bērnu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, pašvaldība 2019. gadā ir arī iesniegusi projektu Valsts kases aizdevumam rindas mazināšanai vai ar VARAM saskaņojusi citu risinājumu rindas mazināšanai. Tātad, ja rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi ir, teiksim, 75 bērni, pašvaldība pat nevar pretendēt uz aizdevumu izglītības investīciju projekta īstenošanai ar mērķi rindā esošajiem bērniem nodrošināt vietas bērnudārzā. Taču lielākā problēma ne tikai izglītības investīciju projektiem, bet arī pārējiem šogad kļuvusi neiespējamība saņemt aizņēmumu vispār.
Pašvaldības, kaut gan piekrita Finanšu ministrijas izvirzītajiem aizņemšanās nosacījumiem 2019. gadā (ar atkāpi izglītības iestāžu investīciju projektiem), jau šopavasar nonākušas neapskaužamā situācijā – aprīļa beigās plānotais aizņēmuma limits pašvaldībām 2019. gadam ir izsmelts. Turklāt īpaši satraucoši, ka aizņēmumi nav pieejami arī ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, kas var radīt problēmas šo projektu īstenošanai. Šobrīd Finanšu ministrija pašvaldību aizņēmuma pieprasījumus, kuri neiekļāvās aizņēmumu limitā, ir sarindojusi divās rindās – aizņēmumu pieprasījumu rindā ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektiem un pārējo aizņēmumu pieprasījumu rindā (šajā rindā atrodas arī izglītības investīciju projekti). Šos aizņēmumu pieprasījumus Finanšu ministrija plāno izskatīt, saņemot pašvaldību aizņēmumu pirmstermiņa atmaksas. Prioritāte noteikta ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem, līdz ar to nav prognozējams, kad un vai vispār pašvaldības varēs saņemt aizņēmumus pārējo investīcijas projektu realizācijai, t.sk. rindā esošajiem izglītības iestāžu investīciju projektiem. Un tas notiek aktīvās būvniecības sezonas laikā!
Ņemot vērā šogad izveidojušos situāciju ar pašvaldībām noteikto aizņemšanās resursu apjomu, sarunās par 2020. gada budžetu viennozīmīgi viens no pamatjautājumiem virzāms būtiski lielāks pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums, kas šogad valsts budžeta likumā noteikts 118,14 milj. eiro apmērā. Līdzšinējais aizņēmumu limits pašvaldībām nav pietiekams ilgtermiņa infrastruktūras attīstības projektu vajadzībām.
Pārskata periodā jāatzīmē arī paveiktais darbs, kas dod iespēju pašvaldībām atteikties no kases aparātu izmantošanas skaidras naudas darījumu apstrādē.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām kases aparātā, hibrīda kases aparātā un kases sistēmā nedrīkst atrasties jebkāda cita – ar kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas nodrošināšanu nesaistīta – datortehnikas aparatūra vai programmnodrošinājums, kuru funkcionalitāte nav aprakstīta kases aparāta, hibrīda kases aparāta vai kases sistēmas dokumentācijā. Noteikumi nepieļauj situāciju, ka darījumi tiek reģistrēti citā programmā un pēc tam dati par veikto darījumu tiek iesūtīti kases aparātā darījuma saglabāšanai fiskālajā atmiņas modulī un čeka izdrukāšanai. Līdz ar to situācija pašvaldībās, kad kases aparāti ir savienoti ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmu vai attiecīgo grāmatvedības programmu, vairs neatbilda Ministru kabineta noteikumiem.
Pēc LPS iniciatīvas sadarbībā ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) tika izstrādāti un valdībā pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos nr. 584 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”, kas ļauj pašvaldībām, saņemot skaidrās naudas maksājumus par pašvaldības administrētu nodokli, nodevu vai maksas pakalpojumu, sagatavot pašvaldības noteiktu skaidras naudas maksājumu apliecinošu dokumentu, maksātājam izsniedzot šā cita dokumenta kopiju, norakstu vai kvīti. Tādējādi pašvaldību iestādēm ir radīti priekšnoteikumi, lai tās varētu atteikties no kases aparātu izmantošanas, ja to vēlas.
Savukārt sadarbībā ar VARAM tika izstrādāti grozījumi likuma “Par pašvaldību budžetiem” 16. pantā (nosaka, kāda veida informācija ietverama gadskārtējā pašvaldības budžetā) un 17. pantā (nosaka, kāda informācija ietverama pašvaldības budžeta vai pašvaldības budžeta grozījumu paskaidrojumos), kas jau atbalstīti Saeimā. Ar grozījumiem normas kļuvušas vienkāršākas un skaidrākas, tādējādi ļaujot novērst praksē konstatētās neskaidrības šo normu piemērošanā.
Kaut arī 2018. gada vasarā Valsts zemes dienests (VZD) uzsāka konsultācijas ar LPS, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par izstrādājamo jauno kadastrālās vērtēšanas modeli, tomēr jau pēc dažām sanāksmēm VZD bez argumentācijas to pārtrauca. Līdzīga situācija atkārtojās 2019. gada sākumā, kad Tieslietu ministrija vēlējās saskaņot jaunās kadastrālās vērtēšanas modeļa pieņemšanas grafiku, nevēloties iedziļināties tā būtībā. Lai gan sākotnēji Tieslietu ministrijas sanāksmēs tika diskutēts arī pēc būtības, projektu ministrija negrozīja.
Šā gada 30. aprīlī TM ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kuros nav risinātas sanāksmju gaitā norādītās problēmas, t.sk. tās, uz kurām norādīja Finanšu ministrija. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nenosaka, ka kadastrālajām vērtībām būtu jābūt 100% apmērā pietuvinātām tirgus vērtībām, bet Saeima, grozot šo likumu, gluži otrādi – atcēla toreiz vēl spēkā nestājušos normu par kadastrālo vērtību tuvinājumu tirgus vērtībām 85% apmērā, motivējot kā pārāk lielu tuvinājumu tirgus vērtībām, tomēr projektā TM ir iecerējusi kadastrālo vērtību tuvināšanu tirgus vērtībām 100% apjomā.
Projektā ir pozitīvas iezīmes attiecībā uz individuālo māju apbūves zemēm, kā arī daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, tomēr šie piedāvātie risinājumi, iespējams, būtu jāpilnveido. Tāpat pozitīvi vērtējamas idejas attiecībā uz ēku nolietojumu, bet nav atrisināti jautājumi par visu vajadzīgo un aktuālo datu iegūšanu. Tomēr projekts nerisina būtiskāko uzdevumu – atbilstoši novērtēt tirgū visdārgāk vērtētos objektus – ekskluzīvos un Premium segmenta īpašumus, kuriem šobrīd kadastrālās vērtības ir tādas pašas kā parastajiem īpašumiem, tādējādi ekskluzīvo un Premium nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības ir tikai apmēram 20–50% apjomā no to tirgus vērtībām, kamēr parasto īpašumu kadastrālās vērtības atbilstoši VZD aprēķiniem esot 72–86% apmērā no to tirgus vērtībām. Jaunajā projektā netiek piedāvāts šīs neobjektīvās situācijas risinājums.
Kā vēl problemātiskāks jāmin jaunajā projektā paredzētais, ka apbūvētai zemei tās kadastrālā vērtība tiks noteikta, izmantojot neapbūvētas zemes pārdevumu datus (projekts paredz zemes procentuālo sadalījumu kopējā īpašuma tirgus vērtībā aprēķināt – no darījuma kopējās summas atņemot neapbūvētas zemes tirgus vērtību atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai attiecīgajā laika periodā un atlikušo darījuma summas daļu attiecinot uz zemes vienības esošām ēkām). Tādējādi visās teritorijās, kurās neapbūvēta zeme tiek pirkta, lai uz tās būvētu teritorijas attīstības plānā atļautās intensīvākas apbūves ēkas, apbūvētās zemes kadastrālajā vērtībā tiks ņemta vērā nevis esošā apbūves intensitāte, bet gan lielākā iespējamā nākotnes apbūves intensitāte. Šāda pieeja konceptuāli ir ne tikai problemātiska, bet arī pretrunā ar nekustamā īpašuma nodokļa pieeju – aplikt esošo apbūvi, nevis nākotnē atļauto intensīvāko apbūvi. Varbūt Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta mērķis ir esošo ēku nojaukšana un to vietā maksimālās atļautās intensitātes ēku celšana? Šāda mērķa sasniegšanai projektā piedāvātā metodika varētu būt atbilstoša, tomēr diez vai šādu mērķi vēlas sasniegt lielākā daļa sabiedrības.
Kopš 2018. gada nogales pašvaldībām ne tikai tiesiski (23.11.2017. grozījumi Kontu reģistra likumā), bet arī praktiski ir pieejams Valsts ieņēmumu dienesta Kontu reģistrs. Pašvaldības var uzzināt jebkuras fiziskās vai juridiskās personas kontus Latvijas komercbankās – lai veiktu nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu bezstrīdus kārtībā, atmaksātu pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto nekustamā īpašuma nodokli un ar to saistītos maksājumus, kā arī naudas soda summas, atmaksātu nepareizi piedzītās nekustamā īpašuma nodokļa summas un administratīvajā procesā noskaidrotu informāciju par konta esību, kā arī lai noskaidrotu informāciju par konta esību personai, kura pieprasījusi sociālo palīdzību vai sociālos pakalpojumus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanas procesā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 12. punkts). Pašvaldības arī turpmāk var izvēlēties nekustamā īpašuma nodokļa parādus nodot piedziņai tiesu izpildītājiem – tādā gadījumā pašvaldībai nav nepieciešama Kontu reģistra informācija, jo to izgūs tiesu izpildītājs.
Kā jauna problēma nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā (arī pārējās jomās) ir jāmin jaunizveidotā Oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēma, kurā tās pārzinis – Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir tehniski realizējusi prettiesisku šajā sistēmā veiksmīgi iesūtītu dokumentu neatgriezenisku dzēšanu, ja dokumenta saņēmējs, kas izvēlējies Oficiālās elektroniskās adreses kontam pieslēgties ar programmsaskarni, šo dokumentu neizgūst dažu dienu laikā. Kaut gan LPS uz šo nelikumīgo darbību norādījusi vēl pirms Oficiālās elektroniskās adreses informācijas sistēmas darbības uzsākšanas un vēl pagājušā gada nogalē tika panākta vienošanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Tieslietu ministrijas valsts sekretāriem, ka netiks pieļauta nepiegādātu dokumentu dzēšana, jo tas ir pretrunā ar Oficiālās elektroniskās adreses izveides pamatmērķi – nodrošināt dokumentu garantētu piegādi, tomēr praktiskais risinājums vēl nav īstenots. Šā gada 30. aprīlī papildu vienošanās par garantētās piegādes nodrošināšanu tika panākta arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņiem, kuri solījuši sagatavot attiecīgus normatīvos aktus, kā arī nodrošināt garantētas piegādes īstenošanu šajā gadā, kamēr vēl oficiālā elektroniskā adrese nav kļuvusi par obligāti lietojamu visām juridiskajām personām. Jācer, ka šie solījumi tiks īstenoti praksē ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim un negatīvi neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu masveida izsūtīšanu uz oficiālo elektronisko adresi.
Kā pozitīvs jaunums jāvērtē LPS vienošanās ar Finanšu nozares asociāciju (bijusī Latvijas Komercbanku asociācija), ka gadījumā, ja pašvaldība izvēlēsies bez tiesu izpildītāju starpniecības vērst piedziņu uz naudas līdzekļiem kredītiestādē, tad pašvaldībai piedziņas rīkojumā vairs nav jānorāda konkrētais parādnieka konts. Tomēr pēc kredītiestāžu lūguma – piedziņas rīkojums obligāti ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu. Kredītiestāde piedziņu veiks no visiem konkrētā parādnieka kontiem konkrētajā kredītiestādē elektroniskā piedziņas rīkojumu saņemšanas secībā. Šis ir atzīstams kā ļoti pozitīvs solis piedziņas darbību efektivizēšanā. Taču pie nākotnes izaicinājumiem jāmin tādas pašas piedziņas sistēmas elektroniskā nodrošinājuma izveide, kādu šā gada 1. jūlijā iedarbinās Valsts ieņēmumu dienests. Šāda risinājuma izveidei ir vajadzīgi ne tikai ieguldījumi informāciju tehnoloģijās, bet arī atbilstošu grozījumu pieņemšana virknē likumu.
Gan iepriekšējās, gan šīs Saeimas laikā LPS vairākkārt nācies iesaistīties, lai nepieļautu Valsts ieņēmumu dienesta ieceri – ar 25 eiro automātiski sodīt par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu, pat ja nokavēta tikai viena vai divas dienas. Tāpat LPS iebilda, ka nevar automātiski sodīt fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, bet kurām var rasties pienākums iesniegt deklarāciju diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes dēļ, jo par savu pienākumu iesniegt deklarāciju personas var neuzzināt, ja brīvprātīgi nepieslēdzas VID EDS. Tikai pēc LPS aicinājuma iebildes izteica arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un citi sadarbības partneri.
Pozitīvi vērtējams, ka Ministru kabineta komiteja šā gada 15. aprīlī, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas saistīts ar Administratīvās atbildības likumu un tajā paredzētajām Valsts ieņēmumu dienesta tiesībām automātiski sodīt par laikus neiesniegtām nodokļu deklarācijām (stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī), atbalstīja LPS ilgstoši izteikto viedokli neieviest automātisko sodīšanu par VID dažas dienas kavētām nodokļu un informatīvajām deklarācijām, kā arī sodīšanas bargumā nošķirt regulāros deklarāciju iesniegšanas kavētājus no tiem, kas deklarācijas parasti iesniedz laikus. Tomēr, vai šos iebildumus ņems vērā Finanšu ministrija, pagaidām nav zināms, jo precizētais likumprojekts Ministru kabinetā nav iesniegts.
Pozitīvi vērtējams arī Pašvaldību savienības panāktais, ka Ministru kabinets atbalstīja LPS lūgumu un ar 26.03.2019. protokollēmumu nr. 16 3.§ uzdeva Finanšu ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) nepieprasīt no projektu realizētājiem datus, kas ir pieejami valsts informāciju sistēmās. Praktiskā izpilde gan vēl būs jāgaida, jo Finanšu ministrija panāca ievērojamus šā uzdevuma izpildes termiņus. Tomēr LPS rīcībā ir ziņas, ka par dažiem datiem, kas ir pieejami arī valsts informāciju sistēmās, CFLA jau informējusi projektu realizētājus, ka tie turpmāk nebūšot jāiesniedz. Jācer, ka Ministru kabineta uzdotais tiks izpildīts pēc iespējas ātri un arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ievēros Valsts informāciju sistēmu likuma nosacījumu, kas aizliedz vākt datus, kuri jau ir pieejami valsts informāciju sistēmās.
Domājot par izaicinājumiem tuvākā gada laikā, noteikti jāatzīmē gan jau iepriekš minētie jautājumi – nodokļu ieņēmumi pašvaldību budžetos (valdības rīcības plāns paredz turpināt IIN progresivitātes pieaugumu, kā arī paredz nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus samazinošus pasākumus, kas kopumā būtiski samazina pašvaldību ieņēmumu bāzi) un pašvaldību aizņemšanās iespējas, gan arī jaunās aktualitātes – izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelī, kuras plānots izstrādāt vēl 2019. gadā; izmaiņas kadastrālās vērtēšanas metodikā un to ietekme uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem iedzīvotājiem un šā nodokļa ieņēmumiem pašvaldību budžetā.
***
– LPS Finanšu un ekonomikas komiteju vada Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
– Komitejas vadītāja vietnieki ir abi LPS priekšsēža vietnieki – Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis un Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
– Laikā starp LPS 29. kongresu un 30. kongresu notikušas septiņas komitejas sēdes: 2018. gada 28. augustā, 25. septembrī, 30. oktobrī, 27. novembrī, 2019. gada 29. janvārī, 26. martā un 23. aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021