Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 7m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 12:13
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
VISPĀRĪGĀ IZGLĪTĪBA
Pieejamība – 679 vispārīgās izglītības iestādes.
Vispārīgās vidējās izglītības iestāde:
* Pamatizglītības iestāde – īsteno vispārīgās pamatizglītības programmu:
– sākumskola – 1.–6. klase: ir tiesības īstenot pirmsskolas izglītības programmu un speciālās pamatizglītības programmas iekļaujoši, klasēs vai grupās;
– pamatskola – 1.–9. klase: pilnu pamatizglītības programmu īsteno deviņu gadu laikā; pamatizglītības programmu var īstenot divos posmos; pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. līdz 6. klasei, un pamatizglītības otrā posma izglītības programmu īsteno no 7. līdz 9. klasei.
* Vidusskola – īsteno vispārīgās izglītības programmu 1.–12. klasei, ir tiesības īstenot pirmsskolas izglītības programmu.
– Valsts ģimnāzija (VĢ) (šo statusu iegūst vidusskola) – īsteno vispārīgās izglītības programmu 10.–12. klasei. Ir tiesības īstenot vispārīgās izglītības programmu 7.–12. klasei, 1.–12. klasei, arī starptautiskā bakalaurāta programmu.
Precizēti nosacījumi izglītojamo uzņemšanai VĢ 7.–9. klasē un vispārīgās vidējās izglītības programmās (VĢ tiesības noteikt uzņemšanas kritērijus, kā arī, ja pašvaldības teritorijā ir vairākas VĢ, uzņemot VĢ 7.–9. klasē, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un vienotus uzņemšanas kritērijus). Šobrīd notiek debates par Valsts ģimnāziju skolēnu kvantitatīvajiem kritērijiem un izglītības kvalitatīvajiem kritērijiem un VĢ kā metodisko centru vadītājiem.
INTEREŠU IZGLĪTĪBA
Interešu izglītības iestādes saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem būs tiesīgas iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu, saņemot papildu valsts budžeta finansējumu tām noteikto funkciju veikšanai (lēmumu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)).
Uzdevums 2019. gadam:
Izglītības likuma 241) “nosaka kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss”. Grozījumos Izglītības likuma 17. pantā attiecībā uz panta papildināšanu ar 2.5. daļu tika noteikts, ka grozījumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī un Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. maijam ir jāizdod šā likuma 17. panta 2.5. daļā minētie noteikumi.
Termiņš tiesībām iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu tika pagarināts par vienu gadu un stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.
IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLS
Izglītības iestāžu reorganizācija vai likvidācija: noteikts regulējums gadījumiem, kad pašreizējo laiku (ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš), kādā attiecīgās institūcijas un personas informējamas par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju, objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot. Šādā gadījumā par izglītības iestādes likvidāciju vai reorganizāciju attiecīgās institūcijas un personas informējamas ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš.
Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” – par izglītojamo minimālo pieļaujamo skaitu un kritērijiem maksimālā pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē un par izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājiem.
Tika panākts līdzsvarots skolēnu skaits vidējās izglītības posmā, ņemot vērā dažādās pašvaldību vajadzības.
Skolu tīkla sakārtošana notiek nepārtraukti, un šo nepieciešamību ietekmē daudzi faktori, taču visbūtiskāk demogrāfiskais – skolēnu skaita sarukums – un iedzīvotāju nodarbinātība, it īpaši attālākos novados. Tāpēc skolu tīkla sakārtošanā īpaši svarīgi objektīvi izvērtēt skolu attīstības iespējas tieši reģionos, kuros abi minētie faktori ir nelabvēlīgāki nekā lielajās pilsētās un administratīvajos centros, un lēmumi jāpieņem, kad rūpīgi izvērtētas bērnu iespējas apmeklēt citu skolu, kā arī skolas sniegums. Skolēnu skaits no 1998. līdz 2018. gadam ir sarucis par 57% un skolu skaits samazinājies par 43%. Skaitļi rāda, ka, samazinoties skolēnu skaitam, samazinās arī izglītības iestāžu skaits. Skolēnu skaits pašvaldību izglītības iestādēs ir stabilizējies. Skat. 1. grafiku.
1. grafiks. Pašvaldību vispārīgās pamata un vidējās izglītības iestāžu, skolotāju un izglītojamo skaits 2012./2013. m. g.–2018./2019. m. g. Avots: IZM
Šobrīd IZM ir izstrādājusi piedāvājumu skolu tīkla sakārtošanai. Tā pamatā ir 4 reģionu bloka modelis ar dažādiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas klasēs. Ministru kabineta (MK) sēdē (14. maijā) steidzamības kārtā tika virzīts informatīvais ziņojums “Par skolu tīkla sakārtošanu”. Lai gan skolu tīkla optimizācija skar visu pašvaldību intereses, IZM to virzīja izskatīšanai, neapspriežot ar sociālajiem partneriem. Skolu tīkla optimizācija jāveic, sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm – IZM kā izglītības politikas veidotājai un pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājām. Saistībā ar skolu tīkla optimizāciju gan šā gada otrajā pusē, gan nākamajā gadā Pašvaldību savienībai svarīga ir pašvaldību iesaiste, jo plānots grozīt astoņus normatīvos aktus:
1. MK 2013. gada 21. maija noteikumi nr. 281 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem”, ko plānots skatīt līdz 2019. gada 30. jūnijam.
2. MK 2016. gada 5. jūlija noteikumi nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”.
3. MK 2016. gada 5. jūlija noteikumi nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.
4. Deleģējums Izglītības likumā, kas ļautu noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē.
5. MK 2018. gada 11. septembra noteikumi nr. 583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē”.
6. MK 2017. gada 25. jūlija noteikumi nr. 420 “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”.
7. MK 2015. gada 13. oktobra noteikumi nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”.
8. MK 2001. gada 20. marta noteikumi nr. 129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.
IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE: SATURS, MODERNAS MĀCĪBU METODES, MONITORINGS
Jaunā, uz prasmēm vērstā mācību satura ieviešana. Par vienu gadu tika pagarināts jaunā mācību satura ieviešanas laiks, kas deva iespēju vecākiem, pedagogiem, sabiedrībai un pašvaldībām iesaistīties mācību satura izstrādē un novērtēt vajadzības, lai uzsāktu jaunā satura ieviešanu:
– 2019. gada 1. septembrī sāks īstenot pirmsskolas izglītības programmas;
– 2020. gada 1. septembrī – vispārīgās izglītības programmas 1., 4., 7. un 10. klasē;
– 2021. gada 1. septembrī – vispārīgās izglītības programmas 2., 5., 8. un 11. klasē;
– 2022. gada 1. septembrī – vispārīgās izglītības programmas 3., 6., 9. un 12. klasē.
LPS sadarbojās ar mācību priekšmetu asociācijām, pamatizglītības standarts vairākkārt tika skatīts LPS Izglītības un kultūras komitejā. Pamatizglītības standarts ir apstiprināts MK.
Šobrīd ir pieņemti atbilstošie likumu grozījumi, kas paredz pakāpeniski ieviest jauno mācību saturu, ir apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas (2018. gada 21. novembra MK noteikumi nr. 716) un valsts pamatizglītības standarts (2018. gada 27. novembra MK noteikumi nr. 747).
2019. gadā ir izstrādāts vidējā izglītības posma standarts un programmas. Vidējās izglītības standarts tiek apspriests ar sociālajiem partneriem. LPS aktīvi iesaistījās vidējās izglītības standarta izstrādē. Balstoties uz LPS priekšlikumiem, šo standartu varēs realizēt arī vidusskolā ar 45 skolēniem vidējās izglītības posmā. Svarīgākā plānotā pārmaiņa ir iespēja iedziļināties atbilstoši jaunieša interesēm un nākotnes mērķiem: vispirms padziļinot un vispārinot pamatizglītībā apgūto (10.–11. klase), tad mācoties dziļāk, šaurākā mācību jomā (11.–12. klase) – mazāk mācību priekšmetu un vairāk iespēju mācīties un iedziļināties tajā saturā, kas interesē skolēnu un kas būs vajadzīgs viņa izraudzītajam profesionālās dzīves ceļam nākotnē.
Svarīgs izglītības kvalitātes nostiprināšanas priekšnoteikums ir pašvaldību izglītības iestāžu iesaiste ES projektu realizācijā:
– pašvaldību iesaiste ESF projektā SAM 8.3.1. “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē;
– pašvaldību iesaiste – nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai. SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē;
– pašvaldību iesaiste ESF projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē;
– Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana. SAM 8.3.6. “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
Ir uzsākta Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde, kas turpināsies līdz pat 2023. gadam.
Izglītības kvalitātes monitorings ir instruments izglītojamo mācību rezultātu novērtēšanai, tas nodrošina informāciju un atgriezenisko saiti izglītības iestāžu darbības un mācību pilnveidei, kā arī informāciju par izglītības kvalitāti vecākiem un sabiedrībai.
Izglītības kvalitātes monitoringa plašāku izmantošanu cita starpā sekmē:
– pieaugošas prasības attiecībā uz izglītības efektivitāti, vienlīdzību un kvalitāti, lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas,
– virzība uz izglītības iestāžu lielāku autonomiju, kas vienlaikus aktualizē izglītības iestāžu darbības monitoringa nepieciešamību,
– informācijas tehnoloģiju attīstība, kas ļauj īstenot gan liela mēroga, gan individualizētus izglītojamo novērtējumus un sekmē datu koplietošanu un vadību,
– intensīvāka pierādījumos balstītas izglītības politikas īstenošana.
Izglītības kvalitātes novērtēšana Latvijā klasificējama trīs līmeņos:
– starptautiskais līmenis,
– valsts līmenis,
– organizācijas (izglītības iestādes) līmenis.
Uz pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm attiecas valsts un organizācijas līmenis. Valsts līmenī: centralizētie eksāmeni, pārbaudes darbi, diagnosticējošie darbi, olimpiādes, t.sk. valsts pārbaudījumu sistēmas un satura pārskatīšana vispārīgajā vidējā izglītībā; nacionālie pētījumi par izglītības politikas jautājumiem; vienotās augstākās izglītības informatīvās sistēmas izveide; akreditācija un licencēšana, t.sk. augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšana; pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju novērtēšana.
Projektā ir uzsākta Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) pilnveide, kas tiks pabeigta 2019. gada decembrī. Darba grupā strādā LPS IT sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, projekta uzraudzības padomē ir padomniece Ināra Dundure.
Izglītības sistēmas kvalitāti kopumā ietekmē četri elementi:
– resursi un infrastruktūra;
– izglītojamie, to sniegums un piemērotība darba tirgum;
– pedagogi, to kvalifikācija;
– normatīvo aktu regulējums un politika.
Kvalitātes monitoringa uzdevums ir izvērtēt, kā mainās rezultāts, mainoties kādai no minēto elementu vērtībām visos izglītības sistēmas uzraudzības līmeņos (izglītības iestādes, pašvaldības, valsts un starptautiskais līmenis), kā arī pilnveidot indikatoru un to raksturlielumu ievades un rediģēšanas iespējas un datu apstrādes iespējas indikatoru aprēķināšanai, nodrošinot vairākas funkcijas:
Integrēta kvalitātes monitoringa sistēma: izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai centralizēti jāapkopo dati. Visiem nozīmīgākajiem indikatoriem jābūt pieejamiem vienā sistēmā, nodrošinot kvalitātes monitoringa efektivitāti.
Iespēja veikt mērījumus pēc saviem kritērijiem: katrai ieinteresētajai pusei jābūt iespējai veikt analīzi un kvalitātes mērījumus pēc sev svarīgiem kritērijiem.
Iespēja salīdzināt: izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai jāļauj operatīvi un vienkārši salīdzināt vairākas izglītības iestādes vai arī vairākus vienas izglītības iestādes indikatorus.
Paaugstināta caurredzamība mācību procesā: izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas funkcionalitātei jāpalīdz skaidrāk saredzēt visu ieinteresēto pušu ieguldīto darbu un tā rezultātus.
Neatkarīga sistēmas pārvaldība: izglītības kvalitātes monitoringa sistēma ir ministrijas pārvaldībā, un tās funkcionalitāte vai pieejamība nevar būt atkarīga no ārējas ietekmes.
Ņemot vērā minētos faktorus, projektā tiks definēta izglītības kvalitātes monitoringa pamata indikatoru kopa, izveidota vēl trūkstošā datu apmaiņa ar citu valsts iestāžu IS, kā arī izveidots process un ieviesta funkcionalitāte šo rādītāju apkopošanai un aprēķināšanai. Lai nodrošinātu iespēju pievienot citus indikatorus, attīstot monitoringa iespējas, funkcionalitāti izstrādās tā, lai tā būtu izmantojama citu indikatoru uzkrāšanai.
Pilnveidotā VIIS pašvaldībām ļaus pilnvērtīgāk novērtēt novada izglītības iestāžu darbu.
LPS uzskata, ka ir svarīgi, novērtējot izglītības iestādi, ņemt vērā katra bērna individuālo izaugsmi.
PEDAGOGI
Dalība darba samaksas modeļa izstrādē un pedagogu atalgojuma pieauguma grafika apstiprināšanai Ministru kabinetā
Reformu ieviešana mācību saturā, pamatizglītības standartā un pamatizglītības programmās lielā mērā ir atkarīga no pedagogu pieejamības, zināšanām, prasmēm un attieksmes, kā arī no skolu nodrošinājuma ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām.
Svarīgi salāgot izglītības zinātņu absolventu skaitu ar darba tirgus pieprasījumu, nodrošināt studiju, tālākizglītības un akadēmisko resursu pieejamību reģionu izglītības iestāžu skolotājiem un sniegt atbildes par plānotajām reformām pedagoģiskajā izglītībā kopumā.
Jāturpina paaugstināt pedagogu atalgojumu
Finansējums pedagogu atalgojuma paaugstināšanai ir jābalsta uz ekonomikas izaugsmes pamatiem, tas ir, finansējumam ir jābūt no valsts budžeta. Skolu optimizācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi ir un būs nepietiekami, lai nosegtu pedagogu atalgojuma pieauguma grafika izpildi.
2018. gada 9. janvārī MK sēdē ir apstiprināts “Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks” (laika periodam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, paredzot secīgu minimālās darba samaksas pieaugumu no 710 līdz 900 eiro).
Jebkuras valsts izaugsme un attīstība sākas ar tās ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, jo izglītots cilvēks, domājoša personība ir garants valsts nākotnei.
Diemžēl arī 2019. gada budžetā nav norādīti konkrēti avoti pedagogu atalgojuma paaugstināšanai, kaut gan Izglītības likuma 53. panta trešā daļa nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagoga darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.
LPS izteica atbalstu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasībām valdībai un Saeimai nodrošināt pedagogu atalgojuma grafika izpildi, norādot, ka skolu optimizācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi ir un būs nepietiekami, lai nosegtu pedagogu atalgojuma pieauguma grafika izpildi.
Valstī tiek īstenota izglītības satura reforma, ieviešot uz prasmēm vērstu pieeju mācību saturā (Skola 2030), taču pieaug pedagogu vidējais vecums (novecošanās) un ir pedagogu trūkums, it īpaši matemātikas, fizikas, ķīmijas un IKT mācību priekšmetos. Pedagogu profesionālo pilnveidi valstī īsteno ar projektu palīdzību, organizē IZM un ar pašvaldības iniciatīvu, taču nav apkopojuma par pedagogiem skolu līmenī. Latvijas pedagogu gada atalgojuma vidējais apmērs ir 2,5 reizes mazāks nekā pārējās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs un ir viens no zemākajiem starp darbības jomām valstī.
Tāpēc jāizstrādā visaptverošs pedagogu izglītības politikas un profesijas attīstības stratēģijas plāns, kurā:
– izglītības zinātņu absolventu skaits jāsalāgo ar darba tirgus pieprasījumu;
– jānodrošina studiju, tālākizglītības un akadēmisko resursu pieejamība reģionu izglītības iestāžu skolotājiem;
– jāapkopo pedagogu profesionālās kompetences pilnveides rezultāti pa novadiem un skolām;
– veicinot skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā, jāizveido atbalsta sistēma jaunajiem skolotājiem divus gadus pēc studiju pabeigšanas un atbalsta sistēma pedagogiem iekļaujošās izglītības īstenošanai u.c.
Tika panākts, ka pašvaldībām nodrošināts nepieciešamais finansējums 100% apmērā pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai internātskolu likvidācijas un reorganizācijas gadījumā (MK 2018. gada 28. augusta sēdes protokols nr. 40, 24. §).
PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA
Pieejamība: piecas pašvaldību dibinātas profesionālās izglītības iestādes un 22 iestādes IZM padotībā.
Galvenais – kvalitāte (satura reforma, sadarbība ar nozari, darba vidē balstītas mācības).
Izglītojamo proporcija vispārīgajā vidējā un profesionālajā vidējā izglītībā (%): 61,12/38,88% (2017); mērķis – 50/50%.
Pašvaldībām ir tiesības piedalīties ESF projektā “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” atbilstoši SAM 8.5.1. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
LPS aktīvi uzturēja prasību IZM izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modeļa projektu neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, tai skaitā sagatavot priekšlikumu mācību stipendijas finansēšanai. Ministrija šo jautājumu plāno iekļaut kā IZM jauno iniciatīvu, valsts budžetā paredzot finansējumu 2020. gadam.
MŪŽIZGLĪTĪBA
Svarīgākais – pieaugušo izglītība; nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra; kompetences atzīšana; dalība pieaugušo izglītībā (25–64 gadi) – 7,5% (2017), bet mērķis 2020. gadā – 15%.
Pašvaldību profesionālās izglītības iestādēm ir tiesības realizēt pieaugušo izglītības programmas ES fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
Priekšlaicīgi izglītību pametušie (18–24 gadi) – 8,6% (2017), mērķis 2020. gadā – 10%.
– Pašvaldību iesaiste ESF projektā SAM 8.3.4. “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus”.
– Pašvaldību izglītības tīklā tika organizēti trīs semināri par pašvaldību iesaisti SAM 8.3.4. projektā. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
KARJERAS IZGLĪTĪBA
Pašvaldību iesaiste SAM 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA
Personas ar augstāko izglītību (30–34 gadi) – 43,8% (2017).
Politikas mērķis ir kvalitāte un tās salāgošana ar tautsaimniecības vajadzībām, ko nosaka Latvijas viedās specializācijas stratēģija.
KVALITATĪVA UN IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAI, CILVĒKU LABKLĀJĪBAI UN ILGTSPĒJĪGAI VALSTS IZAUGSMEI
* Izglītības likums papildināts ar informāciju par Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmu un deleģējumu MK noteikt informācijas sistēmas saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību, lai nodrošinātu iepriekšējo komisiju datu izsekojamību un statistisko datu analīzi un lai varētu izveidoto pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmu reģistrēt valsts informācijas sistēmu reģistrā atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma prasībām.
* Pabeigta iekļaujošas izglītības izmaksu un prasību groza izstrāde. LPS aktīvi uzturēja prasību virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā darba grupas izstrādāto izmaksu un prasību grozu, lai pašvaldībās realizētu iekļaujošu izglītību. Rezultātā šo jautājumu plānots iekļaut valsts 2020. gada budžetā kā IZM jaunās politikas iniciatīvu.
2019. gadā jautājums par pašvaldībām pieejamo ES struktūrfondu realizācijas gaitu un to turpmākajiem plāniem tika izskatīts LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē, kurā skatīja:
– SAM 8.3.2. (specifiskais atbalsta mērķis) “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”;
– SAM 8.3.2.1. “Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai”;
– SAM 8.3.4. “Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus” – PuMPuRS;
– SAM 8.3.5. “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”.
Lai aktivizētu pašvaldības iesaistīties projektā “PuMPuRS” ar LPS iniciatīvu tika organizēti trīs semināri pašvaldībām. Rezultātā projektā papildus 58 pašvaldībām, kuras savās novadu izglītības iestādēs jau realizēja projektu, vēl iesaistījās vairāk nekā 30 pašvaldības.
Tika aktualizēts jautājums par vienas vienības izmaksu metodikas pārskatīšanu projektos SAM 8.3.4. un 8.3.2.2., un rezultātā ir pārskatīta vienas vienības izmaksu metodika – no 9,56 eiro uz 10,98 eiro. Strādājot projektu uzraudzības padomē, LPS ir iespēja pašvaldību viedokļus operatīvi virzīt izskatīšanai uzraudzības padomes sēdē.
KAM UZDOT JAUTĀJUMU PAR NEVIENĀDU PIEEJU?
Lai mazinātu finansējumu izglītībai, tai skaitā skolu uzturēšanas izmaksas, pašvaldības tiek aicinātas sakārtot skolu tīklu, samazinot to skaitu. Taču vienlaikus 12. Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likuma 17. panta “Pašvaldību kompetence izglītībā” 241. punktā (pat nenosakot skolēnu skaitu skolā), kas paredz pienākumu slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums.
LPS rosināja veikt grozījumus Izglītības likumā un izņemt šo normu, jo Izglītības likuma 59. pants dod pašvaldībām tiesības slēgt līgumus ar privātajām izglītības iestādēm, ko daudzas pašvaldības arī izmanto.
13. Saeima šo normu no Izglītības likuma neizņēma un par tās spēkā stāšanās brīdi noteica 2020. gada 1. septembri.
Izglītībā uzsāktās pārmaiņas ir vienots veselums: saturs, kvalitāte, pieejamība, jauno pedagogu izglītība un citi procesi nav veicami atrauti cits no cita, bet risināmi kompleksi. Pašvaldību iesaiste LPS Izglītības un kultūras komitejas darbā ir ļoti svarīga. Dažādo viedokļu apkopošana, lai vienotos par kopīgu viedokli, stiprina katru atsevišķo pašvaldību un visas kopā. Svarīgi, ka pēc kopīgām diskusijām tiktu pieņemti lēmumi, kas primāri nodrošinās svarīgāko mērķi – ikviena bērna tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no bērna dzīvesvietas un skolas atrašanās vietas.
Izsaku pateicību visiem LPS Izglītības un kultūras komitejas locekļiem, komitejas vadītājai Ligitai Ginterei, visām pašvaldībām!
DARBS AR JAUNATNI PAŠVALDĪBĀS
Atbildīgā no LPS ir Lelde Vazdiķe. Latvijas novados ir atvērti un darbojas 185 jauniešu centri, tajā skaitā multifunkcionālie iniciatīvu centri, dienas centri un brīvā laika centri. Centros ir pieejamas telpas semināriem, lekcijām, pasākumiem, ir atvēlēta vieta informācijas iegūšanai, kā arī konsultāciju sniegšanai jauniešiem.
Pašvaldībās ir izpratne par jaunatnes politiku un tās lomu kā Eiropas, tā arī Latvijas valsts kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanā, kas jauniešus neuztver tikai kā problēmgrupu, bet gan kā pilnvērtīgu sabiedrības attīstības resursu. Tā ir paredzēta visām jauniešu sociālajām grupām.
Jaunatnes politikas būtiskākais uzdevums ir nodrošināt jauniešiem efektīvu pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, paredzot atbilstošas darbības jaunieša personības attīstībai, attīstot pakalpojumus un aktivitātes, lai veicinātu jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā, darba tirgū. Pievēršoties jaunatnes politikas mūsdienu uzdevumiem, būtiski stiprināt un veicināt jauniešu uzņēmību, lai viņi vairāk iesaistītos uzņēmējdarbībā un pilsoniskās sabiedrības norisēs. Jāveicina jauniešu piederības apziņa, kas stiprinās viņu lojalitāti, pienākuma apziņu un ieinteresētu attieksmi pret vidi, no kuras viņi nāk – kā lokālā, tā reģionālā un nacionālā līmenī.
Pašvaldības investē jauniešu aktivitātēs, atbalsta jauniešu iniciētos projektus. Arī SAM 8.3.4. PuMPuRS projektā tiek atbalstīti jauniešu iniciatīvu projekti, lai veicinātu atbalstu jauniešiem arī ārpus formālās izglītības. Projekti ir vērsti uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupas izglītojamo motivācijas palielināšanu turpināt izglītību un viņu aktīvas līdzdalības veicināšanu ikdienas norisēs. Jaunatnes iniciatīvu projektu konkursus rīko projektā PuMPuRS iesaistītās pašvaldības. Pirmie projektu konkursi tika izsludināti 2018. gada rudenī, kā rezultātā 36 pašvaldībās tika apstiprināti 78 projekti. Nākamie projektu konkursi tiks sludināti 2019. gada aprīlī–jūnijā ar iespēju uzsākt projektu īstenošanu š. g. augustā–septembrī. Turpmāk projektu uzsaukumi notiks reizi gadā līdz 2021. gadam.
Jaunatnes politika ir izteikta starpnozaru politika. Tās norisēs var iesaistīt dažādas pašvaldības institūcijas – skolas, kultūras centrus, jauniešu centrus –, kā arī dažādas nevalstiskās organizācijas.
Jaunatnes politikas īstenošanā svarīgi ievērot līdzdalības principu, informācijas pieejamības principu, vienlīdzīgu iespēju principu, jauniešu interešu ievērošanas principu, labvēlīgu ekonomisko priekšnosacījumu principu, mobilitātes un starptautiskās sadarbības nodrošināšanas principu un starpnozaru sadarbības nodrošināšanas principu.
Pašvaldības sadarbojas ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru. Veiksmīgi tika realizēts projekts “PROTI un DARI!”. LPS (I. D.) darbojas uzraudzības padomē.
Pašvaldības sadarbojas ar 38 sabiedriskām jaunatnes organizācijām. Visilgākā sadarbība ir ar jaunatnes organizāciju “Latvijas mazpulki”, Latvijas Skautu un gaidu centrālo organizāciju, Ventspils Jauniešu domi un citām. Pašvaldības ir iesaistījušās finansējuma saņemšanā konkursā “Atbalsts jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī saskaņā ar vietējā līmeņa patstāvīgajiem jaunatnes politikas plānošanas dokumentiem”; tā mērķis ir atbalstīt līdz 20 pašvaldību projektus, kas vērsti uz vietējā līmeņa jaunatnes politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu ilgtermiņa plānveida darba ar jaunatni attīstībai pašvaldībā.
Informācija par aktualitātēm jaunatnes jomā regulāri tiek ievietota LPS izdevumā “InfoLOGS”.
Ir pierādīts, ka investīcijas jauniešu personības attīstībā pēc iespējas agrīnā vecumā ilgtermiņā palielina jauniešu potenciālu un konkurētspēju.
***
– LPS Izglītības un kultūras komiteju vada Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere.
– Komitejas vadītājas vietnieki ir Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Safranovičs un Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe.
– Laikā starp LPS 29. kongresu un 30. kongresu notikušas septiņas komitejas sēdes: 2018. gada 21. jūnijā, 16. augustā, 25. oktobrī un 22. novembrī, 2019. gada 21. februārī, 21. martā un 25. aprīlī.
– Pašvaldību izglītības sadarbības tīklā notikuši trīs semināri: 2018. gada 7. novembrī Cēsīs, 28. novembrī Jēkabpilī un 6. decembrī Jelgavā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021