Rīga 10°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 29. marts 12:02
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Periodā no 2018. gada maija līdz 2019. gada maijam notikušas desmit LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes. Darbam komitejā pieteikušies 130 dalībnieku, bet katru komitejas sēdi videopārraidē noskatās un tās darbā attālināti piedalās aizvien vairāk pašvaldību politiķu un darbinieku. Visiem jums, kas piedalāties klātienē un neklātienē, – paldies par darbu!
Visus jautājumus, par kuriem spriests un izteikts viedoklis komitejā, kā arī darba grupu uzskaitījums, kurās LPS padomnieki piedalījušies, lai aizstāvētu pašvaldību intereses, aizņemtu daudz laika un vietas, tādēļ vērsīsim uzmanību uz, mūsuprāt, svarīgākajiem risinātajiem un aktualizētajiem jautājumiem.
ES fondi un reģionālā attīstība
Jau pagājušā gada jūnija komitejas sēdē sākām runāt par ES struktūrfondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda regulējuma priekšlikumiem un ar to saistītiem izaicinājumiem.
Ņemot vērā to, ka Latvijai tiek paredzēts finansējums 4,262 mljrd. eiro apmērā, kas ir par 13% mazāk, salīdzinot ar pašreizējo plānošanas periodu, un sadalē nav ņemts vērā depopulācijas kritērijs, komitejas dalībnieki vienojās, ka Latvijas valsts nevar atbalstīt 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījumu koncentrēšanu tikai divās prioritātēs (vieda Eiropa un zaļa un no oglekļa brīva Eiropa), kā arī pilsētvides un teritoriālās attīstības prioritātē būtu jāpaplašina atbalstāmo darbību loks, ļaujot katrai dalībvalstij tās noteikt pašai (šī pozīcija tika aizstāvēta Eiropas Komisijā (EK)). Komitejas dalībnieki rosināja, ka valstij visdrīzākajā laikā paralēli saskaņošanas darbam EK jānosaka sava politika un kompensācijas mehānisms fondu apguvei gan tām teritorijām, kur notiek depopulācija, gan tām, kurās ir straujš iedzīvotāju pieaugums, jāizvērtē ekonomiskās problēmas un jārada ātri reaģējošs mehānisms to novēršanai.
Tieši tādēļ komiteja pieprasīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pēc iespējas ātrāk uzsākt reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādi, tās noteikti saskaņojot ar Nacionālo attīstības plānu (NAP), kā arī nosakot tajās atbalsta teritorijas un atbalsta mehānismus ES fondu ieviešanai, aktīvi šajā procesā iesaistot arī pašvaldības.
Komiteja atbalstīja multifondu pieejas ieviešanu, kā arī ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju (CLLD) īstenot arī citus ES fondu pasākumus, veidojot sinerģiju.
Bieži komitejas sēdēs tika runāts par reģionālo politiku pēc 2020. gada un reģionālās politikas pamatnostādnēm. Pateicoties komitejas dalībnieku prasībai, tika panākta vienošanās, ka ministrija organizēs diskusijas reģionos par reģionālās politikas pamatnostādņu projektu, lai kopā ar pašvaldībām veidotu to saturu. Šobrīd notikušas jau četras šādas diskusijas.
Nacionālais attīstības plāns (NAP)
Pārskata periodā komiteja nodarbojās ar jautājumiem, kas saistīti ar Nacionālo attīstības plānu.
Komiteja izvērtēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavoto ziņojuma projektu “Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (LIAS2030) īstenošanas uzraudzības ziņojums” un šajā redakcijā neatbalstīja tā virzību, jo bija konceptuāli iebildumi par ziņojumu kopumā. Komiteja uzskata, ka:
– ziņojums sagatavots kā NAP2020 izvērtējuma ziņojums, nevis kā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (LIAS2030) īstenošanas uzraudzības ziņojums;
– dotais vērtējums attiecībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir formāls;
– ziņojumā trūkst analīzes teritoriālā griezumā, nav izvērtēts, kā tiek īstenotas ilgtspējīgas attīstības prioritātes dažādās mērķa grupās – dažāda mēroga attīstības centri, lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas, piejūras un pierobežas teritorijas, īpaši aizsargājamās dabas zonas un citas, kā arī LIAS2030 noteiktajās nacionālo interešu telpās (lauku attīstības telpa, Baltijas jūras piekraste, Rīgas metropoles areāls, austrumu pierobeža, izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli).
Komitejā izvērtēts un diskutēts par informatīvo ziņojumu un priekšlikumiem par Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam mērķiem, prioritātēm un rīcībām.
LPS pēc diskusijām ar pašvaldībām pauda viedokli, ka NAP2027 kodola piedāvājumā trūkst reģionālās attīstības un teritoriālās komponentes; “Latvija 2030” saturisko un telpisko risinājumu pārmantojamības; risinājuma, kā NAP kalpos par investīciju plānu sarunās ar ES; publisko investīciju avotu klāstā nav paredzēts valsts attīstības budžets; nav pieminētas pašvaldības, pat ne kā sadarbības partneri; NAP izstrādes procesa līdzdarbībā, interešu saskaņošanas procesā – pašvaldības, plānošanas reģioni u.c.
Tika izteikti arī vairāki piedāvājumi, piemēram, kopā ar NAP2027 gatavot izmaiņas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030”; izvirzīt konkrētu mērķi, kas jāsasniedz nākamajos septiņos gados, nomainot nekonkrēto labo nodomu uzskaitījumu; NAP integrēt nepieciešamās strukturālās pārmaiņas ekonomikā un valsts pārvaldē; NAP progresu mērīt teritoriālā griezumā u.c.
18. aprīlī Nacionālās attīstības padomes sēdē apstiprinātajā NAP2027 kodolā, ar kuru tālāk strādās eksperti darba grupās un izstrādās prioritātes, rīcības virzienus un sasniedzamos mērķus, diemžēl vairs nav stratēģiskā mērķa – reģionu attīstības iespēju līdzsvarošanas, par ko Novadu dienā Gulbenē stāstīja PKC vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis. LPS pārstāvji piedalās visās darba grupās un šo virzienu – reģionu attīstību – uzsvērs un mēģinās integrēt kā NAP2027 horizontālo prioritāti.
Reforma
Un viss 2019. gada pavasaris – administratīvi teritoriālās reformas zīmē – sākumā diskusijas par likumprojektu “Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums”, gan uzklausot Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošo pētnieku Armandu Pužuli un Dr. oec. Andri Miglavu un kopā ar pašvaldību vadītājiem diskutējot par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitu no pētniecības un Latvijas ilgtspējīgas attīstības viedokļa, gan izskatot un diskutējot par VARAM sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” un tam pievienoto pielikumu “Sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmais teritoriālā iedalījuma modelis”.
ATR nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka tās rezultātā radīsies ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas, tomēr administratīvi teritoriālā reforma šādus mērķus var nesasniegt, jo tajā nav paredzēti teritoriju attīstības pārmaiņu vadības procesi, trūkst izsvērta pamatojuma par reāliem ieguvumiem, kurus reforma varētu sniegt iedzīvotājiem. Pašvaldību vadītāji akcentēja arī neizprotamo steigu, ar kādu šī reforma tiek virzīta, pieļaujot, ka šādam nopietnam solim nepieciešams daudz ilgāks izpētes un ieviešanas process, nekā tas šobrīd paredzēts. Diskutēts asi un iesniegti priekšlikumi gan Novadu dienā, gan saskaņošanas procesā VARAM – šobrīd uz Ministru kabinetu tiek virzīts LPS nesaskaņotais informatīvais ziņojums ar 62 nesaskaņotiem punktiem un deviņiem saskaņotiem, kas ir redakcionāli teksta labojumi. Kā Ministru kabineta lieta informatīvā ziņojuma projekts “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” tika izskatīts 14. maija MK sēdē.
Uz LPS kongresu tiek virzīts arī rezolūcijas projekts “Par Administratīvi teritoriālo reformu”.
Kā veiksmes stāsts jāatzīmē viena no komitejas sēdēm, kas tika veidota kā paplašināta sēde, kur Centrālās statistikas pārvaldes kolēģi pastāstīja par iespēju pašvaldībām iegūt datus par savām teritorijām, lai varētu tos izmantot pašreizējās situācijas analīzē un attīstības plānošanā, iepazīstinot arī ar CSP rīcībā esošajiem datiem gan par pašvaldībām, gan mazākām teritoriālajām vienībām jeb eksperimentālo statistiku (tostarp ciemu statistiku). Šo statistiku var izmantot arī Pašvaldību savienības izveidotajā BLIS sistēmā.
Vairākās komitejas sēdēs diskutēts par zemes politiku un ar to saistītiem jautājumiem.
Izskatīti un sekojoši no LPS puses sniegti atzinumi par informatīvā ziņojuma “Latvijas zemes apsaimniekošanas politika” projektu, MK noteikumu projektu “Zemes un augsnes degradācijas kritēriju un novērtēšanas noteikumi”, kā arī konceptuālā ziņojuma “Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā” projektu. Uzsākta diskusija par ielu un ceļu tīkla plānošanu pašvaldībās turpmāk, izveidota darba grupa.
LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, analizējot zemes reformas pabeigšanu un zemes pārvaldību, minēja gan normatīvos aktus (galvenais – grozījumi Zemes pārvaldības likumā), kas regulē šo procesu, gan ieteicamās rīcības pašvaldībām, pievēršot uzmanību lēmumiem par zemesgabalu ierakstīšanu zemesgrāmatās, īpašajiem nosacījumiem lauksaimniecībā izmantojamajai zemei, principiem un nosacījumiem zemes izmantošanā un aizsardzībā, nosacījumiem piekļuves nodrošināšanai iekšzemes publiskajiem ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un jaunveidojamām zemes vienībām, ceļu uzturēšanai nepieciešamās zemes izmantošanas un atsavināšanas principiem, zemes konsolidācijas nosacījumiem, neapbūvēto un degradēto teritoriju pārvaldībai, jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldībai, zemes reformas laikā neizmantotās zemes pārvaldībai, augsnes kartēšanas un zemes lietošanas kategorijas maiņas principiem, zemes pārraudzības īstenošanas nosacījumiem u.c. Pašvaldībām noteikti jāielāgo, ka tās kompetence zemes pārvaldībā ietver zemes pārraudzību savā administratīvajā teritorijā, valsts rezerves zemju fonda un īpašuma tiesību atjaunošanai neizmantotās zemes pārvaldību (divi gadi), teritorijas izmantošanas plānošanu un aizsardzību, informācijas pieejamību par degradētajām teritorijām un piekļuves iespēju plānošanu un nodrošināšanu.
Ļoti novēloti, tomēr LPS izdevās panākt, ka pašvaldības var nodot nomā ar izpirkumu zemi cilvēkiem, kam īpašums nav reģistrēts zemesgrāmatā – varbūt tā ir neliela iespēja piesaistīt kādu ģimeni teritorijai un dot iespēju vieglāk uzsākt saimniekošanu. Tāpat novēloti, bet maza iespēja ir, domājot par apdzīvotību un iztikušām ģimenēm laukos – regulēt īpašuma lielumu savā teritorijā (nevis 2000 ha kā valstī kopumā, bet vienam īpašniekam teritorijā var noteikt mazāku maksimālo platību).
Komitejā un vairākās sanāksmēs apspriesti pašvaldību darbam nepieciešamie MK noteikumi “Noteikumi par publisko ūdeņu nomu”. Diemžēl kavējas to pieņemšana Ministru kabinetā.
Pateicoties LPS padomnieču Sniedzes Sproģes un Kristīnes Kinčas neatlaidīgam darbam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, 2018. gada 25. septembrī Saeimā izdarīti grozījumi Zemes pārvaldības likumā, kas stājās spēkā 25. oktobrī.
LPS veiksmīgi izdevies aizstāvēt pašvaldībām nepieciešamos grozījumus, lai daļēji labotu zemes reformas laikā pieļautās kļūdas un būtu iespējams veidot vienotu ceļu un ielu tīklu.
Komitejas darba kārtībā bijuši arī vides jautājumi: piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācija, priekšlikumi MK noteikumu projektiem “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas noteikumi” un “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”, kā arī citi. Komitejas dalībnieki tika iepazīstināti ar ES projektu “Inovatīvie pārvaldības risinājumi bīstamo vielu emisiju samazinājumam pilsētu teritorijās Baltijas jūras reģionā”.
11. oktobrī Mārupē notika Reģionālās attīstības un sadarbības tīkla sanāksme par ūdenssaimniecības politikas jautājumiem. Galvenais secinājums – VARAM kā nozares ministrijai jāpiedāvā komplekss ūdenssaimniecības attīstības plāns sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un profesionālām organizācijām:
– jāveido kopīga izpratne par ūdenssaimniecības pamatjēdzieniem un pamatatskaitēm, jāizdiskutē aglomerācijas jēdziena ietekme uz pašvaldības plānošanu, ES finansējuma piešķiršanu, soda sankcijām Latvijai kā dalībvalstij, jādiskutē par vietām, kurām veicamas aglomerāciju robežu izmaiņas;
– jādomā par finansējuma diferenciācijas problēmu risinājumiem, jāplāno Latvijas līdzekļu mobilizācija aglomerācijās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000; prasības mazajām attīrīšanām, to regulējums utt.
Nozīmīgas ir ikgadējās sarunas. 2018. gada 19. jūnijā notika LPS un VARAM sarunas, ko vadīja ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Sarunās bija iekļauti 12 jautājumi, un svarīgi, ka abas puses spēja vienoties par iespējamajiem risinājumiem un turpmāko sadarbību kopīgo mērķu sasniegšanai – gan sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, gan jauno Reģionālās politikas pamatnostādņu izstrādē, nosakot tajās atbalsta teritoriālo un tematisko pamatu ES fondu ieguldījumiem.
Jautājumā par dabas resursu nodokļa ieņēmumu sadales principiem un izlietošanu atbilstoši nodokļa mērķiem puses bija vienisprātis, ka nepieciešams sagatavot pārskatu par valsts budžetā iemaksāto šā nodokļa apmēru un izlietojumu un risināt jautājumu kopā ar Finanšu ministriju. Tas gan palicis neatrisināts.
LPS un VARAM sarunās nozīmīgu vietu ieņēma jautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem.
Puses vienojās, ka VARAM virzīs jautājumu par mērķdotācijas atjaunošanu, precizējot MK noteikumus nr. 207 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām, kā arī to izlietošanas un uzraudzības kārtība”. Šis jautājums tika aktualizēts arī sarunās ar Finanšu ministriju, bet, kā jau pierasts, netika atbalstīts.
Diemžēl valdībā netika atrasts arī nepieciešamais papildu 27 miljonu eiro finansējums, lai realizētu visus iesniegtos 89 novadu pašvaldību grupas projektus SAM 3.3.1., par kuru nepieciešamību ir ieraksts MK protokolā.
Šā gada sarunas ar VARAM – šobrīd aizvien vēl turpinās saskaņošanas process un nav zināms sarunu datums un laiks, kā arī tēmas tiek precizētas, jo ministrija uzskata, ka par svarīgajiem vides aizsardzības un zemes pārvaldības likuma jautājumiem šobrīd nav jārunā.
***
– LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komiteju vada Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
– Komitejas vadītāja vietnieks ir Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
– Laikā starp LPS 29. un 30. kongresu notikušas desmit komitejas sēdes: 2018. gada 6. jūnijā, 5. septembrī, 11. oktobrī, 7. novembrī, 5. decembrī, 2019. gada 9. janvārī, 6. februārī, 6. martā, 3. un 24. aprīlī.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021