Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 20:29
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
LPS turpina darboties Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls, kurā ir pašvaldību nominētie eksperti. Notikušas izmaiņas darba organizācijā – agrāk pilnīgi visas diskusijas tika translētas tiešraidē un bija redzamas LPS tīmekļvietnē vēl ilgi pēc tam, bet tagad diezgan bieži esam izvēlējušies klātienes diskusiju bez videotranslācijas.
Runājot par uzņēmējdarbības attīstību, ir jāatbild uz jautājumu: kas padara konkrēto pašvaldību pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem? Pirmām kārtām tas ir talantu jautājums, atbilstoša darbaspēka pieejamība, atbilstoša dzīves kvalitāte ģimenēm ar bērniem un ceļu stāvoklis. Tomēr – vai konkrēto teritoriju investīcijām izvēlēsies komersants, daudz vairāk nosaka valsts realizētā politika – nodokļu politika un vai tā motivē talantiem palikt Latvijā, automaģistrāļu pieejamība un kvalitāte, sankcijas, līdzekļu apjoms pašvaldību infrastruktūrai, valsts tēla veidošana.
Iespējas, nenoliedzami, ir digitālajai ekonomikai un nišas pakalpojumiem un produktiem, kas rada priekšnosacījumus eksportspējīgai uzņēmējdarbībai visā Latvijas teritorijā.
UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA INSTRUMENTI
Viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem ir Eiropas Savienības fondu programmas, kas zināmas kā SAM 5.6.2. (degradētās teritorijas) un SAM 3.3.1. (uzņēmējdarbības infrastruktūra), kur mums bijušas diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) līdzdalību. Tā, piemēram, nesen nācās risināt jautājumu par ēku nomu, kad IIA CFLA pieprasīja to rēķināt uz 12 gadiem, bet pašvaldībām likums ļauj iznomāt uz 30 gadiem, kā rezultātā veidojas būtiska atkāpe rādītāju deklarēšanā CFLA.
Jautājumi, ar kuriem jārēķinās, domājot par uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi un uzturēšanu pašvaldībās
VALSTS ATBALSTS
Pašvaldības realizē virkni atbalsta pasākumu uzņēmējdarbības atbalstam, jo uzņēmējdarbības veicināšana ir viena no pašvaldību prioritātēm, tāpat viena no pašvaldības autonomajām funkcijām – sekmēt saimniecisko darbību un rūpēties par bezdarba samazināšanu. Taču var veidoties situācija, kad, esot bez pieredzes, pašvaldības piemirst pasargāt sevi un padomāt soli uz priekšu, lai sakārtotu dokumentus.
No LPS uzņēmējdarbības atbalsta punkta tika pievērsta uzmanība komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošanai ES fondu projektos un pašvaldību finansētos projektos. Ķekavas novada pašvaldībā un Jēkabpils pilsētā notika darba semināri ar mērķi pasargāt pašvaldības no problēmsituācijām un attīstīt spēju risināt jautājumus pašu spēkiem, jo pašvaldībām ir nepieciešamas pamatzināšanas, kādēļ piemēro komercdarbības atbalsta kontroli un ko nozīmē selektīvas ekonomiskas priekšrocības jēdziens vai konkurences kropļojumi ES iekšējā tirgū, neraugoties uz to, ka Latvijas komersanti ir mazie un mikrokomersanti.
Komercdarbības atbalsta raksturojošās pazīmes lielākai daļai pašvaldību speciālistu ir zināmas, un pašvaldības investīciju lauvastiesu iegulda vispārējas nozīmes infrastruktūrā – tas nozīmē, ka infrastruktūras objekti ir publiski izmantojami un ieguldījumi infrastruktūrā nav veikti konkrētas komercsabiedrības interesēs, piemēram, ceļu, tiltu vai citu infrastruktūru var izmantot jebkurš uzņēmējs un iedzīvotājs. Tajā pašā laikā pašvaldības atsevišķos gadījumos iznomā vai deleģē kādu no savā funkcijām izpildīt kādam komersantam – tad ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai netiek radīts ekonomiskais labums kādam konkrētam komersantam. Pastāv risks ar de minimis atbalsta piemērošanu un nosacījumiem, kad atbalsta sniedzējs/pašvaldība konstatē, ka attiecīgais atbalsta slieksnis varētu tikt pārsniegts ar jauno de minimis atbalstu, – tad pašvaldība nevar piešķirt jaunu de minimis atbalstu, jo iespējams, ka komersantam šis finansējums būs jāatgriež valsts budžetā.
GROZĪJUMI KONKURENCES LIKUMĀ
LPS centusies iespēju robežās veidot izpratni par publiskā sektora ekonomiku un pašvaldību tiesībām veicināt vietējo ekonomiku, tāpat runāt par stratēģiskām lietām iedzīvotāju interesēs, jo katra pašvaldība domā par saviem iedzīvotājiem. Pašvaldība ir ieinteresēta piesaistīt savai teritorijai gudrus un prasmīgus cilvēkus, piesaistīt arī privātos investorus, kas rada labi apmaksātas darba vietas, tā veicinot labklājības pieaugumu.
Pašvaldības ir dažādas, un nav vienota modeļa, kas būtu piemērots visām. Grozījumi Konkurences likumā tagad dod iespēju Konkurences padomei vērsties pret konkurenci ierobežojošu situāciju, kas tostarp izriet no pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kuri pēc būtības ir tiesību normu sistēmas sastāvdaļa un tiem ar likumu ir piešķirts noteikts juridisks spēks. Pastāv bažas, ka Konkurences padome, vērtējot jautājumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu, varētu lemt par to, lai pašvaldības kapitālsabiedrība pārstāj īstenot kādu uzdevumu, kas paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos, vai pašvaldības kapitālsabiedrība pārstātu ievērot pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto kārtību.
Publiski tiek minēts, ka grozījumi Konkurences likumā uzņēmējiem sniegs pārliecību, ka pašvaldībās tiek nodrošināti godīgas konkurences apstākļi, tomēr jomās, kur ir nepieciešami lieli ieguldījumi, vienmēr viss smagums gulstas tikai un vienīgi uz pašvaldības pleciem. Kontekstā ar paziņojumu par konkurences kropļošanu ir svarīgi padomāt, izvērtējot kaut vai tikai vienu no piemēriem – vai ir pieļaujama pašvaldības iesaiste īres nama būvniecībā reģionā, paturot prātā, ka ne visus Latvijas iedzīvotājus iespējams izmitināt Rīgā, ka daudzās pašvaldībās ir izveidota laba infrastruktūra un ka bankas nevēlas kreditēt daudzdzīvokļu māju būvniecību.
Ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai viens no būtiskiem faktoriem ir cilvēkresursi un kvalificēta darbaspēka pieejamība uzņēmējiem. Jautājums – vai ir attaisnojama pašvaldības SIA iesaiste īres nama būvniecībā, tādā veidā dodot iespēju 150 jaunām ģimenēm palikt konkrētajā reģionā un uzņēmējiem atrisināt kvalificētu darbinieku piesaistes jautājumu? Vadoties pēc godīgas konkurences apstākļiem, būtu labi, ja šos īres mājokļus būvētu privātais komersants, jo pašvaldības SIA ar šādu iniciatīvu kropļotu tirgu. Pēc loģikas, tirgum jeb uzņēmējiem pašiem būtu jādomā, kā veidot gan dzīvojamo fondu, gan īres tirgu (tas nekas, ka nekustamā īpašuma attīstītāji par dzīvojamā fonda būvniecību reģionos nedomā).
GROZĪJUMI TŪRISMA LIKUMĀ
Lai gan tūristu piesaistīšanā Latvijai nākas konkurēt ar kaimiņvalstīm, kur tūrisma galamērķi dabas un kultūras resursu ziņā ir labi attīstīti, tomēr, izvērtējot Latvijas piedāvājumu dažādām interešu grupām reģionos, secināts, ka ir liels attīstības potenciāls. Domājot par pašvaldību darbības ierobežošanu tūrisma un viesmīlības jomā, būtu svarīgi apzināties, ka, izstrādājot tūrismam pievilcīgus, unikālus maršrutus, liela nozīme ir pašvaldību realizētiem investīciju projektiem, kas sekmē piemērotu tūrisma piedāvājumu radīšanu.
Jāuzsver, ka bieži pašvaldības iesaistās tūrisma jomā tad, kad neviens privātais uzņēmējs nav izrādījis iniciatīvu, un tādējādi saglābti vairāki kultūrvēsturiski objekti, piemēram, pilis un muižas, un pašvaldības no savas puses veidojušas infrastruktūru, kas palīdz tālāk attīstīties vietējam uzņēmējam. LPS, veicot investīciju analīzi, secinājusi, ka no 2007. līdz 2018. gadam ar kultūras un tūrisma jomu saistītās aktivitātēs publiskās investīcijas veido 240 122 835 eiro. Tā nav maza summa, tāpēc rodas jautājums, kāpēc atsevišķas viesu mājas nav apmierinātas un kāpēc nav pietiekami liels pieprasījums pēc viņu sniegtajiem pakalpojumiem.
Ilgtermiņā uzņēmējdarbība nebūs publiskā sektora pašmērķis, jo, nostiprinoties un attīstoties privātajām sabiedrībām, tās spēs paplašināt savu piedāvājumu un varēs veikt infrastruktūras renovāciju un tālāku tās uzturēšanu. Situācija arī mainīsies, pieaugot iedzīvotāju un uzņēmēju pirktspējai.
Tomēr šajā situācijā lielu risku rada Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Tūrisma likumā, kur paredzētas izmaiņas attiecībā uz pašvaldību kompetenci tūrisma jomā. Viens no grozījumu punktiem, pret ko iebilst Pašvaldību savienība, ir Ekonomikas ministrijas (EM) iecerētais, ka tūrisma attīstība pašvaldībām ir jāplāno, ņemot vērā ne tikai pašvaldības juridiskās robežas, bet arī attiecīgā galamērķa robežas, jo pašvaldības neesot vērstas uz sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām. LPS saredz risku, jo tad EM precīzi jānosauc, ko šā likuma izpratnē nozīmē tūrisma galamērķis, kas šo tūrisma galamērķi definē un kādā areālā. Tāpat pašvaldībai nevar uzlikt par pienākumu reklamēt citu vietu (galamērķi) un ieguldīt savus resursus citas vietas attīstībā.
LPS iebilst arī pret izmaiņām Tūrisma likumā saistībā ar tūrisma informācijas centru (TIC) iespējām tirgot suvenīrus un iespieddarbus par tirgus cenu un prasībai, ka tūrisma informācijas centriem, nodarbojoties ar suvenīru tirdzniecību, būtu jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz tirgu un konkurenci, t.sk. ņemot vērā to, vai konkrētajā tirgū darbojas citi suvenīru tirgotāji vai arī pastāv tirgus nepilnība, jo situācijas pašvaldībās ir dažādas un TIC darbība ir sezonāla. Vasarā suvenīrus piedāvā daudzi privātie uzņēmēji, pārsvarā ielu tirdzniecībā, savukārt ziemā suvenīri ir pieejami tikai TIC.
PUBLISKAIS INOVĀCIJU IEPIRKUMS
Latvijā ir vairākas aģentūras un institūcijas, kuru funkcijās ietilpst atbalsts inovācijām, taču pārāk sekmīgs tas nav. Publiskais inovāciju iepirkums ir viens no labiem, bet neizmantotiem instrumentiem. Attiecībā uz inovāciju iepirkumu svarīgi, lai publiskā sektora sadarbība ar privāto sektoru izveidotos jau pirmskomercializācijas iepirkuma etapā, kad tiek attīstīta pati ideja un prototips, jo tas dod iespēju jau konkrētai identificētai problēmai izstrādāt īpašu risinājumu un iegūt publiskajam sektoram vislielāko iepirkuma ieguldījumam atbilstošo vērtību (added value of public procurement of innovation).
Veicot iepirkumu šajā pirmajā etapā, tiek izstrādāts produkts vai algoritms/modelis tieši konkrētai problēmai, jo pieprasījums pēc šā jauninājuma nāk no publiskā sektora reālās vajadzības un šo pakalpojumu attīsta sadarbībā. Tāpat šajā etapā nodefinējot problēmu un meklējot tirgū risinājumu, būs iespēja izstrādāt galaspecifikāciju, jo šeit kā iepirkums būs konkursa dialogs vai sarunu procedūra, kas paredz pretendentu atlasi vairākās kārtās.
Inovāciju publiskā iepirkuma galvenais mērķis ir iegādāties inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas uzlabo pakalpojumu rentabilitāti, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas, un tas savukārt rezultējas praktiskos skaitļos, kuri izpaužas caur izmaksu ietaupījumu. Papildu ieguvums ir tas, ka Latvijas ekonomikā kļūst pielietojami arī zinātnieku pētījumi vai citiem vārdiem – viņi tiek sazemēti ar reālo dzīvi un problēmu.
Inovāciju biznesa iespējas reģionos un pašvaldībās ir milzīgas, piemēram, enerģētikā, siltumapgādē, ūdensapgādē, būvniecības risinājumos, mobilitātē u.c. Vadoties no gudras jeb viedas pašvaldības koncepta, Ekonomikas ministrijai, izstrādājot šo politiku, būtu jādefinē, vai PCP (pre–commercial procurement) ir pieprasījuma vai piedāvājuma puses politikas instruments saistībā ar inovāciju iepirkumu, tāpat nepieciešams apspriest, kā abi iepirkumu PCP un PPI (public procurement for innovation) instrumenti var papildināt viens otru inovāciju politikas instrumentu kombinācijā. Šis jautājums jāizvērš detalizēti, lai nerastos pārpratumi saistībā ar Valsts kontroli par publiskas personas līdzekļu ieguldīšanu PCP iepirkumā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021