LPS Tautsaimniecības komitejas sēde

21. augustā notika LPS Tautsaimniecības komitejas sēde, kas tika translēta tiešraidē (videoieraksts pieejams šeit).

Kā pirmo jautājumu komitejā skatīja Latvijas Bankas (LB) prognozi par ietaupījumiem no administratīvi teritoriālās reformas (ATR), kur LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis, izanalizējot datus, aprēķinos konstatējis vairākas neprecizitātes. Komentējot jūnijā publiskoto LB diskusiju dokumentu “Kas nosaka pašvaldību budžeta izdevumu atšķirības”, viņš uzsvēra, ka lielāks ne vienmēr ir efektīvāks. Dokumentā izpētīts, ka, palielinot vidējo iedzīvotāju skaitu novadā, varēs ietaupīt 180 miljonus eiro gadā. Šādu argumentu min arī VARAM, publiski diskutējot par ATR ieguvumiem. Tomēr pētnieks, Dr. phys., Dr. oec. M. Pūķis, veicot diskusiju dokumentā minēto datu izpēti, nonācis pie citiem secinājumiem, kā arī pie cita skatījuma uz LB pētījumu. Plašāk par šo jautājumu lasiet šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4958-lps-vecakais-padomnieks-lielaks-ne-vienmer-ir-efektivaks-jeb-cits-skatijums-uz-latvijas-bankas-petijumu .

Komitejā tika apspriests arī iespējamais risinājums autoceļu valstiskajam un reģionālajam pārvaldības un finansējuma modelim un rīcības plāns valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu sakārtošanas programmai, salāgojot to ar ATR. Uz LPS sagatavoto vēstuli, kas 19. jūnijā tika izsūtīta Ministru prezidentam un satiksmes, vides aizsardzības un reģionālās attīstības un finanšu ministram, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai, atbilde joprojām nav saņemta. Pašvaldību aptauja liecina, ka, lai sakārtotu 1112 km reģionālo ceļu un nodrošinātu drošu satiksmi 1305 km valsts vietējo autoceļu, kas ved līdz attīstības centriem, nepieciešami vismaz 1,2 miljardi eiro. Komitejas locekļi uzsvēra, ka vienlaikus ar ATR projektu valdībā būtu iesniedzams vismaz rīcības plāns valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmai, kā arī konceptuālajam risinājumam valstiskajam un reģionālajam pārvaldības līmenim un finansējuma modelim autoceļu nozarē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālajos jautājumos Madars Lasmanis informēja, ka VARAM iesniegusi Finanšu ministrijai trīs gadu budžeta plānā 300 miljonu eiro pieprasījumu valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai. Pašlaik LPS rīcībā gan nav informācijas, ka trīs gadu ietvara budžetā šāds finansējums paredzēts. Komiteja nesaņēma atbildes uz jautājumiem, kādas kategorijas ceļiem finansējums tiek plānots un kādi būs kritēriji tā piešķiršanai. M. Lasmanis gan zināja teikt, ka katrs reformētais novads saņemšot finansējumu vienam ceļam, kas pašvaldībām ir svarīgs saistībā ar veicamajiem pakalpojumiem. Konkrētākas atbildes tikšot sniegtas pēc 2020. gada budžeta apstiprināšanas.

Komitejas sēdē tika nolemts aicināt valdību vienlaikus ar budžeta projektu iesniegt MK apstiprināšanai valsts reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanas programmu 2020.–2027. gadam, kā arī sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai atjauninātu valsts ceļu dalījumu reģionālajos un vietējos autoceļos.

Par grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā LPS padomnieks Aino Salmiņš informēja, ka likumprojekts sagatavots, lai legalizētu iepirkuma nosacījumus sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai. Jau iepriekšējā komitejas sēdē tika fiksēts, ka organizētais iepirkums ierobežota finansējuma dēļ (vidējais samazinājums 17%) var radīt draudus transporta pieejamībā iedzīvotājiem. Komiteja nolēma šo likumprojektu nesaskaņot.

Vairāk lasiet un komitejas sēdē sniegtās prezentācijas meklējiet šeit https://www.lps.lv/lv/komitejas/tautsaimniecibas-komiteja/4938-lps-tautsaimniecibas-komitejas-sede-21-augusta-2019 .