LPS un VARAM sarunas

22. augustā LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunās tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi. Šogad sarunās iekļautas desmit nozīmīgas tēmas, tai skaitā jautājumi, kas palikuši bez risinājuma vai nav atrisināti līdz galam no pagājušā gada sarunu protokola, piemēram, publisko ezeru un upju apsaimniekošana pēc to apsaimniekošanas plāna izstrādes – pašvaldību un ministrijas atbildība un tās pārdale.

Līdzīgi kā sarunās ar FM, kas notika dienu iepriekš, arī sarunās ar VARAM tika iekļauts jautājums par pašvaldību iespējām aizņemties Valsts kasē, par ko LPS rakstījusi un paudusi viedokli jau vairākkārt. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka 2020. gadā un vidējā termiņā ir jānodrošina iespēja pašvaldībām operatīvi saņemt aizņēmumus izglītības investīciju projektu īstenošanai. Savukārt ministrs Juris Pūce pavēstīja, ka ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus, lai trīs gadu laikā normalizētu jautājumu un vismaz daļēji likvidētu “sabiezējumu” – rindu uz aizdevumiem, uz kuriem pretendē pašvaldības –, un iesniegusi tos FM. Tomēr ministrs pagaidām atteicās komentēt, tieši kā tas tiks panākts, un uzsvēra, ka plašākas diskusijas būs iespējamas tikai tad, kad savā starpā būs vienojušās VARAM un FM. LPS aicināja ministru sniegt atbalstu šajā jautājumā, jo situācija kļūst arvien sarežģītāka. Plašāk par to lasiet arī LPS vietnē šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4950-japalielina-pasvaldibam-pieejamais-aiznemumu-resurss-ilgtspejigas-attistibas-projektu-istenosanai .

Jautājumā par jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu pārvaldību pēc LPS ierosinājuma puses vienojās organizēt divas darba grupas, lai izstrādātu publisko ūdeņu pārvaldības modeļa principus un atbildības sfēras un izvērtētu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kā arī rastu risinājumu ikgadējam valsts atbalstam piekrastes pārvaldībai.

Diskusijas izvērtās par Nacionālo attīstības plānu (NAP) 2021.–2027. gadam. LPS pārstāvji jau iepriekš, aktīvi piedaloties NAP izstrādes darba grupās, uzstājuši uz nepieciešamību šajā dokumentā iekļaut arī reģionālās attīstības jautājumus. Šābrīža NAP darba versijā reģionālā attīstība iekļauta kā viens no 19 attīstības virzieniem. Lai arī LPS par to ir gandarīta, tomēr sarunu gaitā tika uzsvērts, ka tik nopietnam jautājumam par labvēlīgām pārmaiņām sociālajā un ekonomiskajā situācijā visā valstī vai atsevišķās tās daļās jābūt nevis kā virzienam, bet gan kā vienam no NAP stratēģiskajiem virsmērķiem. Pašvaldību savienība aicināja ministru atbalstīt LPS nostāju.

Jautājumā par Reģionālās politikas pamatnostādņu projektu, kas bija nodots publiskai apspriešanai, situācija nav vienkārša, jo LPS apkopotie biedru viedokļi liecina, ka vairākos aspektos LPS un VARAM viedoklis nesakrīt. J. Pūce apsolīja, ka pirms dokumenta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tiks organizēta tikšanās, lai šo jautājumu vēlreiz nopietni apspriestu.

Diskutējot par pašvaldību atbildību atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, tajā skaitā par bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un depozīta sistēmas iekļaušanos kopējā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, LPS norādīja, ka obligāta prasība reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādei ir atbalstāma, tomēr tik ambicioziem mērķiem vajag arī skaidri definētu finansējumu un tā avotu, savukārt par depozīta sistēmas ieviešanu jālemj, parādot pilnīgu depozīta ieviešanas un apsaimniekošanas modeli. J. Pūce norādīja, ka šie ir likumdevēja atbildības jautājumi, bet ministrija ir tikai likuma izpildītājs, līdz ar to šajā jautājumā puses diemžēl nevienojās. Tomēr ministrs apsolīja, ka reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrāde tiks skatīta kontekstā ar finansējumu.

Pēc LPS iniciatīvas sarunās tika iekļauts arī jautājums par VARAM izstrādāto likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā”, kurā paredzēts, ka pašvaldības jaunus galvenos teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumus – izstrādās pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā un līdz tam izmantos spēkā esošos plānošanas dokumentus. Šo jautājumu izskatīja arī LPS Valdes sēdē 13. augustā, un ar pašvaldību viedokli iespējams iepazīties šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4946-lps-aizliedzot-pasvaldibam-iespeju-izstradat-planosanas-dokumentus-tiek-bremzeta-attistiba . Valdes viedoklis tika pausts arī sarunās, tomēr ministrs uzsvēra, ka šajā jautājumā tiks turpināts uzņemtais kurss, jo grozījums ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē – šobrīd notiek iebilžu un ierosinājumu apkopošana. Savu atzinumu sniegusi arī LPS (ar to var iepazīties šeit https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/4946-lps-aizliedzot-pasvaldibam-iespeju-izstradat-planosanas-dokumentus-tiek-bremzeta-attistiba ).

Vairāk skatiet šeit.