LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

4. septembrī, nodrošinot tiešraidi (videoieraksts pieejams šeit https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/406-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede-4-septembri-2019 ), notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā piedalījās ne tikai pašvaldību pārstāvji, bet arī Saeimas deputāti Dace Bluķe un Aldis Adamovičs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Ar zinātnieku – Dr. oec. Andra Miglava, Dr. phys., Dr. oec. Māra Pūķa un Dr. geogr. Pētera Šķiņķa – piedāvājumu Latvijas teritoriju pārvaldības reformai iepazīstināja Andris Miglavs, nosaucot to par viedokli sabiedriskai diskusijai. Iesakām ar to un komitejā sniegto prezentāciju iepazīties ikvienam interesentam (šeit https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2019_09_04_Reg_Kom_1_Viedoklis_LPS_komiteja_2019_0904.pdf ), jo tajā nerunā par pašvaldību robežu reformu, bet reformu pēc būtības – Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu, dodot datos balstītu Latvijas situācijas analīzi un iezīmējot ceļu, kā mainīt attīstības vektoru, pavēršot mūsu valsti uz attīstību.

Viņš informēja, ka šonedēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs valdībā iesniedzis likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas vairs neparedz tādu administratīvo teritoriju kā apriņķi, nosaka divas republikas pilsētas (Rīgu un Jūrmalu), kā arī paredz deklasēt septiņas šodienas republikas pilsētas un izveidot 34 novadus bez pārmaiņām to funkcijās, bez finanšu pārvaldības reformas, bez atbilstošas transporta infrastruktūras, veselības, izglītības, drošības un citu attīstības jautājumu iekļaušanas reformas konceptā.

A. Miglavs, M. Pūķis un P. Šķiņķis piedāvā alternatīvu risinājumu – uz decentralizāciju virzītu Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu, reģionāla līmeņa pārvaldības struktūru izveidi reģionālai attīstībai, tam nodalot valsts un pašvaldību funkcijas un veidojot motivējošu un atbildīgu teritoriju attīstību veicinošu finanšu mehānismu.

Zinātnieku piedāvājumā administratīvi teritoriālā reforma jāsāk ar reģionāla līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi, paredzot iegūt valsts mēroga institūcijām aptveramu skaitu sadarbības partneru nozaru politiku reģionālās dimensijas iekļaušanai – 5–8 vienības, attīstīt apriņķu un vietējo pašvaldību teritoriju pašatbildības sistēmu, administratīvi nesaraut iedzīvotāju piederības izjūtu savām teritorijām, izmantot atšķirīgo Latvijas teritorijas daļu vienreizīgumu un identitāti kā attīstības resursu, izveidot apriņķus kā biznesa piesaistes, transporta, izglītības un lielās infrastruktūras telpas veidošanas mugurkaulu, veidot lielo pilsētu un piepilsētu infrastruktūras sasaistes risinājumus, īpaši Rīgas metropoles telpai, paplašināt iedzīvotāju iesaisti sava reģiona un savas teritorijas izaugsmes veicināšanā.

Lai panāktu valsts attīstību, Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reforma sastāv no trīs neatņemamām, savstarpēji saistītām darbībām: pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas.

Komiteja nolēma aicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” iekļaut LPS atbalstītos zinātnieku A. Miglava, M. Pūķa un P. Šķiņķa izstrādātos Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformas piedāvājuma priekšlikumus, primāri veidojot reģionālās pārvaldības modeli, tam pārdalot funkcijas starp valsti un pašvaldībām un vienlaikus veicot valsts pārvaldes reformu.

Vēl komiteja izskatīja VARAM sagatavoto likumprojektu “Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā” (VSS-733), ar ko iepazīstināja LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa (skatiet šeit! https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2019_09_04_Reg_kom_2_2_groz%20TAP%20likum%C4%81%20papildin.%2004.09.2019_IP.pdf ).

Satraukums pašvaldībām ir par likumprojekta normu, ka jaunus pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus – attīstības stratēģijas, attīstības programmas, teritorijas plānojumus – varēs izstrādāt un apstiprināt pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām, bet līdz tam jālieto spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.

Atbilstoši pašvaldību viedokļiem LPS apkopojusi iebildumus šim likumprojektam un uzskata, ka nav pamata šādam grozījumam: tas degradē plānošanas procesa nepārtrauktību, ir pretrunā attīstības plānošanas sistēmas un teritorijas attīstības plānošanas likumos noteiktajai plānošanas kārtībai un principiem, turklāt tas būtiski kavēs sagatavošanos 2021.–2027. gada ES plānošanas periodam, ES fondu apguvi un Nacionālā attīstības plāna īstenošanu.

Šāds grozījums radītu būtiskus zaudējumus tām 60 pašvaldībām, kuras šobrīd izstrādā savus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un būs spiestas apturēt to izstrādi, tāpat zaudējumi radīsies tām pašvaldībām, kuras nevarēs uzsākt jaunu plānošanas dokumentu izstrādi, ja tas nepieciešams.

Paredzētais likuma grozījums ir pretrunā ar konceptuālajā ziņojumā “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu” un likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” iekļauto VARAM nostādni, ka pašvaldības no 2020. gada vidus līdz 2021. gada 1. jūnijam izstrādā savstarpēji integrētu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, kam piešķir valsts budžeta finansējumu 2020. gadā 50% un 2021. gadā 50% apmērā no paredzētā.

Tikai katras pašvaldības ziņā ir izvērtēt tās un jauna teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes nepieciešamību, tam vajadzīgos resursus un lemt, vai konkrētajā gadījumā un situācijā ir vai nav racionāli turpināt un pieņemt vai uzsākt jauna attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādi. LPS uzskata, ka VARAM paredzētā administratīvi teritoriālā reforma nav pamats pašvaldībām ierobežot pašvaldību plānošanas nepārtrauktību un pēctecību.

Komitejas locekļi tika informēti arī par 22. augusta LPS un VARAM sarunām.