3.144.36.141
08.05.2024. 12:03:54
18. septembrī Valsts kontrole (VK) publiskoja revīzijas ziņojumu ““Ja dod, tad ņem” jeb Pašvaldību prakse, aizņemoties finansējumu un plānojot infrastruktūras attīstību” par VK pārbaudēm 15 pašvaldībās, vērtējot infrastruktūras projektu ekonomisko pamatojumu un lietderību un lielu uzmanību pievēršot peldbaseiniem un citiem sporta objektiem.
Ne tikai no VK, bet arī no ministrijām un sabiedriskajiem medijiem izskan pārmetumi pašvaldībām, ka novados tiekot celti sporta infrastruktūras objekti, neņemot vērā to izvietojumu attiecībā pret citiem līdzīgiem objektiem un neņemot vērā vispārējo situāciju valstī, tomēr cēloņi jāmeklē pavisam citur.
Galvenais šādas situācijas cēlonis ir tas, ka valstī joprojām nav kopīgas sporta infrastruktūras attīstības politikas. Tā kā nav investīciju programmas ar vienādiem spēles noteikumiem visiem spēlētājiem jeb visām pašvaldībām, tās šo jautājumu mēģina risināt saviem spēkiem, lai īstenotu vietējo iedzīvotāju pieprasījumu.
Mazliet vēstures
Jau 2007. gada 15. decembrī tika prezentēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtīts pētījums “Sporta bāzu celtniecības plānošana un attīstība Latvijā”, kurā formulēti ieteikumi ministrijām un pašvaldībām.
Piemēram daži ieteikumi.
Izglītības un zinātnes ministrijai:
“3. Balstoties uz šajā pētījumā izteiktajiem priekšlikumiem, izstrādāt koncepciju par sporta objektu optimālu celtniecību un finansēšanu, paredzot tajā sporta būvju attīstības programmas izstrādi un jauna finansēšanas modeļa ieviešanu. Koncepciju iesniegt Ministru kabinetā.
8. Definēt kritērijus valsts līdzfinansējumam sporta būvēm, iekārtām un labiekārtojumam dabā.
11. Izveidot konsultatīvu dienestu/nodaļu, kas varētu sniegt atbalstu pašvaldībām un projektētājiem sporta būvju kvalitātes, funkcionalitātes un drošības līmeņa uzlabošanai.”
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM):
“Jādefinē RAPLM loma nozaru investīciju projektu pašvaldībās koordinācijai, lai apzinātu publisko pakalpojumu pieejamību un noklājumu reģionālā un valsts mērogā.”
Finanšu ministrijai:
“Finanšu ministrijai sadarbībā ar RAPLM kā valsts investīciju koordinatoru jāizstrādā jauns nacionālo finanšu programmatiskais ietvars nozaru ministrijās tiem projektiem pašvaldībās, kuriem valsts nozaru programmās nodrošina līdzfinansējumu.”
Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai:
“Izstrādāt mehānismu sporta būvju projektu koordinācijai ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai novērstu dublēšanos.”
Pašvaldībām:
“1. Jāveic darbs pie ilgtermiņa investīciju plānošanas, meklējot optimālāko finansēšanas modeli, plānot pašvaldības finanšu plūsmu projekta realizācijas izmaksu segšanai.
2. Pašvaldību teritoriju plānojumos jāparedz (jārezervē) teritorijas sporta būvēm, t. sk. labiekārtojumam dabā (veloceliņi, slēpošanas trases, apgaismojums, ģērbtuves utt.).
3. Pašvaldības veic dialogu ar vietējām uzņēmējsabiedrībām par iespējamo sadarbību sporta būvju plānošanā, finansēšanā, izbūvē, uzturēšanā.
Realitātē tieši tā ieteikumu daļa, kas attiecas uz pašvaldībām, tiek pildīta, bet valsts politikas vienkārši nav.
Tāpēc loģisks ir jautājums: ja tika pasūtīts šāds pētījums, tad kāpēc, balstoties uz to, nekas netika darīts? Vai tā nav nelietderīga līdzekļu izlietošana?
Arī pieņemot Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, bija plānots izstrādāt un pieņemt sporta infrastruktūras attīstības koncepciju, tomēr tālāk par darba grupas izveidošanu un pāris sanāksmēm netika.
Rezultātā valsts finansējums sporta infrastruktūrai tiek piešķirts, nevis pamatojoties uz kādiem plānošanas dokumentiem, bet ar atsevišķiem Ministru kabineta vai Saeimas lēmumiem vai arī, pašvaldībām ņemot aizņēmumus sporta infrastruktūras objektu celtniecībai.
Peldbaseini
To, ka novados tiek celti baseini, nosaka iedzīvotāju pieprasījums pēc iespējas nodarboties ar peldēšanu. Līdztekus iešanai kājām, riteņbraukšanai un vingrošanai peldēšana ir populārākā iedzīvotāju fiziskā nodarbība. Latvijā baseinu trūkst – to norāda gan Latvijas Peldēšanas federācija, gan IZM pasūtītais sporta bāzu kartējums.
Peldēšanas attīstības nepieciešamību nosaka arī valsts plānošanas dokumenti. Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā noteikts:
“8. Izstrādāt un īstenot peldētapmācības programmu vispārējās izglītības iestāžu 1.–4. klašu audzēkņiem.
Programmas izstrāde – 2014. gads
2. klase – 2015. gads
2.–3. klase – 2016. gads
1.–4. klase – 2017.–2020. gads.”
Neviena ministrija tālāk par norādījumiem nav tikusi, bet pašvaldības, kam rūp savu iedzīvotāju veselība un bērnu peldētprasme, tikmēr pa šiem gadiem būvē gan sporta objektus, gan peldbaseinus, un iedzīvotāji par to saka paldies. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums.