Novadu apvienības Valdes sēde

Novadu apvienības Valdes sēde notika 29. oktobrī, un tās darba kārtībā pirmais bija jautājums par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) attīstības perspektīvām, par ko informēja VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītāja Maija Anspoka un ministra padomnieks digitālās dienaskārtības jautājumos Rolands Strazdiņš. VARAM pārstāvji sniedza informāciju par diviem dokumentiem saistībā ar VPVKAC darbību – par plāna projektu “Pakalpojumu vides pilnveides plāns 2020.–2023. gadam” un par iecerēto dotācijas sadalījumu VPVKAC 2020. gadā.

R. Strazdiņš klātesošos iepazīstināja ar VARAM skatījumu par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbības paplašināšanu (izmantojot bibliotēku tīklu), kā arī par VPVKAC vadošo lomu valsts un pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanā. Novadu valde atbalstīja iecerēto bibliotēku tīkla izmantošanu kā pakalpojumu saņemšanas vietu, taču vienlaikus norādīja uz riskiem, kas jāņem vērā, – nepietiekams interneta ātrums, novecojusi datortehnika, dažviet fiziski grūti pieejamas telpas (2. stāvs). Katrai pašvaldībai būtu pašai jālemj par vietu un veidu, kā labāk nodrošināt pakalpojumu pieejamību, – vai tās būtu mobilās brigādes vai bibliotēkas, vai speciāli iekārtotas telpas. Par šiem jautājumiem vēl būs jādiskutē plāna projekta apspriešanas gaitā.

Vislielākās diskusijas izraisīja dotācijas sadalījums. Vairāki pašvaldību pārstāvji un arī VARAM izveidotā darba grupa, kas izskatīja dotācijas izmaiņu variantus, iesaka dotācijas aprēķinos ņemt vērā VPVKAC noslodzi. Tika nosaukti vairāki argumenti par labu šādam modelim, tomēr VARAM ieteikums: 2020. gadā šos priekšlikumus vēl neņemt vērā un jaunā finansējuma modeli nākamgad pārstrādāt un uzlabot, lai tas labāk atbilstu gan plānotajām pakalpojumu izmaiņām, gan arī iecerētās ATR ietekmei. VARAM sagatavotie MK noteikumi par dotācijas sadali drīzumā tiks izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un LPS un Novadu apvienības Valdei būs jārod kopīgs viedoklis šajā jautājumā.

LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča pastāstīja par atvērtās pārvaldības aktualitātēm. Kopš 2011. gada Latvija piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā (Open Government Partnership (OGP)) – starptautiskā iniciatīvā, kas izveidota ar mērķi apvienot valdības un pilsonisko sabiedrību, lai veicinātu atklātību, atbildību, godprātību un sabiedrības pārvaldību (vairāk informācijas šeit https://www.opengovpartnership.org/).

OGP Latvijas nacionālā kontaktpunkta funkcijas īsteno Valsts kanceleja (VK), kas šobrīd izstrādā Latvijas atvērtās pārvaldības plānu 2020.–2021. gadam. Septembrī VK publicēja un aicināja sabiedrību iepazīties ar diskusiju dokumentu un oktobrī rīkoja aptauju “Iesniedz savu atvērtās pārvaldības ideju!”. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, nolemts strādāt pie sešiem atvērtās pārvaldības plāna pasākumiem. Izveidotajām sešām tematiskajām darba grupām līdz 15. novembrim jāizstrādā pasākumi, kas veicinās atvērto pārvaldību Latvijā nākamajos divos gados. Pašvaldību iesaistei OGP ir divi iespējamie risinājumi – dalība valsts plānā (līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā), vai arī pašvaldība var individuāli kļūt par OGP dalībnieci un veidot savus atvērtās pārvaldības plānus.

Par plānoto bāriņtiesu reformu un funkciju pārskatīšanu informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere. Labklājības ministrijā izveidota darba grupa bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei, un notikušas vairākas darba grupu un apakšgrupu sēdes. Viena no tām bija veltīta notariālo funkciju izpildes pārskatīšanai, un Notāru padome atkārtoti norādīja, ka bāriņtiesām, ja tās turpina veikt notariālo funkciju, jābūt identiskām izglītības un kvalifikācijas prasībām kā notāriem, tāpat bāriņtiesām jāizpilda visas tās pašas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārbaužu veikšanā (tajā skaitā izveidojot iekšējās kontroles sistēmu), ko veic notāri. Bāriņtiesu asociācijas pārstāve norādīja uz pakalpojuma pieejamības aspektu, jo neapšaubāmi bāriņtiesa ir iedzīvotājam daudz pieejamāka, turklāt ne tikai attāluma ziņā, bet arī finansiāli. LPS pārstāve uzsvēra, ka līdz šim, aptaujājot pašvaldības, vairākums ir atbalstījis notariālās funkcijas saglabāšanu bāriņtiesām, kā būtiskākos minot tieši pieejamības un izmaksu jautājumu, tomēr ir arī pašvaldības, kam ir citāds viedoklis.

Vēl šogad Tieslietu ministrija uzsāks grozījumu izstrādi Bāriņtiesu likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos. Jautājums par mantojuma uzraudzības funkcijas nošķiršanu no bāriņtiesu kompetences tiek un tiks vērtēts TM mantojuma darba grupā.

V. Reitere informēja par LM darba grupas uzstādījumu – bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi. Darba grupai līdz šā gada beigām jāizstrādā efektīvākais modelis bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei. Līdz šim tika spriests par diviem modeļiem, centralizēto un decentralizēto, tomēr, iepazīstoties ar pēdējo informāciju darba grupas sēdei 30. oktobrī, piedāvāts tikai viens, centralizētais institucionālais modelis, bāriņtiesas funkcijas nosacīti sadalot divās daļās – lemjošajā daļā un sociālā darba daļā. Lemjošā daļa pēc šā modeļa pārietu valsts pārziņā, savukārt sociālā darba daļa saglabātos pašvaldību pārziņā. Decembrī Labklājības ministrija rīkos semināru par priekšlikumu sagatavošanu sociālo dienestu un bāriņtiesu funkciju sadalījumam.

Novadu apvienības Valde nolēma aizstāvēt pašvaldību bāriņtiesu un to pamatfunkciju saglabāšanu, pieļaujot iespēju, ka bāriņtiesas varētu atteikties no darījumiem, kas saistīti ar risku, bet jebkurā gadījumā atstājot bāriņtiesu vai pašvaldību pārziņā pilnvaru bloku, kā arī aktualizēt attālinātās pieejas iespēju dokumentu parakstīšanai ar e–parakstu, kur notāra apliecinājums nav vajadzīgs.

Plašāka informācija šeit https://www.lps.lv/lv/apvienibas/novadu-apvieniba/5146-latvijas-novadu-apvienibas-valdes-sede-29-oktobri-2019 .