Rīga 15°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 08:12
Vārda dienas: Ziedonis
18. novembrī Viļņā norisinājās Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) un Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību apvienības (EPSU) organizētais nacionālais seminārs “Īstenojot Eiropas pusgadu”, kurā pieredzē par sociālo partneru, pašvaldību un valdības sadarbību ar Eiropas Komisiju (EK) Eiropas pusgada procesos dalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, vecākais padomnieks Māris Pūķis un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Mārtiņš Svirskis.
Sanita Šķiltere uzsvēra vajadzību pēc daudz korektākas faktu interpretācijas arī no Eiropas Komisijas puses, kā piemēru minot EK pārskatā par Latviju minēto, ka Latvijā “2018. gadā īpašuma nodoklis sastāda 0,8% no IKP, mazāk nekā 2017. gadā un nekā ES vidēji – 1,6% no IKP”, uz kā pamata EK ir rekomendējusi Latvijai palielināt nodokļus kapitālam un nekustamajam īpašumam. “Retorisks jautājums – vai šādu pašu ieteikumu Eiropas Komisija ir sniegusi visām ES dalībvalstīm, kuras kā kārtējo nekustamā īpašuma nodokli iekasē mazāk nekā 1,6% no IKP, un konkrēti – 24 dalībvalstīm, ieskaitot Latviju?” jautā S. Šķiltere.
Atbilstoši EK datiem 2017. gadā mazāk par 1,6% no IKP kā kārtējos nekustamā īpašuma nodokļus iekasēja šādas valstis: 1,4% – Itālija; 1,3% – Beļģija, 1,2% – Spānija un Polija, 0,9% – Nīderlande, 0,8% – Latvija, Kipra, Portugāle un Somija, 0,7% – Zviedrija, 0,6% – Īrija un Rumānija, 0,5% – Ungārija un Slovēnija, 0,4% – Vācija un Slovākija, 0,3% – Bulgārija un Lietuva, 0,2% – Igaunija, Čehija un Austrija, 0,1% – Luksemburga un Horvātija, savukārt Maltā šādus nodokļus vispār neiekasē.
S. Šķiltere norādīja ne tikai uz vajadzību pēc vienlīdzīgas attieksmes pret dalībvalstīm, bet arī uz faktu, ka nacionālās valdības un parlamenti lemj par vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamajiem finanšu resursiem, tāpēc gadījumos, kad Eiropas Komisija iesaka palielināt izdevumus pašvaldību atbildības jomās vai norāda uz jauniem veicamiem pienākumiem, tai būtu arī jāuzsver nepieciešamība nodrošināt pašvaldības ar adekvātiem un stabiliem resursiem, kā arī jāievēro ne tikai proporcionalitātes un subsidiaritātes princips, bet arī Eiropas vietējo pašvaldību harta.
Māris Pūķis informēja, ka Latvijā ir viena no visstiprākajām sarunu procedūrām starp pašvaldībām un valdību. Tomēr Eiropas semestra ziņojumā nepietiekami atspoguļota depopulācija un tās cēloņi – vienaldzība pret reģionālo attīstību, pārmērīga koncentrācija veselības pakalpojumu jomā, nepārdomāta un ar pārējām reformām nesaistīta izglītības reforma. Valdība bez pietiekama sociāli ekonomiskā pamatojuma ir uzsākusi administratīvi teritoriālo reformu. Reformas gaitā iezīmējas būtiski Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumi, kas LPS ieskatā ir nepieņemami.
Tiek pārkāpta hartas preambulā noteiktā virzība uz decentralizāciju, vēl deviņi hartas paragrāfi. Kā būtiskāko M. Pūķis akcentēja hartā noteikto, ka pirms administratīvo teritoriju robežu grozīšanas pienācīgā veidā ir jāuzklausa vietējo kopienu (sabiedrības) viedoklis. “Konsultatīvās aptaujas pēc iespējas jātuvina referenduma nosacījumiem. Reformas nedrīkst uzspiest; diskusijā jāgūst atbalsts no vietējām kopienām,” uzsvēra M. Pūķis.
Savukārt Lietuvas pārstāvji atzīmēja, ka sarunās ar valdību sociālos partnerus iesaista tikai gadījumos, kad bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem normatīvā akta tālāka virzīšana nav iespējama, nevis visos jautājumos, kas skar sociālo partneru pārstāvētās nozares.
Igaunijas pārstāvji pastāstīja par vīzu jeb zaļā koridora (īpaši izdevīgi noteikumi) pieeju, kas ieviesta vairākos aspektos, piemēram, izglītoto cilvēku atgriešanai valstī, jaunu uzņēmumu īpašniekiem, kā arī lielajiem investoriem, kas Igaunijā gatavi atvērt uzņēmumus, kuri nodrošinātu vismaz 200 jaunas darbvietas. Arī Igaunijas pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka pašvaldībām ir ļoti būtiski, vai tām noteiktie pienākumi ir samērojami ar tām atvēlētajiem finanšu resursiem.
Papildu informācija
Eiropas pusgada process notiek kopš 2010. gada, un tas ir sarežģīts ikgadējs politikas mijiedarbības cikls, kurā piedalās Eiropas iestādes, valstu valdības, sociālie partneri un citas ieinteresētās personas Eiropas Savienības un valstu līmenī. Eiropas pusgada procesa mērķis ir mudināt dalībvalstis saskaņot savu budžeta, ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku ar mērķiem un noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās Eiropas Savienības līmenī saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” un Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021