Speciālisti diskutē par sociālā darba praksi bērnu tiesību aizsardzības jomā

13. decembrī Salaspilī notika LPS Sociālo un veselības jautājumu sadarbības tīkla sanāksme, kuras tēma bija “Sociālā darba prakse bērnu tiesību aizsardzības jomā”. Sanāksmē piedalījās ap 30 pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji.

Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane prezentēja labo praksi sadarbības veidošanā, risku identificēšanā un profesionālo robežu noteikšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī Dānijas pašvaldību pieredzi pierādījumos balstītu efektīvu bērnu un ģimeņu atbalsta un intervences metožu izmantošanā. Saldus novadā starpinstitucionālā sadarbība šajā sfērā pastāv jau vairāk nekā septiņus gadus. Grupā ietilpst visu novada iestāžu vadītāji, piemēram, bāriņtiesas, pašvaldības policijas un citi pārstāvji. Lai bērnu tiesību aizsardzību padarītu efektīvāku, šogad tika nolemts sadarbību primāri veidot ar skolām. Tika apmeklētas visas novada skolas un uzklausīts, ar kādām problēmām ikdienā skolā pedagogi sastopas, – piemēram, konfliktiem, mobingu, izaicinošu bērnu uzvedību un citām problēmsituācijām. Sākot strādāt ar saņemto informāciju skolā, problēmu risina ar konkrētu skolēnu, vispirms pieaicinot vecākus.

Saistībā ar Dānijas pašvaldību pieredzi pierādījumos balstītu efektīvu bērnu un ģimeņu atbalsta un intervences metožu izmantošanā tika uzsvērts, ka viens no piemēriem, kas arī Latvijā nodrošinātu efektīvu darbu un atbalstu bērniem un ģimenēm, ir atbalsta centru izveidošana, līdzīgi kā Dānijā, kur tie ir ļoti rūpīgi izveidoti, lai būtu piemēroti bērniem ar īpašām vajadzībām (ar īpašām vajadzībām saprotot ne tikai invaliditātes sekas).

Sanāksmē darba grupās tika meklēti risinājumi, kā efektīvāk izzināt ģimenes un bērna vajadzības pakalpojumu attīstībai. Pirmā grupa prezentēja, kāda rīcība labāk palīdzētu laikus atpazīt riskus. Lai visas iesaistītās puses, tai skaitā arī sabiedrība, spētu atpazīt riskus, būtu nepieciešams informēt un izglītot. Jāsaprot, kura institūcija ir primārā problēmas risināšanā, to atbildība un kompetences robežas. Primāri ir jāstiprina vecāku loma, ģimenes ārsta kompetence, kā arī izglītības iestādes atbildība.

Otra grupa strādāja pie jautājuma, kāds atbalsts būtu nepieciešams, lai ģimene varētu veiksmīgi funkcionēt un nodrošināt savas vajadzības. Šobrīd nepieciešami proaktīvi pakalpojumi. Svarīga ir sabiedrības attieksmes veidošana – redzēt, dzirdēt, pamanīt. Pārresoru koordinācijas plāna “Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai” realizācijai vajadzīgs finansējums un pakalpojumu grozs – veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā aizsardzībā. Jādefinē sociālo dienestu un citu institūciju profesionālās robežas.

Savukārt trešā darba grupa diskutēja, kāda rīcība, atbalsts un pakalpojumi vajadzīgi, kad ģimene “izkrīt” cauri visām sistēmām. Tika iezīmēts plašs dažādu sfēru pakalpojumu un nepieciešamo risinājumu loks: nodrošināt atbalsta dzīvokli; pirmsskolas izglītības iestādes atbalsta personāla aktīva iesaiste; sociālais darbinieks; Montesori speciālisti; atkarību speciālisti; likumā konkrēti definēti pakalpojumi, kā arī valsts līmenī preventīvais darbs no visiem aspektiem ar jaunajām ģimenēm un skaidrs kompetenču sadalījums. Darba grupu galvenās atziņas: vajadzīga spēcīgāka ministriju savstarpējā sadarbība, pakalpojumu grozs ar izstrādātu mehānismu valsts līdzdalībai, sociālā darba specializācija un specifisku pakalpojumu attīstība, noteikts pašvaldības budžeta procentuālais apjoms sociālajai sfērai.

Noslēgumā LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte ziņoja par Labklājības ministrijas (LM) piedāvāto bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nākotnes modeli. Līdz šim LM ir bijušas četras darba diskusijas par topošo modeli. Sanāksmē izskanēja, ka darba grupas sastāvs jāpaplašina, iekļaujot plašāku sociālo dienestu pārstāvniecību.

Pateicamies Salaspils novada pašvaldībai par atbalstu LPS Sociālo un veselības jautājumu sadarbības tīkla sanāksmes organizēšanā!