Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 20:57
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Darbīgu Latvijas 101. gadu ar ierastajām ikmēneša Valdes un komiteju sēdēm, pašvaldību sadarbības tīklu un apvienību sanāksmēm, ikgadējo kongresu un sarunām ar ministrijām, padomnieku dalību Saeimas, Ministru kabineta, ministriju un citu organizāciju un iestāžu sēdēs un darba grupās, atzinumu gatavošanu par likumdošanas aktiem, semināru, konferenču un videotiešraižu organizēšanu, dalību dažādos projektos, Eiropas Savienības Reģionu komitejā Briselē, Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā Strasbūrā un citur, kā arī uzņemot pašmāju un ārzemju viesus un dodoties pieredzes apmaiņas braucienos uz dažādām valstīm, aizvadījusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kam aiz muguras jau 28 darba gadi un gada nogalē pārkāpts slieksnis uz darbības 29. gadu.
Aizvadītais 2019. gads LPS dzīvē bijis piepildīts gan ar ikdienas darbiem, gan īpašiem pasākumiem.
* GADA PASĀKUMS LPS dzīvē – Latvijas Pašvaldību savienības 30. kongress – norisinājās 17. maijā Rīgā, un tajā tika pieņemtas piecas rezolūcijas: “Par pašvaldību finanšu stabilitāti”, “Rezolūcija izglītības jomā”, “Par reģionālo attīstību kā NAP2027 mērķi”, “Par administratīvi teritoriālo reformu” un “Par iespēju rīkoties iedzīvotāju labā”.
* GADA DOMES SĒDE – 6. novembrī Rīgas pilī Latvijas pašvaldību vadītāji tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, un LPS Dome nolēma lūgt Saeimu neatbalstīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu un nodot to atpakaļ Ministru kabinetam.
2019. gadā notikušas pavisam četras LPS Domes sēdes. 5. martā Domes sēdē tika diskutēts par LPS un Ministru kabineta (MK) 2019. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, un tajā piedalījās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs. 16. septembrī LPS Domes ārkārtas sēdē tika apspriesta administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaita, un domnieki pieprasīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces atkāpšanos. 7. oktobrī Domes sēdē kopā ar Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un satiksmes ministru Tāli Linkaitu tika apspriests MK un LPS 2020. gada vienošanās un domstarpību protokols. Pērn ceturtā LPS Domes sēde notika 6. novembrī.
* GADA VALDES SĒDE – 3. septembrī Jaunpilī: pērn vienīgajā izbraukuma sēdē LPS Valdes locekļi apsprieda tābrīža svarīgākos jautājumus un iepazinās ar Jaunpils novadu, kultūras, izglītības un sporta dzīvi, pieredzi dažādu projektu realizēšanā un nevalstiskajām organizācijām, kuru Jaunpils novadā ir daudz – 34.
Pavisam 2019. gadā notikušas 14 LPS Valdes sēdes: 8. un 15. janvārī, 21. un 26. februārī, 5. martā, 10. un 30. aprīlī, 16. maijā, 5. jūnijā, 13. augustā, 3. septembrī, 7. oktobrī, 6. novembrī un 3. decembrī.
* GADA SARUNA – Novadu diena 12. aprīlī Gulbenē, kur tika apspriesti ATR kritēriji un pašvaldību funkcijas un ar ziņojumiem uzstājās Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību daļas Ekonomikas nodaļas vadošais pētnieks Dr. oec. Andris Miglavs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Dr. oec. Latvijas Universitātes asociētais profesors LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis un Mālpils novada domes deputāts Eiropas Reģionu komitejas Latvijas delegācijas loceklis Aleksandrs Lielmežs. Paneļdiskusijā, ko vadīja Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs Gints Kukainis, piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Saeimas deputāts Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis, Saeimas deputāte Inese Ikstena, ministrs Juris Pūce, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore, Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs Lielmežs un pētnieks Andris Miglavs.
* GADA NOTIKUMS – starptautisko ekspertu vizīte Latvijā par demokrātijas principu ievērošanu ATR gaitā.
4. decembrī LPS vadība, padomnieki, Latvijas delegācija Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas eksperti tikās ar EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem, kuri Latvijā bija ieradušies ārkārtas faktu noskaidrošanas vizītē, lai izvērtētu Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpumus ATR procesā. Eksperti izvērtēs apkopotos faktus un iesniegtos dokumentus, un martā EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress lems par situāciju Latvijā un sniegs rekomendācijas.
* GADA PROJEKTS – “Parku, dendroloģisko stādījumu un aleju gudra apsaimniekošana”.
Lai izglītotu pašvaldību politiķus un speciālistus par sociālo, ekonomisko, dabas un kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu, koku novērtēšanu un nepieciešamo darbību plānošanu parkos, dendroloģiskajos stādījumos un alejās, aizvadītajā gadā LPS īstenoja projektu “Parku, dendroloģisko stādījumu un aleju gudra apsaimniekošana”. Projekta gaitā noorganizēti pieci reģionālie semināri: 20. jūnijā Saulkrastos par meža parku veidošanu un apsaimniekošanu, 4. septembrī Daugavpils novada Sventē un 18. septembrī Aizputes novada Lažas pagasta Apriķu muižā par senajiem parkiem, 13. septembrī Strenču novada Sedā par alejām un 16. oktobrī Priekuļos par jaunu parku veidošanu, kā arī viens seminārs Rīgā – secinājumu apkopošanai un priekšlikumu sagatavošanai turpmāk veicamajām darbībām. Katrā reģionālajā seminārā notika teorētiskās apmācības un praktiskie darbi dabā. Kopā semināros piedalījušies 307 dalībnieki.
* GADA PARTNERĪBA – projekts “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana”.
Nacionālās nozīmes projektu “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu īstenošana”, kas realizēts ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu, vadīja LPS kā projekta vadošais partneris ciešā sadarbībā ar projekta faktiskajiem īstenotājiem – Carnikavas, Grobiņas, Limbažu, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Rojas, Rucavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Ventspils novada domi, Jūrmalas un Liepājas domi, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju, Ventspils pilsētas pašvaldības iestādi “Komunālā pārvalde” un Engures un Lapmežciema pagastu pārvaldi. Projekta otrās sezonas darbības tika vērstas divos virzienos – pludmales joslas sakopšana un infrastruktūras izveide. Sakopjot pludmali 267 km garumā, savākti vairāk nekā 500 m³ atkritumu, beigtie dzīvnieki, regulāri koptas 18 tualetes, kā arī izpļautas niedres un irdinātas pludmales. Lai atpūtnieki būtu labāk informēti un vieglāk orientētos vidē, projekta gaitā tika uzstādītas 73 informatīvās zīmes. Visā piekrastes garumā atjaunots, uzlabots un papildināts pludmales labiekārtojums – izvietotas 17 atkritumu urnas, atjaunotas vai no jauna uzstādītas trīs tualetes, tajā skaitā viena cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzstādītas desmit pārģērbšanās kabīnes, kāju skalojamā duša, seši soli, viens galds un divas ugunskura vietas, kā arī videonovērošanas kamera un elektronisks informatīvais displejs. Peldvietas drošībai Mērsragā uzstādītas arī sešas bojas. Nodrošinot labāku pludmales pieejamību, mazinot antropogēno slodzi, izbūvētas 12 m kāpnes un uzstādītas laipas 603 m garumā.
* GADA DĀVANA – pašvaldību veidots rododendru dārzs Mežaparka estrādes teritorijā.
Mežaparka Lielās estrādes teritorijā tapis unikāls dažādu šķirņu rododendru dārzs, ko izveidojusi LPS, Rīgas dome un SIA “Rīgas meži” sadarbībā ar visām Latvijas pašvaldībām. Kopā ar Latvijas pilsētu un novadu vadītājiem rododendrus iestādīja arī vispārējo dziesmu un deju svētku un skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru pārstāvji no Latvijas Nacionālā kultūras centra un Valsts izglītības satura centra. Pašvaldības katra savu rododendru iestādīja atbilstoši novada vai pilsētas atrašanās vietai kultūrvēsturiskajos novados – Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā.
* GADA PĒTĪJUMS – zinātnieku piedāvājums teritoriju attīstības pārvaldības reformai.
Latvijas zinātnieki Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis izstrādājuši alternatīvu piedāvājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrības apspriešanai nodotajai administratīvi teritoriālajai reformai. Jaunais piedāvājums paredz kompleksu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, tajā skaitā ieteikts izveidot apriņķus ar nodalītām autonomajām funkcijām un mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu. Zinātnieki aicina Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kas sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām – pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas. Pēc priekšlikuma autoru domām, piedāvātais risinājums nav ideāls, tomēr tas ir pamats Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reformas infrastruktūras adaptācijai un mobilitātes attīstībai, izglītības, veselības aprūpes, sporta un kultūras būvju tīkla pilnveidošanai, biznesa attīstības veicināšanai Latvijas teritorijā, kā arī multicentriskai vai pat policentriskai attīstībai.
* GADA DIGITĀLAIS PROJEKTS – interaktīva remontējamo autoceļu karte.
19. jūnijā LPS un biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) rīkoja preses konferenci par valsts autoceļu stāvokli un pašvaldību aptaujas rezultātā tapušo interaktīvo karti, kas parāda viskritiskākos ceļu posmus Latvijā. Preses konferencē piedalījās LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, LCB Valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš un interaktīvās kartes veidotājs LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks. Interaktīvā karte izveidota, pamatojoties uz LPS un LCB apkopotajiem 77 pašvaldību datiem par viskritiskākajiem ceļu posmiem. Kartē iezīmēti un aprakstīti tie valsts reģionālie un vietējie autoceļi un ceļu posmi, kam neatliekami nepieciešams remonts, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta iespēja nokļūt centrā – uz darbu, skolu, bērnudārzu, pie ārsta, uz kultūras un sporta pasākumiem, uz savu pašvaldību –, kā arī uzņēmējiem būtu garantēti normāli darba apstākļi. Lai iedzīvotāji varētu raiti un bez problēmām nokļūt novadu centros, neatliekami jāremontē vismaz 1043 kilometri valsts reģionālo ceļu 111 posmos uz 70 ceļiem, kā arī 1125 kilometri valsts pārziņā esošo vietējo ceļu (148 posmi uz 140 ceļiem). LPS un LCB sagatavojuši Ministru prezidentam, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministram vēstuli, aicinot nekavējoties ķerties pie konkrēta plāna izstrādes ceļu infrastruktūras sakārtošanai.
* GADA VIDEOTIEŠRAIDE – videokonference par skaidras naudas darījumu reģistrēšanas funkcionalitāti.
2019. gadā Pašvaldību savienībā notikušas 70 videotiešraides, no tām 31 LPS komitejas sēde. Vidējais pieslēgumu skaits – 57.
Visvairāk skatīta (258 pieslēgumi) bijusi videokonference 22. janvārī par skaidras naudas darījumu reģistrēšanas funkcionalitāti.
Pārējās 5 visvairāk skatītās tiešraides:
– videokonference 29. augustā par Valsts izglītības informācijas sistēmas funkcionalitātes uzlabojumiem (193 pieslēgumi);
– videokonference 15. februārī par e-paraksta izmantošanu (170 pieslēgumi);
– Centrālās vēlēšanu komisijas seminārs 8. februārī “Jaunumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē” (158 pieslēgumi);
– tiešraide 12. martā par oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas praktiskajām problēmām (142 pieslēgumi).
Videokonferenču ieraksti pieejami LPS interneta vietnē www.lps.lv, sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs”.
* GADA POPULĀRĀKAIS IERAKSTS LPS FACEBOOK PROFILĀ – 1. aprīļa joku karte par ATR.
2019. gada LPS populārākais posts ir 1. aprīļa joku ziņa par ATR. Uz to šajā dienā uzklikšķinājuši 1010 cilvēki, dalījušies 34 lietotāji, un saitei, kas aizved uz LPS mājaslapu, uzklikšķinājuši 632 cilvēki. Kopumā šis ieraksts sasniedzis 5608 cilvēkus, kā arī saņemti smaidiņi, laiki un 25 komentāri, turklāt neviens nav bijis negatīvs. Kopā saņemtas 182 reakcijas (smaidiņi, komentāri utt.).
* GADA NOVITĀTE – pirmā tiešraide LPS Facebook profilā.
Jau vairākus gadus LPS savā interneta vietnē nodrošina videotiešraides par visdažādākajiem jautājumiem, bet 22. februārī pirmo reizi notika videotiešraide LPS Facebook lapā. Uzņēmuma “KPMG Latvia” pārstāvis Kaspars Iesalnieks un LPS padomnieks interneta tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis noskaidroja 15 pašvaldības, kuru vietnēm projektā “Cik kiberdrošas ir Latvijas pašvaldības?” veiks bezmaksas kiberdrošības pārbaudi, ko sadarbībā ar LPS piedāvā kiberdrošības speciālisti no finanšu audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Latvia”. Kiberdrošības pārbaudei pašvaldības tika izvēlētas pēc nejaušības principa – izlozes veidā.
* DAŽI SKAITĻI
– 2019. gadā LPS sagatavojusi 466 atzinumus par Valsts sekretāru sanāksmēs izsludinātajiem normatīvo aktu projektiem.
– LPS darbojas piecas komitejas un četras apakškomitejas.
2019. gadā notikušas sešas LPS Finanšu un ekonomikas komitejas sēdes – 29. janvārī, 26. martā, 23. aprīlī, 20. augustā, 22. oktobrī un 26. novembrī.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdes pērn bijušas deviņas – 9. janvārī, 6. februārī, 6. martā, 3. un 24. aprīlī, 3. jūlijā, 4. septembrī, 2. oktobrī un 5. novembrī.
Izglītības un kultūras komitejas sēdes pagājušajā gadā bijušas sešas – 21. februārī, 21. martā, 25. aprīlī, 20. jūnijā, 22. augustā un 24. oktobrī.
Tautsaimniecības komitejas sēdes 2019. gadā sasauktas septiņas reizes – 23. janvārī, 20. martā, 29. maijā, 21. augustā, 1. oktobrī (kopā ar uzņēmējdarbības tīkla sanāksmi), 28. novembrī, kas notika izbraukumā Salaspilī, un 18. decembrī.
2019. gadā notikušas četras Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes – 9. janvārī, 6. februārī, 3. aprīlī un 4. septembrī.
Būvniecības apakškomitejas sēdes pērn notikušas divreiz – 22. janvārī un 8. jūlijā.
Arī Sporta apakškomitejas sēdes sasauktas divas reizes – 12. jūnijā un 2. decembrī.
Dzīvokļu apakškomitejas sēde pērn notikusi vienreiz – 24. aprīlī.
Informācijas tehnoloģiju apakškomitejas sēde pagājušogad sasaukta vienu reizi – 13. jūnijā.
– Pašvaldību savienībā jau vairākus gadus darbojas pašvaldību sadarbības tīkli.
Pašvaldību vides aizsardzības sadarbības tīkla sanāksme notika 9. maijā Ādažos.
18. jūnijā Aizupes pamatskolā Jelgavas novada Līvbērzes pagasta Tušķos norisinājās pašvaldības vides aizsardzības sadarbības tīkla un reģionālās attīstības un sadarbības tīkla seminārs par kūdras ieguves ietekmētu teritoriju apsaimniekošanu.
Veselības un sociālo jautājumu tīkla sanāksme-seminārs “Sociālā darba specializācija pašvaldības sociālajā dienestā” norisinājās 2. oktobrī Tukuma novada Tumē, un to organizēja Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība sadarbībā ar LPS, Labklājības ministriju un Tukuma novada p/a “Tukuma novada sociālais dienests”. Savukārt 13. decembrī Veselības un sociālo jautājumu sadarbības tīkla sanāksme par sociālā darba praksi bērnu tiesību aizsardzības jomā notika Salaspilī.
28. un 29. novembrī Jūrmalā norisinājās LPS organizētā apvienotā Izglītības jautājumu tīkla un LPS Izglītības un kultūras komitejas sanāksme.
16. decembrī Jelgavā notika Mājokļu politikas jautājumu sadarbības tīkla sanāksme par problēmām un risinājumiem mājokļu pieejamībā.
18. decembrī Ķekavā norisinājās Reģionālās attīstības un sadarbības tīkla seminārs par labo praksi un nākotnes iecerēm iedzīvotāju līdzdalības veicināšanā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021