Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 21:22
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Neizvēršot plašāku diskusiju, bet uzsverot, ka LPS argumenti ir leģitīmi, valdība konceptuāli ir atbalstījusi VARAM izstrādātos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Izmaiņas nosaka iespējamo pašvaldības deputātu skaitu pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Turpmāk norisināsies diskusija un lēmuma pieņemšana Saeimā.
Būtiskākās izmaiņas paredz samazināt deputātu skaitu par 54% jeb no pašreizējiem 1614 uz 750 deputātiem. Tāpat grozījumi likumprojektā plāno pašvaldību vēlēšanās izslēgt iespēju sarakstus izvirzīt vēlētāju apvienībām.
Šādi grozījumi izskatās pēc matemātiskas darbības, nerēķinoties ar to, ka liela daļa iedzīvotāju zaudēs savu interešu pārstāvniecību un iespēju kvalitatīvi pārstāvēt savu viedokli lēmumu pieņemšanā. Lai nodrošinātu piederības sajūtu novada pilsētu un novada pagastu iedzīvotājiem, deputātu skaitu tik krasi samazināt nedrīkst. Saglabājot piederības sajūtu, sociāli ekonomiskais efekts būs daudz lielāks.
Tomēr likumprojekta autori neatbild uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem vai formulas noteikts ievēlējamo deputātu skaits un kā tas veicinās VARAM norādītā mērķa sasniegšanu, proti, panākt efektīvas pašvaldības domes darbības nodrošināšanu.
Paralēli tam, vērtējot plānotās izmaiņas likumā, ir jāņem vērā līdzdalības demokrātijas attīstība, kas ir svarīgs faktors, likumprojektu skatot ATR kontekstā. Būtiskākais ir nodrošināt reformas norisi tā, lai netiktu vājināta katra iedzīvotāja vajadzību pārstāvība neatkarīgi no tā, vai vēlētājs dzīvo pilsētā vai laukos.
Pieredze liecina, ka vairumā pasaules valstu tiek veicināta iedzīvotāju plašāka iesaistīšana pārvaldībā, ņemot vērā viņu viedokli. Pretēja situācija veidojas VARAM izstrādātā likumprojekta kontekstā, kas vairs neparedz pašvaldību vēlēšanās iespēju sarakstus izvirzīt vēlētāju apvienībām. Tieši vēlētāju apvienības tuvina vietējos politiķus iedzīvotājiem, par ko liecina vēlēšanu rezultāti. Daudz labāks risinājums būtu ļaut vēlētāju apvienībām piedalīties visu mērogu pašvaldībās.
Turklāt nav veikta analīze, kā varēs nodrošināt novada pārvaldes vienību – novada pagastu un novada pilsētu – pārstāvniecību. Ja jaunizveidoto nomaļu iedzīvotāji nejutīs, ka viņu rūpes interesē domes deputātus, tas vēl vairāk paātrinās emigrāciju no šīm nomalēm. Nekādas pārstāvniecības garantijas likumprojektā nav paredzētas.
Šobrīd redzams, ka plānotais deputātu skaits nav samērīgs – pēc dažādām aprēķinu formulām, kā nosaka optimālo deputātu skaitu, piemēram, tā dēvētā kubsaknes likuma. Pēc šā likuma optimāls deputātu skaits ir iedzīvotāju skaita kubsakne. Ja atbilstoši kubsaknes likumam skatām risinājumus Latvijai, tad iespējami divi varianti – saglabājot likumprojektā piedāvāto pakāpienu sistēmu vai ieviešot kubsaknes likumu bez pakāpieniem. Ieviešot, piemēram, kubsaknes likumu bez pakāpieniem, kopējais pašvaldību deputātu skaits būtu 1286.
Piedāvātais deputātu skaits nav samērīgs arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un Skandināvijas valstīm. Šobrīd Latvijā ir līdzīgs deputātu skaits kā Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Igaunijā pēc 2017. gada reformas šobrīd ir 79 pašvaldības un 1729 deputāti. Savukārt Lietuvā ir vairāk nekā 1500 deputātu.
Tāpat Lietuvā un Igaunijā tiesības startēt pašvaldību vēlēšanās ir arī vēlētāju apvienībām, pretēji Latvijā plānotajām izmaiņām – vispār norobežoties no vēlētāju apvienībām.
Pašvaldības nodarbojas tieši ar vietējo problēmu risināšanu, un ciešā saikne ar vēlētājiem ir vitāli nepieciešama. Būtiski, kā, ņemot vērā plānoto ATR ietvaru, kvalitatīvāk realizēt pašvaldības funkcijas visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā nodrošināt ilgtspējīgu pašvaldības vadību, attīstību un efektīvu lēmumu pieņemšanu par visu administratīvo teritoriju kopumā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021