Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 03:17
Vārda dienas: Gundega, Terēze
18. februārī Pašvaldību savienībā notika diskusija par Ekonomikas ministrijas (EM) plānotajiem grozījumiem reģionālo biznesa inkubatoru programmā un attīstību reģionos pēc 2023. gada, un uz to LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane bija aicinājusi EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktoru Kristapu Somu.
Šī bija saruna par reģionālo biznesa inkubatoru lomu administratīvajās teritorijās un EM precizēto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 3. maija noteikumos nr. 279 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs” 3.1.1.6. pasākuma “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” īstenošanas noteikumi””.
LPS, izvērtējot Ekonomikas ministrijas ieceri no reģionālo biznesa inkubatoru programmas četrus miljonus novirzīt starptautiskās konkurētspējas veicināšanai un atbalstot pašvaldību viedokli par reģionālo biznesa inkubatoru lomu vietējā ekonomikā, nav saskaņojusi virzītos grozījumus Ministru kabineta noteikumos un lūdz EM nesamazināt finansējumu reģionālo biznesa inkubatoru programmai, kā arī atvērt biznesa inkubatoru Cēsīs un filiāles Saldū un Gulbenē.
EM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 279 paredz no programmas “Biznesa inkubatori” pārdalīt finansējumu uz programmu “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, lai nodrošinātu ekonomisko pārstāvniecību darbību, atbalstītu dalību LIAA organizētajos nacionālajos stendos, uzņēmumu sertifikāciju, kā arī ieviestu jaunu atbalsta mehānismu.
LPS atbalsta programmas “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” stiprināšanu, bet uzskata, ka to nedrīkst darīt uz reģionālo biznesa inkubatoru rēķina. Ievērojot, ka 3.1.1.6. pasākuma rādītāji 2023. gadam jau ir sasniegti 2020. gadā, biznesa inkubatoru programmas rezerves finansējumu iecerēts novirzīt starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai. LPS uzsver, ka 1,9 milj. eiro, kas ir tieši reģionu inkubatoru programmas finansējums, nedrīkst samazināt. Reģionu izaugsmei un darbvietu radīšanai pilsētās un novados ļoti svarīgi ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) – ne velti atbalsta sniegšana šādiem uzņēmumiem gadu gaitā kļuvusi par aizvien svarīgāku politisko prioritāti. Biznesa inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu uzņēmumu izveidi un sekmīgu tālāko attīstību. Tāpēc LPS nepiekrīt Ekonomikas ministrijas plānam pārskatīt biznesa inkubatoru tīklu un 3.1.1.6. pasākuma kopējā finansējuma samazinājumam par 1,9 miljoniem eiro, jo šie 1,9 miljoni ir iezīmēti reģionālo biznesa inkubatoru programmai.
LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane uzsver: “2014. gada Eiropas Savienības sākotnējā novērtējumā biznesa inkubatoru pakalpojumu pieejamība Latvijā paredzēta un pamatota katrā nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrā, turpretī jaunie grozījumi paredz atņemt daļu finansējuma programmai un nozīmē, ka netiek vērtēts, kā stiprināt inkubatorus un kā uzlabot reģionālo pārklājumu, tādēļ nevaram tam piekrist, un LPS iebilduma pamatojums izriet no vairākiem svarīgiem reģionālās ekonomikas attīstības pamatnosacījumiem.”
LPS uzskata, ka ir jāpaplašina reģionālo biznesa inkubatoru tīkls un jāizveido filiāles Saldus un Gulbenes novadā, kur pašvaldības veikušas nozīmīgu ieguldījumu biznesa telpu izveidē un ir liela jauno uzņēmēju aktivitāte. Savukārt Cēsu biznesa inkubatora filiāle būtu jāpārveido par pilnvērtīgu inkubatoru, jo kā filiāle tā nespēj nodrošināt pilnu inkubācijas procesu savas teritorijas uzņēmējiem. LPS arī aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Pašvaldību savienību un pašvaldībām izvērtēt inkubatoru sniegtos pakalpojumus, lai inkubācijas procesu varētu individuāli pielāgot uzņēmēju īpašajām vajadzībām un salāgot atbalsta pasākumus un intensitāti.
LPS ierosina vairākas izmaiņas. Pirmkārt, pirmsinkubācijas procesā – paredzēt nelielu finansējumu pirmatnēja prototipa izstrādei pirmsinkubācijas klientiem ar tādu pašu līdzfinansējumu un 50% intensitāti (summa varētu būt 700 eiro); atbalsts pirmajam prototipam bez pilnas funkcionalitātes, kas stimulētu pirmsinkubācijas klientus pabeigt pilnu biznesa modeļa izveides ciklu un labāk sagatavoties pārejai uz inkubācijas programmu. Otrkārt, inkubācijas procesā – izvērtēt granta apjoma palielinājumu pakalpojumiem līdz 15 000 eiro; iekārtu grantam palielināt apjomu vismaz līdz 20 000 eiro (šobrīd iekārtu grants ir 5000 eiro). Papildus jauns priekšlikums, kas ir svarīgs uzņēmējiem, – paredzēt atbalstu apgrozāmo līdzekļu līdzfinansēšanai, piemēram, speciālistu algošanai. Vairumā gadījumu uzņēmuma attīstības sākumstadijā produktu vai pakalpojumu attīsta pats idejas autors vai neliela komanda (īpaši IT projektos), un tas nozīmē, ka ir nepieciešams finansējums, lai apmaksātu viņu darbu. Šobrīd programma neparedz līdzfinansēt apgrozāmos līdzekļus.
Diskusijā savu skatījumu par reģionālajiem biznesa inkubatoriem sniedza arī Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un Attīstības nodaļas vadītāja Ginta Andersone un Gulbenes novada pašvaldības vadītājs Normunds Audzišs. Viņu prezentācijas pieejamas šeit.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021