Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 03:38
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
3. martā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) Valdes sēde, kurā piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte, DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs un VARAM Telpiskās plānošanas departamenta Telpiskās plānošanas politikas nodaļas vadītāja Kristīne Kedo. Sēdē tika pārrunāti ar Baltijas jūras piekrastes kvalitatīvu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī ar īpaši aizsargājamu dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanas uzlabošanu saistīti jautājumi.
Aktuālākā problēma Baltijas jūras piekrastes apsaimniekošanā ir finansējums un atbildības sadalījums. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 15. pantu vietējā pašvaldība ir valdītājs tās administratīvajā teritorijā esošajai jūras piekrastes sauszemes daļai, kuras valdītājs nav par vides aizsardzību atbildīgā ministrija vai cita ministrija un kura nav privātpersonu īpašumā. Atbilstoši tam garākā jūras piekrastes sauszemes daļa – pludmales – ir pašvaldību valdījumā, savukārt pludmales nacionālo parku dabas lieguma zonās un dabas liegumu teritorijās atrodas VARAM valdījumā DAP turējumā.
2015. gadā, kad stājās spēkā Zemes pārvaldības likums, pašvaldībām un DAP radās jauna funkcija – pludmaļu apsaimniekošana –, taču līdzekļi, kaut likuma anotācijā tie bija paredzēti, šīs funkcijas īstenošanai netika piešķirti ne pašvaldībām, ne DAP. Līdz ar to pludmales kopšana un labiekārtošana atsevišķās vietās ir atšķirīga, atkarībā no apsaimniekotāja rocības.
Pašvaldības apsaimnieko piekrasti ar pašu spēkiem par saviem līdzekļiem, tikai trešo gadu iespējams saņemt Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu piekrastes apsaimniekošanai nacionālas nozīmes projektā “Piekrastes apsaimniekošanas praktisko pasākumu realizēšana”. Taču, kā atzīmēja LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa: “Nav pieņemami, ka piekrastes apsaimniekošana tiek organizēta tikai par projekta naudu, šādam regulāram darbam finansējums būtu jāparedz valsts budžetā.”
Būtiski ir arī tas, ka projekta naudu pludmales apsaimniekošanai pašvaldības iegulda ne tikai savā valdījumā, bet arī DAP pārvaldītajās teritorijās, kaut gan DAP šīs pludmales vajadzētu apsaimniekot pašai. DAP ģenerāldirektors norādīja, ka savas teritorijas DAP sakopj divreiz gadā, jo pārvaldes resursi esot ierobežoti. Labākai kārtības uzturēšanai pludmalēs DAP vadītājs risinājumu saredz sadarbībā un līgumu slēgšanā starp pašvaldībām un Dabas aizsardzības pārvaldi. Tomēr pašvaldību ieskatā DAP tās pārvaldībā esošās teritorijas jāapsaimnieko pašai.
LPS padomniece attīstības un plānošanas jautājumos Gunta Lukstiņa uzsvēra, ka piekraste kļūst aizvien starptautiskāka, tur atpūšas un gājienos gar jūru dodas gan vietējie cilvēki, gan ārzemju tūristi, turklāt viņiem ir vienalga, kurš viņa izvēlēto piekrasti apsaimnieko, – visur vēlamies redzēt kārtību. Ministrijas pārstāve Kristīne Kedo informēja, ka VARAM pasūtījusi pētījumu vienam no tūrisma jomas atzītākajiem pētniekiem Andrim Kleperam un šis pētījums apliecina tūristu skaita pieaugumu pēdējos gados visā piekrastē.
LPPA Valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dadzis atzīmēja, ka LPS jau divus gadus ikgadējās sarunās ar VARAM izvirza jautājumu par piekrastes apsaimniekošanu, lai panāktu skaidrību par pašvaldību un DAP kompetenci un finansiālo atbalstu. Pagājušā gada sarunās tika panākta vienošanās izveidot darba grupu, taču VARAM vienpersoniski uzskata, ka tā nav nepieciešama, un ministrijas vēstulē Pašvaldību savienībai tiek skaidrots, ka atbilstoši Civillikumam katram īpašniekam ir jārūpējas par tam valdījumā nodoto, tātad valstij DAP personā jārūpējas par apsaimniekošanu savās pludmalēs.
Piekrastes pašvaldību apvienības Valde un DAP vadība vienojās, ka šis jautājums nav atrisināts un tas atkārtoti jārisina. Šo jautājumu LPS vēlreiz aktualizēs šāgada sarunās ar VARAM.
Vēl apvienības Valdes un DAP vadības sarunās tika skarta ĪADT apsaimniekošana, skatīja Pāvilostas Pelēkās kāpas piemēru, pārrunāja krasta kāpas aizsargjoslas noteikšanu, ietverot īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī jautājumus par biotopu ekspertu atzinumu termiņiem, pašvaldību piekrastes apsaimniekošanas plānus, tradicionālās saimnieciskās darbības saglabāšanas un attīstības iespējas piekrastē u. c.
Sēdes nobeigumā K. Kedo informēja par ministrijas plānoto SAM 5.5.1. ieviešanas konferenci oktobrī ar vietu apskati Kurzemes piekrastē, Liepājā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021