Pašvaldības domes darbs ārkārtas situācijas laikā

Uz kāda pamata pašvaldība var organizēt attālinātas domes sēdes sasaukšanu? Vai to var izdarīt ar domes priekšsēdētāja lēmumu? Ko darīt, ja pašvaldības nolikumā šāds risinājums nav paredzēts, bet situācija tomēr pieprasa attālinātu lēmuma pieņemšanu?

Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, jāiepazīstas ar Administratīvā procesa likuma regulējumu. Likuma 17. pants nosaka, ka iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes:

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.

Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības.

Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt gan pie rezultāta, kas atbilst tiesību sistēmai, gan pie rezultāta, kas ir pretrunā ar kādu tiesību normu, lieto to interpretācijas metodi, kuras rezultāts konkrētajā gadījumā atbilst tiesību sistēmai.

Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

Likuma “Par pašvaldībām” 26. panta otrā daļa un 56. panta pirmā daļa pieļauj gan domes, gan komiteju sēdes organizēt attālināti. Likuma “Par pašvaldībām” 26. panta otrās daļas normas, ka domes sēdes ir atklātas, ja likumos nav noteikts citādi, un 56. panta pirmās daļas normas, ka komiteju sēdes ir atklātas, jēga ir tajā, ka sabiedrībai ir iespējas iepazīties ar lēmumu pieņemšanas procedūru, dzirdēt debates. Ne šī, ne arī cita likuma regulējums neparedz klausītājiem piedalīties debatēs. Savu viedokli pēc uzaicinājuma var paust tikai personas, kas administratīvajā procesā kā dalībnieki tiek lūgtas sniegt viedokli.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinets ar 12.03.2020. rīkojumu nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir izsludinājis visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim, lai ierobežotu Covid–19 izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir jāierobežo iespējamā saslimšana ar vīrusu. Iespējams, pašvaldību nolikumi neparedz iespēju domes sēdes īstenot attālinātā formā, tomēr, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo situāciju, kā arī to, ka normu jēga par sēžu atklātumu ir sabiedrības informēšana, šo mērķi ir iespējams sasniegt citiem, cilvēku veselību šajā situācijā mazāk apdraudošiem līdzekļiem – videotiešraidēm vai videoieraksta publicēšanu vēlāk; uzskatām, ka pašvaldība rīkojas atbilstoši situācijai un tā nodrošinās galveno mērķi – cilvēku informēšanu par komitejas sēdes norisi un pieņemtajiem lēmumiem.

Jautājumā par domes un komiteju sēžu norisi attālināti, lai arī pašvaldību deputāti varētu piedalīties tajās attālināti (apspriest darba kārtības jautājumus un balsot), pašvaldība var to īstenot, veicot grozījumus pašvaldības nolikumā un nostiprinot šādu iespēju arī juridiski, lai izvairītos no vēlākas iespējas apstrīdēt šādās sēdēs pieņemto lēmumu juridisko spēku. Papildus aicinām ņemt vērā arī tehniskās iespējas nodrošināt attālinātu dalību un balsojumu.

Saistībā ar valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu un likuma “Par pašvaldībām” 27. panta normu, ka domes sēdi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī, vai ir paredzēti kādi ierobežojumi domes sēžu sasaukšanai (izņēmumi no likumā noteiktā), vai arī tiek piedāvāti citi risinājumi likuma ievērošanai?

Šobrīd šis jautājums ir atstāts pašvaldības domes izlemšanā un likumos netiek plānots noteikt ierobežojumus domes sēžu sasaukšanai. Ministru kabinets ar 12.03.2020. rīkojumu nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir izsludinājis visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim. Tādējādi dome, izvērtējot situāciju, lemj par to, kādā formā noturēt kārtējo domes sēdi. Gadījumā, ja dome lemj par domes un komitejas sēžu attālinātu norisi, lai arī pašvaldību deputāti varētu piedalīties tajās attālināti (apspriest darba kārtības jautājumus un balsot), vispirms jāveic grozījumi pašvaldības nolikumā un šāda iespēja jānostiprina arī juridiski, ņemot vērā arī tehniskās iespējas nodrošināt attālinātu dalību un balsojumu (piemēram, videokonferencei izmantojot Skype, Microsoft Team u.c., kā arī lietvedības programmu piedāvātos moduļus, piemēram, Vienotās pašvaldību sistēmas Sēžu vadības moduli).