Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:19
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
7. aprīlī, turpinot darbu pie Covid-19 izplatības ierobežošanas un ar to saistīto seku novēršanas, Ministru kabinets (MK) pagarinājis ārkārtējās situācijas termiņu un pieņēmis vairākus lēmumus papildus jau spēkā esošajiem, tādā veidā nodrošinot valsts, pašvaldību un citu pakalpojumu sniedzēju darbu un sadarbību krīzes laikā. Lēmums pagarināt ierobežojumu laiku ir pieņemts saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, MK izsludinājis ārkārtējās situācijas pagarinājumu līdz 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma par “Ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku.
Jāpiebilst, ka pagājušonedēļ Ministru kabinets grozījumus MK rīkojumā nr. 103 pieņēma divreiz – 7. un 9. aprīlī. MK rīkojums un grozījumi pieejami šeit (https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu).
Lūk, daži svarīgi jaunumi pašvaldībām.
– Ārkārtējās situācijas laikā ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība atbalstījusi arī izņēmumu par kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamos gadījumos.
– Turpmāk Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju nodrošinās stingru karantīnas pašizolācijas kontroli kontaktpersonām un ar Covid-19 diagnozi apstiprinātajām personām, kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās. Slimību profilakses un kontroles centrs nodos personas datus Veselības inspekcijai, Valsts policijai un pašvaldības policijai vai arī nodrošinās šīm institūcijām piekļuvi personas datiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu kontrolēt epidemiologu prasību izpildi.
– Valsts policijai un pašvaldības policijai piešķirtas tiesības nepieciešamības gadījumā meklēt kontaktpersonas un personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, kā arī tiesības šīs personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā, ja tās neievēros noteiktās prasības.
– Stacionārajām ārstniecības iestādēm un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgās darbības organizēšanai, kā arī attālināto mācību nodrošināšanai.
– Lai nodrošinātu risinājumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo darbību organizēšanai, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, pašvaldību institūcijām un iestādēm atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nepieciešams iegādāties preces un pakalpojumus pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai, pārvietošanai, nodrošināšanai ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, drēbēm, veļu un citiem priekšmetiem un pakalpojumiem.
– Nacionālā veselības dienesta iegādātos individuālos aizsardzības līdzekļus turpmāk varēs nodot pašvaldībām, pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai bez atlīdzības, pirms tam nenoskaidrojot valsts un citu iestāžu vajadzību pēc tiem.
– Rīkojumā arī noteikta kārtība, kādā valsts mantu var nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai. Ja valsts mantu nodod bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam, lēmumu par mantas nodošanu pieņem tās attiecīgās publiskas personas institūcijas vadītājs, kuras valdījumā ir šī manta. Šādos gadījumos publiskas personas kustamo mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu un nepiemēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta sestajā daļā noteikto prasību par rakstveida līguma slēgšanu.
– Bērnu tiesību aizsardzības jomas speciālisti, piemēram, sociālie darbinieki un policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm, varēs plašāk izmantot attālināto mācību iespējas. Parasti šādas mācības notiek klātienē, tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, arī šī mērķa grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko daļu.
– MK rīkojumā noteikts, ka izglītojamajiem ar invaliditāti tiek nodrošināts no valsts budžeta apmaksātā asistenta pakalpojums izglītības un zinātnes ministra noteiktajā apjomā.
– Pašvaldības arī maijā varēs izmantot valsts dotāciju 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām, lai ēdinātu bērnus no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi no šo skolēnu izglītības ieguves formas vai vietas. Iepriekšējā rīkojuma redakcija paredzēja šo funkciju tikai aprīlī. Ja pašvaldībai aprīlī un maijā būs neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam tā ir tiesīga tos izlietot pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 5., 6., 7., 8. un 9. klašu skolēnu ēdināšanai, kuri nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021