Rīga 15°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 10:51
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
NĪN samaksas termiņu pārcelšana
LPS rīkotajā aptaujā uz jautājumu “Vai jūsu pašvaldībā ir pārcelts nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņš?” atbildes bija šādas:
jā – 109 pašvaldības;
nē – 7 pašvaldības.
(Dažas pašvaldības bija norādījušas, ka šis jautājums tiks lemts, kad aptauja jau būs beigusies.)
Lielākā daļa pašvaldību domju ir pieņēmušas lēmumu pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmaksas termiņu. Par maksājumiem netiks aprēķināta nokavējuma nauda.
Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pašvaldības drīkst pārcelt NĪN apmaksas termiņu. Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” paredz, ka pašvaldībām 2020. gadā ir tiesības noteikt citus NĪN samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gadā.
• Tā Krustpils novada pašvaldība pirmo ceturtdaļu no nodokļa gada summas neatcēla un atstāja spēkā prasību pirmā ceturkšņa maksājumu nokārtot līdz 31. martam, bet pārējās trīs ceturtdaļas no nodokļa gada summas pārcēla uz 15. novembri ar tiesībām veikt maksājumus pa daļām pirms šā termiņa.
• Arī Lielvārdes novads pirmā ceturkšņa apmaksas laiku nemainīja, atstājot spēkā 31. martu. Pārējie NĪN samaksas termiņi Lielvārdes novadā ir 15. maijs, 15. augusts un 15. novembris – vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas. Nodokli var nomaksāt arī reizi gadā avansa veidā.
• NĪN samaksas termiņu par savā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem uz šāgada 30. aprīli pārcēlusi Liepājas pilsēta un Rucavas un Kokneses novads.
• Daudzas pašvaldības, piemēram, Rīga un Aglonas, Alsungas, Auces, Baldones, Baltinavas, Bauskas, Cesvaines, Dagdas, Dobeles, Dundagas, Durbes, Ikšķiles, Ķeguma, Ķekavas, Neretas, Nīcas, Ropažu, Salas, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Daugavpils novada, Jēkabpils novada un Jelgavas novada domes, pārcēlušas NĪN samaksas termiņu uz 15. maiju.
• Valkas novadā NĪN apmaksa pārcelta uz 29. maiju.
• Aknīstes, Mārupes, Rundāles, Vaiņodes un Vecumnieku novadā tuvākais nodokļa samaksas termiņš ir 31. maijā.
• Aizkraukles, Krāslavas, Ogres un Ventspils novada iedzīvotājiem jāielāgo, ka pašvaldība nodokļa maksājumus gaidīs līdz 15. jūnijam.
• Madonas, Mērsraga, Riebiņu un Viļānu novadā nodokļa daļa jāsamaksā līdz 30. jūnijam.
• Jelgavas pilsētā un Garkalnes novadā NĪN maksājums pārcelts līdz 1. jūlijam.
• Rēzeknes novadā rēķini par nekustamajiem īpašumiem jāapmaksā līdz 15. jūlijam.
• Aizputes, Amatas, Alūksnes, Carnikavas, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Lubānas, Priekuļu, Smiltenes, Stopiņu un Vecpiebalgas novadā NĪN samaksas termiņš ir 15. augusts.
• Līdz 17. augustam nodoklis jāsamaksā Burtnieku, Cēsu, Grobiņas, Iecavas, Jaunpils, Kandavas, Kārsavas, Līvānu, Ludzas, Ozolnieku, Priekules, Raunas, Saldus, Tukuma un Viesītes novadā.
• Gatavas gaidīt maksājumus par NĪN līdz 15. novembrim ir Valmieras un Babītes, Beverīnas, Krimuldas, Carnikavas, Kuldīgas, Olaines, Priekuļu, Rojas, Rūjienas, Salaspils un Siguldas novada pašvaldības, bet līdz 16. novembrim – Alojas, Ciblas, Gulbenes, Limbažu, Naukšēnu, Preiļu un Talsu novada pašvaldības.
• Vēl ilgāk – līdz 30. novembrim – nodokļa samaksu gaidīs Rugāju novadā.
• 15. decembrī par visu gadu drīkst maksāt Ādažu un Balvu novadā, bet visi NĪN maksāšanas termiņi uz 30. decembri pārcelti Kocēnu novadā.
Vairākas pašvaldības nolēmušas piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Tā Siguldas novadā piemēros NĪN atlaidi 90% apmērā uzņēmumiem, kas nodrošina izmitināšanas pakalpojumu, un 50% apmērā – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Olaines novadā NĪN atvieglojumi paredzēti visām fiziskajām un juridiskajām personām: fiziskajām personām par dzīvojamo māju vai dzīvokli un zemi zem tiem 50% vai 25% apmērā atkarībā no tā, vai uz 1. maiju NĪN maksātājam ir vai nav deklarēta dzīvesvieta šajā objektā, savukārt juridiskajām personām tiks piešķirti atvieglojumi par ēkām un zemi 50% apmērā.
* * *
Nomas maksas atvieglojumi
Atbildot uz aptaujas jautājumu, vai pašvaldībā ir piešķirti atbrīvojumi vai atlaides uzņēmējiem, kas telpas savai saimnieciskajai darbībai nomā no pašvaldības vai tās kapitālsabiedrības, atbildēts šādi:
jā – 79 pašvaldības;
nē – 35 pašvaldības.
Lielākā daļa vietvaru nāk pretī saviem uzņēmējiem, atbrīvojot no pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrības mantas (telpas, zemes, būves vai kustamas mantas) nomas maksas vai piešķirot atlaides, taču tām pašvaldībām, kas vēl tikai grasās izrādīt savu labo gribu, detalizēti jāiepazīstas ar Ministru kabineta noteikumu prasībām.
2. aprīlī Ministru kabinets izdevis noteikumus nr. 180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid–19 izplatību”, kas detalizē kārtību un nosaka kritērijus, kad komersants var pretendēt uz pašvaldības mantas nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu.
Personas, kas nomā pašvaldības mantu, var pretendēt uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu tādā gadījumā, ja tās atbilst vienlaikus četriem MK noteikumos paredzētajiem kritērijiem:
1) komersanta ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo mēnesi ir samazinājušies vismaz par 30%, bet, ja komersants saimniecisko darbību uzsācis 2019. gada martā vai vēlāk, tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī ir samazinājušies vismaz par 30% salīdzinājumā ar vidējo mēneša ieņēmumu apmēru no saimnieciskās darbības laika periodā līdz 2020. gada 29. februārim;
2) komersantam uz iesnieguma iesniegšanas brīdi nav Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro;
3) komersantam uz iesnieguma iesniegšanas brīdi nav uzsākts maksātnespējas process;
4) komersantam pēdējā gada laikā nav bijuši trīs vai vairāk nomas maksas un citu saistīto maksājumu kavējumi vai jebkādas citas būtiskas neizpildītas līgumsaistības pret iznomātāju. Ja pēdējā gada laikā ir bijuši trīs vai vairāk nomas maksas un citu saistīto maksājumu kavējumi, uz 2020. gada 29. februāri ir dzēstas visas parādsaistības pret iznomātāju vai norēķini pilnā apmērā veikti saskaņā ar iznomātāju saskaņoto parādu atmaksas grafiku.
• Lielākā daļa pašvaldību atcēlušas nomas maksu skolu ēdinātājiem (Ikšķiles, Saldus novads u. c.).
• Pļaviņu novadā no nomas maksām atbrīvotas biedrības, kas nomā pašvaldībai piederošas telpas savas darbības nodrošināšanai. Tāpat šajā ārkārtas stāvokļa laikā Mazsalacas novada pašvaldība atbrīvo no telpu nomas maksas uzņēmējus, kuri nomā pašvaldības telpas.
• Smiltenes novada pašvaldība par 90% samazinājusi mantas nomas maksu krīzē skarto nozaru komersantiem, kuri nomā Smiltenes novada pašvaldības vai pašvaldības kapitālsabiedrību mantu (piem., telpas, zemi, būves vai kustamu mantu).
• Carnikavas novadā atbrīvo no Carnikavas novada pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu nomas maksas, ja nomas objekts saimnieciskās darbības veikšanai netiek izmantots, bet nomas maksu par pašvaldības nekustamo īpašumu izmantošanu var samazināt par 90%, kā arī netiek piemēroti kavējuma procenti un līgumsodi samaksas kavējuma gadījumā (izņemot maksu par saņemtajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi u. c.).
• Olaines novadā uzņēmējiem, kuri pārstāv krīzes skartās nozares, telpu noma pašvaldības objektos samazināta līdz 100%. Papildus piešķirtajiem NĪN atvieglojumiem uzņēmējdarbības atbalstam Olaines novada dome ir uzdevusi pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām (AS “Olaines ūdens un siltums” un SIA “Zeiferti”) 2020. gadā samazināt nomas maksu līdz 100% krīzes skarto nozaru komersantiem.
• Ārkārtas situācijas laikā no nomas maksas ir atbrīvoti krīzes skartie komersanti Grobiņas novadā. Samazināta telpu un inventāra nomas maksa krīzes skartajiem uzņēmējiem arī Jelgavā un Ādažu novadā.
• Madonas novadā saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu komersanti – juridiskas personas un saimnieciskās darbības veicēji – ārkārtējās situācijas laikā ir atbrīvoti no maksas par Madonas novada pašvaldības vai tās kapitālsabiedrību telpu nomu.
• Krīzes skarto nozaru komersanti, kas reģistrēti Ogres novadā, var tikt pilnīgi vai daļēji atbrīvoti no pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību noteiktās nomas maksas, kā arī tiem var nepiemērot kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā.
• Ar Valmieras pilsētas domes lēmumu noteikts, ka krīzes skartie uzņēmēji šobrīd atbrīvoti no pašvaldības kustamās un nekustamās mantas nomas maksas vai arī tiem noteikta minimāla nomas maksa.
• Talsu novada pašvaldība, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem, izvērtēs iespēju uzņēmējiem piešķirt pašvaldības īpašuma nomas maksas atlaidi vai to nepiemērot vispār. Šā atbalsta saņemšanas kritērijus noteikusi valsts, bet to atbilstību katram uzņēmējam individuāli izvērtēs pašvaldība.
• Arī Jēkabpils pilsētas pašvaldība meklē iespējas atbalstīt uzņēmējus ārkārtas stāvokļa laikā – nomas maksas atcelšana. Apstiprināti grozījumi, kuri paredz, ka ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā nodeva par tirdzniecību publiskās vietās tiek noteikta ar 90% atlaidi no saistošajos noteikumos noteiktās nodevas apmēra.
• Salaspils novada pašvaldība un pašvaldības kapitālsabiedrības atbrīvos krīzes skarto nozaru komersantus no publiskas personas mantas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas vai lems par nomas maksas samazinājumu un par publiskas personas mantas izmantošanu, kā arī nepiemēros kavējuma procentus un līgumsodus samaksas kavējuma gadījumā, izņemot naudu par patērētajiem pakalpojumiem – elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi un citiem īpašuma uzturēšanas pakalpojumiem. Pašvaldība tuvākajā laikā intensificēs publisko iepirkumu izsludināšanu, “sildot” ekonomiku un dodot iespēju uzņēmējiem iegūt publisko pasūtījumu, pārsvarā būvniecības nozarē.
• Siguldas novada pašvaldība pieņēmusi vairākus atbalsta soļus, lai palīdzētu viesmīlības sektora uzņēmējiem: piemērota NĪN atlaide par ēku, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, 90% apmērā Siguldas novadā esošajiem uzņēmumiem, kas nodrošina izmitināšanas pakalpojumu, kā arī 50% apmērā – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem 2020. gadā; piešķirti atvieglojumi šīm nozarēm saistībā ar komunālajiem maksājumiem – ūdeni un kanalizāciju, kam pakalpojuma sniedzējs SIA “Saltavots” nepiemēros līgumsodu par februāra, marta, aprīļa un maija maksājumu kavēšanu, samaksājot 20% no kārtējā rēķina, kā arī, noslēdzot vienošanos ar kapitālsabiedrību, tiks izveidots apmaksas grafiks par atliktajiem maksājumiem. Papildus tam pašvaldības deputāti nolēmuši dot iespēju uzņēmējiem terminēti pārtraukt telpu nomas līgumu ar pašvaldību, ja darbība ir tieši ietekmēta vai apturēta saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju. Proti, uzņēmumi, kuru darbība nav iespējama, tūrisma plūsmai izsīkstot, kā arī stājoties spēkā pulcēšanās aizliegumam, var prasīt pašvaldībai nomas līguma apturēšanu periodā, kad valstī izsludināta ārkārtas situācija. Šī iespēja attiecas arī uz pakalpojumu sniedzējiem, kas saistīti ar sporta un izglītības iestāžu darbības nodrošināšanu.
• Kuldīgas novada pašvaldība tūrisma nozares uzņēmējus krīzes situācijā atbalstīs, nodrošinot bezmaksas jurista un grāmatveža konsultācijas.
• Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) Jelgavā ārkārtējās situācijas apstākļos konsultācijas par uzņēmējdarbības jautājumiem turpina sniegt attālināti. Tās uzņēmējiem tiek nodrošinātas bez maksas.
• Valmierā uzņēmēju atbalstam izveidota tiešsaistes vietne developvalmiera.lv/Covid–19, kurā vietējie uzņēmēji var gūt svarīgu informāciju, uzzināt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, noskaidrot pašvaldības atbalsta iespējas, izvirzīt problēmas vai aizpildīt ierosinājuma pieteikuma formu u. c.).
• Lielvārdes novada pašvaldība piedāvā novada uzņēmējiem informatīvo atbalstu un aicina aizpildīt aptauju, kas izveidota ar mērķi informatīvi atbalstīt un popularizēt Lielvārdes novada uzņēmējus, ievietojot informāciju pašvaldības vietnē, norādot uzņēmuma kontaktinformāciju un uzņēmējdarbības veidu. Šādu pašu iespēju piedāvā arī Siguldas novada pašvaldība, piedāvājot tīmekļvietnes www.sigulda.lv sadaļā “Sludinājumi” ievietot informāciju par sava uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem un precēm.
• Vairākas pašvaldības veikušas uzņēmēju aptaujas (piemēram, Jūrmala, Cēsis), apkopojot uzņēmēju problēmas un vajadzības. Liepājā vietējo uzņēmēju aptaujā mēģināts noskaidrot no pašvaldības gaidāmo palīdzību un to, kā krīze ietekmē uzņēmējdarbību. Jelgavā pašvaldības vadība organizēja videokonferenci ar uzņēmējiem, izzinot šābrīža situāciju uzņēmējdarbībā un meklējot problēmu risinājumus. Alojas novada pašvaldība aicināja uzņēmējus aizpildīt aptauju par Covid–19 ietekmi, lai noskaidrotu, kāda ir uzņēmējdarbības situācija novadā, un lai pēc iegūto datu rezultātiem varētu savlaicīgi lemt un plānot, kā izstrādāt atbalsta instrumentus.
• Talsu novada pašvaldība veica aptauju novada uzņēmēju vidū, lai noskaidrotu iespējamo Covid–19 ietekmi uz Talsu novada ekonomisko situāciju. Iegūtie dati no 63 respondentu atbildēm liecina: uzņēmēji sekas jau izjūt un izjutīs arī vēlāk. Lai kaut nedaudz atvieglotu uzņēmēju ikdienu, Talsu novada dome ir noteikusi citu NĪN trīs ceturkšņu maksājumu termiņu: to iespējams izdarīt līdz 16. novembrim. Tāpat pašvaldība ir gatava piešķirt nomas maksas atlaides uzņēmējiem, kuri izmanto pašvaldības telpas, ja tie atbilst valsts definētajiem kritērijiem. Savukārt, lai mudinātu novada iedzīvotājus atbalstīt vietējos uzņēmumus un ievērot sociālo distancēšanos, pašvaldība apkopojusi tos uzņēmumus, kas nodrošina preču piegādi dzīvesvietā. Tāpat Talsu novada pašvaldība turpina iesākto projektu realizēšanu, tādā veidā dodot iespēju uzņēmējiem piedalīties iepirkumu konkursos un iegūt pasūtījumus, tā nodrošinot darba apjomu. Uzņēmējiem tiek piedāvāta plaša un noderīga informācija pašvaldības tīmekļvietnē www.talsi.lv/uzņēmējiem.
• Daudzu pašvaldību kapitālsabiedrības nepiemēro soda procentus un kavējuma naudu par saņemtajiem pakalpojumiem arī iedzīvotājiem (fiziskām personām), kuriem ārkārtas situācijas laikā nav iespēju veikt bezskaidras naudas norēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem. Aizkraukles novadā nepiemēro soda procentus par komunālo maksājumu kavējumu ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā “Aizkraukles siltums”, “Aizkraukles ūdens”, “Aizkraukles KUK” un “Lauma A” pakalpojumiem. Tāpat Carnikavas novadā pašvaldības aģentūrai “Carnikavas komunālserviss” šogad piešķirtas tiesības noteikt citus komunālo maksājumu termiņus un sadalīt komunālos maksājumus fiziskām personām un komersantiem, ja tie nonākuši krīzes situācijā vai apstākļos, kas liedz veikt savlaicīgus maksājumus ārkārtējās situācijas dēļ. Ludzas novadā pašvaldības kapitālsabiedrība “Ludzas apsaimniekotājs”, atsaucoties pašvaldības aicinājumam, šajā ārkārtas situācijā nepiemēro soda naudu par laikā neveiktiem komunālajiem maksājumiem personām, kuras ārkārtas situācijas dēļ nonākušas grūtībās. Mārupes novadā AS “Mārupes komunālie pakalpojumi” klientiem, kuri ārkārtas situācijas dēļ nevarēs veikt savlaicīgu rēķinu apmaksu (par 2020. gada februāri, martu un aprīli), maksājumu kavējuma nauda netiks piemērota līdz 31. maijam. Priekuļu novadā, ņemot vērā situāciju valstī un to, ka iedzīvotājiem klātienē nav iespējams veikt norēķinu, domes deputāti lēmuši nepiemērot līgumsodu un nokavējuma procentus fiziskām personām par Priekuļu novada pašvaldības izrakstītajiem rēķiniem par sniegtajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Vecumnieku novadā SIA “Mūsu saimnieks” klientiem neaprēķinās līgumsodu vai likumiskos nokavējuma procentus par februāri un turpmākajiem rēķiniem līdz ārkārtējās situācijas beigām. Viļānu novadā nolemts ārkārtējās situācijas laikā nepiemērot iedzīvotājiem soda (nokavējuma) procentus par aizkavētiem maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem.
* * *
Cits atbalsts
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) mājražotājiem piedāvā iespēju bez maksas izvietot savas produkcijas informāciju Latvijā ražotas pārtikas produktu tiešsaistes katalogā “Novada garša”. Lai iekļautu informāciju par savu produkciju, mājražotājam jāievēro galvenais kritērijs – jāapliecina, ka produkcija tapusi, izmantojot vismaz 70% vietējās izcelsmes izejvielu, kas audzēta savā saimniecībā vai iegādāta no Latvijas ražotāja. Katalogā “Novada garša” apkopota informācija par Latvijas mājražotājiem un viņu piedāvātajiem pārtikas produktiem, to pieejamību un piegādes iespējām. Iespēju “ierakstīties” šajā katalogā izmantojušas jau daudzas pašvaldības, lai popularizētu savus mājražotājus un uzņēmējus.
Valmierā 25. martā tika uzsākta “Piegāde mājās” – pakalpojuma sniedzēju veicināšanas kampaņa #atbalstiValmieru, #atbalstivietējos, #paliecmājās. Katru dienu iniciatīvai pievienojas arvien vairāk uzņēmumu – gan dažādu produktu ražotnes, gan biozemnieku saimniecības. Lielisks papildinājums ir uzņēmēji un zemnieku saimniecības no Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novada. Aicinājumam atsaukušies arī vairāki skaistumkopšanas jomas pārstāvji. Iniciatīva “Piegāde mājās” apkopo pakalpojuma sniedzējus – uzņēmējus un lauksaimniekus un aicina iedzīvotājus #paliecmājās.
Šajā ārkārtas stāvokļa laikā daudzas pašvaldības pievērsušās savu uzņēmēju apzināšanai, informācijas sagatavošanai par viņiem un popularizēšanai. Tā Siguldas novads, atbalstot novada ēdināšanas uzņēmējus, sociālo tīklu vietnē apkopojis informāciju par uzņēmēju piedāvājumiem maltīti pasūtīt līdzņemšanai vai piegādei uz mājām. Apkopoti ēdienu vai produktu piegādes piedāvājumi arī Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī, Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Auces, Bauskas, Burtnieku, Cēsu, Dobeles, Engures, Grobiņas, Gulbenes, Jelgavas, Kandavas, Krāslavas, Krimuldas, Kuldīgas, Ķeguma, Ķekavas, Madonas, Mazsalacas, Nīcas, Pārgaujas, Preiļu, Priekuļu, Rojas, Ropažu, Salacgrīvas, Saldus, Sējas, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Tukuma, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Talsu un citos novados.
Rundāles novadā Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra vadītāja izveidojusi sarakstu ar vietējo uzņēmēju ražotajām pārtikas precēm, kas pieejamas iegādei pēc iespējas tuvāk mājām. Rundāles novada mājražotāju saraksts strauji iemantojis popularitāti, jo lietotāji ļoti aktīvi dalās sociālajos tīklos (320 dalījušies nepilnās divās dienās). Tīklos redzam, ka arī kaimiņu novadu pagasti vēlas sekot mūsu piemēram, un citu novadu TIC zvana un interesējas par šā saraksta izstrādes procesu (kā mēs to dabūjām gatavu!?).
Daugavpils novadā tiek piedāvāta iespēja tirgot tiešsaistē, aicinot vietējos uzņēmējus savu produkciju bez maksas izvietot pašvaldības portālā www.razotsdaugavpilsnovada.lv.
Pļaviņu novada vietnē izveidota īpaša sadaļa, tas arī informē sociālajos tīklos par iespēju iegādāties novada mājražotāju pārtikas produktus: publicēta informācija par pieejamo produkciju un kontakti saziņai.
Ludzas novada pašvaldības vietnes sadaļā “Uzņēmējdarbība” top jauna sadaļa “Ražots Ludzas novadā”, kur vienuviet tiek apkopoti vietējie ražojumi. Pašvaldība aicina iesaistīties ikvienu Ludzas novada uzņēmēju, mājražotāju, zemnieku un atsūtīt īsu aprakstu par savu piedāvāto preci vai pakalpojumu.
Iecavas novada pašvaldība aicina atsaukties gan vietējos, gan tālākus stādu audzētājus – izplatītājus, kuri strādā, uzņem savā saimniecībā apmeklētājus vai piedāvā stādu piegādi uz mājām. Lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un iedzīvotāji iegūtu informāciju par vietām, kur var iegādāties stādus, Iecavas novada pašvaldības vietnes sadaļā “Uzņēmējdarbība” iekārtota jauna apakšsadaļa “Dārzkopjiem” jeb neliels tirgus placis.
* * *
Sejas maskas un individuālie aizsardzības līdzekļi
Joprojām valstī aktuāls ir dezinfekcijas, sejas masku un aizsarglīdzekļu nodrošinājums. To piegādes gaida arī pašvaldības, to kapitālsabiedrības un sociālās aprūpes centri. Priecē, ka vairāki uzņēmumi pārorientējuši savu darbību un ražo sejas aizsarglīdzekļus vai šuj maskas, un uzslavas vērti arī tie piemēri, ko var izdarīt pašu spēkiem.
Ventspilī gan šuj maskas, gan izgatavo sejas vairogus un arī ražo durvju rokturus vīrusa izplatības ierobežošanai.
Attēlā redzamās sejas maskas tiek šūtas Ventspilī, un ar tām pilsētas dome apgādājusi visus pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekus, kuriem tas nepieciešams. Ventspils dome jau krīzes sākumā pasūtījusi 40 000 vairākkārt lietojamo sejas masku. Vairāki nelielie Ventspils tekstilnozares uzņēmumi, pielāgojoties situācijai un pieprasījumam, piedāvā iedzīvotājiem sejas maskas.
Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi”, domājot par savu darbinieku drošību un veselību, 31. martā saņēma iepriekš pasūtītos 3D printētus sejas vairogus, ko ikdienas darbā var izmantot sētnieki. Vairogu komplekts sastāv no rāmja, regulējamas lentes un trim maināmiem caurspīdīgiem sejas aizsegiem jeb vairogiem. Tie paredzēti atkārtotai lietošanai, jo tīrāmi ar dezinfekcijas līdzekļiem. Šādi sejas vairogi izgatavoti Ventspils Tehnikumā, kas, pateicoties projekta “Shield48” īstenošanai, pievienojies SIA “3D Technology” decentralizētajam sejas vairogu ražotāju tīklam, un skola aprīkota ar nepieciešamajiem 3D printeriem un CNC frēzēm.
Ventspils brīvostā strādājošais metālapstrādes uzņēmums “Malmar Sheet Metal” nolēmis iesaistīties cīņā pret vīrusa izplatību, ražojot durvju rokturus, kas palīdz durvis atvērt ar elkoni, nevis plaukstu. Durvju rokturi gan ir tikai uzņēmuma papildu nodarbošanās krīzes laikā un nav plānota kā peļņas avots. Pirmais produkcijas pasūtījums nosūtīts uz Beļģiju, taču uzņēmums gatavs piedāvāt rokturus arī Latvijā, ja būs tāda interese. Uz rokturiem iespējams uzdrukāt arī logo.
Jau krīzes sākumā Liepājas uzņēmums “Tonus Elast” uzsāka sejas aizsargmasku ražošanu, un drīz tam pievienojās vēl citi vietējie tekstilnozares uzņēmumi, jo pieprasījums pēc tām auga ar katru dienu. Liepājas pilsētas pašvaldība un Nīcas novads, kas šo uzņēmumu uzskata vienlīdz par savējo, savus darbiniekus varēja nodrošināt vieni no pirmajiem Latvijā. Liepājnieku šūtās maskas lietojamas kā individuāls aizsardzības līdzeklis sevis un citu pasargāšanai. Lai operatīvi apkalpotu visus pieprasījumus pēc Liepājā tapušajām sejas maskām, kā arī koordinētu liela apjoma pasūtījumus, kādus šobrīd veic vairāki lielie uzņēmumi un valsts iestādes saviem darbiniekiem, Liepājas tekstilnozares uzņēmumi izveidojuši vienotu tālruni un e–pasta adresi visas nepieciešamās informācijas apkopošanai.
Arī Jelgavas pilsētas pašvaldība apzinājusi uzņēmējus un izveidojusi sadarbību ar Jelgavas uzņēmumiem, kas uzsākuši individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanu. Pašvaldības aicinājumam ārkārtējā situācijā starp ikdienas darbiem rast iespēju papildināt individuālo aizsardzības līdzekļu krājumus, nodrošinot sejas aizsargmaskas Jelgavas pašvaldības policistiem, mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, atsaukusies SIA “Berling”. Uzņēmuma šuvējas kopā ar Jelgavas pilsētas slimnīcas speciālistiem izveidojušas prototipu, pēc kura maskas tiek šūtas. Pirmās maskas piegādātas Jelgavas pašvaldības policijai.
Valmierā uzņēmēji palīdzības dienestiem ražo sejas aizsargmaskas par pašizmaksu. Pateicoties SIA “EchoTech” iniciatīvai, Valmieras Attīstības aģentūra izsniegusi koprades darbnīcas DARE 3D printeri un iegādājusies izejmateriālus, lai vietējie uzņēmēji izgatavotu aizsargvairogus Valmieras pašvaldības dienestu vajadzībām. Tā kā vietējie uzņēmēji vairogus izgatavo par pašizmaksu, pašvaldība tos var saņemt savā lietošanā bez uzcenojuma. Šāda iniciatīva nākusi no vietējiem uzņēmējiem – SIA “EchoTech” (Valmiera), SIA “Simple Concept” (Kocēnu novads) un valmierieša Jāņa Ozola. Pirmās maskas izdalītas tiem pašvaldības dienestiem, kam tās visvairāk nepieciešamas, – Vidzemes Slimnīcas medicīnas personālam, Valmieras pašvaldības policijai un Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes darbiniekiem.
Sadzīves maskas ražo arī šūšanas uzņēmums SIA “Lattex D” Daugavpils novadā. Viņu ražotajām maskām ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar vienreizlietojamajām: tās var izmantot visu dienu, ne tikai pāris stundas. Firmas “Lattex D” ražotās maskas var mazgāt, gludināt, dezinficēt ar lampu vai 60% spirta šķīdumu. Nespējot iegādāties aptiekā un atbalstot vietējo uzņēmējdarbību, Daugavpils novada pašvaldība iegādājusies šūtās sejas maskas pie vietējā uzņēmuma.
Arī Krāslavas novada uzņēmumi piedāvā sejas maskas. “Latvilna” ražo divu veidu kokvilnas maskas – atkārtoti lietojamu standarta masku un atkārtoti lietojamu trīs slāņu masku ar filtru no neausta lina; šūšanas rūpnīca “Nemo” piedāvā gan anatomiskas kokvilnas sejas maskas, gan standarta ar ielocēm, gan anatomiskas trīs kārtu maskas.
Reaģējot uz Covid–19 pandēmiju, Kuldīgas biznesa inkubatora uzņēmums SIA “FABR” savu darbību no jauna un inovatīva lokšņu materiālu apstrādes pakalpojuma attīstīšanas ir pārorientējis uz personīgo aizsardzības līdzekļu ražošanu. SIA “FABR” ražotie sejas vairogi ar zīmolu Airlöv jau tiek izmantoti Kuldīgas slimnīcā, Kuldīgas novada Sociālajā dienestā, Kuldīgas novada Pašvaldības policijā, Skrundas novada Sociālajā dienestā un vairākos privātajos uzņēmumos. Vairogs izgatavots no dezinficējamiem materiāliem un ir viegli pielāgojams dažādiem galvas izmēriem. Zem tā ir iespējams nēsāt gan respiratora masku, gan brilles. Pieejami divi viziera izmēri – standarta un ar augstāku pieres daļu, kas pasargā no inficēšanās brīžos, kad nepieciešams pieliekties pie pacienta.
Olaines novada uzņēmums SIA “Dinair Filton” arī sācis ražot un piedāvāt tirgū savu jauno produktu – sejas maskas. Izmantot atkārtoti vai mazgāt gan tās nevar.
Reaģējot uz situāciju pasaulē saistībā ar Covid–19 izplatību, uzņēmums “DKRobotics” Rēzeknes novadā pārorientējis savu darbību un uzsācis sejas vairogu ražošanu. Atšķirībā no citiem uzņēmumiem “DKRobotics” to gatavošanai izmanto nevis 3D printerus, bet lāzeriekārtas.
Siguldas novadā interešu izglītības iestāde “Mazā brīnumzeme” gatavo sejas vairogus, kas var noderēt dažādu jomu pārstāvjiem. Izglītības un tehnoloģiju uzņēmums drukā un komplektē daudzreiz izmantojamos sejas vairogus – vieglus, ērtus, dezinficējamus un piemērotus arī cilvēkiem ar brillēm.
Arī Smiltenes novada uzņēmējs Miks Purmalis sācis ražot sejas vairogus. Ikdienā viņš nodarbojas ar mēbeļu un koka izstrādājumu izgatavošanu, bet, pielāgojoties situācijai, radīts cits produkts.
Ozolnieku novada iedzīvotāja Sintija Jue Džana uzdāvinājusi sejas aizsargmaskas sociālajam dienestam. Viņa ir ķīniete, bet jau astoņus gadus dzīvo Latvijā. Janvārī, kad Covid–19 izplatījās Ķīnā, viņa nopirkusi astoņas kastītes (kopā 160 gab.), jo satraukusies, ka šis vīruss atnāks arī uz Latviju. Izlasījusi ziņu, ka sociālajiem darbiniekiem Latvijā ļoti trūkst aizsardzības līdzekļu, viņa 80 vairākreiz lietojamās maskas vēlējusies dāvināt.
Priekuļu novadā bērnudārza “Mežmaliņa” pedagogi izgatavojuši vairāk nekā 270 sejas aizsargmasku, ko arī uzdāvinājuši – pašvaldības policijai, sociālajam dienestam, kā arī Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem Cēsīs.
Jaunjelgavas novada Dienas centra darbinieki veidojuši lekcijas par individuālo aizsargmasku šūšanu.
Laikā, kad mācības notiek attālināti, darbību turpina Tārgales pamatskolas skolēnu mācību uzņēmumi. SMU “Jebkas no nekā” meitenes pašas sākušas ražot jaunu produktu – sejas maskas.
* * *
Materiāla un praktiska palīdzība
Jau pirmajās ārkārtas situācijas nedēļās pašvaldību domes pieņēma būtiskus lēmumus, lai nodrošinātu atbalstu iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem, kurus skārusi krīze, piemēram, ēdinātājiem skolās.
LPS veiktajā aptaujā redzams, ka 83 pašvaldībās tiek piešķirti īpaši krīzes pabalsti personām, kuras ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības (vientuļi seniori, cilvēki pašizolācijā, darbinieki dīkstāvē u. c.). Sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti visos novados.
Palīdzība tiek sniegta dažādi – naudas pabalsts, pārtikas paka, pārtikas karte, zupas virtuve u. c.
Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā novadu un pilsētu sociālie darbinieki klientus apkalpo galvenokārt attālināti, bet klātienes pakalpojumi tiek sniegti tikai neatliekamos gadījumos. Taču tas nenozīmē, ka darba viņiem būtu mazāk, tieši otrādi – sociālie darbinieki visiem, kas vēršas dienestā, iespēju robežās sniedz gan sociālo, gan psiholoģisko palīdzību. Netiek atstāti novārtā seniori, īpaši vientuļnieki, kurus apgādā ar pārtiku, medikamentiem, higiēnas precēm un citām nepieciešamām precēm. Tāpat sociālo darbinieku rūpju lokā ir riska ģimenes, pusaudži, kam mācības ne tuvu nav pirmajā vietā, jaunieši, kas viegli var noiet no ceļa, un vēl, un vēl.
Tā kā pašreizējie ierobežojumi būtiski ietekmē sabiedrības finansiālo stāvokli, psiholoģisko un emocionālo labsajūtu, radot arvien pieaugošus vardarbības un vielu lietošanas riskus, sociālo dienestu speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem nākas informēt ģimenes par atbalsta un skolēnu brīvpusdienu saņemšanas iespējām, obligāto drošības noteikumu ievērošanu, sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, nepieciešamības gadījumā klientiem jāpalīdz aizpildīt arī dokumentus. Nereti jārisina jautājumi par spriedzes mazināšanu ģimenē, izglītības procesu, bērnu aprūpi, audzināšanu un disciplinēšanu, vecāku pienākumiem un atbildību u. c.
Šis Covid–19 pandēmijas laiks mums visiem ir sarežģīts. Neziņa par tuvāko nākotni rada stresu un nedrošību. Mums katram jāiemācās dzīvot citādi, organizēt savu ikdienu, apvienojot darbu no mājām un bērnu izglītošanu mājās. Tas var radīt grūtības un jautājumus: kā to visu izdarīt? Bērni mājās ir grūti motivējami, vecākiem, iespējams, nav nepieciešamo prasmju, lai ar bērnu risinātu pedagoģiskus jautājumus. Šādās situācijās nevajadzētu kautrēties lūgt padomu un palīdzību. Tāpēc, piemēram, Babītes novada pirmsskolas izglītības iestādes “Saimīte” sociālā pedagoģe un izglītības psiholoģe sniedz attālinātas konsultācijas, lai vecākiem jebkurā brīdī būtu iespēja apspriesties par neskaidriem jautājumiem, izmaiņām bērna uzvedībā, ģimenes attiecībām, pedagoģiskajiem procesiem. Psiholoģiskais atbalsts un palīdzība pieejama arī Baldones, Burtnieku, Dobeles, Garkalnes, Ikšķiles, Jaunjelgavas, Kandavas, Mārupes, Preiļu, Priekuļu, Saulkrastu, Tukuma un citos novados.
Taču vislielākie palīgi gan pašvaldību darbiniekiem, gan iedzīvotājiem ir brīvprātīgie. No 17. līdz 20. martam Latvijā norisinājās virtuālais hakatons HackForce, lai meklētu risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Uzvarētājos iekļuva arī kustība #paliecmājās – brīvprātīgo tīkls, kas bez maksas vēlas palīdzēt ar pārtikas un citu preču piegādi tiem, kas ir riska grupā vai atrodas mājās karantīnā. Saņemt #paliecmājās palīdzību var jebkurš, zvanot pa tālruni 25661991 vai apmeklējot mājaslapu www.paliec–majas.lv. Lai palīdzētu un reizē arī pasargātu citus iedzīvotājus no iespējamās inficēšanās ar Covid–19, #paliecmājās piedāvā brīvprātīgo palīdzību pārtikas produktu un sadzīves preču sagādē, mājdzīvnieku izvešanā pastaigās un emocionālā atbalsta sniegšanā.
Daudzas pašvaldības labprāt pieņem brīvprātīgo palīdzību – Rīga, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Aizkraukles, Alūksnes, Ādažu, Brocēnu, Cēsu, Gulbenes, Līvānu, Madonas, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Siguldas, Skrundas, Smiltenes, Valkas un citi novadi.
Rīgā brīvprātīgos koordinē Latvijas Samariešu apvienība un Latvijas Sarkanais Krusts, kas ir ilggadēji Rīgas domes Labklājības departamenta sadarbības partneri un ar starptautisku pieredzi brīvprātīgā darba koordinēšanā. Rīgā darbojas arī bezmaksas tālrunis par sociālo palīdzību. Galvaspilsētā atvērtas četras zupas virtuves un deviņas siltā ēdiena izdales vietas.
Gulbenes novadā, atbalstot kustības #paliecmājās iniciatīvu par palīdzības sniegšanu pārtikas produktu un citu preču sagādē tiem iedzīvotājiem, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, biedrība “Dēms” sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību izveidojusi brīvprātīgo komandu, kas ir gatavi palīdzēt iedzīvotājiem.
Bet par Rēzeknes novadu Twitter bija šāds kustības aktīvistes tvīts:
Jāuzsver, ka #paliecmājās ir brīvprātīgo kustība, bet tā nav labdarība: par precēm katrs maksā pats. Darbības princips ir vienkāršs: cilvēks, kuram vajadzīgas konkrētas preces vai kaut kas no pārtikas, zvana uz tālruni 25661991 un piesaka savu vajadzību. Zvanu centrs šo palīdzības pieteikumu atbilstoši pāradresē attiecīgā novada brīvprātīgo grupai, kas šo ziņu saņem speciālā lietotnē. Tad brīvprātīgais sazinās ar personu, lai vienotos par preču sarakstu, piegādi un samaksas kārtību.
Savukārt Limbažu novada pašvaldība uzrunājusi uzņēmējus, kuri Covid–19 izsludinātās krīzes laikā būtu gatavi organizēt medikamentu un pārtikas piegādes uz mājām vai nepieciešamības gadījumā izmitināt viesu namos tos iedzīvotājus, kuriem jāievēro pašizolācijas laiks. Šim aicinājumam atsaukusies SIA “Pirts aptieka”, SIA “Limbažu siltums”, SIA “BioVide”, mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Sala I.J.”, SIA “Madara 93”, SIA “Limbažu taxi” u. c.
Daudzu novadu iedzīvotāji tiek arī pie bezmaksas pakām – tie, kam pārtikas pakas pienākas kā trūcīgām vai maznodrošinātām personām. Tāpat kā iepriekš, arī krīzes situācijā iespējams saņemt pārtikas pakas no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām. Šajā komplektā ietilpst divas pārtikas pakas un viena higiēnas un saimniecības preču paka ceturksnī katrai personai, kā arī vēl divas pārtikas pakas, ja ģimenē ir zīdaiņi un mazi bērni vecumā līdz diviem gadiem.
Liels atspaids, īpaši lauku vecļaudīm, ir mājaprūpes pakalpojums. Īpašs prieks par Grobiņas novada domi, kas, kā varētu domāt, šajā grūtajā krīzes laikā nevis samazinājusi pakalpojuma biežumu, bet šo pakalpojumu pat paplašinājusi un aicina cilvēkus ziņot par personām, kurām vēl būtu vajadzīga palīdzība pārtikas un medikamentu piegādē, kā arī citos veidos.
Zupas virtuvēs, ēdot siltu zupu, savējos slavē daudzbērnu ģimenes, seniori un citi, kam knapāka rocība, Valmierā, Jēkabpilī, Carnikavas, Iecavas, Kandavas, Limbažu, Salaspils, Talsu novadā un citviet Latvijā.
9. aprīlī Preiļu novada Labklājības pārvaldē norisinājās akcija “Palīdzi izveidot pārtikas komplektus skolēniem!”. Akcijā iesaistījās visi Labklājības pārvaldes darbinieki, pašvaldības deputāti un administrācijas darbinieki, lai trūcīgo, mazturīgo un daudzbērnu ģimeņu skolēni jau pirms Lieldienām tiktu pie pārtikas komplektiem. Turklāt Preiļos pārtikas pakas var saņemt arī ģimenes, kuras neatbilst nedz trūcīgas, nedz maznodrošinātas ģimenes statusam, bet kurām šobrīd ir grūtības nodrošināt sev pārtiku. Šādas pārtikas pakas izsniedz Preiļu novada biedrība “Ģimeņu atbalsta centrs “Puķuzirnis””.
Talsu novada pašvaldība sadarbojas ar Janu Biezo, kura veic sirdsdarbu un organizē pārtikas sagādi krīzē nonākušām ģimenēm. Tas ir cits atbalsta veids, kas atšķiras no pašvaldības piedāvātajām pārtikas pakām. Kad vajadzīgs, sociālais dienests sazinās ar Janu un viņa sarūpē cilvēkiem nepieciešamo, bet pašvaldības darbinieki to nogādā pēc adreses.
Toties Carnikavas novada dome lēma personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, kuru ienākumi iztikas līdzekļu deklarācijā nepārsniedz 150 eiro un kurām ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss, par pašvaldības līdzekļiem iegādāties 200 eiro vērtas veselības apdrošināšanas polises. Šis lēmums attiecas arī uz personām, kurām ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte, kuru ienākumi iztikas līdzekļu deklarācijā nepārsniedz 150 eiro un kurām ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss.
Tā saucamo krīzes pabalstu paredz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un veiktie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka, ka 50% no pabalsta apmēra (ne vairāk par 40 eiro) sedz valsts, bet otru pusi – pašvaldība.
Ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nevar nodrošināt savas pamatvajadzības, tās laikā un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām piešķir pabalstu krīzes situācijā līdz 80 eiro vienai personai triju mēnešu periodā. Jāņem vērā, ka ģimene (persona) vienlaicīgi nevar saņemt citu saistošo noteikumu paredzēto pabalstu.
Pašvaldība piešķir ģimenei (personai) pabalstu, pamatojoties uz ārkārtējo situāciju, ja ģimene (persona) atbilst kādam no šādiem kritērijiem:
• ģimenei (personai) saistībā ar ārkārtējo situāciju nav ienākumu (piemēram, persona ir bezalgas atvaļinājumā, personai ir piešķirts bezdarbnieka statuss, bet vēl nav saņemts bezdarbnieka pabalsts, pašnodarbinātas vai uz uzņēmuma līguma, vai uz cita veida līguma pamata nodarbinātas personas – pakalpojumu sniedzēji, kas zaudējuši ienākumu avotu, u. c.);
• ģimenei (personai) ir radušies papildu izdevumi, ko tā pati nespēj segt, atrodoties pašizolācijā saistībā ar atgriešanos no Covid–19 skartajām valstīm, šobrīd jebkuras citas valsts (piemēram, ienākumi un uzkrājumi iztērēti papildu mājoklim, viesnīcai, transportam u. c.);
• ģimene (persona) atrodas vai ir atradusies karantīnā un tai nav iztikas līdzekļu.
Sociālajam dienestam, lai pieņemtu lēmumu par pabalsta piešķiršanu, ir jāievāc pierādījumi (piemēram, jāuzrāda rīkojums par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu u. tml.), kas apliecina personas apgalvojumus par atbilstību pabalsta saņemšanai, un jāveic lietderības apsvērumi. Jebkurā gadījumā personām ir jāvēršas sociālajā dienestā, kur jāiesniedz iesniegums un krīzes situāciju pamatojoši dokumenti
Daudzas pašvaldības jau piešķīrušas krīzes pabalstu.
80 eiro apmērā personai pamatvajadzību nodrošināšanai mēnesī katram ģimenes loceklim tiks maksāts Jelgavā, Aizkraukles, Babītes, Bauskas, Daugavpils, Iecavas, Inčukalna, Jaunpils, Jēkabpils, Kokneses, Kuldīgas, Ķekavas, Līgatnes, Olaines, Ozolnieku, Priekuļu, Ropažu, Siguldas, Smiltenes, Stopiņu, Talsu, Vecumnieku novadā u. c.
Savukārt Aknīstes, Jaunpiebalgas, Līvānu, Mārupes novads un vēl daži lēmuši par 64 eiro.
Liepājā krīzes un pārtikas pabalstu piešķir, kad visi ģimenes resursi izsmelti. Liepājas pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuri ārkārtas situācijas radīto apstākļu dēļ nonākuši krīzes situācijā un kuriem nav savu līdzekļu, lai iegādātos pārtiku, tiek piešķirts pabalsts pārtikas iegādei – tās ir kartes pārtikas iegādei līdz 45 eiro personai un līdz 200 eiro ģimenei mēnesī TOP veikalos. Iedzīvotājiem ārkārtas situācijā ir iespēja saņemt arī pabalstu, ko piešķir domes Sociālo lietu komisija. Pabalsta apmēru nosaka komisija, bet tā maksimālais apmērs nevar būt lielāks par 3000 eiro. Personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām ar ienākumiem līdz 242 eiro uz cilvēku mēnesī, ir tiesības saņemt arī Eiropas atbalstu – pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču komplektus.
Vēl pie pašvaldību sniegtā atbalsta iedzīvotājiem noteikti jāatzīmē privāto bērnudārzu finansēšana krīzes laikā un pat līdzfinansējuma palielināšana, kā, piemēram, Rīgā. Apstiprinot Rīgas pašvaldības 2020. gada budžetu, piešķirts lielāks Rīgas domes līdzfinansējums privātajām pirmsskolas iestādēm. Pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 250,61 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 188,71 eiro. Līdzfinansējuma summas pārrēķins privātajām izglītības iestādēm tiks veikts par periodu no 2020. gada janvāra, izmaksājot starpību. Rīgas pašvaldības līdzfinansējums tiks izmaksāts pilnā apmērā arī par bērniem, kuri valstī noteiktās ārkārtējās situācijas laikā bērnudārzu neapmeklē, kamēr privātā izglītības iestāde nav pārtraukusi pakalpojuma sniegšanu un vecākiem ir dota iespēja nepieciešamības gadījumā bērnus vest uz bērnudārzu. Savukārt par bērniem, kuri privātās iestādes šobrīd apmeklē, tiek maksāts arī līdzfinansējums par ēdināšanas pakalpojumu 1,99 eiro dienā.
Finansiālu atbalstu līdzšinējā apmērā visām pilsētas privātajām izglītības iestādēm un privātajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem jeb auklēm turpina sniegt arī Jelgavas pašvaldība neatkarīgi no tā, cik bērnu šobrīd iestādi apmeklē. Privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm mēnesī par bērnu no pusotra līdz četriem gadiem pašvaldība maksā 220 eiro, par piecus un sešus gadus veciem bērniem – 200 eiro, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji par katru bērnu saņem 150 eiro lielu pašvaldības finansējumu. Līdz šim pašvaldība privātajām iestādēm maksāja proporcionāli bērnu apmeklējumam, bet ārkārtējās situācijas laikā finansējums tiek saglabāts pilnā apmērā neatkarīgi no apmeklējuma.
Līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem un auklēm turpina sniegt arī Ķekavas un Siguldas novada pašvaldība.
Atslogs tiem vecākiem, kuriem nav iespējams bērnu atstāt mājās, ir dežūrdārziņi. Tā, piemēram, Liepājā turpina darboties četras pašvaldības bāzes pirmsskolas izglītības iestādes, Jēkabpilī un Kuldīgas novadā dežūrrežīmā strādā tikai viens bērnudārzs.
Bet Kokneses novadā 14. aprīļa rītā, ievērojot valstī izsludinātās ārkārtas situācijas piesardzības noteikumus, durvis pirmo reizi vēra atjaunotās Pērses sākumskolas pirmsskolas grupas telpas, kas izvietotas skolas 2. stāvā. Šis ir svarīgs brīdis, kas dod būtisku soli Iršu pagasta attīstībai un nākotnei.
Daudzu bērnu vecāki atzinīgi novērtē pašvaldības atcelto maksu par interešu pulciņu un mākslas, mūzikas vai sporta skolas nodarbībām, piemēram, Baltinavas, Balvu, Gulbenes, Krimuldas, Ķekavas, Līvānu, Olaines, Preiļu, Salaspils, Siguldas, Smiltenes, Vecumnieku novadā un citur.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021