Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 12:25
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
– Lai krīzes apstākļos darbotos saskaņotāk un efektīvāk un koordinētu pašvaldības iestāžu darbu šajā situācijā, kā arī lemtu par drošības pasākumiem koronavīrusa izplatības mazināšanā pilsētas vai novada teritorijā, izveidotas krīzes vadības komisijas (piemēram, Rīgā, kur notiek regulārs darbs ar Slimību profilakses un kontroles centru, kas piedalās pašvaldības krīzes vadības komisijas sēdēs) vai krīzes vadības grupas (Ķekavas, Ogres, Grobiņas, Baldones novadā, Ventspilī, Liepājā u. c.).
– Krīzes laikā darbojas arī civilās aizsardzības (CA) komisijas.
Tā Liepājā pirmā CA komisijas sēde notika 12. martā tūlīt pēc valdības lēmuma paziņošanas par ārkārtas situācijas ieviešanu. Vēl Rīgā nebija beigusies preses konference, kad liepājnieki jau pieņēma savus lēmumus, turklāt par stingrākiem ierobežojumiem, nekā sākotnēji valstī tika noteikts, piemēram, par kultūras un sporta pasākumu pilnīgu atcelšanu.
Arī Jēkabpilī pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps sasauca civilās aizsardzības komisijas sēdi 12. martā, un tajā piedalījās Jēkabpils pilsētas pašvaldības un apkārtējo novadu pārstāvji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Jēkabpils Reģionālā slimnīca”, kā arī citu atbildīgo institūciju pārstāvji.
13. martā uz sēdi sanāca Ogres sadarbības teritorijas CA komisijas locekļi, lai pārrunātu drošības pasākumus saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī.
13. martā Rēzeknes novada pašvaldībā CA komisijas priekšsēdētāja Rēzeknes novada pašvaldības vadītāja Monvīda Švarca vadībā notika Rēzeknes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā Rēzeknes un Viļānu novada un Rēzeknes pilsētas vadība un operatīvie dienesti lēma par cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, par pašvaldību un operatīvo dienestu sadarbību un informācijas apmaiņu.
Šajā dienā Dobeles novada pašvaldībā tika aizvadīta Dobeles sadarbības teritorijas CA komisijas sēde, kurā līdz ar Dobeles, Auces un Tērvetes novada domju priekšsēdētājiem piedalījās pārstāvji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Zemessardzes, Valsts policijas, Dobeles novada pašvaldības policijas, Dobeles un apkārtnes slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.
13. martā Kuldīgas novada domē par rīcību ārkārtas situācijā lēma Kuldīgas sadarbības teritorijas CA komisijas locekļi.
16. martā CA komisijas sanāksmē Valmierā tika spriests par problēmām un resursiem un lemts par risinājumiem.
Šajā dienā Līvānu novadā tika sasaukta Līvānu novada domes vadības un atbildīgo dienestu ārkārtas situācijas komisijas CA sēde, kurā lēma par stingrākiem drošības noteikumiem novadā.
16. martā Talsu novada pašvaldībā notika Talsu sadarbības teritorijas CA komisijas sēde, kurā skatīja jautājumu par Covid–19 ierobežošanu Talsu, Dundagas, Mērsraga un Rojas novadā.
20. martā Aizkraukles sadarbības teritorijas CA komisijas sēdē Aizkrauklē pulcējās piecu novadu – Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas un Skrīveru – vadītāji un speciālisti un atbildīgo valsts dienestu pārstāvji.
Grobiņas sadarbības teritorijas CA komisijas vadītājs Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols ar Aizputes, Durbes, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novada domes priekšsēdētājiem un Grobiņas novada domes Ugunsdzēsības dienesta vadītāju un Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas ugunsdrošības speciālistu attālināti tiekas divas reizes nedēļā, izmantojot telefonkonferenci.
– Daudzās pašvaldībās regulāri notiek pašvaldības vadības operatīvās sanāksmes. Pašvaldības rīkojas dažādi, piemērojot savu rīcību un lēmumus tieši konkrētās teritorijas specifikai un iedzīvotāju vajadzībām.
Ventspilī krīzes vadības grupa tika izveidota 16. martā, un tajā iekļauti gan Ventspils pilsētas domes pārstāvji, gan pārstāvji no SIA “Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca”, Sociālā dienesta, Izglītības pārvaldes, Pašvaldības policijas, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa, Ventspils Brīvostas pārvaldes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Kurzemes reģiona Ventspils brigāžu atbalsta centra. Taču plāna izstrāde Covid–19 profilaksei un gatavībai infekcijas uzliesmojumam Ventspilī sākās jau februāra beigās. Ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 25. februāra vēstuli “Par Covid–19 skartajām teritorijām un infekcijas izplatīšanās novēršanai izglītības iestādēs”, Ventspils pilsētas dome 27. februārī izdeva rīkojumu par preventīvo soļu koordinēšanu izglītības iestādēs, tajā skaitā atceļot ārzemju braucienus un nododot aktuālāko informāciju skolēnu vecākiem. Ventspils pilsētas pašvaldības plāns koronavīrusa profilaksei un gatavībai infekcijas uzliesmojumam un turpmākās darbības tika vairākkārt izskatīti apvienotajā domes Veselības komisijas un Sociālo jautājumu komitejas sēdē. Visām pašvaldības iestādēm un kapitālsabiedrībām, vadoties pēc SPKC rekomendācijām, ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi Covid–19 profilaksei un rīcībai saslimšanas (aizdomu par saslimšanu) gadījumos, t. sk. jāveic SPKC rekomendētās sabiedrisko telpu un transportlīdzekļu dezinfekcijas. Tāpat SIA “Ziemeļkurzemes Reģionālā slimnīca” kopā ar Ventspils pilsētas domes Būvniecības kvalitātes kontroles nodaļu un iestāžu un kapitālsabiedrību pārstāvjiem apkopoja informāciju par to, kurās pašvaldības ēkās un skolās ir jāizvieto papildu dezinfekcijas līdzekļi. Iknedēļas videokonferencēs gan pilsētas mērs Aivars Lembergs, gan citi pašvaldības speciālisti informē par Ventspils pilsētas domes rīcību šajā ārkārtējās situācijas laikā. Katru darbdienas rītu notiek Ventspils pilsētas domes vadības operatīvās sanāksmes.
Jēkabpilī 5. martā pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz SPKC rekomendāciju darba devējiem saistībā ar Covid–19, izdeva rīkojumu, lai novērstu apdraudējumu trešo personu veselībai un dzīvībai. 11. martā pašvaldībā notika sanāksme ar izglītības, kultūras, sporta un sociālās jomas iestāžu vadītājiem, un tajā pārrunāja preventīvās darbības koronavīrusa ierobežošanai. Nākamās dienas vakarā domes priekšsēdētājs Aivars Kraps sasauca sanāksmi par turpmāko rīcību sakarā ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī. Sanāksmē piedalījās pašvaldības izglītības, kultūras, sporta un sociālo iestāžu vadītāji, bet pēc tam preses konferencē tika sniegta informācija medijiem. Līdzīga sanāksme un preses konference notika arī 15. martā, kad iestāžu vadītāji apmainījās ar informāciju par darba nodrošinājumu un drošības ievērošanu iestādēs.
Saulkrastu novada dome 12. marta pēcpusdienā, vēl pirms valdības lēmuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu visā valsts teritorijā, bija sasaukusi ārkārtas sēdi par pašvaldības rīcību saistībā ar Covid–19 uzliesmojumu, kurā nolēma apmeklētājiem slēgt vairākas pašvaldības iestādes un ieteikt iedzīvotājiem izmantot e–pakalpojumus. Sēdē piedalījās ne tikai domes deputāti, bet arī pašvaldības iestāžu vadītāji un novadā praktizējošie ģimenes ārsti.
12. martā Valmierā tūlīt pēc valdības ārkārtas sēdes pilsētas pašvaldība plkst. 18 sasauca ārkārtas situācijas sēdi ar atbildīgo iestāžu vadītājiem, kurā lēma par vispārizglītojošajām un pirmsskolas izglītības iestādēm un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas iestādēm, kā arī to, ka nākamajā dienā izlems, kā nodrošināt darbu ar klientiem bez tieša kontakta.
Kuldīgā 12. martā Kuldīgas slimnīcas speciālisti informēja novada uzņēmumu un izglītības iestāžu vadītājus par jauno slimību Covid–19, simptomiem un rīcību, lai izvairītos no vīrusa izplatīšanās.
Sekojot Ministru kabineta rīkojumam par ārkārtas situācijas ieviešanu valstī, Aizkraukles novada pašvaldība 12. martā izdeva rīkojumu par turpmāko rīcību novadā. 13. martā pašvaldībā turpinājās intensīvs darbs un saziņa ar iestāžu vadītājiem par darbu ārkārtas situācijas apstākļos. Pašvaldība apkopoja gan administrācijas un iestāžu kontaktinformāciju, gan valsts iestāžu kontaktinformāciju, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē un sociālajos kontos, kā arī izgatavoja uzskatāmu infografiku. Tā kā todien pie Aizkraukles novada iedzīvotājiem nonāca jaunākais pašvaldības bezmaksas izdevuma “Domes Vēstis” numurs, visās pastkastēs tika ievietota arī jaunākā informācija par ārkārtas situācijas radītajām izmaiņām novada publisko iestāžu darbā un par to, kā sevi pasargāt no saslimšanas, turklāt informācija bija sagatavota arī krievu valodā.
Ķekavas novadā krīzes vadības grupa tika izveidota jau 13. martā, un tā pieņēma stingrākus ierobežojumus, nekā to paredzēja valdības 12. marta rīkojums. Ķekavas novada krīzes vadības grupu vada domes priekšsēdētāja Viktorija Baire, un grupas sastāvā strādā pašvaldības izpilddirektore, nozaru pārvalžu vadītāji, Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks, Ķekavas novada sociālā dienesta vadītāja, Ķekavas ambulances direktors, darba aizsardzības speciālists un sabiedrisko attiecību vadītāja. Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus un sociālās distances ievērošanu, krīzes vadības grupas sanāksmes notiek galvenokārt tiešsaistē vismaz reizi dienā, kad tiek noziņots par situāciju novadā un lemts par turpmāko rīcību. Nepieciešamības gadījumā krīzes vadības grupa kopā sanāk arī biežāk, bet savstarpējo saziņu uztur pastāvīgi. Lai maksimāli mazinātu risku Covid–19 izplatībai, Ķekavas novada krīzes vadības grupa jau pirmajā sēdē 13. martā nolēma noteikt vēl stingrākus ierobežojumus, nekā to paredzēja 12. marta Ministru kabineta (MK) rīkojums, proti, Ķekavas novadā tika pilnībā aizliegti visi publiskie pasākumi neatkarīgi no apmeklētāju skaita, tika slēgti baseini un sporta klubi ne tikai komandu sportam, bet arī individuālajiem apmeklētājiem. (MK rīkojums sākotnēji paredzēja aizliegt pasākumus virs 200 cilvēkiem, tas tika grozīts 14. martā.) Tāpat jau 13. martā visas Ķekavas novada pašvaldības iestādes, izņemot bērnudārzus un Ķekavas sadzīves servisa centru, pārtrauca klientu pieņemšanu klātienē un pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina attālināti. Krīzes vadības grupa pirmajā nedēļā primāri nodarbojās ar dezinfekcijas līdzekļu un individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu novada operatīvajiem dienestiem – Reģionālajai pašvaldības policijai, Ķekavas ambulancei un sociālajiem dienestam. Aktuāls jautājums bija par izglītības iestāžu darbu, jo īpaši bērnudārzu darbību un papildu drošību tajos, kur atbilstoši valdības rīkojumam jānodrošina dežūrgrupa bērniem, kuru vecākiem nav citas bērna pieskatīšanas alternatīvas. Tāpat būtiska ir sabiedrības informēšana par izmaiņām un ierobežojumiem šajā ārkārtas situācijā. Sanāksmēs tiek izskatīti jautājumi, ko par ārkārtas stāvokli uzdevuši iedzīvotāji, zvanot uz pašvaldības klientu apkalpošanas centriem, vienoto informatīvo tālruni 8488, pašvaldības iestādēm, kā arī jautājuši, izmantojot elektroniskās iespējas un sociālos tīklus. Visa aktuālā informācija par ārkārtas situāciju, Covid–19 un krīzes vadības grupas lēmumi ir pieejami pašvaldības interneta vietnē un Ķekavas novada Facebook lapā.
Lielvārdes novadā 13. marta rītā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju tika sasaukta administrācijas ārkārtas sanāksme, lai lemtu par turpmāko rīcību un attiecīgu normatīvo aktu izdošanu.
31. martā lielvārdieši videokonferencē ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku komandieri pulkvežleitnantu Viesturu Masuli, piedaloties Gaisa spēku un Nodrošinājuma pavēlniecības 2. reģionālā nodrošinājuma centra pārstāvjiem, Zemessardzes 54. Ogres bataljona pulkvežleitnantu Aināru Rauzi un Lielvārdes novada pašvaldības domes un administrācijas darbiniekiem pārrunāja iespējamo NBS Aviācijas bāzes iesaistīšanos palīdzības sniegšanā Covid–19 izplatības laikā Lielvārdes novadā, modelējot vīrusa pandēmijas izraisītas krīzes situācijas. Jautāti par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, kā svarīgāko Aviācijas bāzes pārstāvji minēja cilvēkresursu nodrošinājumu pārtikas un ūdens piegādē, transporta pieejamību, patrulēšanu ielās, kā arī citu NBS rīcībā pieejamu palīdzību, ja tāda būs vajadzīga.
Ogres novada pašvaldība 13. martā sasauca visu iestāžu vadītāju sapulci, kurā pārrunāja gan MK rīkojuma nosacījumus, gan Ogres novada pašvaldības rīcību Covid–19 izplatības novēršanā. Ar rīkojumu atsevišķi uzdevumi tika uzdoti gan centrālās administrācijas struktūrvienībām – Sabiedrisko attiecību nodaļai, Dzimtsarakstu nodaļai, Tūrisma informācijas centram, Ogres novada būvvaldei, Kancelejai, Personālvadības nodaļai un Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļai –, gan arī Ogres novada pašvaldības policijai un vispārīgās izglītības iestādēm. 9. aprīlī Ogres novada dome ārkārtas sēdē nolēma izveidot Ogres novada krīzes vadības grupu un iekļāva tās sastāvā arī NVO pārstāvjus. Krīzes vadības grupā ir pārstāvji no Ogres novada Uzņēmēju biedrības, sieviešu invalīdu biedrības “Aspazija”, LIZDA Ogres Starpnovadu arodorganizācijas, Ogres Māmiņu kluba, Ogres novada Tūrisma uzņēmēju biedrības, biedrībām “Otrās mājas”, “Nesēdi mājās” un “OSPORTS”, Ogres Basketbola kluba, hokeja kluba “Ogres juniors”, “Handbola kluba Ogre”, Latvijas Sarkanā Krusta Viduslatvijas komitejas, Ogres karatē un tuvcīņas bērnu kluba “KARATĒ SEN–E”, Ogres Trīsvienības baptistu draudzes, Ogres Evaņģēliski luteriskās draudzes un Ogres apustuliskās draudzes “Vārda spēks”, kā arī trīs domes deputāti.
13. martā četru novadu – Kandavas, Tukuma, Engures un Jaunpils – vadītāji pieņēma aicinājumu iedzīvotājiem saistībā ar ārkārtas situāciju valstī, aicinot visus pēc iespējas palikt mājās un izvērtēt jebkuras publiskas vietas apmeklēšanas nepieciešamību, būt atbildīgiem gan pret sevi, gan pret apkārtējiem un ar sapratni un iecietību izturēties pret noteiktajiem ierobežojumiem.
Jelgavas novadā četras dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas notika attālinātā vadības un visu iestāžu vadītāju sanāksme ar 13 pagastu pārvalžu vadītāju līdzdalību.
Baldones novadā 3. aprīlī Baldones novada domes priekšsēdētājs Raimonds Audzers izveidojis ārkārtas situācijas darba grupu, pieaicinot iestāžu vadītājus un novada speciālistus, lai izskatītu jautājumu par novada iedzīvotāju izmitināšanu karantīnas krīzes situācijā Baldones
novadā.
Savukārt Grobiņas novada domē ārkārtas stāvokļa darba grupa trīs cilvēku sastāvā (Aivars Priedols, Andrejs Beļakovs un Andris Jefimovs) tiekas ik dienu, lai izvērtētu un risinātu novadā svarīgus jautājumus.
Arī Liepājā krīzes vadības grupa tiekas katru dienu plkst. 14 un attālināti izlemj aktuālos jautājumus. Liepājas pašvaldība jau kopš 13. marta ārkārtējās situācijas apstākļos ļoti atbildīgi līdzdarbojas un rīkojas, piemēram, operatīvi pārstrukturēts pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbs, organizēti dažādi preventīvi pasākumi un sabiedrības izglītošana, ar prāmi atbraukušajiem organizētas medicīniskās pārbaudes, kā arī iniciētas policijas pārbaudes pašizolācijas vietās. Liepājnieki sekmīgi nodrošināja remigrantu transportēšanu. Uzņemot Liepājas ostā prāmju reisus ar repatriantiem, pašvaldība sadarbojās ar valsts pārstāvjiem, un katrs repatriantu prāmis Liepājā sagaidīts ar īpašu piesardzību: pašvaldība līdzorganizējusi mediķu klātbūtni, nodrošinot arī testa veikšanas iespējas, policijas patruļu klātbūtni un organizējusi transportu, lai personas varētu nokļūt līdz pašizolācijas vietai.
Rīgā izveidots diennakts tālrunis, kas darbojas arī brīvdienās un svētku dienās. Sākot no 4. aprīļa, Rīgas pašvaldības krīzes komunikācijas informatīvais tālrunis 8000 0800 strādā diennakts režīmā. Pašvaldība aicina iedzīvotājus neskaidrību gadījumā par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbību krīzes apstākļos zvanīt uz šo tālruni vai rakstīt uz e–pasta adresi [email protected]. Jautājumus var uzdot arī Rīgas domes sociālo tīklu kontos: Twitter: @RigasDome; Facebook: @Riga.lv.
Vispamatīgāk izstrādātā krīzes vadības sistēma ir Jelgavā. Visu diennakti iedzīvotāji jebkurā krīzes situācijā var vērsties Pašvaldības operatīvās informācijas centrā (POIC), zvanot uz tālruņa numuru 8787. Katrs gadījums tiek izvērtēts, un meklēti iespējamie risinājumi. Jautājumus var uzdot arī POIC kontos – Twitter: @poic_jelgava; Facebook: @poicjelgava. Lai paplašinātu iespējas ārkārtējā situācijā saņemt informāciju, iedzīvotāji aicināti reģistrēties agrīnai apziņošanai: www.karte.jelgava.lv. POIC darbojas diennakts režīmā un ciešā sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldi. Pašvaldības operatīvās informācijas centrs izveidots, īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam projektu “Civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana Jelgavas un Šauļu pilsētā (C–System)”. Jelgavu var uzskatīt par pirmrindnieci civilās aizsardzības jomā Latvijā, no tās mācās pārējās pašvaldības.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021