Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 21:18
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
20. maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Labklājības ministrijas (LM) ikgadējās sarunas, kurās puses diskutēja par trūcīgas personas un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa noteikšanu, valsts budžeta līdzfinansējumu atsevišķu pabalstu izmaksai, kā arī pārrunāja bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi un asistenta pakalpojuma organizēšanu pašvaldībās.
Sarunās piedalījās labklājības ministre Ramona Petraviča, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Labklājības ministrijas, LPS, pašvaldību un bāriņtiesu pārstāvji.
Nozīmīgs sarunu jautājums bija noteiktais GMI līmenis un iespējamais valsts līdzfinansējums GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai. LM rosina paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) līmeni līdz 160 eiro un palielināt GMI līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā no 2021. gada 1. janvāra. Ņemot vērā, ka LPS netika iepriekš informēta par piedāvāto risinājumu, ir vajadzīgs papildu izvērtējums. Tāpēc LPS tuvākajā laikā šo priekšlikumu izvērtēs un pārrunās Valdes sēdē; arī turpmāk jādiskutē par valsts līdzfinansējuma noteikšanas iespējām GMI un dzīvokļa pabalstam.
LPS akcentē, ka šie jautājumi ir konceptuāli būtiski un sarunās ar Finanšu ministriju būs nepieciešama savstarpēja vienošanās ar LM. Līdz ar to virkne neskaidru jautājumu, tajā skaitā par valsts budžeta līdzfinansējuma iespējām GMI un dzīvokļa pabalstam, būs vēlreiz jāpārrunā atkārtotās sarunās ar Labklājības ministriju. Ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu un samērīgu sociālo atbalstu un palīdzību iedzīvotājiem, salāgojot valsts un pašvaldību iespējas. Arī LM būtu jāpārvērtē valsts nodrošinātais atbalsts dažādām iedzīvotāju grupām.
LPS un LM sarunās par krīzes pabalsta izmaksu tika informēts, ka martā šo pabalstu saņēma 53 personas, kopējie pašvaldību izdevumi bija 3636 eiro, bet valsts līdzfinansēja 1396 eiro. Provizoriskie dati par aprīli parāda, ka pabalstu saņēmušas 1405 personas, t. sk. 622 bērni, un kopējie pašvaldību izdevumi bijuši 120 102 eiro. Dati liecina, ka ir pieaudzis gan pabalsta saņēmēju skaits, gan arī pašvaldību izdevumi. Pašvaldības atzinīgi novērtē valsts līdzfinansējumu, lai varētu sniegt palīdzību cilvēkiem ārkārtējās situācijas laikā.
Kā ziņots, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā veiktie grozījumi paredz, ka ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, pašvaldība piešķir pabalstu krīzes situācijā, ko izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par pabalstu krīzes situācijā, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no ģimenei (personai) izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai. Ja ģimene (persona), tajā skaitā audžuģimene un aizbildnis, kam ir tiesības uz pabalstu krīzes situācijā, aprūpē bērnu līdz 18 gadu vecumam, pašvaldība palielina izmaksājamā pabalsta apmēru par 50 eiro mēnesī katram bērnam.
Sarunās pārrunāja arī bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi, pie kuras LM strādā kopš 2019. gada. Par iespējamo pilnveidi vairākkārt diskutēts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darba grupā, kā arī ar nozaru ekspertiem un speciālistiem, tajā skaitā bāriņtiesu un sociālā darba, LPS, Pārresoru koordinācijas centra, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Latvijas Republikas tiesībsarga, Valsts probācijas dienesta, vispārējās jurisdikcijas tiesas un citiem ekspertiem.
LM izstrādājusi informatīvo ziņojumu par sistēmas pilnveidi, kurā atspoguļota bērnu tiesību aizsardzības sistēmā atklātā problemātika un piedāvāti risinājumi starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveidei, veicinot atbildīgo iestāžu savlaicīgu iesaisti ģimeņu problēmsituāciju identificēšanā un risināšanā, kā arī akcentējot primārās prevencijas nozīmi pilnvērtīgas bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanā. Ziņojumā ir piedāvātas secīgas darbības sistēmas pilnveidei, lai nodrošinātu uz bērna un ģimenes individuālajām vajadzībām mērķētu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu.
LPS un Bāriņtiesu asociācija uzsvēra, ka LM šobrīd piedāvājusi jaunu risinājumu un tikai atsevišķi piedāvātie priekšlikumi ir apspriesti darba grupā, bet pārējie priekšlikumi nav saskaņoti, līdz ar to LPS aicina par tiem diskutēt darba grupā, īpaši izskatot funkcionālos jautājumus. Pašvaldībām un bāriņtiesām joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par plānoto bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reformu.
Pašvaldības pieņēma zināšanai LM sniegto informāciju par asistenta pakalpojuma organizēšanu no 2021. gada un vienojās, ka par šo jautājumu jāturpina padziļinātas diskusijas, īpaši izvērtējot finansējuma avotus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021