3.138.204.8
12.05.2024. 11:27:09
LPS, Kuldīgas novada dome, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija un Eiropas Savienības (ES) Mēru pakta birojs 26. maijā rīkoja vebināru “Mēru pakts, Covid–19 un Eiropas zaļais kurss. Krīze kā iespēja?”. Zināšanās, pieredzē un vērtīgā informācijā dalījās pašvaldību, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji un akadēmiķi.
Vebināra videoierakstu iespējams noskatīties šeit (https://eumayors.adobeconnect.com/pblzppc7gglz).
Klimata pārmaiņas pēdējās desmitgadēs ir pasaulē aktuāls un ilgākā laikā risināms jautājums, kas ir saistošs ikvienai valstij un pašvaldībai. Tieši pēdējos gados tas kļuvis īpaši aktuāls temats Eiropas Savienības dienaskārtībā, ko apliecina Eiropas Komisijas lēmums par Eiropas zaļo kursu. Tas tika definēts kā viens no vadmotīviem Eiropas Savienības dalībvalstu atveseļošanai pēc Covid–19 krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes.
Būtiski, ka vebinārā ietvertās tēmas – Eiropas zaļais kurss un digitalizācija – arī izvirzītas kā svarīgākās Eiropas nākotnei. 27. maijā, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas priekšlikumu (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_940) par vērienīgu atveseļošanas plānu pēc Covid–19 krīzes, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Atveseļošanas plāns milzīgo problēmu, ar ko saskaramies, pārvērš par iespēju, ne tikai atbalstot atveseļošanos, bet arī ieguldot mūsu nākotnē: Eiropas zaļais kurss un digitalizācija veicinās nodarbinātību un izaugsmi, mūsu sabiedrības noturību un mūsu vides veselību.”
Tādējādi arī Latvijā šie jautājumi ir aktuāli un sekmē dažādas diskusijas, kā īstenot ilgtspējīgu klimata politiku un veiksmīgi pielāgoties pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, ņemot vērā arī Covid–19 krīzē gūtās mācības. LPS un 24 Latvijas pašvaldības kopā ar vēl 10 000 Eiropas pašvaldību pievienojušās Eiropas Savienības Mēru paktam, lai atbalstītu efektīvu rīcību klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un nodrošinātu iedzīvotājiem drošu, ilgtspējīgu enerģiju par pieņemamām cenām. Šobrīd šo lēmumu varam īpaši novērtēt.
Tomēr 2020. gads ir negaidīti atšķirīgs un radījis daudz neplānotu jautājumu, kas skar arī klimata pārmaiņu, enerģētikas attīstības un zaļā kursa turpmāko virzību. Visa pasaule piedzīvojusi Covid–19 pandēmiju un šobrīd cīnās ar tās izraisītās krīzes sekām, pieņemot operatīvus lēmumus gan par sabiedrības veselības drošību, gan iespējamo stratēģiju un investīciju apjomu ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai.
Atklāšanas uzrunā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis sacīja: “Neraugoties uz dažādiem izaicinājumiem, šis ir laiks, kad varam izvērtēt situāciju, dalīties zināšanās un pieņemt ilgtspējīgus, mērķtiecīgus un atbildīgus lēmumus valsts un pašvaldību līmenī. Krīzes laikā gūtās mācības turpmāk būs stabils pamats gatavībai iespējamiem izaicinājumiem nākotnē, tajā skaitā klimata krīzei un ieguldījumiem tās pārvarēšanā, vienlaikus domājot par ekonomiskās izaugsmes veicināšanu ilgtspējīgas vides kontekstā. Kopumā krīzē radušās vairākas atziņas un arī atklājušās iespējas, kuras izmantot. Lai būtu gatavi potenciālajiem sarežģījumiem nākotnē, jāizprot arī sociālās pārmaiņas, kuras pašvaldībās izraisa digitālie, vides un veselības drošības izaicinājumi. Ņemot vērā izstrādātās prognozes, kā enerģētika, digitālā pārveide un aprites ekonomika ietekmēs pašvaldības, ir jāizstrādā un operatīvi jāīsteno stratēģijas, lai maksimāli palielinātu pozitīvo un samazinātu negatīvo ietekmi. Ir skaidrs, ka sagatavošanās laiks katram nākamajam notikumu pavērsienam nebūs ilgs. Tāpēc jau tagad digitalizācija, kvalitatīva infrastruktūra, mūsdienīgu informācijas tehnoloģiju nodrošināšana, radoši risinājumi ekonomikā, iespējas strādāt attālināti, kā arī savlaicīgi lēmumi krīzes novēršanai ir tās iespējas, kurām jāvelta īpaša uzmanība.”
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa: “Covid–19 pandēmija un tās izraisītā krīze pasaulē ir milzīgs izaicinājums gan katram cilvēkam individuāli, gan sabiedrībai kopumā. Mēs jebkuru krīzi skatām kā iespēju: ko no tās varam mācīties, un kādi ir ieguvumi, ko spējam turpmāk izmantot savā darbā. To ļoti labi redzam mūsu darbā Kuldīgas novadā, īstenojot attālināto darbu un mācību procesu, kas katram sabiedrības loceklim ir bijis liels izaicinājums. Tomēr rezultātā esam daudz mācījušies un sapratuši, ka šie attālinātie procesi labi sader ar digitalizāciju un Eiropas zaļo kursu, jo ietaupām resursus un mazāk piesārņojam vidi, piemēram, degvielu patērējam daudz mazāk. Tomēr nedrīkst aizmirst situācijas otru pusi, jo esam cilvēki un mums ir vajadzīgs cilvēciskais kontakts. Tas ir jauns izaicinājums, kā spēsim sabalansēt un gūt labumu, uzlabojot digitālās prasmes, ietaupot resursus un vienlaikus saglabājot iespējas satikties, sarunāties.”
Vebinārā par Mēru pakta ieguvumiem un piemēriem stāstīja Mēru pakta biroja projektu vadītāja Lote Nīnheisa. Savukārt Rakveres pilsētas vicemērs un “Lääne–Viru Waste Center” pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Valdes loceklis Mēru pakta vēstnieks Andress Jādla prezentēja viedas pilsētas iespējas, kā atgūties pēc Covid–19 krīzes, kā arī stāstīja par atkritumu apsaimniekošanu un aprites ekonomiku. Pieredzē par klimata pārmaiņu pielāgošanās paraugpraksi dalījās Saldus novada pašvaldības energopārvaldnieks Edgars Augustiņš (viņa prezentāciju varat noskatīties LPS YouTube kanālā https://www.youtube.com/watch?v=DQvZFNiBSe4&feature=youtu.be), bet Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pārstāvis Doc. Māris Nartišs dalījās zināšanās par atvērto datu lietojumu klimata pārmaiņu gaidās Kuldīgā. M. Nartiša videoprezentāciju iespējams noskatīties šeit (https://www.youtube.com/watch?v=VQQg78KqEk0).
Par atvērtas un noturīgas infrastruktūras radītajām iespējām un izaicinājumiem vebināra dalībniekiem stāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, un savās zināšanās par sadarbības rīkiem tiešsaistē un digitālajām sociālajām platformām iedzīvotāju iesaistīšanai krīzes laikā dalījās Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo (viņa prezentāciju varat noskatīties LPS YouTube kanālā).