LPS Valdes sēde

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē 2. jūnijā izskatīja un atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu paaugstināt trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmeni, nosakot to 160 eiro apmērā, kā arī palielināt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni, nosakot to 80 eiro apmērā, sākot ar 2021. gada 1. janvāri. Vienlaikus Valde uzsvēra nepieciešamību turpmāk diskutēt par valsts līdzfinansējuma noteikšanu GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai.

Par šo priekšlikumu LM aicināja vienoties LPS un Labklājības ministrijas ikgadējās sarunās. Ņemot vērā, ka šie jautājumi ir konceptuāli būtiski, LPS tos izvērtēja un atbalstīja Valdes sēdē, jo uz sarunām ar Finanšu ministriju būs jānāk ar panākto vienošanos ar LM, tajā skaitā par valsts budžeta līdzfinansējuma iespējām GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksai. Ir svarīgi sniegt mērķtiecīgu un samērīgu sociālo atbalstu un palīdzību iedzīvotājiem, salāgojot valsts un pašvaldību iespējas.

Minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas 2020.–2021. gada plāna īstenošanai LM novirzījusi 10 miljonus eiro. Palielināta minimālā vecuma pensija, minimālā invaliditātes pensija un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti. Jau pērn abu pušu sarunās tika panākta vienošanās ar LM par šā plāna ieviešanu.

Tomēr valsts nav izpildījusi savu apņemšanos pilnā mērā, kā arī valsts izmaksātie sociālie pabalsti ir zem trūcīguma līmeņa, un tas nozīmē, ka, pat saņemot minimālos valsts nodrošinātos pabalstus, cilvēkiem ir jāvēršas arī pašvaldībā pēc sociālās palīdzības. Pensionāriem būtu jāsaņem pensija vismaz trūcīgā līmeņa apmērā, lai nebūtu jāprasa sociālā palīdzība. Lai gan daļu no plānā paredzētā izdevās ieviest, tomēr ne iepriekš plānotajā apmērā, un joprojām daļai iedzīvotāju valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs nav paaugstināts. Pirms GMI un trūcīgās ģimenes (personas) līmeņa palielināšanas vispirms būtu jānodrošina, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta minimālais apmērs visiem tā saņēmējiem ir 80 eiro.

Vienlaikus jāuzsver, ka pašvaldību atbalsts nav vērsts tikai uz trūcīgām personām, bet uz visām sabiedrības grupām, kas dzīvo konkrētajā administratīvajā teritorijā. Pašvaldība var piešķirt netestētu brīvās gribas palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kuras ir īpaši pakļautas nabadzības riskam, piemēram, daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem, tādējādi neliekot viņiem vērsties pēc sociālās palīdzības. Sociālā palīdzība ir stigmatizējoša un sarežģīta sistēma.

GMI pabalstu 2019. gadā saņēma 17 245 personas (provizoriskie dati), kas ir par 3633 personām mazāk nekā 2018. gadā.

Augstāku GMI līmeni noteiktām grupām var noteikt katra pašvaldība. To bija noteikušas:

– vecuma pensiju saņēmējiem 19 pašvaldības, t. sk. piecu lielo pilsētu (Daugavpils, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Rīgas) un 14 novadu pašvaldības, no tām 12 pašvaldības – virs 80 eiro;

– invaliditātes pensiju saņēmējiem 22 pašvaldības, t. sk. piecu lielo pilsētu (Daugavpils, Jēkabpils, Jūrmalas, Rēzeknes, Rīgas) un 17 novadu pašvaldības, no tām 14 pašvaldības – virs 80 eiro;

– bērniem 19 pašvaldības, t. sk. piecu lielo pilsētu (Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas) un 14 novadu pašvaldības, no tām trīs pašvaldības – virs 80 eiro;

– citām personu grupām 14 pašvaldības, t. sk. divu lielo pilsētu (Jūrmalas, Rīgas) un 12 novadu pašvaldības, no tām divas pašvaldības – virs 80 eiro.

Valde arī izskatīja jautājumu par ikgadējām LPS sarunām ar Veselības ministriju un ar Satiksmes ministriju, par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un ATR likumprojekta gaitu un par LPS nodrošināto informācijas apriti ārkārtējās situācijas laikā.