LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas un Tautsaimniecības komitejas sēde

Apvienotā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas un Tautsaimniecības komitejas sēde 1. jūlijā bija veltīta klimata politikai Eiropā un Latvijā un izaicinājumiem pašvaldībām. Ar klimata pārmaiņām un politikas mērķu sasniegšanu savās nozarēs iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji, kā arī labās prakses piemērus pašvaldībās sniedza Salaspils un Kuldīgas novada speciālisti.

Par topošo Eiropas Savienības Klimata likumu un Latvijas pozīcijas aizstāvēšanu ES institūcijās informēja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, minot gan klimata politikas ambīciju kāpināšanas iemeslus un Eiropas zaļo kursu, gan galvenos Latvijas klimata politikas plānošanas dokumentus un pašvaldību lomu šajā klimata politikā. A. Ozolas un pārējo ziņotāju prezentācijas skatiet šeit (https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5868-lps-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-un-tautsaimniecibas-komitejas-sede)!

Pēdējos gados cilvēku darbības rezultātā radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG), sevišķi CO₂, emisijas ir augstākās novērojumu vēsturē, un pierādīts, ka tieši tas ir klimata pārmaiņu cēlonis. Lai stātos pretī šīm pārmaiņām un nodrošinātu ES ekonomikai ilgtspējīgu nākotni, Eiropa uzņēmusi t. s. zaļo kursu, kas paredz astoņus darbības virzienus. 4. martā Eiropas Komisijas (EK) publicētais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai izveido sistēmu klimatneitralitātes sasniegšanai un groza regulu jeb Klimata likumu, juridiski nostiprinot SEG emisiju samazināšanas mērķus, t. sk. klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā. Lai to panāktu, būs jāizmanto visaptveroša pieeja, iekļaujot SEG emisiju samazināšanu, investīcijas zaļajās tehnoloģijās, kā arī dažādus vides un dabas aizsardzības soļus, turklāt klimatneitralitātes sasniegšanā jāpiedalās visiem sektoriem un sabiedrībai.

Latvija atbalsta ES klimatneitralitātes mērķa nostiprināšanu Klimata likumā un SEG emisiju samazināšanas mērķa paaugstināšanu līdz 55%, taču uzskata, ka Klimata likuma priekšlikumam būtu jāizstrādā ietekmes novērtējums un vienlaikus Latvijai ir svarīgi, lai Eiropas Savienības līmenī tiktu paredzēti un nodrošināti papildu ES finanšu resursi.

Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai 2050. gadā paredzētie rīcības virzieni ir šādi: CO₂ piesaistes palielināšana, ilgtspējīga enerģētika, nodokļu sistēmas zaļināšana, visaptveroša energoefektivitāte, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, pētniecība un inovācijas mazoglekļa tehnoloģijās, resursefektīvs un videi draudzīgs transports, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība un ilgtspējīgas pašvaldības un pilsētvide. Plānā iekļautas vairāk nekā 80 pielāgošanās ieceres ainavu plānošanā un tūrismā, bioloģiskajā daudzveidībā un ekosistēmu pakalpojumos, civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldīšanā, būvniecībā un infrastruktūras plānošanā, veselībā un labklājībā, un lauksaimniecībā, un mežsaimniecībā.

VARAM valsts sekretāra vietniece uzsvēra, ka pašvaldības var palīdzēt SEG un klimatnoturīguma mērķu sasniegšanā, jo vairākas pašvaldību funkcijas un tām noteiktie uzdevumi ir saistīti ar klimata politikas mērķiem. Viņa atzīmēja arī nozīmīgākās starptautiskās pašvaldību iniciatīvas, kurām Latvijas pilsētas un novadi var pievienoties.

A. Ozolu papildināja un Eiropas Klimata aktu un tendences Eiropas Reģionu komitejā (RK) raksturoja LPS pārstāvniecības Briselē vadītāja, LPS padomniece Eiropas Savienības jautājumos Agita Kaupuža. Viņa atzīmēja, ka līdz septembrim Eiropas Komisija nāks klajā ar plānu, kā 2030. gadam nosprausto ES SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju palielināt vismaz līdz 50% vai pat līdz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un pēc tam ierosinās attiecīgi grozīt šo regulu un līdz nākamā gada jūnijam izskatīs un vajadzības gadījumā pārstrādās visus saistītos rīcībpolitikas instrumentus. Covid–19 krīzes kontekstā izskanējuši viedokļi, ka klimatneitralitātes mērķi ir papildu slogs jau tā daudz cietušajai ES valstu ekonomikai, tāpēc 2050. gada mērķu sasniegšana jāatliek. Tomēr maija beigās EK publiskotajā Eiropas atveseļošanas plānā ietverti nosacījumi, ka finansējuma apguvei jābūt saskaņā ar ES zaļo pāreju mērķiem. Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Klimata akts: klimatneitralitātes panākšanas satvara izveide”, ko plānots pieņemt jūlija plenārsēdē, atbalsta EK priekšlikumus un aicina Eiropas Klimata akta īstenošanā vairāk iesaistīt pašvaldības.

Par ES klimata politikas iniciatīvu prioritātēm Latvijā komiteju dalībniekus informēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa, kura pastāstīja par lauksaimniecības politikas ieguldījumu vides un klimata politikas mērķu sasniegšanā pēc 2020. gada. Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vadītāja Līga Dreijalte uzsvēra enerģētikas lomu un Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030. gadam īstenošanu, kā aktuālāko pašvaldībām minot energoefektivitātes programmu izstrādi un atjaunojamo resursu tehnoloģiju plašāku integrēšanu. Satiksmes ministrijas Investīciju departamenta vecākā eksperte Sanita Puncule atzīmēja, ka turpmākajos gados investīcijas transporta jomā būs saistītas ar ieguldījumiem digitalizācijā, vides mērķos, multimodalitātē un transporta infrastruktūrā. No pašvaldībām tiek gaidīta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai Latvijas pilsētās, sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot multimodālos transporta mezglus un mobilitātes punktus, Park & Ride infrastruktūras attīstība un veloceliņu izbūve atbilstoši pašvaldību teritoriālajiem un satiksmes infrastruktūras plāniem.

Pārdomās par klimata pārmaiņām, teoriju un praksi un sava novada pieredzi dalījās SIA “Salaspils siltums” Valdes locekle Ina Bērziņa–Veita un Kuldīgas novada domes galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs Artis Gustovskis.

Noslēgumā LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa atzīmēja, ka klimata jautājumi ir un būs mūsu dienaskārtībā. Šobrīd tiek gatavota ES klimata naudas apguves “ēdienkarte”, tāpēc LPS aicina pašvaldības divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus, kādās jomās saistībā ar klimatu un vidi pašvaldībām būtu nepieciešamas investīcijas un kādām konkrētām rīcībām un projektiem šo Eiropas finansējumu vajadzētu paredzēt Latvijā.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei (https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/533-lps-tautsaimniecibas-komitejas-un-regionalas-attistibas-un-sadarbibas-komitejas-sede).