Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 12:54
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
2. jūlijā norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējās sarunas ar Zemkopības ministriju (ZM), lai vienotos par turpmāko LPS un ZM sadarbību. Sarunas vadīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Amatpersonas pārrunāja ceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas lauku teritorijā un vienojās turpināt iesākto darbu pie meliorācijas sistēmu pilnveidošanas. Nākamajā plānošanas periodā atbalsts tiks novirzīts pašvaldību, valsts un valsts nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kā arī tiks strādāts, lai šim mērķim palielinātos nacionālā budžeta finansējums.
Akcentējot autoceļu un meliorācijas infrastruktūras uzlabošanas iespējas, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra: “Kopumā pašvaldības ļoti atzinīgi novērtē šā plānošanas perioda atbalstu visām pašvaldībām lauku ceļu sakārtošanai, uzņēmējdarbības veicināšanai un mobilitātes uzlabošanai lauku reģionos. Lauku infrastruktūras, īpaši ceļu un meliorācijas, uzlabošana būtu jāturpina kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros, kā arī jāpiesaista citu fondu līdzekļi. Par pamatojumu jābūt pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijās noteiktajām prioritātēm, un jādod iespējas tās realizēt ar fondu līdzekļu palīdzību, pēc iespējas mazinot birokrātiskās procedūras. Vienlaikus nepieciešams valsts budžeta līdzekļu palielinājums valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanai un ekspluatācijai, kā arī investīciju programma elastīga valsts finansējuma modeļa izveidei neatliekamu un sistēmisku valsts un pašvaldību meliorācijas projektu īstenošanai.”
Saistībā ar publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanu ļoti svarīga ir Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas (LZIKIS) elektroniskā moduļa pilnveides pabeigšana, lai ar dokumentu apriti padarītu efektīvāku un vienkāršotu pašvaldību un valsts zvejas kontroles iestāžu darbību. Puses vienojās par LPS un ZM attiecīgo speciālistu un pašvaldību LZIKIS lietotāju ciešāku sadarbību. Savukārt pašvaldības mudinās vietējās rīcības grupas savā darbībā iekļaut arī ūdeņu apsaimniekošanas projektus, lai efektīvāk izmantotu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda LEADER programmas finansējumu, novirzot to publisko iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu apsaimniekošanai. Puses vienojās, ka atbilstoši valdības 2018. gadā nolemtajam nepieciešams 2021. gada budžetā un arī vidējā termiņa valsts budžeta veidošanā iesniegt priekšlikumu par Zivju fondam paredzētās dotācijas palielināšanu.
ZM un LPS vienojās par ciešāku sadarbību, lai nodrošinātu iespējami īsākas pārtikas iepirkumu piegādes ķēdes izglītības, sociālajām un veselības iestādēm. Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) instrumenti ļauj paredzēt atbalstu pašvaldībām zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) veicināšanai. Tas paver iespēju efektīvākai ZPI līgumu izpildes nodrošināšanai, kā arī neliedz pašvaldībām pretendēt uz KLP atbalstu ZPI nodrošināšanai pārtikas produktu piegādēm un ēdināšanas pakalpojumiem.
Sarunās ZM un LPS vadība apmainījās viedokļiem par ES zaļo kursu – ko tas nozīmē lauku attīstībai, it īpaši Latvijas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un pārtikas ražošanai. Jaunajā plānošanas periodā no KLP līdzekļiem 40% ir jāatvēl vides un klimata iecerēm, tāpēc tiks atbalstītas ekoshēmas un agrovides atbalsts. Dalībvalstīm jāsasniedz noteikti rādītāji emisiju mazināšanā, augsnes un ūdeņu aizsardzībā, piesārņojuma mazināšanā, biodaudzveidības saglabāšanā u. tml., un tam būs paredzēti finanšu atbalsta mehānismi.
“Negrasos noliegt, ka taisnīgas, vidi saudzējošas un veselīgas pārtikas sistēmas izveide un lietošana mūsu ražotājiem būs ne tikai iespēja, bet arī milzīgs sociālekonomisks izaicinājums,” atzīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. “Lai izveidotu ilgtspējīgas pārtikas sistēmu, pilnīgi visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem – ne tikai tiešajiem ražotājiem, bet arī līdzdalīgajām iestādēm un organizācijām – būs nepieciešami papildu finanšu ieguldījumi un arī diezgan radikāla domāšanas maiņa un iemaņas darbam ar jaunām digitālām sistēmām.”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021