Videokonference par vidējās un pēdējās jūdzes pieslēgumu

14. jūlijā Pašvaldību savienībā notika diskusija par elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās – tā saucamajiem vidējās un pēdējās jūdzes pieslēgumiem –, lai turpinātu meklēt risinājumus, kā izglītības iestādēm nodrošināt augstvērtīgu un kvalitatīvu interneta pieslēgumu un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) projektā “Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos” izbūvētās vidējās jūdzes optiskā tīkla pieejamību, un pēdējās jūdzes pieslēgumu pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.

Šī bija šomēnes jau otrā LPS organizētā tiešraide (pirmās videokonferences ieraksts šeit), kurā tika skaidroti iemesli, kādēļ izglītības iestādei, ja tā atrodas blakus vai netālu no LVRTC vidējās jūdzes optiskā tīkla, nav optiskā kabeļa pieslēguma un skolās nav pieejams kvalitatīvs internets, un meklēti iespējamie risinājumi.

Diskusijā piedalījās LVRTC Valdes loceklis Ģirts Ozols un projekta vadības pārstāvji Ivars Īverts un Dita Krecere, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietnieka Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadības jomā p. i. Edgars Lore un direktora vietniece vispārējās izglītības attīstības jomā Santa Feifere un interneta pakalpojuma sniedzēji SIA “Ostkom” pārstāvji Linda Smiltiņa un Jānis Patmalnieks un SIA “Mediju centrs Kurzeme” Valdes priekšsēdētājs Andris Riets. Sanāksmi vadīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Tiešraides sākumā LPS sistēmu analītiķis Jānis Upenieks iepazīstināja ar LPS veiktās pašvaldību aptaujas rezultātiem (prezentāciju skatiet šeit https://www.lps.lv/uploads/docs_module/2020_07_02_Aptaujas_rezultati.pdf). Aptaujā tika aicinātas piedalīties 57 pašvaldības, kurām kopā ir 145 skolas, kas neatrodas tālāk par 3 kilometriem no LVRTC ierīkotā vidējās jūdzes optiskā tīkla, bet kam nav optiskā pieslēguma. Atbildes tika saņemtas par 87 skolām. Tajās kā būtiskākie iemesli šādai situācijai minēta interneta pakalpojuma sniedzēju piedāvājuma pārāk augstā maksa vai arī nav neviena komersanta, kas šajās teritorijās izrādītu interesi sniegt izglītības iestādei interneta pakalpojumu.

Savukārt komersanti minēja, ka lauku apvidos, ņemot vērā iedzīvotāju un iespējamo pakalpojuma izmantotāju skaitu, cena par LVRTC izbūvētās infrastruktūras izmantošanu un optiskā tīkla ierīkošanu lielākajai daļai nav pa kabatai, tāpēc būtu nepieciešamas subsīdijas, dotācijas vai atlaides potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem. Interneta pakalpojuma sniedzējs tikai tad būs gatavs investēt pieslēguma izveidē, ja saredzēs pietiekamu atdevi tā izmantošanā.

VAS LVRTC pārstāvis Ivars Īverts, atgādinot svarīgāko par platjoslas projektu “Nākamās paaudzes sakaru tīkli lauku teritorijās”, norādīja, ka LVRTC nodrošina tehnoloģisko neitralitāti, piekļuvi vismaz pieciem operatoriem katrā piekļuves punktā, pieslēgšanos jebkurā optiskā tīkla vietā un tīkla uzturēšanu vismaz 20 gadus pēc projekta pabeigšanas. “Platjoslas projektā būvējam tikai vidējo jūdzi, mēs nebūvējam pēdējo, citiem vārdiem sakot, izbūvējam infrastruktūru jeb galveno maģistrāli, lai tālāk no šīs maģistrāles varētu attīstīties arī pārējais tīkls, taču nevaram nodrošināt optiskā tīkla zirnekli pilnīgi līdz katrai mājai, skolai vai pašvaldībai. Cenšamies infrastruktūru izveidot maksimāli tuvu lielākiem pagastu centriem un pašvaldību ēkām, tajā skaitā aptuveni 50 metrus no skolām. Taču, lai skolas pieslēgtu tīklam, ieguldījumi attīstībā jāveic arī komersantiem. Gatavojot kādas skolas vai iestādes pieslēgšanu, vienlaikus jāmeklē arī vairākas mājsaimes, kas būtu ar mieru pieslēgties, tad šī pieslēgšanās summa būs daudz mazāka. Projekts vēl noris, un būvniecība tiks pabeigta nākamā gada beigās,” sacīja I. Īverts.

LPS padomniece Ināra Dundure piekrita, ka viens no risinājumiem šai sarežģītajai problēmai varētu būt projekta pārskatīšana vai arī subsīdiju, dotāciju vai atlaižu ieviešana. “Mums veidojas absurds: valsts iegulda Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai izbūvētu tīklus, bet, lai tiem pieslēgtu skolas, pašvaldībai jāmaksā komersantam cena, ko nespējam maksāt,” viņa atzina.

IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš atzīmēja, ka viņa ministrija runājusi par finansējumu ar Satiksmes ministriju un ap 2,5 miljoniem eiro plānoti vidējās jūdzes nodrošināšanai. Vislielākās cerības viņš tomēr liek uz pašvaldību atsaucību, ka tās šo pēdējās jūdzes pieslēgumu izvirzīs par vienu no sava novada prioritātēm.

Taču gan LVRTC speciālisti, gan komersanti uzsvēra, ka arī ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem līdz šo 145 skolu pieslēgšanai pie optiskā tīkla būs vajadzīgi vismaz divarpus gadi. Turklāt izrādās, ka optiskie tīkli nav nevienas ministrijas atbildībā, līdz ar to trūkst institucionālās uzraudzības un pārdomātas valsts sakaru politikas.

Lai virzītos tālāk, sanāksmes dalībnieki nolēma sagatavot vēstuli un aicināt iesaistīties šīs problēmas risināšanā un priekšlikumu sniegšanā ne tikai IZM un Satiksmes ministriju, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kā arī izpētīt kaimiņvalstu pieredzi izglītības iestāžu nodrošināšanā ar stabilu internetu un tā finansējuma veidiem.

Diskusijas videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei https://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/videoarhivs/539-videokonference-par-videjas-un-pedejas-judzes-pieslegumu.