Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 23:40
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 175.6. pasākumu, Tieslietu ministrija izvērtējusi pastāvošo praksi un sagatavojusi informatīvo ziņojumu par administratīvā pārkāpuma procesā iesniegtajām publiskā sektora pārsūdzībām par pirmās instances tiesu spriedumiem. Informatīvais ziņojums “Publiskā sektora iesniegtās pārsūdzības administratīvā pārkāpuma procesā” un tam pievienotais protokollēmums tika izskatīts un atbalstīts Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdē (sk. Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija sēdes protokola nr. 44 52. §).
Informatīvajā ziņojumā un protokollēmumā ir iekļauti vairāki ieteikumi saistībā ar apelācijas sūdzību iesniegšanu administratīvā pārkāpuma procesā. Neraugoties uz to, ka informatīvais ziņojums ir sagatavots LAPK spēkā esības laikā, šie ieteikumi izmantojami arī pēc Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās. Apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamati nav mainīti.
Tieslietu ministrija aicina iepazīties ar šiem ieteikumiem un tos izmantot, sagatavojot apelācijas sūdzības administratīvā pārkāpuma procesā.
Iestādes tiesības iesniegt apelācijas sūdzību
Iestāde (tiesā) ir viens no procesa dalībniekiem līdzās personai, kas saucama pie administratīvās atbildības, sodītajai personai, cietušajam un aizskartajam mantas īpašniekam. Tādējādi iestādei administratīvā pārkāpuma procesā nodrošināmas līdzvērtīgas tiesības, ja vien nav objektīva pamata paredzēt izņēmumus.
AAL 242. panta pirmā daļa noteic, ka apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt procesa dalībnieks. Tomēr šī iestādei piešķirtā rīcības brīvība izmantojama, ievērojot valsts pārvaldes principus un iestādes kā publiskas personas institūcijas statusu.
Tas vien, ka iestādes viedoklis nesakrīt ar pirmās instances tiesas secinājumiem, nav pietiekams pamats, lai iesniegtu apelācijas sūdzību. Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai nav savu interešu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 63. lpp.). Līdz ar to kritērijiem, lai izvērtētu apelācijas sūdzības nepieciešamību un lietderību, jābūt iespējami objektīviem un nozīmīgiem visas valsts pārvaldes un tiesību sistēmas kontekstā.
Vienlaikus jāievēro, ka, neraugoties uz juridisko argumentu esību, sabiedrības skatījumā iestādes rīcība, iesniedzot apelācijas sūdzību, var tikt vērtēta negatīvi un uztverta kā neatbilstoša sabiedrības interesēm. Latvijas Darba devēju konfederācijas 2020. gada 10. jūlija atzinumā nr. 2–10/57, kas tika iesniegts Ministru kabinetā par informatīvo ziņojumu, norādīts: “.. brīdī, kad publiskais sektors pārsūdz pirmā vai otrā līmeņa tiesas nolēmumu, tas it kā izsaka neuzticību savas valsts izveidotai tiesu institūcijai – pirmās (vai attiecīgi otrās) instances tiesai. Tad privātpersonai pamatoti rodas jautājums: kādēļ valsts ir izveidojusi tiesu instanci, kuru valsts iestādes neuzskata par pietiekami kompetentu, lai respektētu tās nolēmumus.” Tāpat iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību izskatīšana prasa resursus, kas “varētu tikt izmantoti ievērojami lietderīgāk”.
Ievērojot minēto, iestādes tiesības iesniegt apelācijas sūdzību izmantojamas tikai būtiskos gadījumos. Tas nozīmē, ka iestādei jāspēj pamatot, kāpēc katra iesniegtā apelācijas sūdzība ir nepieciešama un lietderīga, kā tajā ietvertie jautājumi ietekmēs valsts pārvaldes darbību vai tiesību sistēmu. Citiem vārdiem sakot, nepieciešams pamatojums tam, kāpēc iestāde ir iesniegusi apelācijas sūdzību, nevis tam, kāpēc par “iestādei nelabvēlīgu” spriedumu apelācijas sūdzība nav iesniegta.
Kritēriji apelācijas sūdzības iesniegšanai
Tiesu nolēmumu analīze liecina, ka iestādes ne vienmēr pietiekami izvērtē nepieciešamību iesniegt apelācijas sūdzības, it īpaši jautājumos, kas saistīti ar soda apmēru vai pierādījumu novērtējumu. Pienācīgs un sistēmisks izvērtējums jūtami samazinātu iestāžu iesniegto apelācijas sūdzību skaitu.
Pirms apelācijas sūdzības iesniegšanas izvērtējami vismaz šādi jautājumi:
– kāda ir pirmās instances tiesas spriedumā pieļautās nepareizības iespējamā ietekme uz lietas izspriešanu (proti, vai lietas rezultāts kopumā būs atšķirīgs, ja apelācijas sūdzībā norādītos argumentus tiesa atzīs par pamatotiem);
– līdzšinējā tiesu prakse (judikatūra) attiecīgajā jautājumā (apelācijas sūdzība iesniedzama, ja tiesas nolēmums acīmredzami neatbilst pastāvošajai judikatūrai un pirmās instances spriedumā šis aspekts nav vērtēts);
– vai apelācijas sūdzībai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses veidošanā vai tiesību tālākveidošanā;
– vai spriedumam varētu būt kāda ietekme ārpus konkrētās lietas un uz valsts pārvaldes darbību kopumā;
– efektivitāte (rezultāta un nepieciešamo resursu salīdzinājums).
Pierādījumu novērtēšana
Saskaņā ar AAL 244. panta 2. punktu apelācijas sūdzībā attiecībā uz sprieduma nepareizību norāda apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, tai skaitā, kādus pierādījumus pirmās instances tiesa nepareizi novērtējusi, kā izpaužas lietas apstākļu juridiskā novērtējuma nepareizība un kā tas ietekmējis lietas izspriešanu. Izvērtējot apelācijas instances tiesu nolēmumus, redzams, ka nepareiza pierādījumu novērtēšana ir viens no iestāžu biežāk norādītajiem apelācijas sūdzības iesniegšanas pamatiem. Neraugoties uz to, apelācijas instances tiesas pamatā nepiekrīt iestādes piedāvātajam pierādījumu vērtējumam.
Tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem administratīvā pārkāpuma lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas (AAL 94. pants). Līdz ar to ir sarežģīti pamatot pirmās instances tiesas sprieduma nepareizību šajā jautājumā, ko arī apliecina apelācijas instances tiesas nolēmumi. Pierādījumu novērtēšana ir cieši saistīta ar konkrētās lietas apstākļiem. Tā pamatā neietekmē tiesu nolēmumus citos procesos vai valsts pārvaldes darbību kopumā.
Līdz ar to apelācijas sūdzības par pierādījumu novērtēšanas jautājumiem nebūtu iesniedzamas, izņemot atsevišķus gadījumus, kad spriedumam varētu būt sistēmiska ietekme (pierādījumu pieļaujamības jautājumi, atkāpes no pastāvošās judikatūras u. tml.).
Soda veids vai apmērs
Samērā bieži iestādes mēdz iesniegt apelācijas sūdzības, nepiekrītot tam, ka pirmās instances tiesa ir samazinājusi soda apmēru vai atcēlusi iestādes lēmumu daļā par papildsoda piemērošanu.
Nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus (AAL 19. panta otrā daļa). Tātad arī šie jautājumi ir saistīti ar tiesas vērtējumu un konkrētās lietas apstākļiem.
Apelācijas sūdzība, līdzīgi kā saistībā ar pierādījumu novērtēšanu, iesniedzama vienīgi izņēmuma gadījumos (piemēram, ja tiesas nolēmums acīmredzami neatbilst pastāvošajai judikatūrai un nolēmumā šis aspekts nav vērtēts).
Apelācijas sūdzības atsaukšana
Dažkārt apelācijas instancē secīgi tiek skatītas vairākas lietas par identiskiem vai līdzīgiem jautājumiem. Tā, piemēram, iestāde ir piemērojusi sodu par vairākiem līdzīgiem pārkāpumiem, pirmās instances tiesa ir pieņēmusi līdzīgus nolēmumus šajās lietās un iestāde pēc tam iesniedz vairākas līdzīga satura apelācijas sūdzības. Apelācijas instances tiesa pēc tam pieņem būtībā vienādus nolēmumus. Tas liecina, ka iestādes nepietiekami izvērtē tiesu praksi (judikatūru) un neizmanto tiesības atsaukt iesniegtās apelācijas sūdzības (AAL 223. panta pirmās daļas 2. punkts).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021