Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 11:48
Vārda dienas: Gundega, Terēze
30. jūlijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Andra Feldmane kopā ar tūrisma, viesmīlības un pasākumu organizatoru nozares pārstāvjiem Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani un padomnieci ekonomikas politikas jautājumos Alisi Pīku.
Pamatojoties uz kopīgu iniciatīvu, 6. martā tika izveidota Latvijas Darba devēju konfederācijas un nozares vadošo darba devēju organizāciju – Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas, Latvijas Kongresu biroja un Latvijas Restorānu biedrības – krīzes vadības komiteja. Ņemot vērā situāciju nozarē, krīzes vadības komitejai ir pievienojusies Latvijas Pasākumu producentu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, Latvijas Tirgotāju asociācija un tūrisma klasteris “Enter Gauja”, un to atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība.
Tikšanās gaitā tika apspriesti jautājumi, ko nozare aktualizēja jūlija sākumā Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Latvijas Bankas prezidentam nosūtītajā atklātajā vēstulē, tajā skaitā par situāciju katrā nozares segmentā, nozares konkurētspēju reģionā, nodarbinātību, multiplikatora efektu, sadarbību ar valsts institūcijām un kā to padarīt rezultatīvāku, pieejamo atbalsta instrumentu efektivitāti un nozares ģenerālvienošanos un pašsakārtošanos. Tikšanās dalībnieki uzsvēra nozares lielo pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportā, tās sociālo lomu – tā nodarbina vairāk nekā 30 000 strādājošo un cenšas saglabāt darbvietas –, kā arī vienojās: lai veiksmīgi piesaistītu struktūrfondu līdzekļus darbības atjaunošanai, valdībai būtu jādefinē, ka tūrisms ir viena no Covid-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm.
Šobrīd tūrisma un viesmīlības nozare piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi: 90–100% saimnieciskās darbības kritums gan uzņemošā, gan izejošā tūrisma jomā; 90–95% Latvijas naktsmītnēs apkalpoto viesu samazinājums (pamatojoties uz STR Global datiem, trešais straujākais kritums Eiropā); otrais lielākais piešķirto dīkstāves pabalstu skaits (12 870 darba ņēmēji saskaņā ar VID datiem uz 07.06.2020.); 85% nozares uzņēmumu ir ņemti hipotekārie kredīti.
Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un līdz šim bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, vēsturiski augstāko apjomu sasniedzis 2019. gadā; tas tiešā veidā ir svarīgs valsts tēla veidotājs.
Latvijā, tāpat kā citviet attīstītajā pasaulē, tūrisma nozīme valsts ekonomikā ir vērtējama ne tikai tiešajā ekonomiskajā atdevē. Tūrisma nozares multiplikatora efekts arī Latvijā veicina vietējā ražojuma pārtikas, dzērienu un citu Latvijā ražotu preču un pakalpojumu pieprasījumu. Vistiešākajā veidā tā ir saistīta ar Latvijas materiālā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ko nodrošina vietējie amatnieki, mājražotāji un nodarbinātie citās nozarēs, kuri pastarpināti atkarīgi no tūrisma nozares. Tāpat pie netiešās ietekmes noteikti uzskaitāma arī transporta nozare, pasažieru pārvadājumi, kā arī virkne pašnodarbināto un autoratlīdzības saņēmēju (tūristu gidi, pasākumu organizatori un vadītāji u. c.).
Vissarežģītākajā situācijā ir vidējie un lielie tūrisma uzņēmumi, kas pakalpojumus sniedz visu gadu, pastāvīgi algo darbiniekus un ir lielie nodokļu maksātāji.
Eiropas Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un Fiskālās disciplīnas padome ir rekomendējušas valstīm atbalstīt krīzes visvairāk skartās nozares. Arī nozares Eiropas “jumta” organizācija HOTREC sadarbībā ar sociālajiem partneriem izsūtītajā paziņojumā uzsvērusi pievienotās vērtības nodokļa lomu un ieteikusi to kā vienu no labākajiem risinājumiem nozares izaugsmes atjaunošanai.
LPS uzsver, ka tūrismam kā Covid-19 krīzē visvairāk cietušajai nozarei un vienīgajai, kas tik ļoti atkarīga no sezonalitātes, ir jāsniedz lielāks valsts atbalsts un jāgādā, lai kredītsaistību dēļ bankas neizputinātu mūsu mazos un vidējos tūrisma uzņēmējus.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021