LPS un Ministru prezidenta saruna par iespējamiem risinājumiem nodokļu jautājumā

22. septembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un viņa vietnieki Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks neklātienē tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā, tajā skaitā iespējamās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijā.

Finanšu ministrija piedāvā mainīt IIN ieņēmumu proporciju, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN daļu. Patlaban pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% IIN ieņēmumu, bet valsts budžetā – atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Tikšanās reizē Ministru prezidents K. Kariņš apliecināja, ka ir sadzirdējis pašvaldības, izvērtē situāciju un ir gatavs meklēt konkrētus un racionālus risinājumus.

G. Kaminskis uzsver, ka sarunas mērķis bija argumentēti izstāstīt premjeram par situāciju pašvaldībās un sekām, kādas radīs plānotās izmaiņas IIN proporcijā.

Plānotais ieņēmumu samazinājums būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, kas šajā situācijā ir nesamērīgi. Jau nākamgad pašvaldībām būs jārod papildu finansējums apmēram 50 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu valdības, Satversmes tiesas un Saeimas lēmumus par obligāti īstenojamiem papildu pasākumiem pašvaldībās. “Tāpēc vēl turpināsim diskusijas ar Finanšu ministriju par iespējām kompensēt pašvaldībām ieņēmumu samazinājumu un, ņemot vērā šīsdienas sarunu ar premjeru, runāsim par pašvaldību aizņemšanās iespēju paplašināšanu, jo valsts var aizņemties savu izdevumu segšanai, bet pašvaldības nevar,” akcentē G. Kaminskis.

Ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā pamatfunkciju veikšanai, tajā skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, skolu un aprūpes centru medicīnas māsu atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem un citām svarīgām iedzīvotāju vajadzībām.

Izmaiņas IIN proporcijā pašvaldību budžetos 2021. gadā radīs ieņēmumu samazinājumu 104,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt pašvaldībām jāīsteno virkne papildu darbību, kam nepieciešams finansējums, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimē palielināsies par 70% (no 64 eiro 2020. gadā uz 109 eiro 2021. gadā) un trūcīgas personas ienākumu līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimē tiks palielināts par 80% (no 128,06 eiro 2020. gadā uz 272 eiro 2021. gadā). Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, plānotās izmaiņas pašvaldību budžetā 2021. gadā prasīs papildus vismaz 24 miljonus eiro.

Tāpat nākamgad minimālā mēneša darba alga noteikta 500 eiro, līdz ar to pašvaldībām būs nepieciešami līdzekļi darba samaksas palielināšanai, turklāt atalgojums jāpaaugstina arī bērnudārzu pedagogiem, pedagogu palīgiem, medicīnas māsām u. c. Papildu izdevumi būs jāparedz arī administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un citām darbībām.

Lai arī Latvijai tuvākajos gados būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības Atjaunošanas fonda, pagaidām nav zināms, vai daļa no finansējuma tiks arī pašvaldībām, kad tā būs pieejama un kādi būs nosacījumi.

Nākamā diskusija ar Finanšu ministriju notiks 30. septembrī.