Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 16:03
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
30. septembrī Latvijas Pašvaldību savienība turpināja sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par plānotajām izmaiņām nodokļu sistēmā, kas būtiski apdraudēs valsts jau papildus noteikto obligāto izmaiņu nodrošināšanu pilsētās un novados nākamgad un pasliktinās iedzīvotāju situāciju.
FM piedāvā mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporciju, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN daļu. Patlaban pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% IIN ieņēmumu, bet valsts budžetā – atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.
Izmaiņas IIN proporcijā pašvaldību budžetā 2021. gadā radīs ieņēmumu samazinājumu par 104,6 miljoniem eiro. Ņemot vērā provizoriskos datus, LPS sagatavojusi karti, kurā uzskatāmi attēlots, kā 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu mainīsies pašvaldību ieņēmumi pēc izlīdzināšanas, ja pašvaldību budžetiem IIN ieņēmumi tiks samazināti par 5 procentpunktiem (IIN ieņēmumu daļa samazināta līdz 75%). Tumši sarkanā krāsā attēlotas pašvaldību teritorijas, kurās būs vislielākais ieņēmumu samazinājums, bet zaļā krāsā – līdzekļu palielinājums. Redzams, ka šāds valdības lēmums negatīvi skars lielāko daļu Latvijas pašvaldību.
Plānotais ieņēmumu samazinājums būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, kas šajā situācijā ir nesamērīgi. Jau nākamgad pašvaldībām būs jārod papildu finansējums apmēram 50 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu valdības, Satversmes tiesas un Saeimas lēmumus par obligāti īstenojamām papildu darbībām pašvaldībās. Tāpēc LPS vēl turpinās diskusijas ar FM par iespējām kompensēt pašvaldībām ieņēmumu samazinājumu un runās par pašvaldību aizņemšanās iespēju paplašināšanu, jo valsts var aizņemties savu izdevumu segšanai, bet pašvaldības nevar, akcentē LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā pamatfunkciju veikšanai, tajā skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, skolu un aprūpes centru medicīnas māsu atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem un citām būtiskām iedzīvotāju vajadzībām.
Pašvaldībām jāīsteno virkne papildu darbību, kam nepieciešams finansējums, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimē palielināsies par 70% (no 64 eiro 2020. gadā uz 109 eiro 2021. gadā), trūcīgas personas ienākumu līmenis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimē tiks palielināts par 80% (no 128,06 eiro 2020. gadā uz 272 eiro 2021. gadā). Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, plānotās izmaiņas pašvaldību budžetā 2021. gadā prasīs papildus vismaz 24 miljonus eiro.
Tāpat nākamgad minimālā mēneša darba alga būs 500 eiro, līdz ar to pašvaldībām būs vajadzīgi līdzekļi darba samaksas palielināšanai, turklāt atalgojums jāpaaugstina arī bērnudārzu pedagogiem, pedagogu palīgiem, medicīnas māsām u. c. Papildu izdevumi būs jāparedz arī ATR īstenošanai un citām darbībām.
Lai arī Latvijai tuvākajos gados būs pieejami līdzekļi no Eiropas Savienības Atjaunošanas fonda, pagaidām nav zināms, vai daļa finansējuma būs pieejama pašvaldībām, kad tā būs pieejama un kādi būs nosacījumi.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021