Diskusiju seminārs par sociālajiem pakalpojumiem pašvaldībās

20. oktobrī tiešsaistē notika Latvijas Pašvaldību savienības organizētais diskusiju seminārs pašvaldību politiķiem un sociālo dienestu vadītājiem “Sociālo pakalpojumu plānošana un nodrošināšana pašvaldībās”, kas tika organizēts LPS īstenotajā projektā “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā”. Diskusiju videoieraksts pieejams LPS YouTube kontā šeit.

Semināru vadīja LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte. Pamatojot diskusiju tēmas izvēli, viņa uzsvēra, ka tā ir aktuāla saistībā ar nākamgad plānoto administratīvi teritoriālo reformu un nepieciešamību pašvaldībām lemt par vietējiem apstākļiem vispiemērotāko sociālo pakalpojumu organizēšanas risinājumu nākotnes novados. Semināra darba kārtībā bija gan ieskats sociālo pakalpojumu organizēšanas tiesiskajā ietvarā un iespējās, gan diskusijas par pašvaldību praktisko pieredzi un jau aprobētajiem modeļiem, gan arī Labklājības ministrijas redzējums par šo tēmu un akcentiem no sociālās politikas veidotāju puses.

Atklāšanas uzrunu teica LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, kurš dalījās pārdomās par sabiedrības prasībām un gaidām no sociālās nozares darbiniekiem un vēlēja stiprus ceļavārdus visiem šā grūtā darba darītājiem.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums raksturoja pašreizējo situāciju un izaicinājumus sociālajā jomā nākotnes Aizkraukles novadā. Semināra norise bija plānota klātienē Aizkrauklē, bet epidemioloģiskās situācijas dēļ to diemžēl nācās rīkot attālināti, tāpēc Aizkraukles pieredzi nācās iepazīt neklātienē.

Aizkraukliešus nākamgad gaida lieli izaicinājumi, jo pēc ATR jaunajā novadā apvienosies seši novadi – Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads –, kuros kopā dzīvo ap 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Sociālos pakalpojumus topošajā lielajā novadā sniedz seši pašvaldību sociālie dienesti un astoņas to struktūrvienības, divi sociālās aprūpes centri (SAC) – pašvaldību aģentūras SAC “Ziedugravas” un SAC “Pļaviņas” –, Kokneses novada ģimeņu aprūpes centrs “Dzeguzīte”, Neretas SAC, Pļaviņu dienas aprūpes centrs, kā arī līgumorganizācijas un privātpersonas. Pie gaidāmajiem izaicinājumiem L. Līdums minēja divpakāpju organizatoriskās struktūras izveidi sociālo iestāžu pārvaldībā, pakļautības, atbildības un funkciju sadalījumu, sociālo iestāžu darba koordināciju, ekonomisku darba un finanšu resursu sadalījumu, sociālā dienesta kā vienas iestādes izveidi un vienotas pieejas nodrošināšanu sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanā un sniegšanā. Viņa un pārējo lektoru prezentācijas skatiet šeit!

Par sociālo pakalpojumu organizēšanas modeļiem, to tiesisko ietvaru un iespējām informēja LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča. Sociālās palīdzības nodrošināšana ir pašvaldības autonomā funkcija, un tiesiskais ietvars tai piešķirts likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 7. punktā. Tālāk likumdevējs citos likumos (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā u. c.) sīkāk aprakstījis un noteicis uzdevumus, kas pašvaldībām jādara, lai tiktu sniegta sociālā palīdzība, un kāds ir sociālo pakalpojumu apjoms jeb grozs, kas pašvaldībai jānodrošina. Sociālo pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem pašvaldība var izvēlēties dažādus modeļus: to var veikt iestāde, struktūrvienība, aģentūra vai arī deleģēt tos vai izmantot sadarbības formu. Attiecībā uz ATR šobrīd ir pieņemti divi Ministru kabineta noteikumi – par struktūras projektu izveidošanu un par attīstības dokumentu sagatavošanu un finansējuma piešķiršanu šiem procesiem. Uz sociālajiem dienestiem vairāk attiecas pirmie noteikumi, un te vadošā loma jāuzņemas jaunveidojamā novada pēc iedzīvotāju skaita lielākajam novadam.

Pašvaldību pieredzē, atziņās un ieteikumos dalījās trīs pašvaldību pārstāvji.

Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pastāstīja par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības administrēšanu Rīgā – gan par pašvaldības politisko un administratīvo struktūru, gan sociālā darba organizatorisko shēmu, kurā ietilpst Rīgas Sociālais dienests ar 11 teritoriālajiem centriem. Viņa galvenās atziņas un ieteikumi ir šādi: jo lielāka pašvaldība, jo nošķirtāk jārisina makrolīmeņa jeb administrēšanas uzdevumi; šo uzdevumu veikšanai jānodrošina laiks un resursi un jābūt rakstiskai kārtībai, veidlapām un skaidram lomu un pienākumu sadalījumam; jāuzrauga un jānovērtē gan mikrolīmeņa, gan arī makrolīmeņa uzdevumu izpilde; lai pielāgotu administrēšanas struktūru, pašvaldībai jānosaka specifisko faktoru ietekme un vēlmes (distance, specializācija, speciālistu pieejamība, problēmu risinājumu veidi u. c.). Galvaspilsētas sociālās jomas speciālisti laipni aicina kolēģus ciemos un ir gatavi dalīties savā pieredzē arī klātienē.

Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane iepazīstināja ar sociālo pakalpojumu plānošanu un attīstību Saldus novadā. Aģentūra nodrošina gan tradicionālus sociālos pakalpojumus, gan arī tādus kā, piemēram, atbalsta un pašpalīdzības grupas, specializētās darbnīcas, psihologa konsultācijas, atkarības speciālista konsultācijas, mūzikas terapiju, Portidžas mācībsistēmas pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem, higiēnas pakalpojumu u. c. Strādājot visai nozarei kopā, Saldus novadā par ieguvumiem uzskata kopīgu plānošanu, vienotu izpratni, profesionalitāti, komunikāciju, resursu plānošanu un izmantošanu, speciālistu racionālu noslodzi un principa “viens par visiem un visi par vienu” iedzīvināšanu. I. Behmane kā ieteikumu minēja arī specializēšanos, ko Saldus novada pašvaldības aģentūrā “Sociālais dienests” ieviesīs no 1. novembra.

Raksturojot Ogres novada Sociālā dienesta darbu, tā vadītāja Sarmīte Ozoliņa pastāstīja, ka 2011. gadā notikusi reorganizācija un izveidots Ogres novada Sociālais dienests, kurā ietilpst Taurupes Sociālais centrs (SC), Suntažu SC, Madlienas SC, Ogres SC, ģimenes atbalsta dienas centrs, dienas centrs “Saime”, kā arī Sociālās palīdzības nodaļa, Atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem un Sociālās aprūpes un rehabilitācijas nodaļa. Atskatoties uz ATR un apvienošanās izaicinājumiem, viņa minēja šādus: administrācijas izveide īsā laikā; struktūru apzināšana – teritorija, darbinieki, sociālie pakalpojumi, darba organizācija; dokumentu pārņemšana; darba pienākumu pārdale; darba tiesisko attiecību pārformēšana; iekšējo normatīvo aktu sakārtošana – nolikumi dienas centros, kārtības noteikumi, instrukcijas, darba drošība u. c.; nomenklatūra/arhīvs; dokumentu aprite; vienotas veidlapas sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanai, klienta lietu veidlapas; SOPA (jāizveido vienoti kodi un pakalpojuma klasifikācija); kvalitātes vadības sistēmas izstrāde; loģistika; reģistrēšanās Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Par ieguvumiem ogrēnieši uzskata vienotu pabalstu sistēmu un nosacījumus to saņemšanai, ātrāku pabalstu izmaksu, vieglāk risināmus loģistikas jautājumus (pagastu transports), ātru informācijas iegūšanu no sadarbības partneriem (skolām, ģimenes ārstu praksēm), ātrāk novadītu informāciju darbiniekiem, operativitāti krīzes situācijās, centru iespēju darboties autonomi un mazāku trauksmes un pretestības līmeni darbiniekiem reorganizācijas procesā. Savukārt kā vājās puses identificētas problēmas ar darbinieku piesaisti, viņu identitātes šķelšanās, pagasta pārvalžu ietekme uz sociālo darbu, mazāki darbinieku atbalsta resursi “pleca sajūtai”, grūtāk ieviest specializāciju, problēmas ar darbinieku aizstāšanu, kā arī apgrūtinātāka dokumentu aprite, kontrole un pārraudzība.

Videokonferencē piedalījās arī Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa, LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele–Dubrovska un viņas vietniece Agnese Jurjāne, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš un LM īstenotā projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” vadītāja Ilze Kurme.

Ministrijas prezentācijā “Sociālais dienests – nozīmīgs stūrakmens veiksmīgas un atbalstošas pašvaldības attīstībā” tika raksturota sociālā darba līdzšinējā definīcija un jaunajā pašvaldību likumprojektā pie autonomajām funkcijām piedāvātā redakcija un uzsvērts, ka arī pēc ATR tiks saglabāti sociālā dienesta uzdevumi. LM plāno pārskatīt sociālā darba speciālistu skaita normas, kā arī sagatavot ieteikumus tuvākajā nākotnē veicamajiem darbiem. Ministrijas speciālisti īpaši vērsa uzmanību uz sociālo darbinieku pieejamību: pašvaldībām darbs jāorganizē tā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt sociālā darbinieka konsultācijas un atbalstu ikvienā novada un pilsētas teritoriālajā vienībā.

Semināra noslēgumā LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka spriešana par labākajiem sociālo pakalpojumu modeļiem un pakalpojumu organizēšanu pašvaldībās ar šo semināru nebeidzas un diskusijas turpināsies, tāpat kā tiks turpināts arī LPS īstenotais projekts “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā”, kas tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014–2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.