LPS un LLPA lūdz Konkurences padomi iedziļināties jautājumā par pašvaldību atbildību atkritumu apsaimniekošanā

Pieredzes trūkuma dēļ nepietiekama izpratne par obligātajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas jānodrošina pašvaldībām; zināšanu trūkums par atkritumu apsaimniekošanas nozari un ar to saistīto obligāto Latvijas valsts un Eiropas Savienības uzstādījumu izpildi; vēlme piesaistīt preses uzmanību ar skaļiem paziņojumiem – kāds no šiem faktoriem varētu skaidrot jaunā Konkurences padomes (KP) vadītāja izteikumus par to, ka labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanai Rīgā būtu brīvais tirgus un iespēja katram iedzīvotājam izvēlēties savu pakalpojuma sniedzēju, uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Pagājušonedēļ KP vadītājs nāca klajā ar izteikumiem, ka no konkurences viedokļa labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanas noregulēšanā būtu brīvais tirgus, kur ikviens patērētājs varētu izvēlēties pakalpojumu sniedzēju pēc saviem kritērijiem – vai tās ir smukākas mašīnas vai lētāka cena, vai atsaucīgāki šoferi, vai profesionālāka pakalpojuma sniegšana. Šādi tirgus un konkurences uzrauga izteikumi pašvaldībās rada satraukumu. Tāpēc pašvaldību organizācijas aicina Konkurences padomi pamatīgāk iedziļināties gan pašvaldības autonomajās funkcijās, gan arī to sasaistē ar valsts politiku, ES regulām un patiesajām iedzīvotāju interesēm.

“Likumā par pašvaldībām ir definētas pašvaldību funkcijas. Likuma 15. pantā noteikts, ka pašvaldību autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tas nozīmē ne vien paša komunālā pakalpojuma nodrošināšanu, bet arī tam atbilstošas infrastruktūras radīšanu un attīstīšanu atbilstoši valsts pamatnostādnēm un ES virzītajam zaļajam kursam, regulām un uzstādījumiem. Praktiski tas nozīmē, ka pašvaldībai jārūpējas, lai ir kvalitatīvas ielas, pa kurām var pārvietoties komunālo pakalpojumu sniedzēji, arī atkritumu izvedēji. Ir jāgādā, lai viņi pārvietojas pa ielām iespējami pārdomātos maršrutos un ar iespējami jaunāku tehniku, kas atstāj iespējami mazāku iespaidu gan uz ielu un ceļu seguma kvalitāti, gan gaisa piesārņojumu. Turklāt pašvaldībai ir jāatbild par to, lai atkritumu apsaimniekošana notiek atbilstoši prasībām ar aizvien pieaugošu šķiroto un otrreizējai pārstrādei nododamo atkritumu īpatsvaru. Nekas no šā visa nav iespējams, ja katras mājas iedzīvotājs izdomās sludinājumu portālā izvēlēties sev atkritumu izvedēju un cita pēc citas atbilstoši katra cilvēka individuālajam pasūtījumam pa ielām sāks braukāt neskaitāmu atkritumu izvedēju mašīnas,” asi situāciju iezīmē LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LPS priekšsēdis akcentē, ka pašvaldībai ir jārada tādi apstākļi, lai komunālie pakalpojumi – arī atkritumu apsaimniekošana – kvalitatīvi un samērīgā cenā tiktu nodrošināti katram iedzīvotājam. Atsakoties no pašvaldību iepirkumos noteiktā regulējuma, kas atkritumu apsaimniekotājam ir saistošs un uzliek par pienākumu vienādu maksu aprēķināt kā centrā dzīvojošiem, tā arī attālo reģionu iedzīvotājiem, radīsies tāda situācija, ka ārpus lielām pilsētām dzīvojošie iedzīvotāji var palikt bez pakalpojuma, jo brīvā tirgus cena viņiem būs pārāk augsta, bet par zemāku cenu neviens atkritumus neizvedīs.

“Ir loģiski, ka izmaksas ārpus centra dzīvojošu iedzīvotāju apkalpošanai ir pamatoti augstākas un apsaimniekotāji nelabprāt apkalpo dārgus, ekonomiski neizdevīgus maršrutus. Taču pašvaldības ar saviem iepirkumiem šo jautājumu ir atrisinājušas. Absolūti brīvais tirgus ārpus pilsētām dzīvojošos iedzīvotājus faktiski atstās bezizejas situācijā: pakalpojums vai nu vispār nebūs pieejams, vai būs pieejams par nesamērīgi augstu cenu. Turklāt pētījumi liecina, ka mēģinājumi atkritumu apsaimniekošanas tirgū ieviest pašregulāciju ar brīvo konkurenci patiesībā cenu tikai palielina: tā tas ir bijis, tā tas bija arī Polijā, kas no brīvā tirgus atteicās jau 2013. gadā, un arī kaimiņos Igaunijā. Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka pretēji notiktu Latvijā. Sagraujot gadiem izveidotu un stabilu sistēmu, tiktu sekmēta nelegāla atkritumu izvešana, strauji palielinot atkritumu apjomu mežos, karjeros un citur, radot būtisku apdraudējumu videi,” uzsver Gints Kaminskis.

Īstenojot KP vadītāja izteikumus par tirgus atvēršanu, jārēķinās, ka izzudīs atkritumu šķirošana: tā vienkārši nebūs saimnieciski izdevīga, un pakalpojumu sniedzēji to nenodrošinās. Tas savukārt nozīmē pilnīgu Latvijas izstāšanos no Eiropas zaļā kursa un vides politikas uzstādījumu īstenošanas ar aizvien apjomīgāku atkritumu otrreizēju pārstrādi.

Vairāk lasiet šeit.