Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 06:38
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) Valdes sēde un ikmēneša sanāksme-seminārs 6. novembrī pirmo reizi LPIA vēsturē notika attālināti, tiešraidē no LPS mītnes. Sanāksmes videoieraksts pieejams šeit.
Vispirms LPIA Valdes priekšsēdētājs Ivo Virsis un LPS padomniece Sniedze Sproģe informēja par aktuālajiem jautājumiem un to, ka 11. decembrī plānotā asociācijas gada sapulce Stopiņu novadā nenotiks, bet attālināti šajā datumā sanāksme būs.
Domājot par vasaru, pārceltajiem XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un dziedāšanas tradīciju Latvijā, sanāksmes dalībniekus uzrunāja projekta “Dziesmu svētki. Neizstāstītais stāsts” iniciatore un filmu producente Linda Krūkle un Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa (viņu un pārējo lektoru prezentācijas šeit).
Projekta “Dziesmu svētki. Neizstāstītais stāsts: vēsturiskas spēlfilmas par pirmajiem vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem tapšana” iniciatore Linda Krūkle pastāstīja, ka šī vēsturiskā spēlfilma būs par pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku tapšanu 1873. gadā un to fundamentālo nozīmi neatkarīgas Latvijas valsts veidošanā, personībām, kas veidoja svētkus pirms pusotra gadsimta, kā arī par sievietes lomu. Vēsturiskās spēlfilmas “Zeme, kas dzied” radošās komandas sastāvā ir režisors un scenārija autors Māris Martinsons, scenārija līdzautors Dainis Īvāns, projekta radītāja Linda Krūkle un komponists Uģis Prauliņš. Projektā taps gan interaktīva vietne, grāmata, filmas mūzikas ieraksts, gan, protams, pati filma, kuras pirmizrāde paredzēta 2023. gada pavasarī. Pašvaldību auditoriju L. Krūkle uzrunāja ar aicinājumu sadarboties un piedāvāt filmas lokācijas vietas, novadpētniecības materiālus, korus un uzņēmējus, kuri būtu ieinteresēti iesaistīties filmas tapšanā, lai šo Latvijas tautas dzimšanai nozīmīgo stāstu izstāstītu kopā.
Ar aktualitātēm XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā iepazīstināja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa, kura uzsvēra, ka svētki 2021. gadā, lai arī citādi, būs! Katru kolektīvu gaida liels izaicinājums – attālināti sagatavot repertuāru –, taču viņa pauda pārliecību, ka kopīgiem spēkiem izdosies ar to tikt galā. Svētku programma tiks pārplānota, mazinot dalībnieku un pasākumu blīvumu un apjomu, un notikumu norises vietas būs gan Rīgā, gan reģionos.
Par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un darba tiesiskajām attiecībām izpilddirektorus informēja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) jurists, darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs.
Šīs smagās tēmas iesākumā LPS padomniece Sniedze Sproģe atgādināja atslēgas vārdus par ATR: novadi apvienojas, nevis kādu pievieno citam! Pašvaldības ir patstāvīgas un darbojas savu iedzīvotāju interesēs, izpildot likumus un citus normatīvos aktus. Novadu teritorijas pēc 1. jūlija būs citas, arī iedzīvotāju kopums citāds, būs jauna dome, kas pārvaldīs šo lielāko teritoriju. Jāveido optimālākais struktūras modelis, lai pārvaldītu teritoriju un ievērotu iedzīvotāju kopuma intereses! Lai to izdarītu, jānovērtē visa saimniecība, visi darbinieki, lai tiešām izveidotu labāko struktūru.
Ilze Oša pastāstīja par jaunveidojamās pašvaldības struktūras veidošanu un VARAM sagatavoto metodiku, kurai aicināja pašvaldības iesūtīt papildinājumus, komentārus un ieteikumus.
Darbinieku tiesības reorganizācijas procesā un attālinātā darba iespējas analizēja Kaspars Rācenājs. Viņš atgādināja, ka jaunā novada pašvaldība ir visu apvienojamo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja un visiem jāievēro Darba likuma regulējums, kura komentāri pieejami LBAS vietnē. Nosakot pašvaldības organizatoriskās struktūras optimālāko modeli, īpaša uzmanība jāpievērš principiem, kas ļauj sabalansēt pašvaldības darbības efektivitātes paaugstināšanu un izvairīšanos no negatīvām sociālām, ekonomiskām un politiskām sekām.
Sadaļā par publiskajiem iepirkumiem Covid-19 laikā Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas vecākā eksperte Liene Jaunroze un Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina analizēja publiskā iepirkuma ietvaru Covid-19 laikā. Svarīgi atzīmēt, ka šajā laikā var lietot paātrinātas procedūras un īsākais termiņš ir 15 dienas. Paziņojumā par līgumu jānorāda, ka ir paātrināta procedūra, un jāsniedz paātrinātas procedūras pamatojums.
Sanāksmes dalībnieki lektoriem uzdeva daudz jautājumu. Tā kā VARAM piedāvātajā metodikā ir daudz neskaidrību, lūgums izpilddirektoriem jautāt un komentēt, lai LPS varētu apkopot visus jautājumus, par kādiem būtu vajadzīga diskusija ar ministrijām.
Vairāk skatiet šeit.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021