Eiropas Reģionu komitejas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) kopīgi veiktajā aptaujā secināts, ka 86% pilsētu un reģionu prognozē izdevumu pieaugumu un 90% paredz ieņēmumu samazināšanos, kas apdraud publiskos ieguldījumus.
Abu institūciju veiktajā aptaujā “Covid–19 ietekme uz reģionālajām un vietējām pašvaldībām: pārvaldība, finanses un atveseļošanas plāni” šovasar aptaujātas 300 pašvaldības no 24 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tās mērķis bija iegūt datus par Covid–19 pandēmijas izraisītās sociālekonomiskās krīzes ietekmi teritoriālajā aspektā. Iegūtās atbildes ļauj secināt, ka pašvaldību izdevumu pieaugums jo īpaši tiek prognozēts sociālajiem pakalpojumiem (64%), sociālajiem pabalstiem (59%), MVU un pašnodarbināto personu atbalsta un sabiedrības veselības jomā.
Pētījumā arī secināts, ka Covid–19 krīze paver lēmumu pieņēmējiem iespēju pārveidot reģionālās attīstības politiku. Trīs svarīgākās prioritātes ir nodrošināt cenu ziņā pieņemamus, pieejamus un kvalitatīvus pamatpakalpojumus, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumus, visās teritorijās (76%); reģionālās izturētspējas stiprināšana (69%); starpreģionālās digitālās plaisas mazināšana (68%).
Reaģējot uz situāciju un veidojot Eiropas veselības savienību, Eiropas Komisija 11. novembrī publicējusi priekšlikumu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības veselības drošības satvaru un galveno ES aģentūru gatavību krīzēm un reaģēšanu uz tām, – plānu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”. Lai reaģētu uz šo tiesību aktu kopumu, 23. novembrī Eiropas Reģionu komitejas Dabas resursu komisijas (NAT) locekļiem bija iespēja izteikt viedokli saistībā ar krīzes pārvaldību.
Latvijas delegācijas Eiropas reģionu komitejā pārstāvis Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs sarunā ar LPS uzsvēra nepieciešamību dalīties ar iegūto pieredzi, lai izdarītu secinājumus gan katrs pats, gan arī pašvaldību, nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī. “Gan pie mums, Viļakā, gan katrā pašvaldībā ir sava pieredze un secinājumi, kā rīkoties ārkārtējos apstākļos. Ar šādiem secinājumiem jādalās un pētījumu rezultāti jāņem vērā, lai kopīgi izveidotu rīcības stratēģiju, kā rīkoties līdzīgā ārkārtas situācijā. No šīs situācijas mēs daudz ko varam mācīties turpmākajiem politiskajiem lēmumiem, lai nākotnē spētu ļoti savlaicīgi identificēt, pieņemt lēmumus un rīkoties,” uzsvēra Maksimovs.
• 16. novembrī eLiesma: “Jābūt saimnieka attieksmei” – intervija ar LPS padomnieci Sandru Bērziņu par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā (šeit).
• 17. novembrī LETA: “Krāslavas novada domes priekšsēdētājs pašvaldību ieņēmumu samazināšanu sauc par slēpto Latgales deportāciju” – par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdi un LPS padomnieces Lāsmas Ūbeles klāstīto, ka nākamgad ieņēmumi samazināsies 110 pašvaldībām, tajā skaitā visām Latgales pašvaldībām.
• 17. novembrī LETA: “Saeimas Latgales apakškomisija lūgs valdību atjaunot programmu reģionu NVO atbalstam” – par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdi un LPS vecākā padomnieka Māra Pūķa sacīto, ka samazināt NVO atbalstu reģionos nav pareizi.
• 17. novembrī NRA: “Krāslavas novada priekšsēdētājs: pašvaldību ieņēmumu samazināšana ir slēptā Latgales deportācija” – par Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdi un LPS padomnieces Lāsmas Ūbeles paustais par valsts budžetā plānoto samazinājumu pašvaldībām (šeit).
• 17. novembrī LSM.lv; Latvijas Radio 1 – LPS padomnieces Ināras Dundures dalība LR1 raidījumā “Pusdiena” par valdībā plānotajām attālinātajām mācībām arī mazāko klašu skolēniem (šeit).
• 17. novembrī LSM.lv; Latvijas Radio 1: “Daļa vecāku negrib attālinātās mācības mazāko klašu bērniem; iebilst arī darba devēji un pašvaldības” – par valdības plānotajām attālinātajām mācībām arī mazāko klašu skolēniem un LPS padomnieces Ināras Dundures paustais LPS aicinājums dot tiesības pašvaldībām kopā ar izglītības iestādēm pieņemt lēmumus pašām (šeit).
• 18. novembrī Skaties.lv; TV3 Ziņas: “Apspriešanai nodots plāns administratīvo reģionu darba pilnveidei” – par VARAM piedāvājumu otrā līmeņa pašvaldību funkcionēšanai un to funkcijām un LPS vecākā padomnieka Māra Pūķa komentārs (šeit).
• 20. novembrī LETA: “Liepājas teātra turpmākajai darbībai rosināti vairāki iespējamie risinājumi” – par Kultūras ministrijas koordinēto darba grupu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldības un finansēšanas modeļa izstrādei un LPS padomnieces Ligitas Pudžas komentārs.
• 20. novembrī LA.lv: “Tumsonība vai piesardzība? Steigā pieņem grozījumus par attālinātajām mācībām arī pēc pandēmijas” – par Saeimā apspriestajiem grozījumiem Izglītības likumā un attālinātajām mācībām un LPS padomnieces Ināras Dundures komentārs (šeit).
• 22. novembrī Druva: “Jābūt saimnieka attieksmei” – intervija ar LPS padomnieci Sandru Bērziņu par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā (šeit).
LPS atzinumi valsts likumu un politiku uzlabošanai
Latvijā izveidojusies prakse Ministru kabinetā (dokumentu saskaņošanas un pieņemšanas procedūrās) iesaistīt Latvijas Pašvaldību savienību, kam saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” vienīgajai ir tiesības paust pašvaldību kopīgo viedokli.
Rakstiskie atzinumi sākas ar konstatējumu – vai LPS saskaņo vai nesaskaņo attiecīgo projektu. Abos gadījumos projektu virzītāji un dokumentu pieņēmēji var izvērtēt priekšlikumus tekstu uzlabošanai.
Oficiālā procedūra sākas ar Valsts sekretāru sanāksmi, kurā izsludina valsts dokumenta projektu. Ja LPS pieprasa projektu atzinuma sniegšanai, tad visas pašvaldības tiek aicinātas paust savu viedokli. Gatavojot viedokli, LPS ņem vērā arī pašvaldību kopīgo stratēģiju un Eiropas vietējo pašvaldību hartā paustos vietējās demokrātijas principus.
LPS sniegtie atzinumi
Aizvadītajā nedēļā LPS sniegusi divus atzinumus par normatīvo aktu projektiem, un abi ir saskaņoti.
Nr. VSS nosaukums Nosūtīšanas datums Izsludināšanas datums Saskaņojums
1. VSS950 – Par Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma Augusta ielā 62, Krāslavā, Krāslavas novadā, nodošanu bez atlīdzības Krāslavas novada pašvaldības īpašumā” 16.11.2020. 05.11.2020. Jā
2. VSS953 – Par Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts dzīvojamās mājas neprivatizētās daļas nodošanu Jelgavas novada pašvaldības īpašumā” 17.11.2020. 05.11.2020. Jā
LPS iepriekšējās nedēļās sniegtie atzinumi pieejami LPS interneta vietnē www.lps.lv, sadaļā Par LPS/ Atzinumi jeb šeit.
Saskaņošanai pieprasītie dokumentu projekti
19. novembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie projekti:
VSS977 – Rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un nekustamā īpašuma “Nātrītes”, Stāmerienas pagastā, Gulbenes novadā, pārdošanu”
VSS978 – Rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Karlīnes ielā 38, Ventspilī, nodošanu Ventspils pilsētas pašvaldības īpašumā”
VSS979 – Rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsētā pārņemšanu valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu”
VSS991 – Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”
VSS980 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos nr. 740 “Noteikumi par stipendijām””
VSS982 – Noteikumu projekts “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atlīdzību Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kas ir nevalstisko organizāciju pārstāvji”
VSS1000 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos nr. 942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā””
VSS995 – Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”
VSS984 – Rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 31. maija rīkojumā nr. 297 “Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” personā””
VSS992 – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos nr. 796 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos””
Covid19 kontaktpersonas noteiks arī darba devējs; kontaktpersonām ātrāk izsniegs DNL
17. novembrī valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid19 infekcijas izplatības ierobežošanai” paredz, ka mājas karantīna ir jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā, vai to ir noteicis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ģimenes ārsts vai darbavietas atbildīgā persona.
Ja SPKC konstatēs, ka inficēta persona apmeklējusi kolektīvu (pirmsskolas izglītības iestādi, izglītības iestādi vai darba kolektīvu), epidemiologs par to informēs konkrētās iestādes vadību. Pēc tam iestādes vadības uzdevums ir pēc noteiktiem kritērijiem apzināt cilvēkus, kas bijuši ciešā kontaktā ar inficēto personu. Par kontaktpersonu cilvēku noteiks, ja viņam iepriekšējo divu dienu laikā pirms personas saslimšanas (vai infekcijas laboratoriskās konstatēšanas) ar saslimušo cilvēku bijis personīgs kontakts ne tālāk kā divu metru attālumā un ilgāk par 15 minūtēm; bijis fizisks kontakts (piemēram, sarokošanās, apskāviens); bijis neaizsargāts tiešs kontakts ar Covid19 inficētās personas inficētajiem izdalījumiem (piemēram, uzklepots). Par kontaktpersonu noteiks arī tad, ja persona būs atradusies slēgtā vidē (piemēram, darba telpā, koplietošanas vai sanāksmju telpā, uzgaidāmajā telpā utt.) kopā ar Covid19 inficēto personu ilgāk par 15 minūtēm.
Vadoties pēc šiem kritērijiem, darbavietas atbildīgajai personai jāizveido kontaktpersonu saraksts, kas jānosūta SPKC, un jāinformē kolektīvā noteiktās kontaktpersonas vai viņu likumiskie pārstāvji – darbinieki, izglītojamie vai viņu vecāki – par to, ka konkrētai personai bijis ciešs kontakts ar inficētu personu un ir pienākums ievērot mājas karantīnu un sazināties ar ģimenes ārstu, lai uzsāktu medicīnisko novērošanu un nepieciešamības gadījumā saņemtu darba nespējas lapu (DNL).
Savukārt SPKC, saņemot no darbavietas kontaktpersonu sarakstu, pārliecināsies, ka tas ir sagatavots atbilstoši kritērijiem, un nosūtīs to Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kas šo informāciju ievadīs vienotajā veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā, lai tā būtu pieejama arī ģimenes ārstiem.
Valdībā apstiprinātie grozījumi MK 2001. gada 3. aprīļa noteikumos nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” paredz agrāk izsniegt darbnespējas lapu Covid19 slimnieku kontaktpersonām. Konkrētās inficētās personas kontaktpersonas var noteikt SPKC, ģimenes ārsts, ja viņa aprūpē ir saslimušā ģimenes locekļi, kas atzīstami par kontaktpersonām, un izglītības iestādes un darba devēji atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem, ja slimības uzliesmojums bijis darba kolektīvā (darbavietā, izglītības iestādē).
Tāpat pagarināta attālināta DNL izsniegšanas iespēja par pirmajām trim slimības dienām personām, kas kopj slimu bērnu ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu. Ja trīs dienu laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, darbnespējas lapas turpināšanai ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē.
Pedagogi saņems piemaksas par papildus veikto darbu attālināto mācību laikā
Lai novērtētu pedagogu ieguldījumu un kompensētu darba specifiku attālināto mācību nodrošināšanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) radusi iespēju veikt 1,1 miljona eiro finansējuma pārdali no sava budžeta. Tādējādi līdz gada beigām pedagogi, kuri īsteno attālinātās mācības, saņems piemaksas par papildu darbu. Valdībā apstiprinātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma sadalījumu atbalsta sniegšanai attālinātā mācību procesa nodrošināšanai vispārējās izglītības iestāžu, izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu, un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem” pieejams MK tīmekļvietnē.
Kritērijus piemaksu piešķiršanai izstrādās katra izglītības iestāde, ņemot vērā pedagogu tiešsaistē novadīto stundu skaitu, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, sadarbību ar vecākiem un citus aspektus. Kritēriji jāsaskaņo ar izglītības iestādes padomi. Piemaksas paredzētas vispārīgās izglītības iestāžu 7.–12. klašu pedagogiem, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogiem, kā arī 1.–6. klašu pedagogiem, kuri 2020./2021. mācību gadā īsteno attālinātās mācības.
IZM arī sola, ka līdz gada beigām 425 skolas saņems datorus, ko varēs izmantot gan ikdienas mācību modernizēšanai, gan attālināto mācību nodrošināšanai. Pirms jaunā mācību gada ikviens pedagogs bija aicināts pieteikties digitālās pratības kursiem, lai pilnveidotu savu pratību evidē izglītības tehnoloģiju izmantošanai. Kursos joprojām ir brīvas vietas, un pedagogi aicināti izmantot iespēju tiešsaistē piedalīties mācībās.
Daudzbērnu ģimenēm pieejams plašāks atbalsts mājokļa iegādei vai būvniecībai
17. novembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus MK 2018. gada 20. februāra noteikumos nr. 95 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai” (ar tiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē) par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, ar kuriem precizēti nosacījumi subsīdijas “Balsts” piešķiršanai, lai praktiski nodrošinātu atbalstu mājokļa iegādei vai būvniecībai daudzbērnu ģimenēm.
MK apstiprinātās izmaiņas paredz, ka personas, kuras jau noslēgušas hipotekārā aizdevuma līgumu ar kredītiestādi, sākot no šāgada 1. jūlija, un kuras atbilst noteikumos ietvertajiem subsīdijas “Balsts” kritērijiem, varēs pieteikties kredītiestādē subsīdijas “Balsts” saņemšanai līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tāpat noteikumos precizēti iesniedzamie dokumenti un datu avoti ienākumu noteikšanai subsīdijas “Balsts” saņemšanai, kā arī precizēts personu loks, kurām šie ienākumi vērtējami.
Uz programmas “Balsts” subsīdiju mājokļa iegādei varēs pretendēt daudzbērnu ģimenes (trīs un vairāk bērni, kā arī gadījumos, ja ir divi bērni un ir iestājusies grūtniecība), kas bankā ņem kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai. Lai saņemtu subsīdiju “Balsts”, izvēlētā nekustamā īpašuma darījuma summa nevar pārsniegt 250 000 eiro un ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jābūt līdz 17 000 eiro iepriekšējā taksācijas gadā pirms nodokļu nomaksas. Tāpat saņēmējam jābūt Latvijas nodokļu rezidentam vismaz pēdējos 12 mēnešus, īpašumā nedrīkst būt cits mājoklis, un subsīdija nevar būt lielāka par 50% no kopējā darījuma vai būvprojekta apjoma.
Subsīdijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz vairākiem kritērijiem. Trīs bērnu ģimenēm (arī ja trešais vēl gaidāms) subsīdija ir 8000 eiro parastam mājoklim vai 10 000 eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām. Savukārt četru un vairāk bērnu ģimenēm (arī ja ceturtais vēl gaidāms) subsīdija ir attiecīgi 10 000 vai 12 000 eiro.
Noskaidroti 25 konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” pirmās kārtas laureāti
Noslēgusies konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2020” pirmā kārta. Konkursa otrajai kārtai nominētas 25 pašvaldības – piecas katrā plānošanas reģionā. Nākamajā konkursa kārtā tiks noteiktas desmit ģimenēm draudzīgākās pašvaldības, kas nokļūs finālā un pretendēs uz laureāta titulu.
Konkursa pirmās kārtas rezultāti noteikti pēc iedzīvotāju balsojumā iegūtajiem datiem, kā arī veicot pašvaldību administratīvo datu, dzimstības un migrācijas saldo datu un pašvaldību iesaistes konkursa informatīvajā kampaņā izvērtējumu.
Konkursa otrajai kārtai nominētās pašvaldības:
Kurzemes plānošanas reģionā – Alsungas, Brocēnu, Durbes, Grobiņas un Nīcas novads;
Latgales plānošanas reģionā – Dagdas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Riebiņu novads;
Rīgas plānošanas reģionā – Ādažu, Ikšķiles, Mālpils, Olaines un Stopiņu novads;
Vidzemes plānošanas reģionā – Cesvaines, Kocēnu, Naukšēnu, Raunas un Vecpiebalgas novads;
Zemgales plānošanas reģionā – Iecavas, Ozolnieku, Rundāles, Tērvetes un Vecumnieku novads.
Konkursa otrajā kārtā novērtēs pašvaldības atbalstu ģimenēm ar bērniem un ģimeniskas vides nodrošināšanai, vērtēs arī iedzīvotāju balsojumā iegūtās atsauksmes, lai izvēlētos desmit konkursa finālistes – visaugstāko novērtējumu saņēmušās pašvaldības (divas katrā plānošanas reģionā). Ar finālā tikušo pašvaldību darbu un to centieniem veidot ģimenēm draudzīgu vidi vērtēšanas komisija tuvāk iepazīsies konkursa noslēdzošajā kārtā vizītēs. Konkursa laureātu – visaugstāko novērtējumu saņēmušo pašvaldību – godināšana plānota gada nogalē.
Vairāk informācijas par konkursu: www.vietagimenei.lv.
Konkurss “Gada balva sociālajā darbā 2020”
Labklājības ministrija līdz 29. novembrim izsludinājusi pieteikumu iesniegšanu pretendentu izvirzīšanai konkursam “Gada balva sociālajā darbā 2020”.
Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kā arī citās institūcijās, kurās nodrošina sociālā darba pakalpojums), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā; pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus; popularizēt un veicināt sociālā darba attīstību, profesijas prestižu un labo praksi.
Pieteikuma anketas pretendenta izvirzīšanai konkursa nominācijās ar oficiālu pavadvēstuli (parakstītu pašrocīgi papīra formā vai ar elektronisko parakstu, vai izmantojot latvija.lv iespēju “iesniegums iestādei”) var iesniegt pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, komersanti, plānošanas reģioni, profesionālās organizācijas, biedrības un nodibinājumi.
Pretendentus izvirza apbalvošanai šādās nominācijās:
“Labākais sociālais darbinieks publiskajā sektorā 2020”;
“Labākais sociālais darbinieks nevalstiskajā un privātajā sektorā 2020”;
“Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2020”.
Pieteikuma anketas pieejamas šeit.
Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas LM tīmekļvietnē www.lm.gov.lv no 2021. gada 4. līdz 31. janvārim tiks organizēts iedzīvotāju balsojums par pieciem labākajiem pretendentiem katrā no nominācijām.
Par katru pretendentu žūrijas komisijas balsojums veidos 50% no kopējā punktu skaita un iedzīvotāju balsojums 50% no kopējā punktu skaita. Konkursa balvu saņems viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.
Papildus izveidota nominācija “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2020”, kurai pretendentus izvirzīs un novērtēs konkursa žūrijas komisijas locekļi.
Konkursu LM īsteno sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, LPS, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji strādās žūrijā, lai vērtētu iesniegtās anketas un piešķirtu atbilstošus titulus. Konkursa uzvarētāju apbalvošanu plānots organizēt 2021. gada martā.
Ar detalizētu konkursa norises kārtību var iepazīties šeit: Konkursa nolikums.
Neklātienes semināri par zaļā iepirkuma piemērošanu publiskajos iepirkumos
VARAM kopā ar sadarbības partneriem novembrī un decembrī organizēs informatīvos neklātienes seminārus jeb vebinārus, kuros analizēs līdzšinējo zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) piemērošanas pieredzi un diskutēs par grozījumiem 2017. gada MK noteikumos nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” MK noteikumu 2020. gada 8. septembra nr. 568 redakcijā. Vebināros tiks skaidrota ZPI prasību piemērošana, iespējas un praktiskais pielietojums nozīmīgākajās un kompleksākajās nozarēs: pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, mēbeles, būvniecība, telpu apgaismojums u. c.
Katrā vebinārā tiks skatītas dažādas ZPI tēmas, un ikviens interesents var piedalīties vebināros bez maksas, reģistrējoties šajās saitēs:
• 25. novembrī – par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos (reģistrācija šeit);
• 26. novembrī – par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu mēbeļu iepirkumos (reģistrācija šeit).
Decembra otrajā nedēļā plānoti vēl divi vebināri (datumi tiks precizēti).
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties, rakstot uz epasta adresi: [email protected].
Kopumā jaunie ZPI kritēriji skar deviņas preču un pakalpojumu grupas, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, telpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst šādi publiskie pakalpojumi – būvniecība, ceļu būve, mēbeles, transports –, kā arī ir izstrādāti jauni ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai.
ZPI ir process, kurā valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā.
Konference par sabiedrības līdzdalību
27. novembrī domnīca “Providus” ar Vācijas Ārlietu ministrijas un VARAM atbalstu rīko tiešsaistes konferenci “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību plānošanā: Latvijas prakses izvērtējums un pasaules tendences”. Konferences programma pieejama šeit.
Konferencē tiks prezentēts jaunākais domnīcas “Providus” pētījums “Sabiedrības līdzdalība pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē: Latvijas prakses izvērtējums”. Pirmajā konferences diskusiju panelī “Kādas ir Latvijas pašvaldību mācības sabiedrības iesaistīšanā? Pieredzē balstīti risinājumi” piedalīsies Līvānu novada domes Plānošanas un attīstības daļas vadītājas vietniece Iveta Dobele, Kuldīgas novada pašvaldības Kuldīgas Attīstības aģentūras vadītāja vietnieks Kaspars Rasa, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls, Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane un VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša. Savukārt otrajā diskusiju panelī “Ko Latvija var mācīties no ārvalstu pieredzes?” piedalīsies ārzemju eksperti – Tallinas pašvaldības Ģeomātikas pakalpojumu nodaļas vadītājs Ivari Rannama, Nīderlandes G1000 demokrātijas pasākumu kustības izveidotājs Harms van Dijks un Alto Universitātes Teritorijas plānošanas profesore sabiedrības līdzdalības ģeogrāfisko informāciju sistēmu metodoloģijas pioniere starptautiskā līmenī Marketa Kite. Trešajā diskusiju panelī “Ko pašvaldība un paši iedzīvotāji var darīt, lai uzlabotu savstarpējo sadarbību pašvaldību attīstības plānošanā un lai iedzīvotāju iesaiste būtu jēgpilna?” piedalīsies VARAM Ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Jevgēnija Butņicka, sabiedrības līdzdalības eksperts biedrības “Jūras zeme” vadītājs Āris Ādlers un Valmieras novada fonda vadītāja Patrīcija Siliņa.
Vebinārs par finansiālu drošību digitālajā vidē
27. novembrī plkst. 15:00–16:30 Ventspils Digitālais centrs un “Swedbank” aicina ikvienu interesentu pievienoties bezmaksas vebināram “Finanšu drošība digitālajā vidē” un uzzināt vairāk par to, kā justies droši digitālajā vidē, kādi ir potenciālie riski un, pats galvenais, kā pasargāt savu naudu un datus.
Vebināra galvenās tēmas būs krāpnieku motivācija, krāpšanas veidi digitālajā vidē un digitālās tendences finanšu jomā. Pasākums tiešsaistē tiks organizēts videokonferenču rīkā Microsoft Teams. To vadīs “Swedbank” vadošā klientu konsultante Katerina Ņikiforova.
Interesenti tiek aicināti pieteikties vebināram šeit. Pēc reģistrēšanās visiem tiks nosūtīti pieejas dati.
Stāstījumi par jaunākajiem pētījumiem vēsturē – tiešsaistē
Jau sesto reizi norisināsies Valmieras muzeja rīkotā konference “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi”. Vēstures pētnieki un topošie zinātnieki prezentēs savus jaunākos pētījumus Baltijas vēsturē. Ikviens interesents 27. un 28. novembrī aicināts klausīties lasījumus tiešsaistē Valmieras muzeja YouTube kanālā.
Jauni atklājumi par akmens laikmeta liecībām Burtnieka ezera apkaimē, slimnīcu arhitektūras attīstība 20. gadsimtā Lietuvā, nacionālo partizānu cīņas Valmieras apriņķī, Pokaiņu svētvietas fenomens u. c. – tik dažāds un plašs ir tēmu loks. Programma skatāma šeit.
Tiešsaistē tiksies vēsturnieki no dažādām sadarbības organizācijām – Latvijas Universitātes, Tartu Universitātes (Igaunija), Vītauta Dižā Universitātes (Lietuva), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts vēstures arhīva, Daugavpils Universitātes, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Dobeles Novadpētniecības muzeja, Latvijas Kara muzeja. Priekšlasījumus veiks ne tikai esošie un topošie vēsturnieki, bet dažādas nozares pārstāvoši topošie speciālisti vai augstskolu absolventi.
Konferencē būs divas darba valodas – latviešu un angļu.
Konferenci rīko Valmieras muzejs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu, ar ko sadarbība notiek jau septīto gadu.
Pēc katras konferences pētījumi tiek apkopoti elektroniskā izdevumā, kas pieejams Latvijas Universitātes datubāzē. Turklāt kopš 2015. gada tie pieejami arī drukātā formā.
Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa
Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus, lai risinātu kādu sociālo problēmu vai radītu nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai. Latvijā reģistrēti vairāk nekā 100 sociālie uzņēmumi dažādās nozarēs un jomās, taču tos visus vieno mērķis radīt labvēlīgu sociālo ietekmi uz sabiedrību.
No 30. novembra līdz 6. decembrim Latvijā norisināsies Sociālās uzņēmējdarbības nedēļa, kurā notiks tiešsaistes meistarklases un forums, sniedzot praktiskus un noderīgus padomus, kā uzsākt sociālo uzņēmējdarbību un veiksmīgi darboties:
30. novembrī plkst. 11 tiešsaistes meistarklase “Pieci soļi, kā uzsākt sociālo uzņēmējdarbību savā pilsētā”;
1. decembrī plkst. 11 tiešsaistes meistarklase “Praktiski padomi, kā atrast savu klientu”;
2. decembrī plkst. 11 tiešsaistes meistarklase “Laužot biznesa kanonus: sociālā uzņēmējdarbība kā tautsaimniecības un sabiedrības ilgtspējas instruments”;
3. decembrī plkst. 11 tiešsaistes forums “Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā: iespējas un ieguvumi”.
Meistarklases un forumu būs iespējams vērot tiešsaistē LM mājaslapas sadaļā “Jaunumi” vai Facebook kontā šeit.
Iespēja saimniekiem iesaistīties “Lauku dzīvesveida” projektā
Šovasar “Lauku ceļotājs” kopā ar partneriem no Latvijas, Igaunijas, Somijas un Zviedrijas uzsāka jaunu pārrobežu Centrālās Baltijas programmas projektu “Lauku dzīvesveids: pievilcīgu lauku dzīvesveida galamērķu radīšana” (Rural Lifestyle – Creating attractive rural lifestyle destinations), kurā tiks radīti jauni produkti, kas balstīti uz autentisku (gan tradicionālo, gan mūsdienīgo) lauku vietējo dzīvesveidu. Vairāk par projektu šeit.
Piedāvājums “Lauku dzīvesveids” ļaus tūristiem iepazīt mūsdienu dzīvi un cilvēkus laukos, apmeklējot ārpilsētas tūrisma galamērķus ar spilgtu identitāti. Tie būs stāsti par dzīvesstilu, kas izmaina ierastos priekšstatus par laukiem un veido jaunu lauku vidi, apvienojot tradicionālās un mūsdienu vērtības. Viesi varēs iepazīt dzīvi mazpilsētās, lauku saimniecībās un uzņēmumos kopā ar vietējiem cilvēkiem, vērojot ikdienas norises vai iesaistoties tajās, piemēram, dārza veidošanā un kopšanā, mūsdienu dizaina amatniecībā, veselīgas pārtikas vai inovatīvu produktu ražošanā, zaļajā dzīvesveidā utt.
Lai radītu jaunus, daudzveidīgus un kvalitatīvus tūrisma piedāvājumus, kas piemēroti gan vietējam, gan tuvo ārvalstu un vēlāk arī tālajiem tirgiem, “Lauku ceļotājs” aicina pieteikties un projektā iesaistīties lauku tūrisma uzņēmējus visā Latvijā, kas vēlas un spēj piedāvāt “lauku dzīvesveida” produktus.
Jaunie akcenti piedāvājuma aprakstam:
* Piedāvājumam jābūt saistītam ar vietējo dzīvesveidu. Tas nozīmē, ka uzsvars ir uz cilvēkiem un to, kā šodien dzīvojam laukos – vai un kādā veidā izmantojam pārmantotās prasmes un ieražas savā ikdienā, kā tās pārveidojam un pielāgojam mūsdienu vajadzībām, kāds ir mūsdienu lauku dzīvesveids. Šajā stāstā iederas gan atjaunotas muižas, gan bioloģiskas saimniecības, gan mājražotāji un amatnieki, gan lauku labumu tirdziņi, gan pieredze ar pārcelšanos no pilsētām uz laukiem, kur atrod sev jaunu nodarbošanos, gan zaļais dzīvesveids, gan dārza kopšana, gan pārtikas audzēšana un konservēšana ziemai, gan jebkas cits, ko esam gatavi rādīt un stāstīt par šodienas dzīvi laukos. Piedāvājuma forma var būt gan apmeklējums ar stāstu, noteiktu struktūru un ilgumu, gan arī iespēja viesiem uzturēties saimniecībā, iesaistoties ikdienas norisēs.
* Tā kā šā projekta mērķis ir radīt jaunus, pievilcīgus tūrisma galamērķus, piedāvājumu vēlams saistīt arī ar savu apkaimi, sadarbību ar kaimiņiem, vietas kopīgo identitāti (tas var būt gan ciems, gan mazpilsēta un tās apkaime, gan nacionālais vai dabas parks, arī pagasts utt.).
Aicinājums atsaukties arī tiem saimniekiem, kas būtu gatavi sagatavot un novadīt meistarklases/apmācības attālināti – tiešsaistē. Meistarklases būtu nepieciešamas par tēmu, kas saistīta ar lauku dzīvesveidu un vietējam tūristam, entuziastam vai pilsētniekam varētu būt interesanta.
Ja jūs interesē iespēja iesaistīties “lauku dzīvesveida” produkta izstrādē, lūgums atsūtīt uz epasta adresi [email protected] īsu aprakstu par savu piedāvājumu saistībā ar “lauku dzīvesveida“ tēmu.