Svētdiena, 2026. gada 01. novembris 15:21
Vārda dienas: Ikars
Šogad aprit 10 gadi, kopš Latvija ratificēja ANO konvenciju “Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām”. Konferencē valsts amatpersonas, atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, tiesībsargs, kā arī cilvēku ar invaliditāti organizāciju vadītāji Latvijā novērtēja paveikto un analizēja turpmākos izaicinājumus, kādi kopīgi jārisina. Konferences dalībniekus uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma prezidents Jannis Vardakastanis, labklājības ministre Ramona Petraviča, tiesībsargs Juris Jansons, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un citi.
“Pirms desmit gadiem Latvija pievienojās ANO konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, un šodien to īpaši novērtējam. Šis notikums mainīja valsts, pašvaldību un sabiedrības skatpunktu, jo tā akcentē aktivitāti, līdzdalību visās dzīves jomās, patstāvību, dzīvi ārpus institūcijām. Konvencija aptver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un plašu politikas jomu klāstu, tajā skaitā tieslietas, transportu, nodarbinātību, informācijas tehnoloģijas un citas. Mēs novērtējam cilvēku ar invaliditāti spējas un iespējas līdzvērtīgi piedalīties un iesaistīties ekonomiskajos, izglītības, kultūras un daudzos citos dzīves procesos. Ir attīstījusies arī sociālā uzņēmējdarbība, sabiedrības izpratnes un tolerances mērķtiecīgāka veidošana, pašvaldību atbalsts atbilstoši katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Lai gan desmit gadu laikā esam centušies sasniegt šos ambiciozos konvencijas mērķus, tomēr vēl ļoti daudz darba nākotnē,” uzsvēra LPS priekšsēdis G. Kaminskis.
Viņš savā uzrunā arī akcentēja, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kur cilvēki dzīvo, vai viņiem ir vienlīdzīga pieeja veselībai, izglītībai un nodarbinātībai, kāds sociālais atbalsts ir pieejams. Pašvaldībām šajā ziņā ir liela nozīme, un tās sniedz iespējamo atbalstu, veidojot infrastruktūru, pakalpojumus, dažādus pasākumus u. tml. Ir svarīgi veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai.
Tāpēc uz katru cilvēku raugāmies tieši no viņa vajadzību un vēlmju prizmas, piedāvājot konkrētajās vajadzībās balstītus atbalsta un patstāvības attīstīšanas pasākumus. Pašvaldības patiesi ir vistuvāk cilvēkam, savam iedzīvotājam un savu iespēju robežās īsteno nepieciešamos pasākumus, sniedz pakalpojumus. Tomēr viens nav cīnītājs, ņemot vērā nepārtraukto pašvaldību funkciju pieaugumu un līdztekus nozīmīgo finansējuma samazinājumu. Izaicinājumi ir nozīmīgi, tomēr tos risina.
Līdz ar to ir nepieciešama jauna pieeja pakalpojumu finansēšanā jeb tā saucamais princips “nauda seko klientam”, kas paredz nodrošināt individuālu pieeju aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanai un finansēšanai. Tā, piemēram, ņemot vērā, ka virkne pasākumu tiek īstenoti ar ES fondu atbalstu, nav pārliecības par šo pasākumu ilgtspēju. Šeit ir nepieciešams valsts mērķtiecīgs atbalsts un vienlaikus arī saskaņota sadarbība valstij ar pašvaldībām. Tas īpaši nepieciešams izglītības, veselības un labklājības jomā, pauda LPS vadītājs.
Visbeidzot, svarīgs aspekts ir izpratne. Tā ir izpratne par patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, informācijas pieejamību, sabiedriskās un politiskās līdzdalības iespējām, dažādu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, sabiedrības attieksmi. Ir daudz pašvaldību, kurās redzam ļoti labu praksi un piemērus, kuros pašvaldības savstarpēji dalās. Tomēr darbs šajā virzienā ļoti nopietni jāturpina. Lai tas notiktu, būs svarīga pašvaldībās izveidotā infrastruktūra, cilvēkresursu pieejamība un pasākumi, kas veicina sabiedrības iecietību, izpratni un pieņemšanu, lai dzīvotu cieņpilnā sabiedrībā. Nozīmīgu ieguldījumu sniedz tiesībsargs, kura darbs rezultējas ar nozīmīgām pārmaiņām, uzrunas noslēgumā teica G. Kaminskis.
Konferences videoieraksts pieejams šeit.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021
(0)
