Rīga 23°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 14:18
Vārda dienas: Ziedonis
Ar mērķi pārņemt Latvijas normatīvajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti prasības un sekmēt dzīvojamā un arī nedzīvojamā fonda ēku energoefektivitātes uzlabošanu 10. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības”, kas nosaka ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības.
Lai palīdzētu ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem pieņemt pamatotus un izsvērtus lēmumus par ēku energoefektivitātes uzlabojumiem, noteikumos definētas ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības jeb ēkas energoefektivitātes pieļaujamais līmenis, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums energoefektivitāti uzlabot.
Ēkas atbilstību minimālajām energoefektivitātes prasībām var noteikt, veicot ēkas energosertifikāciju vai atsevišķu aprēķinu. Ēka uzskatāma par atbilstošu šīm prasībām, ja tās energoefektivitātes rādītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E vai augstākai klasei. Savukārt, ja klase ir zemāka, ēkas īpašniekam ir jālemj par obligāti veicamajiem ēkas energoefektivitātes uzlabojumiem.
Noteikumi paredz arī prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, patērētā siltumenerģija jāuzskaita, prioritāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai arī individuālus siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus, ja to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota. Lai dzīvojamās mājas pārvaldītājam atvieglotu aprēķinus par šo iekārtu uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu, Ekonomikas ministrija piedāvā divas metodikas aprēķinu veikšanai, kā arī ministrijas tīmekļvietnē būs pieejams aprēķina rīks.
Līdz šim prasība par individuālu siltumenerģijas uzskaiti bija attiecināma tikai uz jaunbūvēm vai ēkas pārbūvi, kā arī ēku atjaunošanu par ES fondu, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
Papildus tam līdz 2027. gada 1. janvārim būs jānodrošina iepriekš uzstādīto manuāli nolasāmo individuālo siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju attālinātā nolasāmība vai to nomaiņa uz attālināti nolasāmām ierīcēm.
Noteikumi paredz, ka nedzīvojamās ēkās no 2025. gada 1. janvāra obligāti uzstādāma automatizācijas un vadības sistēma, ja izpildās kritērijs attiecībā uz ēkas iekštelpu mikroklimata regulēšanas sistēmu lietderīgo nominālo jaudu. Savukārt, ja ēkā maina siltumģeneratoru, no 2021. gada 1. janvāra būs jāuzstāda ēkas temperatūras pašregulācijas ierīces, piemēram, termostatiskie radiatoru vārsti.
Noteikumi arī paredz līdz 2025. gada 1. janvārim katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām vismaz viena elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta izveidi.
Vairāk ar MK noteikumiem “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021