Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 15:35
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
16. decembrī LPS rīkoja viedokļu apmaiņu par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm (NIP) 2021.–2027. gadam, aicinot pašvaldības pievienoties tiešsaistes sarunai par Pašvaldību savienības iebildumiem šajā dokumentā, videokonferencē tika pārrunāti arī citi Eiropas Savienības fondu jautājumi.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās NIP 2021.–2027. gadam tika skatītas 10. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē (VSS), un LPS bija viena no organizācijām, kas iebilda šā dokumenta tālākai virzībai uz Ministru kabinetu. VSS sanāksmē par nepieciešamiem precizējumiem NIP atkārtoti iebilda arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, norādot, ka mērķi – eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā – būs grūti sasniegt, nemainot pieeju inovācijas procesam.
Par inovācijām tiek runāts daudz, un zinām, ka inovācijas ir pamats ekonomikas attīstībai ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī publiskajā sektorā. Pateicoties publiskā sektora spējai definēt problēmu, kurai klāt nākušas arī zaļā kursa prasības, iespējams attīstīt jaunu biznesa nišu, un Latvijas Universitāte un mazie un vidējie uzņēmēji var palīdzēt šo problēmu risināt. Mūsuprāt, šajā situācijā publiskais inovatīvais iepirkums ir viens no risinājumiem, kur pašvaldības, veidojot pieprasījumu jauniem nišas produktiem, var transformēt ekonomiku. Uzskatām, ka papildus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stiprināšanas darbībām ir jāattīsta jauns pašvaldību inovāciju iepirkuma virziens. Inovāciju veiksme atkarīga no tā, vai produktam ir potenciālais izmantotājs un vai sakrīt visu iesaistīto pušu intereses, un pašvaldību inovatīvais iepirkums būtu reāls atbalsts uzņēmumiem.
Ekonomikas ministrija sākotnēji piedāvāja attīstīt dzīvojamo fondu trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība, mājokļu būvniecība un sociālo mājokļu pieejamība. Mūsuprāt, lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, ir svarīgi šos virzienus iekļaut un attīstīt Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs.
Arī zaļās industriālās zonas ir viens no attīstības jautājumiem, ko nepieciešams izvērst NIP. Līdz šim kā galvenie faktori industriālo zonu izvēlei no ārvalstu investoru viedokļa minēta transporta un loģistikas infrastruktūra, IT infrastruktūra, vietējā darbaspēka prasmju līmenis un izmaksas, bet šobrīd Eiropas Komisijas regulējums norāda uz nepieciešamību pēc zaļās elektroenerģijas un nulles emisijas degvielas.
Plašāk par LPS piedāvājumu prezentācijā šeit.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021