Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 16:55
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
14. decembrī LPS rīkoja preses konferenci par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājumu pašvaldību vispārizglītojošās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās un vidusskolās.
Skolu, skolēnu un pedagogu nodrošinājums ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm nav pietiekams, lai attālināti nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī un izmantotu digitālos resursus kompetenciārā izglītības satura ieviešanā – tas secināts Latvijas Pašvaldību savienības pētījumā par skolu, skolēnu un pedagogu nodrošinājumu ar datortehniku.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsver: “Ņemot vērā pašreizējo situāciju, aicinām atvērt valsts finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami īsā laikā ikvienā Latvijas skolā īstenotu pilnvērtīgas attālinātās mācības un ieviestu tādus tehnoloģiskos risinājumus, kas ļauj izglītības procesā izmantot mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un metodes. Savukārt, lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāte jānosaka skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām un daudzbērnu ģimenēm.”
Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitalizācijas politikas jautājumos Ieva Ilvesa akcentē, ka arī “Valsts prezidentam digitalizācija un digitālās prasmes ir nozīmīgs darba jautājums, jo pilnvērtīga bērnu nodrošināšana ar modernajām tehnoloģijām skolās un mācībās mājās nebūs tikai šābrīža krīzes jautājums, bet arī aktuāls jautājums valsts attīstībā ilgtermiņā. Ir skaidrs, ka labklājību varēsim celt tikai tad, ja būs pietiekami laba digitālā pratība kopumā un nepieciešamie ieguldījumi digitālajā izglītībā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir tā nozare, kura ļauj pievienot vērtību ekonomiski un celt produktivitāti, kas Latvijā jau šobrīd ir ļoti nepieciešams. Tāpēc ir atbalstāmi ieguldījumi digitālajā izglītībā un kopumā tehnoloģiju attīstībā”.
Laikā no 5. novembra līdz 11. decembrim LPS veica pētījumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājumu, aptaujājot 562 pašvaldību vispārizglītojošās izglītības iestādes. LPS mērķis bija noskaidrot, vai pašreizējais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums izglītības iestādēs, skolēniem un pedagogiem ir pietiekams kvalitatīva attālinātā mācību procesa īstenošanai.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti kopumā nepieciešamas 86 896 datortehnikas vienības, tajā skaitā 12 588 stacionārie datori, 20 561 planšete un 53 747 portatīvie datori. Skolēniem no 1. līdz 6. klasei kopumā nepieciešamas 28 415 datortehnikas vienības, tajā skaitā 20 275 jeb 18% portatīvo datoru un 8140 jeb 7,2% planšetu no kopējā izglītojamo skaita. 7.–12. klašu audzēkņiem kopumā nepieciešamas 19 718 datortehnikas vienības, tajā skaitā 16 072 jeb 18,2% portatīvo datoru un 3646 jeb 4,1% planšetu no kopējā izglītojamo skaita.
Aptaujas dati parāda, ka pedagogiem kopumā nepieciešama 10 741 datortehnikas vienība, tajā skaitā 9214 jeb 36,5% portatīvo datoru un 1527 jeb 6,1% planšetu no kopējā pedagogu skaita.
Izglītības iestādēs kopumā trūkst 3120 stacionāro datoru. 9468 stacionārie datori ir nolietojušies un nav pilnvērtīgi lietojami mācību procesā. Trūkst arī 8186 portatīvo datoru un 7248 planšetu, kas kopumā veido 28 022 tehnikas vienības, kuras nepieciešamas izglītības iestādēs kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai attālināti.
LPS uzsver, ka pastāvošās situācijas rezultātā pieaug sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. Skolas norāda, ka izdegšana vērojama pedagogiem un arī audzēkņiem, jo ir skolēni, kas attālināto mācību laikā saskaras ar psiholoģiskām problēmām, noslēdzas sevī. Daudziem skolēniem ir psiholoģisks diskomforts, tāpēc ka nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju pieslēgties tiešsaistē kopā ar citiem klasesbiedriem, kā rezultātā pazeminās iespējas apgūt mācību programmu.
“Attālinātais mācību process ir īpašs izaicinājums pašvaldībām, jo izglītība vienmēr ir bijusi prioritāte, un šobrīd saskaramies ar nopietniem izaicinājumiem. Regulāri ieguldām skolu tehnoloģijās, tomēr plānveidīga datoru nodrošināšana tika paredzēta klātienes mācībām, bet šobrīd ir cita situācija. Skolas iegādājas datortehniku, taču tās nav pietiekami, jo tā ir vajadzīga vairāk nekā klātienes procesā. Lai arī novada skolās interneta pieslēgums ir labs, tomēr mājās šī situācija ir atšķirīga, internets dažviet ir lēns. Arī skolotājiem steidzami bija jāapgūst digitālās prasmes un to jāturpina darīt. Svarīgs ir arī mācību saturs, kas joprojām jānodrošina pilnā apmērā. Savukārt ģimenes un to iespējas novadā ir dažādas, nodrošinājums ar tehnoloģijām – atšķirīgs. Īpaša uzmanība jāpievērš daudzbērnu ģimenēm, kurās bērniem stundas tiešsaistē pārklājas un nav pietiekami daudz datoru,” preses konferencē skaidroja Iecavas novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Vija Ieleja.
LPS aicina digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam 4.1. rīcības virzienā “Digitālās prasmes un izglītība” iekļaut tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību platformām, tīmekļa kamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm.
LPS veiktā pētījuma prezentācija skatāma šeit.
Preses konferences videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021