2020. gads pagājis ES zaļā kursa zīmē, tādēļ dabas un vides aizsardzības jautājumiem pievērsta arvien lielāka uzmanība. Aizvadītajā gadā turpinājies darbs pie vides politikas plānošanas dokumentu izstrādes. Tā, piemēram, apstiprināts Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.–2030. gadam, kura izstrādes gaitā LPS īpašu uzmanību pievērsa šajā plānā paredzēto pašvaldības atbildībā esošo darbību īstenošanai nepieciešamajam papildu finansējuma apjomam un tā iespējamajiem avotiem. Izvirzītie mērķi dabas un vides aizsardzības, kā arī klimata jomā ir ambiciozi, un to sasniegšanai būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, tādēļ sistēmiska un visaptveroša plānošana līdzekļu sadalē ir ļoti būtiska, kam LPS pievērš lielu uzmanību. Piemēram, pēc LPS iniciatīvas Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstāmo darbību lokā iekļauti pašvaldību darbi, kuru īstenošana ir paredzēta vides politikas plānošanas dokumentos, ja tur kā iespējamais finansējuma avots ir minēts Latvijas Vides aizsardzības fonds. Finanšu jautājums kā viens no būtiskākajiem ir akcentēts arī Vides politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam izstrādes darba grupā, kurā kā dalībnieks iekļauts arī LPS pārstāvis.
LPS pārstāvis tika iekļauts arī darba grupā, kura visa gada garumā strādāja ar jautājumiem par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos sistēmas uzlabošanu. Sagatavotajā darba grupas ziņojumā iekļauts LPS priekšlikums par būvniecības aizliegumu kompensāciju – zemes atpirkšanu apdzīvotās vietās (pilsētās un ciemos), ja tiek izveidots mikroliegums vai ja tiek veidotas jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī pārskatot esošo teritoriju ierobežojumus gadījumos, ja kā galvenā izmantošana noteikta apbūve, taču noteikto aprobežojumu dēļ apbūve ir aizliegta. Līdz šim kompensācijas par būvniecības aizliegumu nav bijušas paredzētas.
Attiecībā uz normatīvu aktu projektiem dabas un vides aizsardzības jomā sadarbība ar VARAM ir konstruktīva, vairumā gadījumu LPS atzinumos iekļautie iebildumi un priekšlikumi tiek ņemti vērā, piemēram, MK noteikumu projektā “Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām”, kā arī grozījumos likumā “Par zemes dzīlēm”, kur likumprojekta saskaņošana joprojām turpinās, taču ir panākta vienošanās par pašvaldību nosacījumiem, kas obligāti ievērojami zemes dzīļu izstrādātājam. Tāpat kopdarbībā ar pašvaldībām laba sadarbība ar VARAM ir izveidojusies attiecībā uz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu saskaņošanu, ņemti vērā pašvaldību priekšlikumi, piemēram, par aizsargājamo ainavu apvidus “Veclaicene” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.