Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 23:27
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Pie nozīmīgākajiem sasniegumiem 2020. gadā jāmin tas, ka LPS izdevās nepieļaut nesaprātīgu jaunu kadastrālo vērtību apstiprināšanu, ko bija izstrādājis Valsts zemes dienests (VZD) un kas paredzēja parastiem īpašumiem kadastrālo vērtību tuvinājumu tirgus vērtībām 100% apmērā, bet Premium un ekskluzīvo īpašumu segmentu pat neidentificēja, tādējādi tos novērtējot, it kā tie būtu pieticīgi īpašumi. Lieti noderēja tas, ka pavasarī izdevās pārliecināt Ministru prezidentu un viņš uzdeva ne tikai publiskot jaunās kadastrālās vērtības absolūtās summās, bet arī sagatavot viegli salīdzināmu un pārskatāmu informāciju par šīm jaunajām vērtībām: tematiskās kartes ar katras zemes vienības, katras ēkas vidējo kadastrālo vērtību un katra apbūvēta īpašuma pilsētās un ciemos kadastrālās vērtības dalījumu ar ēku kvadratūru. Diemžēl šīs tematiskās kartes šobrīd ir pieejamas tikai ministrijām un pašvaldībām, jo VZD uzskata, ka cilvēki katra objekta vidējās kadastrālās vērtības nespēšot saprast. Tomēr šīs kartes parāda ko citu – tajās viegli ieraudzīt, ka VZD jauno kadastrālo vērtību projekts ir brāķis. Piemērus uzskatāmi var redzēt LPS vēstules Saeimas Juridiskajai komisijai pielikumā (šeit).
Cerams, ka Saeima noteiks pienākumu šādas tematiskās kartes publiskot, pirms sabiedrības vērtējumam tiek nodoti jebkādi projekti, kas skar kadastrālās vērtības.
Tāpat ceram, ka Saeima atbalstīs LPS aicinājumu likumā nostiprināt kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, vismaz šādus:
– vērtēšanas rezultātam jābūt tādam, lai tā izmantošana visu nodokļu, nodevu un maksājumu, kas tiek reglamentēti tieši vai netieši ar normatīvajiem aktiem, aprēķināšanā būtu samērīga un savstarpēji taisnīga;
– būtiski dažādu īpašumu vērtēšanas rezultātam būtu jābūt tieši proporcionālam atbilstoši piederošajam labumam;
– ļoti līdzīgu īpašumu vērtēšanas rezultātam būtu jābūt līdzīgam;
– vērtēšanas rezultāta atbilstība tirgus vērtībām nevar būt pašmērķis;
– vērtēšanas rezultāta saprātīgums jānodrošina arī tirgū nevērtētiem vai grūti vērtējamiem īpašumiem, nodrošinot sabiedrības akceptu šādu īpašumu vērtēšanas rezultāta salīdzinājumam ar citiem īpašumiem.
Vai šā gada laikā izdosies Valsts zemes dienestu pārliecināt par mūsu priekšlikumiem, lielā mērā būs atkarīgs no VZD jaunās ģenerāldirektores, bet problēmu apjoms pēdējos 20 gados šajā dienestā ir tikai audzis.
Pozitīvi vērtējams arī panāktais, ka ministrijas, kaut arī nelabprāt, tomēr, šķiet, atzinušas, ka Nekustamā īpašuma nodokļa likumu nevar grozīt šauri resoriski daudzos likumprojektos, bet ir jāsagatavo visaptveroši grozījumi, izvērtējot šo nodokli kompleksi attiecībā uz pilnīgi visām maksātāju grupām. Kā tas ministrijām sekmēsies, rādīs šis gads.
LPS kopā ar Saeimas deputātiem Ilzi Indriksoni, Janīnu Jalinsku, Ļubovu Švecovu un Igoru Pimenovu pagājušajā gadā bija vienīgie, kas norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta ērtības – sazināties ar cilvēkiem tikai un vienīgi elektroniski – nedrīkst prevalēt pār cilvēku iespējām, jo diemžēl ne visi māk darboties ar elektroniskajiem rīkiem, kā arī ne visiem tie ir pieejami (plašāk šeit).
Interesanti, ka arī Saeimas vairākums piekrita šādam viedoklim (24. septembra ārkārtas sēdes turpinājumā 8. oktobrī), jo plenārsēdē tika atbalstīti šādi priekšlikumi:
– “personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniski ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku palīdzību, nekļūstot par Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju. Šādā gadījumā fiziska persona apliecina savu piekrišanu datiem, kas atspoguļoti Valsts ieņēmumu dienesta sagatavotā elektroniskajā deklarācijā, nepieciešamības gadījumā lūdzot tos precizēt”;
– “fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, jebkurā brīdī var deaktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu”.
Tomēr pēc tam notika ļoti netipiskais (!): deputāte Iveta BenhenaBēkena (KPV LV) lūdza kopumā šo likumprojektu nepieņemt un “atgriezt atpakaļ komisijā, jo Saeima nav pieturējusies pie komisijā lemtā un ir iebalsoti pretrunīgi priekšlikumi” (pretrunīgie ir šie iepriekš citētie).
Ko Saeima lems šogad, varam tikai minēt, tomēr šķiet nepieņemami, ja viena valsts pārvaldes iestāde drīkstēs ar jebkuru iedzīvotāju sazināties tikai elektroniski, bet šī pati Saeima attiecībā uz juridiskajām personām, kurām jau kopš 2020. gada 1. janvāra bija noteikts pienākums sākt lietot oficiālo elektronisko adresi, tādējādi sazinoties ar visu publisko pārvaldi tikai elektroniski, šo pienākumu atlika vēl uz diviem gadiem, lai arī šīs pašas juridiskās personas praksē ir nodemonstrējušas, ka pārvalda elektronisko saziņu, jo ar VID elektroniski komunicē jau gadiem ilgi. Diemžēl LPS iebildumi pret šiem grozījumiem Oficiālās elektroniskās adreses likumā netika uzklausīti. Nauda par sistēmas izveidi ir iztērēta, bet cerētos ietaupījumus pasta korespondences juridiskām personām aizvietošanā ar elektronisko saziņu pašvaldības diemžēl joprojām nesajutīs.
Atliek tikai cerēt, ka šogad Saeima darbosies saskaņotāk un izvirzīs identiskus noteikumus saziņā ar valsts pārvaldi, nevis šķiros pēc iestādēm, kā arī respektēs tos iedzīvotājus, kuri objektīvi nemāk darboties ar datoriem un viedierīcēm.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021